«Tā nebija saruna, tas bija ministra paziņojums publiskajā telpā. Ministrijas publiskajā telpā četrdesmit cilvēku klātbūtnē. Kas te ko domāt. Man ir skaidrs, ka priekšnieks izsaka neuzticību, un tas ir kā vecos laikos austrumos, kad sievietei pasaka - kas tev mugurā, ar to uz vārtiem!»

Tā uz laikraksta Diena jautājumu, vai pēc mutiskas sarunas ar ministru tapis skaidrs, kāpēc izteikta neuzticība ieņemt lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, atbildējis lidostas vadītājs Arnis Luhse.

Jautāts, vai viņam un ministram bijis strīds, Luhse teicis: «Vienu dienu iepriekš nebija. Nē, strīda nebija. Tas man bija pēkšņs paziņojums.»

Savukārt, uz jautājumu: «Vai tad jūs nezinājat, kad mainījās valdība, ka būs jāaiziet, jo esat no citas partijas?» Luhse atbildējis:

«Protams, ka zināju. Bet tas ir kā ar nāvessodu, sāpīgi ir tad, kad tevi nošauj, nevis tad, kad tu to zini. Ja par to visu laiku domātu, strādāt vispār nevarētu. Es par to nedomāju.»

Ja pērn airBaltic pasažieru daļa lidostā Rīga veidoja 67%, tad šogad tas vairs ir tikai 61%, un lidostai labāk, ja sarūk atkarība no vienas lidsabiedrības, norāda lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš skaidro, ka pasažieru skaita kritumu, par ko ziņots iepriekš, lidostā Rīga lielā mērā rada tieši airBaltic, kas vasarā lēmis pārstrukturizēties, kamdēļ samazinājies nacionālās lidsabiedrības tranzītlidojumu skaits. Neliels pasažieru skaita samazinājums ir arī Czech Airlines.

Jau ziņots, ka maijā lidostā Rīga apkalpoto pasažieru skaita kritums bijis vēl lielāks nekā aprīlī – 11%, salīdzinot ar 2011. gadu. Kopumā maijā Rīgas lidostā apkalpoti nedaudz vairāk nekā 424 tūkst. pasažieru. Aprīlī pasažieru skaits Rīgā samazinājās par teju 9%. Tikmēr kaimiņvalstu lidostās, kurās gan apkalpoto pasažieru skaits līdz šim ir bijis krietni mazāks nekā Rīgā, aprīlī un maijā turpinājies pasažieru skaita pieaugums. Viļņā maijā pasažieru skaits audzis par 8,77% līdz 191 tūkst., bet aprīlī – par 39,42%, Tallinā aprīlī pasažieru skaits audzis par 28,3% līdz 192 tūkst., bet Kauņā – par 1,13% līdz 77 tūkstošiem.

Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse saņēmis satiksmes ministra Aivja Roņa mutiski izteiktu neuzticību, un tas gandrīz droši nozīmē to, ka gaidāmajā akcionāra - Satiksmes ministrijas - sapulcē tiks pieņemts lēmums, ka A. Luhsem lidostas valdes priekšsēdētāja amats jāatstāj, vēsta laikraksts Diena.

Valdes priekšsēdētāja nomaiņas iemesli būšot skaidri brīdī, kad kļūs zināms, kas turpmāk ieņem šo amatu, uzskata aviācijas nozares un politikas eksperti.

Pašlaik tiek minēti četri iespējamie iemesli, kāpēc A. Luhse nonācis A. Roņa nežēlastībā. Trīs oficiāli paziņojusi Satiksmes ministrija (SM), un tie ir: A. Luhse neesot «spējis panākt konstruktīvu sadarbību ar nacionālo aviokompāniju airBaltic, lidostai nav izdevies piesaistīt jaunus pārvadātājus un galamērķus, kā arī lidostas rekonstrukcijas projekta virzība nenotiek paredzētajā laika grafikā», izklāstījusi SM pārstāve Diāna Ļaha. Šo triju iemeslu pamatotība gan tiekot apšaubīta, norādot, ka minētajās problēmās nevar vainot vienīgi A. Luhsi.

Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse šodien ir saņēmis satiksmes ministra Aiva Roņa mutiski izteiktu neuzticību.

