Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par pašvaldības kapitālsabiedrību Rīgas serviss vairākos gadījumos faktiskā situācija ir atspoguļota nekorekti, tādējādi izdarot nepamatotus secinājumus, skaidrojumā Rīgas domes vadībai norāda uzņēmuma vadība.
Rīgas serviss apgalvo, ka pašvaldība ir veikusi apmaksu tikai par saņemtajiem pakalpojumiem, nekādi nepamatoti maksājumi nav veikti, savukārt Valsts kontrole Revīzijas ziņojumam nav pievienojusi aprēķinus, kas pamatotu tās secinājumus.
Uz to, ka informācija revīzijas ziņojumā atspoguļota nekorekti, pašvaldība esot norādījusi arī savā paskaidrojumā par revīzijas ziņojuma projektu. «Attiecībā uz pašvaldības paskaidrojumos uzdoto jautājumu par to, vai Revīzijas ziņojumā ietvertā norāde uz krāpšanās risku SIA Rīgas serviss nozīmē, ka Valsts kontrole ir konstatējusi Krimināllikumā minētā nodarījuma - krāpšanas - pazīmes, Valsts kontrole atbildēja noliedzoši, paskaidrojot, ka šāds jēdziens tiek lietots Starptautisko revīzijas standartu izpratnē un ka, ievērojot konstatētās neprecizitātes, Valsts kontrole ir konstatējusi iespējamību jeb risku, ka, piemēram, SIA Rīgas serviss var tikt apzināti pieļautas kļūdas rēķinu izrakstīšanā,» teikts Rīgas servisa paskaidrojumā.
Pašvaldība piekrīt, ka SIA Rīgas serviss grāmatvedības kārtošana un organizācija ir pilnveidojama, tāpēc apņēmusies revīzijas ziņojumā minētos ieteikumus ieviest norādītajā laikā.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) stāsta, ka viņš kā Rīgas servisa kapitāldaļu turētājs līdz jūlija beigām sasauks uzņēmuma dalībnieku sapulci, lai izvērtētu VK revīzijas ziņojumā konstatētās nepilnības. Jautājums par uzņēmuma vadītājas Diānas Kozlovskas atbildību un atbilstību amatam gan patlaban neesot dienaskārtībā.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole, veicot revīziju par Rīgas servisa rīcību laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.martam, konstatējusi, ka pašvaldības bezatbildīgā attieksme veicinājusi virkni būtisku pārkāpumu SIA Rīgas serviss darbībā - pastāv krāpšanās risks, konstatēti rupji pārkāpumi grāmatvedībā un iepirkumu veikšanā, kā arī ir neizprotama pakalpojumu cenu noteikšanas kārtība.
Pārbaudot Rīgas pilsētas skolu un pirmskolas izglītības iestāžu, sociālās aprūpes iestāžu un Rīgas domes Īpašuma departamenta valdījumā esošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanas darbības, VK konstatējusi, ka pašvaldībai iesniegtie rēķini par 35 veiktajiem remontdarbiem ir nepamatoti palielināti, kopumā par 17 057 latiem. Savukārt rēķinos par pārējiem 2012.gadā sniegtajiem pakalpojumiem ir iekļauti par 82 294 latiem lielāki izdevumi materiāliem un mehānismiem, nekā uzņēmums patiesībā ir iegādājies un izlietojis saskaņā ar grāmatvedības datiem.
Šī informācija nodota Ģenerālprokuratūrai. Revidenti norāda, ka pašvaldības lēmums uzticēt SIA Rīgas serviss izglītības, kultūras, sporta un citu iestāžu apsaimniekošanu nav bijis ekonomiski pamatots un nav balstīts uz kapitālsabiedrības resursu izvērtējumu.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) iepriekš pauda viedokli, ka jautājums drīzāk esot par to, vai šie 17 000 latu bija lietderīgi vai nelietderīgi. «Jāsaprot, ka tā nav privāta kompānija, bet pašvaldības uzņēmums, kura darbība, tāpat kā skolas, tiek atbalstīta no pašvaldības budžeta. Nav tā, ka privātie uzņēmumi dabūjuši iespēju piepelnīties, remontējot skolas,» uzsvēra Ušakovs. Rīgas mērs arī norādīja - ja tiek konstatēti trūkumi, ir to novēršanas plāns, un pie tā īstenošanas arī tiek strādāts.
