Prasmju trūkums ir viena no nopietnākajām problēmām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Eiropas Savienībā (ES), secināts jaunākajā "Eirobarometra" pētījumā.

Tajā konstatēts, ka kvalifikācijas trūkuma problēma gadu gaitā ir pieaugusi, un tagad tā skar visas ES dalībvalstis un visas ekonomikas nozares.

Pētījums tika prezentēts ikgadējā Mazo un vidējo uzņēmumu asamblejā, ko organizēja Eiropas Komisija (EK) un ES prezidējošā valsts Spānija un kas no pirmdienas līdz trešdienai notika Spānijas Basku zemes galvaspilsētā Bilbao. Asambleja ir ES galvenais MVU veltītais pasākums, kurā piedalās simtiem politikas veidotāju.

Pētījums ļauj izprast prasmju trūkuma ietekmi uz MVU, un tas tiks izmantots EK politikas veidošanā.

"Eirobarometra" pētījumā secināts, ka prasmju trūkums ir nopietna problēma gan mazajos, gan vidējos Eiropas uzņēmumos, un par tādu to uzskata 53% mikrouzņēmumu (mazāk nekā 10 darbinieku), 65% mazo uzņēmumu (10-49 darbinieki) un 68% vidējo uzņēmumu (50-249 darbinieki).

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Eksperti lēš, ka 2018. gads Latvijas ekonomikā būs ļoti karsts. Tiek prognozēts, ka, pateicoties eksportam un Eiropas Savienības fondiem, Latvijā ieplūdīs nauda, saruks bezdarbs un pieaugs algas. Prognozes šķiet ļoti pozitīvas, taču, visticamāk, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) laukā aina būs citādāka.

MVU dinamikā 2018. gadā lielu svārstību nebūs

Vidusmēra uzņēmējam, paraugoties uz šodienas situāciju ekonomikā, var rasties jautājums, no kurienes tik pozitīvas prognozes? Uz to mudina vairāki aspekti – saimnieciski aktīvo MVU skaits šobrīd ir augošs, īpaši ražošanas nozarēs. Jau kopš 2003. gada pieaug jaundibināto uzņēmumu skaits, un augošā tendence saglabāsies arī 2018. gadā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2016. gadā Latvijā reģistrēti 1 592 ekonomiski aktīvi MVU. Samazinās arī likvidēto uzņēmumu skaits un tiek prognozēts, ka samazinājums turpināsies arī šajā gadā. Tas nozīmē, ka MVU dinamikā 2018. gadā lielu svārstību nebūs. Nedaudz lielāks pieaugums būs vērojams informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu, kā arī apkalpojošo un konsultējošo pakalpojumu nozarēs. Bet, vai tiešām tas ir pietiekams pamats tik pozitīvam skatam nākotnē?

Pasaule arvien vairāk virzās uz digitālo realitāti, daļēji pateicoties jaunākajai, tehnoloģiski lietpratīgākai paaudzei.

“Transformējies vai dodieties mājās!”, ir izplatīta tēma pētījumos, ziņojumos, forumos un konferencēs par to, kā uzņēmumi var saglabāt konkurētspēju šajā arvien digitālākajā pasaulē. Veicot digitālo ceļojumu, viena no lielākajām atziņām skan – ja neesat tīmeklī, tu neesi īsts jeb “if you’re not online, it’s like you don’t exist”.

LU pētījuma rezultāti par Latvijas uzņēmumu digitālo transformāciju

Lai izprastu Latvijas uzņēmumu panākumus un šķēršļus veicot digitālo transformāciju un kas ir darāms to pilnveidošanai, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieki veica pētījumu par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitālās transformācijas potenciālu. Aptaujāto 433 Latvijas uzņēmumu portrets ļāva izdarīt secinājumus par digitālas transformācijas nozīmi uzņēmumu griezumā. Aptaujas laikā tika uzrunātas dažādas uzņēmumu asociācijas, kā arī uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, noskaidrojot to iesaisti digitalizācijas procesos un digitālā transformācijā. Papildus sazinoties ar vadošajām universitātēm Lietuvā un Igaunijā, tika iegūstas 58 atbildes no Lietuvas un Igaunijas MVU, kas ļāva veikt salīdzinājumu ar citām Baltijas valstīm.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem lielākajā daļā dalībvalstu 2013. gadā joprojām bija spiedīgi ekonomiskie apstākļi, liecina Eiropas Komisijas secinājumi ikgadējā MVU darbības pārskatā.

