Lai veicinātu nodokļu godīgu nomaksu un atbalstītu uzņēmumus, kas to dara, nepieciešams pārdomāt jaunus atbalsta veidus, ko Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu sniegt šādiem uzņēmumiem, šodien, tiekoties ar zvērinātu advokātu biroja Sorainen klientiem, sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Viņa skaidroja, ka esošā Padziļinātās sadarbības programma tika izveidota pirms pieciem gadiem un toreiz solītie «labumi», piemēram, PVN atmaksa divās nedēļās, tagad jau ir standarts nevis kāds īpašs bonuss.

«Jādomā, kādus jaunus labumus uzņēmējiem varētu piešķirt nodokļu jomā, kā VID varētu panākt pretim uzņēmumiem, kuri vēlas maksāt nodokļus,» sacīja Cīrule.

Viņa piebilda, ka Padziļinātās sadarbības programma ir domāta lielajiem uzņēmumiem, bet noteikti ir nepieciešama kāda lojalitātes programma arī mazajiem uzņēmumiem.

«Piemēram, jau patlaban VID strādā pie tā, kā varētu palīdzēt uzņēmumiem izvērtēt to potenciālos sadarbības partnerus, lai pēc tam nebūtu jāsaņem sods par partneru negodprātību. Ir jādomā, kā šo pakalpojumu piedāvāt, lai nepārkāptu likumu, kas aizliedz izpaust informāciju par uzņēmumiem, bet vienlaikus palīdzētu. Domāju, ka tā varētu būt kāda simbolu sistēma pēc luksofora principa Elektroniskās deklarēšanas sistēmā,» sacīja Cīrule.

Padziļinātās sadarbības programma jeb tā dēvētais baltais saraksts papildināts ar vēl vienu uzņēmumu – SIA Statoil Fuel&Retail Latvia.

Tādējādi līdz šim programmā kopumā apstiprināti astoņi uzņēmumi. Programmas pretendentu izvērtēšana norit veiksmīgi, DB stāsta Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim saņēmis 32 uzņēmumu pieteikumus dalībai baltajā sarakstā, tostarp 28 pieteikumi jau nosūtīti izvērtēšanai FM, informē VID Sabiedrisko attiecību daļā. Jāatgādina, ka VID pēc pieteikuma saņemšanas desmit darba dienu laikā vērtē tā atbilstību savas kompetences ietvaros, bet lēmumu par uzņēmuma iekļaušanu Padziļinātās sadarbības programmā pieņem FM.

DB jau rakstīja, ka augusta sākumā tika apstiprināti pirmie septiņi Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki – AS Latvenergo, SIA Rimi Latvija, Getliņi EKO, SIA Tikkurila, SIA Arčers, Akvedukts SIA un SIA Bio-Venta. Padziļinātās sadarbības programma, kuras ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar VID nodokļu saistību izpildei, sāka darboties jūlija sākumā.

Padziļinātās sadarbības programma jeb tā dēvētais baltais saraksts papildināts ar vēl vienu uzņēmumu – SIA Energoremonts Rīga, informē Finanšu ministrijā.

Tādējādi līdz šim programmā kopumā apstiprināti deviņi uzņēmumi.

Pašlaik Latvija ir atgriezusies pie izaugsmes, tomēr priekšā ir vēl daudz izaicinājumu, lai pilnībā stabilizētu savu ekonomiku un radītu labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai, norāda finanšu ministrs Andris Vilks. «Latvijai ir nepieciešami jauni, inovatīvi risinājumi, kas būtu abpusēji izdevīgi gan valstij, gan uzņēmējiem, veicinot savstarpējo dialogu. Tieši šāds risinājums ir Padziļinātās sadarbības programma,» viņš klāsta.

DB jau rakstīja, ka augusta sākumā tika apstiprināti pirmie septiņi Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki – AS Latvenergo, SIA Rimi Latvija, Getliņi EKO, SIA Tikkurila, SIA Arčers, Akvedukts SIA un SIA Bio-Venta. Vēlāk programmai pievienojās SIA Statoil Fuel&Retail Latvia. Padziļinātās sadarbības programma, kuras ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar VID nodokļu saistību izpildei, sāka darboties jūlija sākumā.