Rakstiska veida informāciju par iespējamo amata zaudēšanu A. Luhse gan neesot saņēmis.

Kā ziņots, jau augusta beigās tika runāts par iespējamo A. Luhses nomaiņu. Toreiz A. Roņa biroja vadītājs Aivis Freidenfelds skaidroja, ka Satiksmes ministrijā netiek apsvērta starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja maiņa un tās ir mediju vidē izplatītas spekulācijas.

Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols, kurš publikācijā minēts kā potenciālais jaunais lidostas vadītājs, skaidroja, ka piedāvājumu kļūt par Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāju nav saņēmis un negrasās pamest LIAA direktora amatu.

«Jā, esam gatavi un priecājamies par šo pasākumu, jo lidostai tas ienes ap 200 tūkstošiem latu, īpaši tas attiecas uz VIP zonas izmantošanu,» intervijā laikrakstam Diena, runājot par konkursu Jaunais vilnis, sacījis lidostas Rīga šefs Arnis Luhse.

«Ir cilvēki, kuri maksā 100 latu par sagaidīšanu pie lidmašīnas un vēl 100 latu par aizvešanu līdz lidmašīnai atpakaļ,» viņš turpinājis.

Jautāts par dzelzceļa līnijas izveidi uz lidostu, A. Luhse stāstījis: «Tas būtu noderīgi, plānots, ka Rail Baltica II piestās lidostā, un tad mums būs savienojums no Tallinas līdz Varšavai. Ja šādu savienojumu nav, pietiek ar tramvaju. Vēl viena liela problēma, ko risinātu dzelzceļa līnija, ir degvielas piegāde, jo šobrīd esam sliktā situācijā - visa degviela no Mažeiķiem šurp jāved ar automašīnām, kas būtiski ceļ degvielas cenu. Jo apjomi ir milzīgi - viens Afganistānas kravas reiss prasa 120 tonnu degvielas.»

Lidostas Rīga jaunais terminālis, kura kopējās izmaksas var sasniegt līdz pat 100 miljoniem eiro, nav biznesa projekts, un to nekad nebūs iespējams atpelnīt, to intervijā žurnālam Lietišķā Diena atzīst lidostas vadītājs Arnis Luhse.

Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka jauna lidostas termināļa projektu ir nepieciešams realizēt. «Esošais terminālis ir krietni par mazu, tas var apkalpot trīs miljonus cilvēku gadā. Mums ir jārēķinās arī ar tā dēvētajiem pīķiem, pasažieru sastrēgumiem, kas divas reizes ir rītos, bet vienu – vakarā. Tad cilvēki sēž viens otram uz galvas. Pīķa stundās ievērojami par mazu ir arī drošības kontroles līnijas. Tāpat problēma pašreiz ir ar pasažieru bagāžas apstrādi – esam vienīgā lidosta Eiropā, kas apkalpo piecus miljonu pasažieru gadā, un viņu bagāžu komplektē ar rokām – mēs vienkārši nevaram uzstādīt automatisko iekārtu, jo nav, kur to likt,» tā A. Luhse.

Rodoties viedokļa atšķirībām gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, satiksmes ministrs Aivis Ronis, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā.

«Koalīcijai ir iespēja turpināt strādāt,» savā paziņojumā medijiem uzsver Ronis, paužot atbalstu Ministru prezidenta Valda Dombrovska mērķim par Latvijas dalību eirozonā un Eiropas «kodolā».

Demisijas tehniskās detaļas tuvākajās dienās Ronis pārrunās ar valdības vadītāju V. Dombrovski.

Tikmēr šodien publicētajā sarunā ar laikrakstu Diena ministrs nav komentējis ne potenciālās demisijas iemeslus, ne laiku, ne citus šādas iespējamās rīcības apsvērumus.

Kā atgādina laikraksts, A. Ronis par nodomu demisionēt jau aizvadītās nedēļas sākumā ir informējis premjeru Valdi Dombrovski, kurš ministru pierunājis amatā palikt līdz februāra beigām, pirmdien vēstīja portāls Pietiek.com.

Politiķus no satiksmes ministra amata jātur pēc iespējas tālāk, bet par ministru ir jābūt racionālam profesionālim, kas spēj komunicēt ar nozari, Db.lv atzina Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Aivars Tauriņš.