Ekonomikas dati ļauj domāt par zināmu atveseļošanos, taču tā ir nevienmērīga un joprojām nestabila. 2013. gadā MVU skaits un viņu pievienotā vērtība pārsniedza to, kas bija pirms krīzes, 2008. gadā. Taču nodarbinātība mazajos un vidējos uzņēmumos šo līmeni vēl nesasniedza: MVU strādāja par 1,9 miljoniem jeb 2,16% mazāk darbinieku nekā 2008. gadā.

Turklāt, ņemot vērā to, kā situācija ir attīstījusies gadu no gada, mums novērtējumos jābūt vēl piesardzīgākiem. Pievienotā vērtība 2013. gadā vēl pieauga par 1,1%, bet, salīdzinot ar iepriekšējo gadu izaugsmes tempu (1,5% 2012. g. un 4,2% 2011. g.), šis drīzāk ir pakāpenisks samazinājums. Turklāt MVU un tajos strādājošo skaits samazinājās attiecīgi par 0,9% un 0,5%, un tas notika laikā, kad kopumā bija vāja ekonomiskā izaugsme un samazinājās inflācija ES ekonomikā.

Austrijas pilsētā Grācā notiekošajā Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) asamblejā Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts iepazīstinājis ar ikgadējo ziņojumu par Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, norādot, ka tie pērn turpinājuši spēcīgu atveseļošanos un šādas kompānijas joprojām ir Eiropas Savienības (ES) ekonomikas pamats.

Ģenerāldirektorāts vēsta, ka MVU radītā pievienotā vērtība pērn pieaugusi par 3,5%, kas seko 1,5% kāpumam 2016.gadā, bet nodarbinātība šādos uzņēmumos pagājušajā gadā palielinājusies par 2% salīdzinājumā ar 2,3% pieaugumu pirms gada.

Tikmēr MVU skaits pērn pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2,2% kāpumu 2016.gadā.

Visas 28 ES dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju, pagājušajā gadā uzrādījušas MVU radītās pievienotās vērtības pieaugumu, bet deviņas valstis - Igaunija, Ungārija, Īrija, Lietuva, Latvija, Malta, Polija, Rumānija un Slovēnija - spējušas reģistrēt kāpumu vismaz 8% apmērā. MVU radītās pievienotās vērtības kritums Lielbritānijā galvenokārt tiek skaidrots ar valūtas kursa svārstībām pēdējos gados.

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets atbalstījis Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» (MVU programma) koncepciju, kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts.

MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās – zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR.

Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro komentē: «Mūsdienās ražošana un izaugsme nav iedomājama bez zaļajām tehnoloģijām un IKT, jo tās palielina uzņēmuma konkurētspēju. Ar Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu mēs varēsim ne tikai stiprināt un padziļināt sadarbības saites ar Norvēģiju, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīt inovatīvus, videi draudzīgus, zaļus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Turklāt šīs programmas ietvaros tiks uzlabota zinātnes un privātā sektora sadarbība, sniedzot kopīgu ieguldījumu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.»

2016. gada 7. aprīļa Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rīcības plāna ietvaros Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu par vienkāršošanas pasākumiem PVN jomā attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem. Lai sagatavotu Latvijas nacionālo pozīciju par vienkāršošanas pasākumiem, Finanšu ministrija aicina sabiedrību iesaistīties priekšlikumu apspriešanā.

Pašreiz Padomes Direktīvā par kopējo PVN sistēmu ir paredzēti atsevišķi atvieglojumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) saistībā ar PVN. Šie atvieglojumi ļauj Eiropas Savienības dalībvalstīm vienkāršot PVN uzlikšanas un iekasēšanas procedūras, kā arī atbrīvot no PVN maksāšanas tādus MVU, kuru gada apgrozījums nepārsniedz noteiktu slieksni. Tomēr, lai izveidotu modernu un vienkāršotu MVU režīmu, Eiropas Komisija ir izstrādājusi priekšlikumu, kura galvenie mērķi ir palīdzēt izveidot vidi, kas veicina MVU izaugsmi, un ieviest efektīvu un stabilu PVN sistēmu.