Padziļinātās sadarbības programmā ietvertie 3976 uzņēmumi pērn nodokļos samaksājuši 4,297 miljardus eiro, visvairāk – pievienotās vērtības nodoklī.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija. Jāatgādina, ka Padziļinātās sadarbības programma darbojas kopš 2012. gada, taču, pēc VID informācijas, tajā bija iekļauti tikai 79 dalībnieki. Veicot šīs programmas reformu, kopš šī gada 1. janvāra padziļinātās programmas dalībnieki atkarībā no to rādītājiem tiek sadalīti trijos līmeņos – zelta, sudraba un bronzas. Proti, padziļinātās sadarbības programmas zelta līmeņa dalībnieki valsts budžetā iemaksāja 1,397 miljardus eiro, sudraba līmeņa dalībnieki – 1,561 miljardus eiro un bronzas līmeņa dalībnieki – 1,339 miljardus eiro. Jāņem vērā, ka visvairāk dalībnieku ir bronzas līmenī (3522 dalībnieki), sudraba līmenī – 325, bet zelta – 129 uzņēmumi. Tieši sudraba līmenī esošie uzņēmumi ir veikuši vislielākās iemaksas valsts budžetā. Pēc VID datiem, 2018. gadā iekasēti tikuši 9,407 miljardi eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā 2017. gadā, kad iekasēja 8,619 miljardus eiro.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim saņēmis 48 uzņēmumu pieteikumus dalībai Padziļinātās sadarbības programmā jeb tā dēvētajā baltajā sarakstā.

Tostarp informācija par 45 uzņēmumiem nosūtīta izvērtēšanai Finanšu ministrijā, DB informē VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Jānorāda, ka 48 uzņēmumu vidū ietilpst arī tie uzņēmumi, kas jau ir kļuvuši par Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem. Līdz šim programmā apstiprināti desmit uzņēmumi, un jaunākais dalībnieks ir SIA VTU Valmiera.

DB jau rakstīja, ka augusta sākumā tika apstiprināti pirmie septiņi Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki – AS Latvenergo, SIA Rimi Latvija, Getliņi EKO, SIA Tikkurila, SIA Arčers, Akvedukts SIA un SIA Bio-Venta. Vēlāk programmai pievienojās SIA Statoil Fuel&Retail Latvia un SIA Energoremonts Rīga. Padziļinātās sadarbības programma, kuras ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar VID nodokļu saistību izpildei, sāka darboties jūlija sākumā.

Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki 2017. gadā nodokļos samaksājuši 3,84 miljardus eiro jeb 58% no uzņēmumu kopumā samaksātā, vienlaikus to vidū ir arī tādi, kuriem bijis fiksēts nodokļa parāds, kas lielāks par 150 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums par padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem. DB jau vēstīja, ka atjaunotās padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku skaits ir 4062 uzņēmumi, kas veido 3,11% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kas iesnieguši gada pārskatus par 2017. gadu. Pētījuma dati rāda, ka programmā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozījuši 25,96 mljrd. eiro, nopelnījuši 2,02 mljrd. eiro un ar darbavietām nodrošinājuši 193 tūkstošus darbinieku. Pēc VID sniegtajiem datiem, šie uzņēmumi valsts kopbudžetā nodokļos 2017. gadā samaksājuši 3,84 mljrd. eiro. Biežāk nekā pārējo nozaru uzņēmumi starp programmas dalībniekiem pārstāvētas kompānijas, kuru pamatdarbība saistīta ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, kā arī datorprogrammēšanu.

No 65 uzņēmumu pieteikumiem dalībai Padziļinātās sadarbības programmā jeb tā dēvētajā baltajā sarakstā, kas līdz šim nosūtīti Finanšu ministrijai (FM), 23% pieteikumu noraidīti.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) DB informē, ka no 65 nodokļu maksātājiem FM 22 uzņēmumus ir reģistrējusi dalībai Padziļinātās sadarbības programmā, bet 15 nodokļu maksātājiem dalība programmā ir atteikta. Vēl 28 nodokļu maksātāju pieteikumi ir izvērtēšanas procesā FM.