Viņš norādīja, ka satiksmes ministram būtu jābūt arī tādam, kas labi pārzina krievu valodu un spēj saprast un cienīt austrumu kultūru. Šādā amatā vislabāk iederētos racionāls cilvēks, kurš varētu būt ekonomists vai tehnokrāts.

Otrdien kļuva zināms, ka, rodoties viedokļa atšķirībām gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, satiksmes ministrs Aivis Ronis, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā. Demisijas tehniskās detaļas tuvākajās dienās Ronis pārrunās ar valdības vadītāju V. Dombrovski.

Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs norādīja, ka A. Roņa darbības sākumposms bijis aktīvs un intensīvs. Ministram bijusi vēlme iedziļināties satiksmes nozares problemātikā un notikušas dažādas tikšanās ar tās pārstāvjiem. Taču pēc tam A. Ronis «sastapās ar realitāti» un bijis jāpāriet uz darbiem, kas tik raiti vairs neesot veikušies, sacīja A. Tauriņš.

Pēc starptautiskās lidostas Rīga pašreizējā vadītāja Arņa Luhses atbrīvošanas no amata, lidostu kādu laiku vadīs kāds no valdes locekļiem, sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

Sarunā ar Latvijas Radio ministrs norādīja, ka pagaidu lidostas vadītājs tiks nozīmēts uz laiku, kamēr tiks izvēlēts jauns lidostas valdes priekšsēdētājs. Ministrs arī pastāstīja, ka jaunu lidostas vadītāju vēlas izraudzīties pats, jo ne īpaši ticot konkursiem.

Kā galvenās prasības lidostas amata kandidātam, A. Ronis nosauca pieredzi lielu uzņēmumu vadīšanā un kaut minimālu izpratni par aviāciju. Atbildot uz jautājumu – vai ir iespējama ārvalstu speciālistu piesaistīšana – A. Ronis norādīja, ka tas neesot iespējams, jo lidostas vadītāja atalgojums nav konkurētspējīgs.

Sarunā ministrs norādīja, ka neuzticība līdzšinējam lidostas vadītājam Arnim Luhsem izteikta tādēļ, ka viņš neesot spējis panākt sadarbību ar nacionālo aviokompāniju airBaltic, lidostai nav izdevies piesaistīt jaunus pārvadātājus un galamērķus, kā arī notiek kavēšanās ar lidostas rekonstrukciju.

«Sarunas ar Airbus un Boeing par jaunu airBaltic lidmašīnu iegādi ir ļoti pozitīvas, izvēli par to, kādas markas lidmašīnas pirkt, pieņems airBaltic vadība.»

To intervijā DB sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis, piebilstot, ka pēc sarunas grafika redzams, ka lēmums varētu tikt pieņemts mēneša laikā. DB jau rakstīja, ka flotes atjaunošana Latvijas nacionālai aviokompānijai airBaltic jau labu laiku ir ļoti nozīmīgs jautājums. Pašlaik airBaltic tikai daļēji ir atteicies no neefektīvajām Fokker 50 markas lidmašīnām, savukārt tūrisma firmas paudušas DB savu neapmierinātību ar to, ka airBaltic nespēj piedāvāt atbilstošas lielās lidmašīnas tālākiem lidojumiem. Kā iepriekš sacījis airBaltic izpilddirektors Martins Gauss, šogad aviokompānija plānoja no 34 lidmašīnu parka pāriet uz 26, floti atjaunojot ar vai nu Airbus A319 vai Boeing 737- 700 markas lidmašīnām. Tiesa, lidmašīnu iegāde cieši saistīta ar papildu finansējuma nepieciešamību un jauna privātā investora atrašanu airBaltic, jo pašlaik 99,8% airBaltic akciju pieder valstij. Kā DB atzina A. Ronis, pašlaik jauna investora meklēšana airBaltic pārāk aktīvi nenotiek: «Ļoti svarīgi ir kompānijai parādīt, ka izstrādātais un iepriekš valdībā prezentētais biznesa plāns tiešām strādā, lai potenciālajiem investoriem tiešām rastos pārliecība, ka kompānija ir nostājusies uz stabilizācijas ceļa un līdz ar to arī tālāka izaugsme nav apšaubāma.»