Atbilstoši priekšlikumam dalībvalstīm, kuras nolems ieviest PVN atbrīvojumu MVU, būs iespēja atbrīvojuma slieksni noteikt tādā līmenī, kas vislabāk atspoguļo to īpašo ekonomisko un tiesisko situāciju (tiek piedāvāta maksimālā sliekšņa vienota vērtība Eiropas Savienībā 85 000 eiro apmērā). Šādus MVU dalībvalstis varēs atbrīvot no PVN maksāšanas un citu PVN saistību izpildes. Latvijā šis atbrīvojuma slieksnis ir noteikts 40 000 eiro apmērā.

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz atvieglot un vienādot PVN piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Ar grozījumiem likumā plānots pārskatīts esošo atvieglojumu, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN.

Pašlaik MVU var piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī. Savukārt pēc likuma grozījumiem MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, būs tiesīgs piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts.

Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kas nevarēs pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES, kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, kā arī iekšzemes PVN maksātāji varēs izmantot MVU atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs.

Tallinā notiekošajā Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) asamblejā EK Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts iepazīstinājis ar ikgadējo ziņojumu par Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, norādot, ka nākotnes prognozes Latvijas MVU ir pozitīvas.

Ģenerāldirektorāts prognozē, ka Latvijas MVU radītā pievienotā vērtība 2016.-2018.gadā palielināsies par 13,6%, bet nodarbinātība šādos uzņēmumos pieaugs par 4%.

Tādējādi MVU šajā periodā kopumā varētu radīt aptuveni 19 000 darbvietu.

Ziņojumā teikts, ka Latvijas MVU 2012.-2016.gadā piedzīvojuši mērenu izaugsmi. MVU pievienotā vērtība pieaugusi par 15,2%, bet nodarbinātība - par 6,3%, kas ir ļoti līdzīgi lielo kompāniju uzrādītajam izaugsmes līmenim.

Izaugsme mazajos uzņēmumos bijusi jo sevišķi spēcīga, pievienotajai vērtībai pieaugot par 21,9% un nodarbinātībai palielinoties par 12,8%. Taču 2015-2016.gadā kāpums bijis mazāk izteikts, pievienotajai vērtībai pieaugot vien par 0,9%, bet nodarbinātībai sarūkot par 0,9%.

Eiropas Komisija (EK) šā gada septembrī sagatavojusi piedāvājumu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbības vienkāršošanai ārvalstīs, trešdien mediju pārstāvjiem sacīja EK Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta tiešo nodokļu, nodokļu politiku koordinācijas, ekonomiskās analīzes un novērtēšanas departamenta direktors Bendžamins Eindžels.

Pašreiz situācijā, ja mikro, mazie un vidējie uzņēmumi vēlas veikt pārrobežu darbību, tiem jāmaksā nodokļi vairāk nekā vienā dalībvalstī, tiklīdz to darbībai ārzemēs tiek nodibināts pastāvīgs uzņēmums. EK piedāvājuma mērķis ir vienkāršot nodokļu sistēmu MVU, kas darbojas pārrobežu tirgos.

Atvieglojumu ieviešanas gadījumā MVU aprēķinātu nodokļus, pamatojoties tikai uz tās Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nodokļu noteikumiem, kurā atrodas uzņēmuma galvenais birojs.

MVU iesniegtu vienu nodokļu deklarāciju savas valsts nodokļu administrācijai, kas pēc tam šo deklarāciju nosūtītu pārējām dalībvalstīm, kurās MVU darbojas. Pēc tam katra dalībvalsts pārskaitītu arī visus no nodokļiem gūtos ieņēmumus valstīm, kurās atrodas pastāvīgie uzņēmumi.

“Tele2” sadarbībā ar pētījumu centru “SKDS” veicis Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāju aptauju, noskaidrojot “uzņēmēja DNS” jeb tās īpašības un prasmes, kas piemīt un ir svarīgas MVU vadītājam.

Kā būtiskākās vadītāja un līdera kvalitātes MVU vadītāji visbiežāk norāda psiholoģisko noturību (56%), spēju apvienot komandu (53%), riska uzņemšanos (50%), vizionāra spējas (46%) un spēju aizraut (36%).