Kopumā līdz šīs nedēļas sākumam VID bija saņēmis 68 pieteikumus dalībai baltajā sarakstā, tostarp trīs vēl tika izvērtēti VID. Lai uzņēmums tiktu iekļauts programmā, tam jāatbilst vairākiem kritērijiem, tostarp saimnieciskā darbība jāveic vismaz trīs gadus, nodokļu parādu kopsumma nepārsniedz 100 latus u.c. Pirmos 12 mēnešus noteikti arī tādi papildu kritēriji kā vismaz trīs miljonu latu apgrozījums, 25 darbinieki, vismaz 0,5 miljoni latu iemaksāti nodokļos. Iesaistoties programmā, uzņēmums gūst tādas priekšrocības kā pievienotās vērtības nodokļa atmaksa īsākā laikā, individuāls VID konsultants, savlaicīga informācija par VID konstatētajiem iespējamiem nodokļu nemaksāšanas riskiem, ātrākas VID rakstiskas atbildes u.c.

Padziļinātās sadarbības programma jeb tā dēvētais baltais saraksts papildināts ar diviem jauniem dalībniekiem – AS Rīgas siltums un VAS Latvijas Dzelzceļš.

Līdz ar to pašlaik programmā reģistrēti 19 uzņēmumi, informē Finanšu ministrijā.

Finanšu ministrs Andris Vilks norāda, ka pašlaik Latvija ir atgriezusies pie izaugsmes, tomēr priekšā vēl ir daudz izaicinājumu, lai pilnībā stabilizētu savu ekonomiku un radītu labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai. «Latvijai ir nepieciešami jauni, inovatīvi risinājumi, kas būtu abpusēji izdevīgi gan valstij, gan uzņēmējiem, veicinot savstarpējo dialogu,» viņš uzsver, minot, ka tieši šāds risinājums ir padziļinātās sadarbības programma.

Padziļinātās sadarbības programma sāka darboties jūlija sākumā un tās ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu saistību izpildei. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju kopumā šogad baltā saraksta kritērijiem varētu atbilst ap 300 uzņēmumu, taču tas nenozīmē, ka visi arī pieteiksies.

TV3 raidījuma «Superbingo» laikā svētdien tika paziņoti pirmie uzvarētāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā čeku loterijā.

Jūlija mēneša izlozes galveno balvu jeb 10 000 eiro saņēma 12.jūlijā reģistrēts čeks ar numuru 4519024. Laimētāja telefona numura pēdējie četri cipari ir 1651.

Ar pilnu laimētāju sarakstu var iepazīties mājaslapā «www.cekuloterija.lv».

Čeku loterijas jūlija izlozē piedalījās 1 731 070 attaisnojuma dokumenti - čeki, kvītis, biļetes.

Bez galvenās balvas svētdien arī tika paziņoti trīs naudas balvu 5000 eiro vērtībā, 50 naudas balvu 100 eiro vērtībā, kā arī 72 Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku balvu, kuru vidū ir dāvanu kartes, pakalpojumi un dažādas praktiski noderīgas lietas, ieguvēji.

VID skaidroja, ka uzvarētājus jau iepriekš automātiski izvēlēja dators un raidījuma «Superbingo» laikā ierakstā tika parādīta visu laimestu ieguvēju tālruņu numuru daļa. Pēc raidījuma uzvarētāji saņems SMS ar paziņojumu par laimestu.

Nosacījumu izmaiņas tā dēvētajam baltajam sarakstam to padara par VIP klubiņu, kas ir slēgts mazajiem uzņēmējiem, tādējādi valdība atsakās no pērn solītā izpildīšanas.

Tā valdības sēdē akceptēto noteikumu (par Padziļinātās sadarbības programmas darbību) izmaiņas vērtē bijušais Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Proti, lai arī sākotnēji bija paredzēts, ka papildu kritēriji, kas ierobežo mazo un vidējo uzņēmumu dalības iespējas, būs spēkā tikai gadu, ļaujot pēcāk dalībnieku loku paplašināt, tagad Finanšu ministrija (FM) secinājusi, ka programmas paplašināšana varētu apdraudēt tās kvalitāti un visi noteiktie kritēriji ir jāsaglabā. «Izvērtējot pašreizējos kritērijus, tika konstatēts, ka tie kopumā atbilst esošajai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kapacitātei darbam ar Padziļinātajā sadarbības programmā iekļautajiem uzņēmumiem,» skaidro FM.

Padziļinātās sadarbības programmā (PSP) kopumā iesaistījušās 4065 juridiskās personas, kuras jau 2019. gadā izmantos iespējas, ko dod atrašanās šajā sarakstā

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapas informācija.