Neraugoties uz to, ka Rīgas serviss ir pašvaldības uzņēmums, kas apkalpo pašvaldības iestādes, iepriekš publiski izskanējušas vairākas sūdzības par īpatnībām uzņēmuma darbībā, liekot skolām pārmaksāt par ēku uzturēšanu. Kādai skolai, piemēram, izrakstīts rēķins par vēdināšanas sistēmas uzturēšanu, lai gan šajā skolā tādas vispār nav.
Rīgas domes nu jau bijušais deputāts Elmārs Vēbers (V) šā gada janvārī pauda viedokli, ka, turpinot uzspiest vienu apsaimniekotāju Rīgas pilsētas izglītības iestādēm, Rīgas domes vadība pilnībā ignorē izglītības iestāžu vadītājus, padara iestāžu apsaimniekošanas procesu mazāk caurredzamu un mākslīgi rada monopolstāvokli šajā nozarē.
«Ir pagājis gads, kopš Rīgas serviss pilnībā pārņēmis izglītības iestāžu apsaimniekošanu, bet mēs redzam, ka rezultāts ir ļoti bēdīgs - līdzekļu izlietojums nav pārskatāms, zudušas kontroles iespējas, un Rīgas dome, iespējams, būtiski pārmaksā, jo privātais apsaimniekotājs spētu piedāvāt zemāku cenu par apsaimniekošanu,» uzskata Vēbers.
Pēc opozīcijas deputātu domām, šajā jomā nepieciešams nodrošināt konkurenci, kas samazinās izmaksas un vienlaikus uzlabos arī sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Sadalot izglītības iestādes reģionos, iespējams izsludināt atklātu iepirkumu un izvēlēties lētāku un labāku pakalpojuma sniedzēju. Deputāti arī atgādināja, ka Konkurences padome jau 2011.gadā norādījusi, ka šāds modelis ierobežo konkurenci un ignorē brīvā tirgus noteikumus.
Tomēr Rīgas mērs šim viedoklim nepiekrīt un uzsver, ka sistēmu nav plānots pārskatīt. «Tas ir jauns, no nulles izveidots uzņēmums, un ir absolūti skaidrs, ka trūkumu viņiem ir daudz, bet viņi strādās, lai tos novērstu un lai pēc tam nebūtu tādu pārmetumu.»
Pēc Ušakova domām, brīvā konkurencē skolu apsaimniekošana būtu nesalīdzināmi dārgāka Rīgas budžetam, par ko liecina arī Rīgas namu pārvaldnieka pieredze - iepirkuma konkursos piedaloties firmas, kas piedāvā divas trīs reizes dārgākas tāmes nekā reālās tirgus cenas. «No kontroles un caurspīdīguma viedokļa pašvaldībai piederošs uzņēmums, kas apkalpo tieši pašvaldības skolas, ir labākais risinājums, un mēs neredzam nekādu pamatu atdot šo jomu privātajiem,» sacīja domes priekšsēdētājs.
Kā liecina firmas.lv informācija, Rīgas serviss savu nosaukumu ieguvis 2009.gada oktobrī, bet līdz tam darbojies kā Rīgas pašvaldības SIA Stūre. Līdz 2004.gadam SIA Stūre bija reģistrēta kā bezpeļņas organizācija, bet pirms tam līdz 2000.gadam Stūre bijis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona pašvaldības transporta un mehanizētās apkopes uzņēmums.
Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 19 000 latu. 100% uzņēmuma kapitāldaļu pieder Rīgas domei. Rīgas servisa valdes priekšsēdētāja kopš 2010.gada septembra ir Diāna Kozlovska, kura pērn šajā amatā saņēmusi 13 966 latu atalgojumu.
Rīgas servisa apgrozījums 2012.gadā bijis 2,35 miljoni latu, bet zaudējumi sasnieguši 242 000 latu, salīdzinājumā ar 21 186 latiem 2011.gadā, kad uzņēmums strādājis ar 2,37 miljonu latu apgrozījumu. 2010.gadā pie 1,95 miljonu latu apgrozījuma Rīgas serviss strādājis ar 147 650 latu peļņu.