Līdzšinējais lidostas Rīga vadītājs Arnis Luhse ir atbrīvots no sava amata pienākumiem, tos pagaidām pildīs lidostas valdes loceklis Aldis Mūrnieks. Par šādām izmaiņām nolemts Starptautiskās lidostas Rīga uzņēmuma akcionāra sapulcē.

Rīgas lidostas akcionāru sapulce notika piektdien, 18. oktobrī

Mūrnieks no 1998. līdz 2010.gada bija Liepājas lidostas vadītājs, pusgadu bijis valdes loceklis VAS Latvijas gaisa satiksme, bet Rīgas lidostas valdē strādā kopš 2010.gada decembra.

Viņam pilnībā pieder SIA Kurzemes avio, kas nodarbojas ar aviopārvadājumiem, liecina firmas.lv informācija. Uzņēmums pērn strādājis ar 860 410 latu apgrozījumu un 5 638 latu zaudējumiem, gadu iepriekš apgrozījums bijis 1,24 miljoni latu un peļņa 6 676 lati.

Db.lv rakstīja, ka satiksmes ministrs Aivis Ronis neuzticību A.Luhsem publiski izteica pirms nedēļas, motivējot to ar nepadarītajiem darbiem. Jaunu lidostas priekšnieku A.Ronis apņēmies atrast pats, jo konkursiem neticot. Kandidātiem jābūt pieredzei lielu uzņēmumu vadīšanā un izpratnei par aviāciju.

Iepirkumā par būvdarbu veikšanu VAS Starptautiskā lidosta Rīga uzvarējusi piegādātāju apvienība FCC, Hochtief un ACB, kuru līgumcena ir 79,49 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Uzvarētājs noteikts slēgtā sarunu procedūrā, nepublicējot dalības uzaicinājumu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Uzvarētājs noteikts, izvērtējot četru pretendentu saimniecisko izdevīgumu. Rekonstrukcijau līdzfinansē ES Kohēzijas fonds - Kohēzijas fonda projekta Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība aktivitātes Lidostas infrastruktūras attīstība ietvaros.

DB rakstīja, ka Eiropas Komisija Kohēzijas fonda projektu par lidostas infrastruktūras attīstību apstiprināja pērnā gada jūlijā. Jau vēstīts, ka lidostas infrastruktūras rekonstrukcijas darbi ļaus uzņēmumiem tikt pie vairāku miljonu latu vērtiem līgumiem. VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse iepriekš skaidroja, ka visdārgāk šajā projektā izmaksās divu peronu rekonstrukcija, kas attiecīgi ļaus palielināt 2. perona lidmašīnu stāvvietu skaitu no astoņām līdz 13, bet 3. perona - no 11 līdz 22 stāvvietām. Kopumā tiek plānots, ka perona izbūve izmaksās 21 miljonu latu.

Drošības policija lūgusi sākt kriminālvajāšanu pret 11 lidostas Rīga bijušajām un esošajām amatpersonām

Kriminālprocess tā sauktajā starptautiskās lidostas Rīga noklausīšanās lietā tika sākts jau 2013. gada decembrī, bet tagad izmeklētājs uzskata, ka savākti pietiekami pierādījumi, lai sāktu kriminālvajāšanu pret trim personām par personas korespondences noslēpuma tīšu pārkāpšanu, četrām personām par nolaidību un vēl četrām personām par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, raksta aģentūra LETA. Publiski zināmā informācija gan par aizdomās turētajām, gan par noklausītajām sarunām ir skopa.

«Ko es varu tur komentēt. Lieta iet savu procesuālo gaitu. Vēlu veiksmi tās atrisināšanā,» DB sacīja A. Mūrnieks, kurš lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatā atradās no 2012. gada nogales līdz 2014. gada rudenim. Viņš sacīja, ka neesot informēts par to, ka būtu apsūdzēts. «Kādam jau ir jābūt vainīgam. Par noklausīšanos lidostā neko nezināju un, ja kādam man tagad patīk pārmest nolaidību, tad kā es varu būt nolaidīgs pret kaut ko, ja fakts no manis tika slēpts?» vaicā A. Mūrnieks. Intervijā DB (14.11.2014. ) A. Mūrnieks asi kritizēja lielo politisko ietekmi uz valsts kapitālsabiedrībām, arī lidostu Rīga.