“Kā rāda aptauja, Latvijas mazais un vidējais uzņēmējs ir tāds, kuram patīk pašam izveidot nevis mantot, kurš augstāk par spēku un degsmi vērtē zināšanas un profesionalitāti. Viņš sevi vairāk vērtē kā piesardzīgu darītāju, nevis vizionāru. Vienlaicīgi Latvijas mazais un vidējais uzņēmējs ir tāds, kuram patīk kontrolēt un būt kapteinim, taču viņš savu nepanāk ar spēku, bet drīzāk ar rūpēm un pacietību. Viņš ir arī gatavs riskēt un pieņemt pārmaiņas, jo statuss-quo nav tas stāvoklis, kurā viņam patīk atrasties. Tas, ko arī redzam no aptaujas, ka mazais un vidējais uzņēmējs ar visu savu sirdi ir savā biznesā, jo viņam svarīgs ir ne tikai gala rezultāts, bet arī pats process – viņš no tā “ķer kaifu”,” komentējot datus, stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālajā likumdošanā jāpārņem jauno publisko iepirkumu direktīvu prasības. No tām vairākas radītas, lai atvieglotu mazo un vidējo komersantu dalību iepirkumos, kā arī veicinātu ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu publiskajos pasūtījumos.

Olborgas universitātes Dānijā profesors Makss Rolfstams (Max Rolfstam) – viens no inovāciju publiskā iepirkuma pētniekiem – secinājis, ka, lai gan veiktās izmaiņas kopumā vērtējamas kā pozitīvas, pastāv virkne institucionālu faktoru, kas traucē pieejamo instrumentu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Arī analizējot Latvijas situāciju, var secināt, ka direktīvas vai nacionālais publiskā iepirkuma regulējums nebūt nav galvenais faktors, kas ierobežo publisko iepirkumu budžetu efektīvāku un radošāku izmantošanu. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem arvien ir zemākā cena kā galvenais kritērijs piedāvājumu vērtēšanai.

Nelabvēlīgās izmaiņas ārējā vidē negatīvi ietekmējušas Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) prognozes par turpmākajām uzņēmējdarbības izredzēm. Uzņēmumu, kas 2015. gadā sagaida apgrozījuma pieaugumu par vairāk nekā 15 %, ir kļuvis mazāk, liecina SEB bankas pētījuma Baltijas biznesa pārskats rezultāti.

73% Latvijas MVU 2015. gadā sagaida nelielu apgrozījuma pieaugumu (līdz 15%). Līdzīgs noskaņojums ir arī vairāk nekā pusei Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu MVU segmentā.

Savukārt apgrozījuma samazinājumu visvairāk paredz Lietuvas uzņēmēji (31%), viņiem seko Igaunijas (20%) un Latvijas (17%) uzņēmēji.

«Labā ziņa ir tā, ka uzņēmēji jūtas stabili, bet sliktā - optimisms samazinās,» sacīja Ieva Tetere, SEB bankas valdes locekle. Viņa norādīja, ka joprojām pastāv būtiska ģeopolitiskā spriedze un ekonomiskie izaicinājumi.

Tomēr I. Tetere atzina arī to, ka bankas pieredzē Krievijas krīze nav sagādājusi būtiskas problēmas kādam mazajam vai vidējam uzņēmumam, noticis veiksmīgs darbības pārorientēšanās process.

Pēdējos gados Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir iezīmējusies atpalicība no Lietuvas un Igaunijas, un nupat publiskajā telpā arvien biežāk tiek aktualizēts jautājums par nepieciešamību veicināt aktīvāku kreditēšanu Latvijā.

Latvijas Banka apgalvo, ka jau vairāk nekā 10 gadus esam ieslīdējuši hroniskā kreditēšanas mazspējā, tiek norādīts uz pārāk zemu konkurenci banku nozarē, un no politiķu puses izskan idejas par papildus nodokļa ieviešanu. Kopējais banku kredītportfelis kopš 2008. gada tiešām būtiski ir sarucis un, ja kaimiņos kreditēšanas dinamika ir pozitīva jau vairākus gadus, tad Latvijā kopējais izsniegto kredītu apjoms ir sācis augt tikai pērn.