DB jau vēstīja, ka 2019. gadā padziļinātās sadarbības programma (PSP) darbosies citādi nekā iepriekš, tagad tajā būs trīs līmeņi – bronzas, sudraba un zelta, tajā var iekļūt visi iepriekšējās programmas dalībnieki, vienlaikus šo līmeņu jaunajiem pretendentiem būs jāizpilda noteikti kritēriji. Lai arī Padziļinātās sadarbības programma darbojas kopš 2012. gada, pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, tajā bija iekļauti tikai 79 dalībnieki, kuri visi arī ir ieskaitīti PSP augstākajā – zelta līmenī. Savukārt sudraba līmenī ietvertas 378 personas un bronzas līmenī – 3608. Šā gada sākumā tika lēsts, ka jaunajā PSP varētu iesaistīties vairāk nekā 2000 uzņēmumu, taču realitātē šis kopējais skaitlis ir divas reizes lielāks. 2019. gada sākums bija sava veida iespēju brīdis, jo tikai šogad bija iespēja uzreiz iekļūt sudraba līmenī, bet, neizmantojot šo iespēju tagad, 2020. gadā nāktos sākt ar zemāko – bronzas – līmeni neatkarīgi no tā, vai uzņēmums pēc kritērijiem atbilst sudraba vai varbūt pat zelta līmenim. Turpmāk dalībnieku atbilstību dalībai programmā VID vērtēs reizi ceturksnī. Jauni dalībnieki programmā tiks iekļauti katru gadu no 1. janvāra. Lai programmas dalībnieks kvalificētos augstākā līmenī, pavadāmais laiks bronzas līmenī ir vismaz viens gads, bet sudraba līmenī – vismaz divi gadi. Tādējādi, lai nokļūtu zelta līmenī, būs nepieciešami trīs gadi un tikai ceturtajā varēs sasniegt augstāko līmeni.

Pirms gada sāktā Padziļinātā sadarbības programma uzņēmēju vidū kopumā tiek vērtēta atzinīgi, tomēr revolūciju nav radījusi. Kvēlas uzslavas tā dēvētais baltais saraksts nesaņem – vilšanos rada tā neatzīšana tirgū, turklāt uzņēmumus no programmas var pārāk vienkārši izslēgt, tādējādi kaitējot to tēlam.

Arī piedāvātās priekšrocības gluži nav salīdzināmas ar zemenēm putukrējumā, un viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem «Maxima Latvija» atzīst – programmā neiesaistās, jo racionālāk šķiet turpināt sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

A/s Cēsu alus finanšu daļas vadītāja Dita Sloka stāsta, ka uzņēmums no dalības Padziļinātās sadarbības programmā ir ieguvis, sadarbība ar VID bijusi pozitīva un nepieciešamie jautājumi ir veiksmīgi atrisināti. «Padziļinātās sadarbības programma nav ikdienas lieta, tomēr situācijās, kad nepieciešama aktīva rīcība, tā ir ļoti noderīga,» viņa norāda, piebilstot, ka bez citām priekšrocībām uzņēmums šogad izmantojis akcīzes nodokļa nodrošinājuma atbrīvojumu 100% apmērā, kas iespējams tikai programmas dalībniekiem. Vienlaikus D. Sloka vērš uzmanību uz to, ka dalība sarakstā nevarētu būt apgrūtinājums vai risks uzņēmumam.

Pretēji iepriekš solītajam, papildu kritēriji dalībai Padziļinātās sadarbības programmā jeb tā dēvētajā «baltajā sarakstā» tiks saglabāti.

DB jau rakstījis, ka Padziļinātās sadarbības programma sāka darboties pērn jūlija sākumā un tās ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu saistību izpildei. Lai uzņēmums tiktu iekļauts programmā, tam jāatbilst vairākiem kritērijiem, tostarp saimnieciskā darbība jāveic vismaz trīs gadus, nodokļu parādu kopsumma nedrīkst pārsniegt 100 latus u.c. Pirmos 12 mēnešus baltā saraksta kandidātiem jāatbilst tādiem papildu kritērjiem kā vismaz trīs miljonu latu apgrozījums, vismaz 500 tūkstoši latu iemaksāti valsts budžetā nodokļos, 25 darbinieki.