Valsts a/s Starptautiskā lidosta Rīga noslēgusi iepirkumu konkursu par tās infrasturktūras attīstības projekta būvuzraudzību. Noskaidrojies, ka to par 1,4 milj. eiro jeb aptuveni 980 tūkst. Ls veiks Latvijas uzņēmums Pro Via.

SIA Pro Via reģistrēta 1997. gadā un Būvkomersantu reģistrā ierakstīta 2006. gadā. Kompānijas galveni darbības virzieni ir autoceļu, ielu, laukumu, lidlauku un ar tiem saistīto inženierkomunikāciju būvprojektu izstrāde sadarbībā ar inženieru birojiem vai atsevišķiem komunikāciju speciālistiem, autoceļu un tiltu būvprojektu ekspertīze, būvdarbu uzraudzība, konsultācijas ar transportbūvju infrastruktūru saistītos jautājumos.

Līdz šim uzņēmums izstrādājis SIA Container Forward Service teritorijas tehnisko projektu Kundziņsalā, veicis vairāku autoceļu un tiltu, piemēram, autoceļa Rīnūži, A10 posma Priedaine – Sloka u.c., rekonstrukcijas projektu un tehniski ekonomisko ziņojumu sagatavošanu. Pašlaik uzņēmums uzrauga Brīvības un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojuma būvniecību Rīgā, A12 Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža ceļa posma Nirza-Ploski būvniecību, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales reģiona meža autoceļu būvniecību u.c.

«Paldies par padomu. Es zinu, ka viņš ir ļoti kvalificēts cilvēks ar starptautisko un liela uzņēmuma vadīšanas pieredzi. Varbūt pa šo laiku viņš ir uzlabojis zināšanas arī aviācijas jomā.»

Tā uz laikraksta Diena ieteikumu: «Varbūt jums lidostas vadītājs jāmeklē tuvāko domubiedru lokā - tajā ir arī Mārtiņš Bondars, kurš varētu atbilst nosauktajām prasībām.» atbildējis satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Viņa vienīgais netikums ir tas, ka mēs ar Mārtiņu esam labi draugi, un es negribu pakļaut viņu tām šausmām, jo paredzu, kā mediji to uztvers. Taču man būs tikšanās arī ar Mārtiņu,» atklājis A. Ronis.

Jautāts, vai ir konsultējies par kandidātiem ar Dzintaru Zaķi, kas ir pārējie pretendenti, ministrs laikrakstam atbildējis: «Tikšos ar visiem cilvēkiem, kuri varētu kandidēt uz šo amatu. Atturēšos saukt vārdus bez viņu piekrišanas, jo sarunas ir diskrētas. Protams, darba apspriedēs informēšu gan parlamentāro sekretāru Klāvu Olšteinu, gan Dzintaru Zaķi. Mums ir ļoti konstruktīva sadarbība. Pieļauju iespēju piesaistīt arī personāla atlases kompāniju, bet vēl neesmu izlēmis, vai to darīšu.

«Domāju, ka tā vai citādi ķīmija izveidojās ar premjeru,» intervijā laikrakstam Diena, jautāts ar kuriem ministriem viņam vislabāk sapasējis, sacījis tikko kā demisionējušais satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Sanāca tā, ka šajā valdībā ir viens mans grupasbiedrs un viens studiju biedrs. Roberts Ķīlis, ar ko kopā studējām filozfiju. Atis Pabriks, ar kuru arī studējām kopā. Edgars Rinkēvičs. Tad es, protams, gribu teikt, ka pozitīvu iespaidu atstāja Ilze Vinķele. Arī ar visiem pārējiem kolēģiem,» viņš norādījis.

«Viens no iemesliem, kādēļ es atkāpjos, ir, ka es vairs nevaru palīdzēt ne koalīcijai, ne opozīcijai. Viņiem ir jātiek galā. Kā es jau lietoju analoģiju, kuru ASV lieto attiecībā pret Eiropu. Ar koalīciju situācija ir līdzīga. Amerikāņi saka: kam jāzvana uz Eiropu, lai uzzinātu Eiropas viedokli? Iedodiet mums vienu telefona numuru. Es pieļauju, ka valdošjai koalīcijai iekšēji nav skaidrs, kam jāzvana, lai mēs uzzinātu koalīcijas viedokli. Tam vajadzētu būt premjeram... Un premjeram ir visas iespējas sapurināt koalīciju,» skaidrojis A. Pabriks.