Tas gan nenozīmē, ka bankas nevēlas kreditēt. Ir daudz strukturālie un citi no bankām neatkarīgie apstākļi, kas ierobežo kreditēšanas pieaugumu Latvijā. No ekonomikas izaugsmes viedokļa gan ir svarīgi uzsvērt, ka ražojošo nozaru kreditēšanā starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm nav nekādas atšķirības. Piemēram, rūpniecībai un lauksaimniecībai izsniegto kredītu apjoms Latvijā 2022. gada beigās bija 2,3 miljardi eiro, kas ir tieši tik pat, cik Lietuvā un tikai par 0,1 miljardu mazāk nekā Igaunijā.

Kā liecina Eiropas Komisijas (EK) ikgadējais ziņojums mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) Eiropas Savienībā (ES) ir veiksmīgi pārvarējuši ekonomisko un finanšu krīzi, jo kopš 2014. gada beidzot ir vērojama izaugsme. Pēc krīzes pamazām atkopjas arī Latvijas MVU sektors.

Laika posmā no 2010. līdz 2015. gadam MVU ir piedzīvojuši veselīgu izaugsmi – pievienotā vērtība palielinājās par vairāk nekā 45%, bet nodarbinātība – par 16%. Vienlaikus abi rādītāji ir zemāki par 2008. gada līmeni, attiecīgi par 1% un 8%. Visstraujākais pieaugums vērojams MVU informācijas un sakaru nozarē – nodarbinātības pieaugums aptuveni par 50%, bet pievienotā vērtība pieauga par vairāk nekā 80%.

Pārvarētā ekonomikas un finanšu krīze devusi vairākas būtiskas atziņas. Krīzi vieglāk pārdzīvo tās valstis, kurās ir spēcīga augsto vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas un zināšanu ietilpīgo pakalpojumu ekonomika. ES uzņēmumi, kas darbojas tā saucamo augsto tehnoloģiju ražošanā un zināšanu ietilpīgo pakalpojumu sfērā, 2014.-2015. gadā uzrādījuši īpaši labus ražīguma un nodarbinātības rezultātus. Kā ar šīm nozarēm sokas Latvijā?

SEB bankas piešķirtā finansējuma kopsumma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pērn sasniedza 290,8 miljonus eiro, kas ir par 15,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gadā. Vairāk nekā 65% finansējumā piešķirtie naudas līdzekļi nonākuši pie MVU, kas savu darbību īsteno Latvijas reģionos.

No 2023. gadā SEB bankas finansējumā piešķirtajiem naudas līdzekļiem 41 miljons eiro ir veicinājis Pierīgas uzņēmēju attīstību, 59,8 miljoni piešķirti rīdziniekiem, savukārt 189,9 miljoni eiro izsniegti MVU visos Latvijas reģionos. Kopumā MVU piešķirtā finansējuma kopsumma Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi stabilu pieaugumu, visvairāk attīstoties lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei.

Pērn aktīvāk savā attīstībā ieguldījuši uzņēmumi, kas darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē – finansējumā šo nozaru uzņēmējiem izsniegti teju 110 miljoni eiro. Savukārt mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozares pārstāvji ir saņēmuši 35,4 miljonus eiro, un viņiem seko ražotāji ar gandrīz 30 miljonu lielu piešķirto finansējuma apjomu. Kopumā šiem sektoriem pērn izsniegti teju 60% no kopējās MVU piešķirto finansējuma kopsummas Latvijā.

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) forums un Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu konfederācija apvienojas un turpmāk veidos Latvijas Biznesa savienību, kas pārstāvēs Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus nacionālā un starptautiskā līmenī, informē Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma izpilddirektors Eduards Filippovs.

MVU Forums un MVU Konfederācija paredz finanšu, ekonomisko un sociālo izaicinājumu pieaugumu. Pēdējos gados veiktās izmaiņas nacionālos normatīvos aktos, kvalificētas izglītības un inovāciju sistēmas, investīciju un infrastruktūras pieejamības trūkums ir kavējis uzņēmējdarbības gara stiprināšanu. Viens no iemesliem ir MVU pārstāvniecības iztrūkums dialogā starp likumdevēju varu, izpildvaru un MVU sektoru. Savukārt nākotnē Latvijas tautsaimniecībai, kuru par 99,6% (pēc Eiropas Savienības MVU definīcijas) veido tieši mazie un vidējie uzņēmumi, ir jārod risinājumi jaunu un labāku darba vietu radīšanai Rietumeiropas ekonomiskās stagnācijas, vietējā un Krievijas tirgus pieprasījuma krituma apstākļos.

