Revīzijā konstatētas kļūdas pamatlīdzekļu uzskaitē un uzrādīšanā ministriju un centrālo valsts iestāžu finanšu pārskatos Ls 490 383 176 apmērā.
Ekonomikas ministrijas gada pārskatā nekustamie īpašumi uzrādīti Ls 35 391 005 vērtībā. Atbilstoši Valsts zemes dienesta Valsts kontrolei sniegtajai informācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz 31.12.2007. Ekonomikas ministrija vai tās padotībā esošā iestāde kā nekustamā īpašuma īpašnieks valsts personā reģistrēta 4 087 īpašumiem ar kopējo kadastrālo vērtību Ls 411 334 351.
Satiksmes ministrijas gada pārskatā pēc Satiksmes ministrijas aptuvenām aplēsēm nav uzrādīti 3 365 zemesgrāmatā nereģistrēti zemes gabali ar kadastrālo vērtību Ls 7.3 milj. un 420 ēkas un būves ar kadastrālo vērtību Ls 41.2 milj. Gada pārskatā ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā nav iekļauti kapitālie izdevumi autoceļu atjaunošanai Ls 15.2 milj. apmērā. Minētā summa attiecināta uz pārskata gada kārtējiem izdevumiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas Centrālajā aparātā iekšējās kontroles procedūru trūkumu dēļ revidenti neguva pārliecību, vai finanšu pārskatā ir uzskaitīti visi ministrijai piederošie nekustamie īpašumi.
Labklājības ministrijas izvēlētā grāmatvedības politika nenodrošina informācijas atklāšanas pietiekamību finanšu pārskatā, par ko liecina neuzskaitītie aktīvi pārskata daļā „Zeme, ēkas un būves”, jo aktīvu sastāvā nav uzskaitīti aktīvi Ls 4 150 652 apmērā, tai skaitā:
visi nekustamie īpašumi, kas tiek izmantoti Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei un pakalpojumu sniegšanai un kuru kopējā kadastrālā vērtība ir Ls 3 330 574;
Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta „Sociālo pakalpojumu infrastruktūras un pakalpojumu attīstīšana klientu rehabilitācijai, integrācijai sabiedrībā un darba tirgū Rīgas reģionā” ietvaros iepirktie un izveidotie aktīvi par kopējo summu Ls 820 078.
Veselības ministrijas gada pārskatā nav uzrādīti nekustamie īpašumi ar kadastrālo vērtību Ls 175 278.
Vides ministrijas konsolidētajā pārskatā nav uzrādīti nekustamie īpašumi Ls 395 tūkst. vērtībā, t.sk. Papes ezers Ls 322 tūkst. un zeme Ls 72 tūkst. vērtībā.
Atsevišķu pašvaldību gada pārskatos nav uzrādīti pašvaldībām piederošie nekustamie īpašumi (zeme, mežaudzes, dzīvojamās ēkas) vai arī tie ir uzrādīti nepareizi. Pārskatā uzrādītā informācija par pamatlīdzekļiem nav salīdzināma un nav pilnīga, jo ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības, sagatavojot konsolidēto finanšu pārskatu, nav nodrošinājušas vienotas grāmatvedības politikas izmantošanu un pamatlīdzekļu uzskaiti, tādējādi neuzrādot to atbilstošo vērtību un nesniedzot pilnīgu informāciju par to apjomu.
Atkārtoti atklātas vairākas nepilnības attiecībā uz izdevumiem atalgojumiem, kā arī tas, ka 2007. gadā netika nodrošināta caurskatāma valsts pārvaldē nodarbināto atalgojuma sistēma.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem ministrijām un centrālajām valsts iestādēm, sagatavojot budžeta pieprasījumu, ir jāņem vērā štatu saraksti, bet nav jāizvērtē vakanto amatu skaits, neskatoties uz to finansējums tiek piešķirts arī vakantajām amata vietām, kā rezultātā ir iespējami ievērojami atalgojuma fonda ietaupījumi, kuri tiek izmaksāti prēmijās.
VK uzsver, ka situācija, kad ministrijās un centrālajās valsts iestādēs atalgojuma fonda ietaupītie līdzekļi veido pat līdz 14.16% un prēmijās kopumā tiek izmaksāti līdz 29.16% no plānotā atalgojuma fonda, liecina par nepilnībām atalgojuma fonda plānošanas pamatprincipos. Revīzijā konstatēts, ka prēmijas tiek izmaksātas līdz pat 14 reizēm gadā, kā arī vairākos gadījumos mēnešalga veido mazāko daļu no personas kopējā atalgojuma. Vienpadsmit ministrijās un to padotībā esošajās iestādēs un trijās centrālajās valsts iestādēs iekšējos normatīvajos aktos nav skaidri noteikta piemaksu, prēmiju un pabalstu piešķiršanas kārtība un nav noteikti detalizēti kritēriji piemaksu, prēmiju un pabalstu apmēra noteikšanai.
Revīzijā tika konstatēts arī, ka vairāku valsts pārvaldes iestāžu vadības līgumu uzdevumi ir līdzīgi ar darbinieku amata aprakstos esošajiem pienākumiem un to summu apmēri sasniedz līdz pat 125% no gada mēnešalgas, līdz ar to var secināt, ka vadības līgumi tiek izmantoti tikai kā līdzeklis darba samaksas palielināšanai. Virknei valsts pārvaldes iestāžu nav vienotas izpratnes un vienādu principu attiecībā uz izdevumiem saistībā ar iestādes reprezentācijas pasākumiem, transporta un sakaru pakalpojumiem, tāpēc pastāv budžeta līdzekļu necaurskatāmas un nepamatotas izlietošanas risks.
Pēc revīzijas VK ir izstrādājusi 33 ieteikumus, kurus FM apņēmusies ieviest laikā līdz 2009. gada 1. novembrim. Veicot Latvijas Republikas 2007. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (Pārskata) revīziju, Valsts kontrole (VK) jau trešo gadu pēc kārtas ir spiesta sniegt atzinumu ar iebildēm.