Lai arī sākotnēji bija paredzēts, ka papildu kritēriji būs spēkā tikai gadu, ļaujot programmā iesaistīties plašākam uzņēmumu lokam, tagad Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka programmas paplašināšana varētu apdraudēt tās kvalitāti un visi noteiktie kritēriji ir saglabājami. Tomēr, nākot pretī vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, paredzēts atcelt prasību par ieguldījumu pamatlīdzekļos vai nemateriālajos ieguldījumos konkrētu apmēru (trīs miljoni latu), vienlaicīgi paredzot, ka šie ieguldījumi (neatkarīgi no to summas) var būt cēlonis atkāpēm no finanšu rādītājiem.

Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) iekļāvuši Neste Latvija Padziļinātās sadarbības programmā jeb tā dēvētajā baltajā sarakstā informē uzņēmumā.

«Lai arī programma sniedz priekšrocības arī mums, piemēram, ātrāku PVN atmaksu, kā viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī par prioritāti uzskatām savu pienākumu atbalstīt šo iniciatīvu un kopīgiem spēkiem veidot labāku uzņēmējdarbības vidi valstī. Kā uzņēmums, kas savus pirmos soļus spēra deviņdesmitajos gados, mēs zinām, cik svarīga ir sakārtota nodokļu, operacionālā un juridiskā sistēma. Pārliecība, ka būtisku jautājumu risināšanā ir aktīvi jāpiedalās arī mums, lielākajiem tirgus spēlētājiem un ieinteresētajai pusei, ir palīdzējusi mums kļūt par vadošo automātisko degvielas uzpildes staciju tīklu un vienu no pelnošākajiem uzņēmumiem,» uzskata Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis.

Padziļinātās sadarbības programma jeb tā dēvētais baltais saraksts papildināts ar trim jauniem dalībniekiem – SIA Voestalpine VAE RĪGA, SIA Citrus Solutions un SIA Antaris.

Līdz ar to pašlaik programmā reģistrēti 22 uzņēmumi, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Baltajā sarakstā reģistrēti arī tādi uzņēmumi kā SIA Re&Re, AS Latvijas Balzams, AS Rīgas siltums, VAS Latvijas Dzelzceļš un citi.

Padziļinātās sadarbības programma sāka darboties jūlija sākumā un tās ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu saistību izpildei. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju kopumā šogad baltā saraksta kritērijiem varētu atbilst ap 300 uzņēmumu, taču tas nenozīmē, ka visi arī pieteiksies.

Padziļinātās sadarbības programma jeb tā dēvētais baltais saraksts papildināts ar trim jauniem dalībniekiem – SIA RBSSKALS Būvvadība, AS Latvijas Balzams un SIA RBSSKALS Būvsabiedrība.

Līdz ar to pašlaik programmā iekļauti jau 17 uzņēmumi, liecina informācija Finanšu ministrijas (FM) mājaslapā. Jāpiebilst, ka 5. oktobrī FM nolēma baltajā sarakstā iekļaut tādus uzņēmumus kā SIA Re&Re, AS Sirowa Rīga un SIA Preses Serviss.

Padziļinātās sadarbības programma sāka darboties jūlija sākumā un tās ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu saistību izpildei. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju kopumā šogad baltā saraksta kritērijiem varētu atbilst ap 300 uzņēmumu, taču tas nenozīmē, ka visi arī pieteiksies.

Ar saviem priekšlikumiem Padziļinātās sadarbības programmas jeb tā dēvētā «baltā saraksta» dalībnieku priekšrocībām nākušas klajā Iekšlietu ministrija (Iem) un Veselības ministrija (VM).

Saskaņā ar Finanšu ministrijā (FM) sniegto informāciju IeM pašlaik izstrādā grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai «baltā saraksta» dalībniekiem par 10% samazinātu maksu par vairākiem ministrijas Informācijas centra pakalpojumiem – sodu reģistra izziņas tulkošanu angļu un krievu valodās, kā arī datu apmaiņas programmatūras moduļa izstrādi. Tāpat lētāk būs iespējams saņemt ziņas no Sodu reģistra un integrētās iekšlietu informācijas sistēmas.

Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem arī plānots atvieglot nosacījumus skaidras naudas inkasācijas transportlīdzekļiem nepieciešamās caurlaides saņemšanai, norāda FM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Lelde Kaunese.

Padziļinātās sadarbības programmā varētu iesaistīties aptuveni 2300 līdz 3000 uzņēmumu, pašlaik tiem būs nodokļu administrācijas priekšrocības, taču tādas piedāvājot arī citas valsts iestādes, piemēram, CFLA un PMLP.