Līdzšinējais satiksmes ministrs Aivis Ronis oficiāli turpinās strādāt līdz 1. martam, taču šodien viņš aizvadījis pēdējo Ministru kabineta sēdi, esot šajā amatā.

A. Ronis pirms iepriekš paziņoja, ka viņam dažos jautājumos ir izveidojušās viedokļa atšķirības gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, un, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, viņš pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā.

Kļuvis zināms, ka vakantajam satiksmes ministra amatam tiks virzīts pašreizējais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss.

A. Ronis ir dzimis 1968. gada 20. maijā Kuldīgā. Viņš bijis Latvijas vēstnieks ASV un NATO. A. Ronis nav nevienas politiskās partijas biedrs, tomēr bijis ministrs divās valdībās. No 2010. gada 29. aprīļa līdz 3. novembrim bija ārlietu ministrs Valda Dombrovska valdībā. 2011. gada 25. oktobrī apstiprināts par satiksmes ministru V. Dombrovska valdībā.

Lai politiskās dzīves vērotājiem dzīve nešķistu pārāk garlaicīga, par demisiju ir paziņojis satiksmes ministrs Aivis Ronis. Kādi ir viņa apsvērumi, argumenti šāda soļa speršanai, visticamāk, uzzināsim kaut kad nākotnē. Šeit tikpat labi varētu būt runa par nesaskaņām ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) par vienu vai otru jautājumu, gan iespēju, ka Ronis ir saņēmis pievilcīgāku darba piedāvājumu.

Katrā ziņā kuluāros jau ilgāku laiku bija dzirdams, ka Satiksmes ministrijas vadītāja vieta nebūt nav tas postenis, kuru Ronim ļoti gribētos ieņemt, un citos «ūdeņos» viņš jūtoties daudz komfortablāk. Ja vien tā ir taisnība, jāteic, ka šāda attieksme ir bezatbildīga – nav pareizi uzņemties veselas nozares vadību, ja tajā notiekošais pašam nešķiet diez ko interesanta padarīšana. Atskatoties uz Roņa paveikto viņa ministrēšanas laikā, godīgi jāteic – nekā īpaša, ko pieminēt, jau nav. Vai, kā atzina nozares eksperti – viņš nevienam netraucēja.

Aviokompānijas airBaltic lieta tā arī «karājas gaisā», būtiskākais jautājums, kura kontekstā ir pieminēts kompānijas Latvijas Dzelzceļš vārds, ir algu palielināšana tās valdes locekļiem, par lidostas Rīga turpmāko attīstību skaidrības nav, bet pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss ir izvērties par plaša mēroga tiesvedības pasākumu, kura iznākums droši vien būs tad, kad attīstītākās Eiropas valstīs jau kursēs pavisam citas paaudzes vilcieni. Turklāt jāpiemin, ka tieši Satiksmes ministrijas līmenī bija jāveic kontrolējošais darbs, lai ar jauno pasažieru vilcienu iepirkumu visi jautājumi tiktu atrisināti efektīvi un valsts interesēm atbilstoši. Diemžēl notika pretējais – vispirms atbilstoši valdības mandātam tika parakstīts līgums, bet pēc tam pati valdība sāka runāt par to, ka šis dokuments nekam neder. Valdības līmenī jau ir izskanējis viedoklis, ka Ronis esot labs dažādu viedokļu sabalansētājs, un tam var piekrist – viņš nenoliedzami ir atzīts diplomāts, kurš tika augstu novērtēts, savulaik pildot ārlietu ministra pienākumus. Un tās arī ir sfēras, kurās ir nepieciešamas Roņa spējas. Savukārt attiecībā uz satiksmes ministra posteni jāpiekrīt apgalvojumam, ka tas jāieņem profesionālim, bet Ronis tāds nav. Citiem vārdiem sakot, šajā gadījumā spilgti pierādījies, ka viens cilvēks nevar būt vienlīdz labs visu ministriju vadītāju amatos.

Nacionālā aviompānija airBaltic mārketinga nolūkos pamanījusies piedāvāt ceļotājiem atlaides, sasaistot to ar padomju armijas dienu, uz ko satiksmes ministrs Aivis Ronis ir reaģējis visnotaļ vīrišķīgi — atsaucis no kompānijas padomes Kasparu Briškenu.