Inovācijām mazajā un vidējā biznesā domātā ES palīdzība Latvijā tiek gandrīz ignorēta; citviet dalībvalstīs šie fondi iemantojuši pat histērisku popularitāti un nacionālajām ekonomikām paredzamu atdevi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Visu laiku vērienīgākās ES inovāciju programmas Apvārsnis 2020 (Horizonts 2020 jeb H2020) kopējais budžets ir 80 mljrd. eiro. Šis kapitāls paredzēts plaša spektra pētniecības un attīstības (R&D) projektiem, lai mudinātu pētniekus un uzņēmējus sadarboties. Programma ir apjomīga, un viena tās daļa – t.s. MVU instruments – 2,8 mljrd. eiro apmērā finanšu periodā līdz 2020. gadam ir veltīta tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Līdz septembra sākumam dalībvalstu uzņēmumu atsaucība šim piedāvājumam ir ļoti atšķirīga un Latvijas gadījumā pat nesaprotami niecīga.

Starp Eiropas Investīciju fondu (EIF) un SIA UniCredit Leasing parakstīts InnovFin Mazo un vidējo uzņēmumu garantijas līgums, kas uzlabos iespēju saņemt finansējumu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, informē UniCredit Leasing.

Līgums parakstīts Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (EFSI) un ES Investīciju plāna ietvaros. Paredzams, ka pateicoties ES atbalstam inovatīviem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem, tiks izveidots līzinga darījumu garantiju portfelis 18 miljonu eiro apmērā.

EIF garantija sniegs iespēju SIA UniCredit Leasing nākamo divu gadu laikā izsniegt finansējumu inovatīviem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas MVU, kuriem uzņēmējdarbības attīstīšanai nepieciešamas investīcijas, bet trūkst nodrošinājuma, lai saņemtu finansējumu.

Eiropas Komisijas viceprezidents darbavietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jautājumos Jirki Katainens (Jyrki Katainen) komentējot līgumu pauda: Baltijas valstīs un visā Eiropā kopumā lielāko skaitu darbavietu un izaugsmi nodrošina tieši MVU. Tādēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt šiem uzņēmumiem piekļuvi finansējumam, kas ļautu tiem augt un radīt jaunas darbavietas. Es patiesi priecājos, ka Investīciju plāns Eiropai MVU Baltijas reģionā nodrošina iespēju saņemt finansējumu, kas citādi tiem nebūtu pieejams.

Mazie un vidējie uzņēmumi finansējumu kapitāla tirgos piesaistīt nesteidz

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vēlmi finansējuma piesaistei izmantot kapitāla tirgos, varētu samazināt administratīvo izmaksu slogu. Tomēr eksperti uzsver, ka izmaksu samazināšana atrisinās tikai vienu no pastāvošajām problēmām.

Rīgas birža ar uzņēmumu aktivitāti lepoties nevar – kaut arī pēdējos gados ir ienākuši pāris pievilcīgi uzņēmumi, ar to ir par maz. Tajā pašā laikā uzņēmumi nereti sūdzas par aizdevuma nepieejamību bankās. Lai risinātu šīs problēmas, jāveicina ne tikai lielu uzņēmumu raudzīšanās biržas virzienā, bet jāieinteresē arī mazie un vidējie uzņēmumi.