Šādu ainu iezīmēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas jautājumos Jana Salmiņa. Viņa atzina, ka no 2019. gada sākusi darboties jaunā Padziļinātās sadarbības programma (PSP) un šis gads ir uzskatāms par sava veida pārejas posmu. Tagad tajā ir trīs līmeņi – bronzas, sudraba un zelta (kurā var iekļūt visi iepriekšējās programmas dalībnieki), vienlaikus šo līmeņu jaunajiem pretendentiem būs jāizpilda noteikti kritēriji. DB jau 07.01.2019. vēstīja par to, ka Baltajam sarakstam sākas cita dzīve.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Par pirmo un pagaidām vienīgo maiznīca, kas iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) padziļinātās sadarbības programmā jeb Baltajā sarakstā, kļuvusi SIA Fazer Latvija.

Padziļinātās sadarbības programma, kas tika uzsākta pagājušā gada jūlijā, dod uzņēmējiem iespēju saņemt pretimnākošu attieksmi no valsts puses. Programmas mērķis ir veicināt ciešāku un efektīvāku sadarbību starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, mazinot administratīvo slogu.

Lai nodokļu maksātājs tiktu uzņemts programmā, tam jāatbilst vairākiem kritērijiem, piemēram, nedrīkst būt nodokļu parādi virs 100 latiem, savukārt nodokļu maksātāja darbinieku algām jābūt augstākām par vidējiem ienākumiem attiecīgajā nozarē. Ja nodokļu maksātājs atbilst visiem kritērijiem, Finanšu ministrija pieņem lēmumu par nodokļu maksātāja iekļaušanu programmā.

Pēc VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pasūtījuma ir pabeigta tehniskā projekta pārprojektēšana robežšķērsošanas vietas Vientuļi rekonstrukcijai Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas stratēģiskā projekta Vientuļi-Bruņiševa ietvaros, informē VNĪ.

Tehniskais projekts paredz jaunās robežšķērsošanas vietas (RŠV) izbūvi, kas atbilst visām Latvijas un Eiropas Savienības prasībām un kas spēs apkalpot gan pasažieru, gan kravas transportu, sniedzot būtisku ieguldījumu RŠV atslogošanai uz Latvijas-Krievijas robežas. Šobrīd Vientuļi apkalpo tikai pasažieru transporta līdzekļus, turklāt tās infrastruktūra ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī.

Rekonstruētajā RŠV paredzēts izbūvēt piecas kontroles joslas katrā virzienā, galveno kontroles ēku ar kontroles nojumēm un paviljoniem, padziļinātās kontroles ēku, saimniecības ēku, ceļus un laukumus, u.c. nepieciešamo infrastruktūru. Tehniskā projekta izstrādātājs ir SIA Nams.

Noslēdzoties 2016.gadam, aptieku tīkls Apotheka ir iekļauts Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Padziļinātās sadarbības programmā jeb tā dēvētajā Baltajā sarakstā, informēja uzņēmumā.

Tas nozīmē, ka uzņēmums veic saimniecisko darbību atbilstoši labai praksei un atbilst VID nodokļu maksāšanas kritērijiem.

Padziļinātās sadarbības programmas mērķis ir veicināt ciešāku un efektīvāku sadarbību starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, mazinot administratīvo slogu.

Iekļūšana šajā VID programmā aptieku tīklam Apotheka sniedz vairākas priekšrocības. Piemēram, tagad uzņēmumam ir iespēja pievienotās vērtības nodokļa atmaksu saņemt piecu darba dienu laikā pēc deklarācijas saņemšanas termiņa. Savukārt atbildes uz iesniegumiem iespējams saņemt 14 dienu laikā, kā rezultātā informācijas apmaiņa starp organizācijām notiek ātrāk un efektīvāk. Vēl viens svarīgs ieguvums no dalības programmā ir iespēja saņemt akcīzes nodokļa nodrošinājuma atbrīvojumu 100% apmērā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veidotajā nodokļu parādnieku datubāzē atrodas gan Rimi, gan arī mazumtirdzniecības veikalu tīkls Maxima Latvija, kas minēto sarakstu tā pašreizējā izpildījumā vērtē negatīvi, jo tas ir maldinošs, apgalvo Maxima Latvija pārstāvis Ivars Andiņš.

^{Papildināts viss teksts.}

Viņš skaidroja, ka saskaņā ar VID oficiālo Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) Nodokļu maksātāju datu sistēmas datiem uzņēmumam Maxima Latvija pret valsti neizpildītu saistību nav, savukārt VID nodokļu parādnieku saraksta elektroniskajā publiskajā daļā redzams parāds 3566,33 latu apmērā.

«Kad lūdzām VID precizēt šo informāciju, saņēmām atbildi, ka tas neesot izdarāms, jo VID nespējot nedz nosaukt konkrēto saistību, nedz izskaidrot neatbilstību ar jau pieminēto VID EDS Nodokļu maksātāju datu sistēmas datiem mūsu uzņēmumam. Tāpēc mūsu uzņēmumam atliek VID pieļautā iespēja izdrukāt no EDS pārskatus, kuros redzams, ka uz šodienu nav parādu, un tos iesniegt trešajai personai,» skaidroja Andiņš.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) ir pārliecināta, ka tā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbildība, ja publiski pieejama maldinoša informācija, kas tehnisku sistēmas defektu vai neprecīzi izstrādāta risinājuma dēļ met ēnu pār nodokļu maksātājiem.

Turklāt fakts, ka aprīļa sākumā no 55 tūkst. aktīvo uzņēmumu, kas veic komercdarbību, 53,59 tūkst. jeb 97,4% bija reģistrēti nodokļu parādnieku vidū, liek apšaubīt šī saraksta lietderību, norāda LPTA. Šī situācija esot ne vien spļāviens sejā konkrētiem uzņēmumiem un to reputācijai, bet nodokļu sistēmai kopumā, teikts paziņojumā.

«Mazumtirdzniecībā ir milzīgs ēnu ekonomikas īpatsvars un LPTA ir noslēgusi sadarbības memorandu, sniedzot atbalstu VID darbiniekiem ēnu ekonomikas apkarošanai. Zinot, ka ir neskaitāmi uzņēmumi, kas patiesi savu darbību būvē uz nenomaksātu nodokļu rēķina, VID izveidotā sistēma ir radījusi triecienu godprātīgo uzņēmumu reputācijai,» sašutis ir LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis.

Neskatoties uz ārkārtējām tirgus svārstībām, pandēmiju, ģeopolitiskajiem nemieriem un tehnoloģisko paātrinājumu, pēdējo trīs gadu laikā ir bijis vēsturiski augsts uzņēmumu apvienošanas vai iegādes darījumu (M&A) apjoms.

PwC veidotā 2023. gada M&A integrācijas aptauja* (aptaujāti 232 augstākā līmeņa vadītāji no “Fortune 1000” uzņēmumiem) liecina, ka kopumā M&A darījumi kļūst veiksmīgāki. Tai pat laikā, gandrīz visi aptaujātie uzņēmēji norāda uz pilnveides iespējām gan iegādātā uzņēmuma integrācijas procesā, gan sava uzņēmuma transformācijā.

Transformācija kā jauna iespēja

Būtiski pieaug tieši pircēju (nevis iegādājamo uzņēmumu) pārveidojošo darījumu skaits. 2022. gada aptaujas respondenti trīs gadu laikā saskārušies ar tikpat lielām pārmaiņām, kādas piedzīvotas iepriekšējos 15 gados kopā. Uz paplašināšanos vērstā politika un nepieredzētā ģeopolitiskā ietekme mainīja darījumu apjomu un veidu – tie kļuva apjomīgāki, drosmīgāki un riskantāki. Šajā kontekstā, aptuveni puse no visiem darījumiem bija vērsta uz pilnīgi jaunu tirgu, kanālu, produktu vai tehnoloģiju iegādi, kas būtiski mainīja pircēja operacionālās darbības modeli. Tai pat laikā, pircējam līdzīgu (piemēram, nozares konkurentu) vai būtiski mazāku uzņēmumu iegāde būtiski samazinājās.Tas noteikti nav pārsteigums, bet tieši uzņēmumiem ar vislielāko institucionālo un vadības M&A pieredzi ir vislielākās izredzes gūt panākumus, realizējot jaunus darījumus. Īpaši tas attiecas uz veiksmīgajiem M&A uzņēmumiem, no kuriem 75% bija iepriekšēja pieredze ar transformējoša rakstura M&A darījumiem (pārējiem uzņēmumiem šāda pieredze bija tikai 43%).

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).