Tas arī ir revolucionārākais vismaz pagaidām zināmais solis no Roņa puses, jo līdz šim viņš ir mēģinājis darboties iespējami klusāk un nemanāmāk. Turklāt, kā zināms, Ronis ir aizejošs ministrs — būdams kārtīgs diplomāts, viņš ir sapratis, ka demisionēt vajag teju pēdējā brīdī, pirms eksplodē viss, kas līdz šim noticis gan ar mediācijas procesu jauno pasažieru vilcienu iepirkumu sakarā, gan ar finansējumu ceļu vajadzībām, gan ar to pašu aviokompāniju airBaltic. Vispirms par notikušo pēc būtības...

Pirmkārt, nevar noliegt, ka Latvija PSRS sastāvā nonāca okupācijas rezultātā — tas ir vispārzināms fakts. Taču lielais vairums padomju armijā dienošo latviešu tur nonāca nevis brīvprātīgi, bet gan piespiedu kārtā — bija jādodas vai nu divus gadus «dzimteni» sargāt, vai arī cietumā. Tādējādi daudziem šajā armijā kādreiz dienējušajiem 23. februāris vairāk ir atmiņu diena par diviem bezjēdzīgi «nolauztiem» gadiem, kam nav nekāda sakara ar nostalģiju pēc padomju varas. Tie, kam tuva ir padomiski nostalģiskā iešmigošana, vairāk ir iecienījuši uzvaras pieminekļa šturmēšanu Pārdaugavā 9. maijā.

Premjers Valdis Dombroviskis ir pārliecināts, ka pēc ministra demisijas pieņemšanas satiksmes ministra atrašanai laika pietiks.

Ministrs solījis pabeigt virkni iesākot darbu, neskatoties uz to, ka viedokļi par valsts kapitālsabiedrību vadītāju algām abu starpā atšķiras, norādīja premjers. Ronis pieminēja atalgojuma jautājumu, kur nav bijusi vienprātība koalīcijā - viņaprāt, miljoniem vērtu aktīvu pārvaldītāju, piemēram, Latvijas dzelceļš (LDz), vadītāji ir pelnījuši lielāku atalgojumu. Ronim nebija izdevies pārliecināt Saeimas deputātus, ka nepieciešams algu palielinājums, bet valdība, tostarp premjers to atbalstījis.

Premjers gan norādīja, ka diskusijās ar Saeimu algu pieaguma griesti bijuši 10 minimālās algas. Nepatīkams pārsteigums bija šo griestu pārsniegšana, kaut arī Satiksmes ministrija iepriekš tādus grozījumus bija virzījusi. Jāpiebilst, ka Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā šādus algu griestus konceptuāli ir atbalstījusi.

«Izskatās, ka Lietuva turpinās blokādi Liepājas ostas virzienā, kavējot efektīvu un racionālu kravu plūsmu, un diemžēl Daļas Grībauskaites vizītes laikā netika atrisināts neviens no Latvijas – Lietuvas transporta nozares sadarbības jautājumiem,» norādīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Infrastruktūras attīstība ir ģeopolitiska izvēle, un šāda Lietuvas nostāja neliecina par Viļņas ieinteresētību Baltijas valstu sadarbībā,» norādīja ministrs.

Līdz ar transporta plūsmas kavēšanu tiek apgrūtināta arī Latvijas un Igaunijas degvielas apgāde no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas, pauda A. Ronis.

Jau rakstīts, ka Latvijas un Lietuvas amatpersonu tikšanās laikā tika plānots apspriest dzelzceļa atjaunošanu no Mažeiķiem uz Latviju. Liepājas ostas vadība iepriekš uzsvēra, ka būtu jāatjauno ne tikai Reņģes, bet arī Vaiņodes dzelzceļa posms. Posma atjaunošana piesaistītu Latvijai vairāk kravu, tomēr vēl šā gada marta beigās A. Ronis atzina, ka «lietuvieši neko nav izdarījuši, lai arī solījuši demontētā dzelzceļa posma atjaunošanas darbus pabeigt jau martā».

Nacionālā apvienība (NA) būtu gatava uzņemties atbildību par Satiksmes ministriju (SM) un iegūt satiksmes ministra portfeli, šorīt sarunā ar Latvijas Radio sacīja apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

«Ja mēs skatāmies pēc Nacionālās apvienības pārstāvniecības valdībā un pārstāvniecības Saeimā, tad, salīdzinot ar citām politiskajām partijām, tas neapšaubāmi ir neproporcionāli, tomēr es gribētu teikt, ka šis nav Nacionālās apvienības pašmērķis, kā rezultātā varbūt tiktu destabilizēta situācija valdībā,» sacīja G. Bērziņš.

NA līdzpriekšsēdētājs atzīmēja, ka patlaban apvienībā nav runāts par konkrētu satiksmes ministra kandidātu, tomēr apvienībai nebūtu grūti atrast ar satiksmes nozari saistītu profesionāli, kurš varētu pretendēt uz satiksmes amatu.

Db.lv jau vēstīja, ka otrdien kļuva zināms, ka, rodoties viedokļa atšķirībām gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, satiksmes ministrs Aivis Ronis, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā. Demisijas tehniskās detaļas tuvākajās dienās Ronis pārrunās ar valdības vadītāju V. Dombrovski.

Lai gan nākamā satiksmes ministra kandidātu izvērtēšanas procesā tālāk virzītais Anrijs Matīss bija tikai viena no kandidatūrām, patlaban Satiksmes ministrijas vadītāja amatam Matīss ir vienīgā kandidatūra un citas varbūtības apspriestas netiek, un tiek cerēts, ka A. Matīss tiks apstirpināts Satiksmes ministra amatā.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja premjers Valdis Dombrovskis. Jautāts, vai A. Matīss tiks apstiprināts satiksmes ministra amatā, viņš norādīja, ka to parādīs trešdien, 27. februārī, paredzētās tikšanās ar Saeimas frakcijām. Premjers atklāja, ka koalīcijas partijas ir «atvērtas» šim priekšlikumam, bet «gala vārdi nav pateikti».

Dombrovskis A. Matīsa atbilstību satiksmes ministra amatam pamatoja ar lielu pieredzi valsts pārvaldē, kā arī lielu profesionālo pieredzi nozarē. Premjers arī piebilda, ka Satiksmes ministrija pēc darbu apjoma un problēmām ir viena no «smagākajām» ministrijām, kā aktuālākās un visvairāk sasāpējušās problēmas minot nacionālo lidsabeidrību airBaltic, jauno vilcienu iepirkumu, situāciju ar ceļiem u.c.

Līdzšinējais Latvijas satiksmes ministrs Aivis Ronis oficiāli turpina strādāt līdz rītdienai - 1. martam.

Pēdējo Ministru kabineta sēdi, esot šajā amatā, viņš jau aizvadīja 26. februārī.

Jāatgādina - A. Ronis iepriekš sacīja, ka viņam dažos jautājumos ir izveidojušās viedokļa atšķirības gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, un, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, viņš pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā.

Galerijā aplūkojamas fotogrāfijas, kurās iemūžinātas A. Roņa darba gaitas satiksmes ministra un citos amatos laika posmā no 2006. gada līdz 2013. gadam.

No amata atsauktais airBaltic padomes pārstāvis Kaspars Briškens nebija zinājis, ka padomes locekļiem jānodarbojas ar operatīvajām darbībām, kontrolējot reklāmu saturu, tāpēc viņš ir neizpratnē par Satiksmes ministra Aivja Roņa lēmumu.

^{Ekrānšāviņš: Iepriekš izsūtītais airBaltic piedāvājuma saturs}

Satiksmes ministrs atsaucis no uzņēmuma padomes K. Briškenu, kurš, pēc ministra sacītā, nav pienācīgā līmenī kontrolējis uzņēmuma darbu, lai nepieļautu, ka Latvijas nacionālais aviopārvadātājs popularizē neeksistējošas valsts armijas un jūras kara flotes svētkus, kurus atzīmēja par godu Sarkanās armijas pirmajai uzvarai pār vācu spēkiem pie Narvas un Pleskavas, teikts ministra paziņojumā medijiem.

«Uzņēmuma mārketinga un biļešu pārdošanas stratēģijai ir jāatbilst nacionālā pārvadātāja statusam un atbildībai,» uzsver Ronis.