Finanšu ministrija norāda, ka Latvijā biržas potenciāls un iespējas uzņēmumu finansēšanai piesaistīt alternatīvo finansējumu kapitāla tirgos netiek pietiekami izmantotas – AS Nasdaq Riga Baltijas Oficiālajā sarakstā šobrīd ir iekļautas tikai četru Latvijas uzņēmumu akcijas, un vēl trīs uzņēmumu akcijas tiek tirgotas Baltijas Alternatīvajā tirgū First North. Salīdzinājumam – Baltijas Oficiālajā sarakstā ir iekļautas 15 Igaunijas un 13 Lietuvas uzņēmumu akcijas. Šobrīd akciju tirgus lielums (tirgus kapitalizācija) attiecībā pret kopējo ekonomikas lielumu ir salīdzinoši mazs. Latvijas tirgus kapitalizācija 2017.gadā sasniedza tikai 4,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir būtiski zem ES vidējā rādītāja – 77,9%, savukārt kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā šie rādītāji ir attiecīgi 11,2% un 9%. Latvijas kapitāla tirgus ir viens no vismazāk attīstītajiem kapitāla tirgiem ES, bet Ziemeļvalstīs – viens no attīstītākajiem pasaulē. Lai veicinātu MVU interesi par finansējuma piesaisti caur biržu, nākotnē tiem varētu tikt samazinātas izmaksas.

Igaunijas un Lietuvas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) 2015. gadā plāno pievērst lielāku uzmanību inovācijām nekā iepriekš, liecina SEB Baltijas pētījums, kurā apkopoti Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņēmumu aptaujas rezultāti.

Savukārt Latvijā mazo un vidējo uzņēmumu skaits, kas šogad investēs inovācijās, ir samazinājies par 9%.

Igaunijā 73% aptaujāto uzņēmumu norādījuši, ka 2015. gadā plāno investēt inovācijās, savukārt pagājušajā gadā to grasījās darīt 60% aptaujāto Igaunijas uzņēmumu. Lietuvā uzņēmumu ieceres par inovācijām ir būtiski pieaugušas – ja pagājušajā gadā par inovācijām savā darbībā domāja 42% uzņēmumu, tad tagad šis skaits pieaudzis līdz 69% uzņēmumu. Savukārt Latvijā vērojama pretēja tendence – tikai 39% uzņēmumi šogad iecerējuši veikt inovācijas, bet pērn šādi plāni ir bijuši 48% aptaujāto MVU.

Plašāka bezskaidras naudas izmantošana ir svarīgs solis gan efektīvai uzņēmējdarbības nodrošināšanai un digitalizācijas brieduma veicināšanai valstī, gan arī tas ir instruments ēnu ekonomikas mazināšanai, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.

Viņa norāda, ka skaidru naudu bieži izmanto kā instrumentu ēnu ekonomikas aktivitātēm. Jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas apritē. Attiecīgi, palielinoties bezskaidras naudas aprites īpatsvaram un naudas plūsmas caurskatāmībai, uzraudzības procedūras var būt vairāk automatizētas, samazinot administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai.

Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, mazāku interesi par bezskaidras naudas norēķiniem izrāda mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), atzīst Bogdanova. Piemēram, tikai 11% MVU veic tirdzniecību tiešsaistē, un tikai 5% no MVU apgrozījuma veido e-komercija. Vienlaikus tieši MVU ir klasiski vērojama arī tendence uz salīdzinoši zemāku produktivitāti. Tas norāda uz nepieciešamību veicināt plašāku digitālo tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumu vidū, gan ceļot uzņēmumu darbības efektivitāti, gan mazinot ēnu ekonomikas riskus.

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem 2020.gadā Covid-19 krīzē Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sniegts 29 miljardu eiro atbalsts, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par finanšu instrumentu īstenošanu pagājušajā gadā.

No tiem 21,6 miljardi eiro no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), aptverot 478 000 MVU, no kuriem 375 000 ir mikrouzņēmumi, informē EK pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorātā.

Tādi finanšu instrumenti kā pašu kapitāls un parāds, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi ir izrādījušies resursu ziņā efektīvs veids, kā izmantot kohēzijas politikas resursus, vēl jo vairāk krīzes laikā.

Covid-19 pandēmija īpaši smagi skāra MVU, un daudzi darba ņēmēji bija pakļauti riskam zaudēt darbu, kad uzņēmumiem bija grūtības izdzīvot. EK uzsvēra, ka finanšu instrumentiem ir bijusi izšķiroša nozīme, lai sniegtu atbalstu MVU, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un tādējādi tie palīdzēja mazināt Covid-19 krīzes negatīvo ekonomisko ietekmi ES reģionos un pilsētās. Jo īpaši, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenti sniedza palīdzību tādu finanšu produktu veidā kā aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls.