SIA Energoremonts Rīga pērn apgrozīja 37,7 miljonus latu, kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2011. gadu, aizvadītajā gadā SIA Energoremonts Rīga apgrozījums palielinājies vairāk nekā 2,5 reizes.

2012. gadā arī pieaugusi SIA Energoremonts Rīga peļņa, kas sasniegusi 1,778 milj. Ls.

Straujais apgrozījuma pieaugums daļēji saistīts ar to, ka pārskata periodā realizēti iepriekšējos gados noslēgtie, kā arī uz 2013. gadu pārejošie projekti, norāda uzņēmuma vadība. SIA Energoremonts Rīga lielākie pasūtītāji, vērtējot pēc apgrozījuma, ir a/s Latvenergo (25%), a/s Rīgas Siltums (20%), Gama Guc Sistemleri Mugendislik Ve Taahhut A.S. Latvijas filiāle (18%), SIA Fortum Jelgava (15%) u.c.

Jauna komercķīla reģistrēta SIA Energoremonts Rīga, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums 300 tūkstošu eiro vērtībā ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības. Jāpiebilst, ka šī ir pirmā uzņēmuma šogad reģistrētā komercķīla.

Energoremonts Rīga, kas 2013. gadā ar darbavietām nodrošināja 286 darbiniekus, ir viena no nedaudzajām Latvijas energobūves sabiedrībām. Pārskata gadā uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 24,555 miljonus eiro, savukārt peļņa sasniedza 382,576 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas, liecina Lursoft pieejamie dati.

Energoremonts Rīga, kura lielākais kapitāldaļu turētājs ir Kipras uzņēmums Lornford Limited, ir iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2013.gada apgrozījuma ieņemot 302.vietu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim saņēmis 48 uzņēmumu pieteikumus dalībai Padziļinātās sadarbības programmā jeb tā dēvētajā baltajā sarakstā.

Tostarp informācija par 45 uzņēmumiem nosūtīta izvērtēšanai Finanšu ministrijā, DB informē VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Jānorāda, ka 48 uzņēmumu vidū ietilpst arī tie uzņēmumi, kas jau ir kļuvuši par Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem. Līdz šim programmā apstiprināti desmit uzņēmumi, un jaunākais dalībnieks ir SIA VTU Valmiera.

DB jau rakstīja, ka augusta sākumā tika apstiprināti pirmie septiņi Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki – AS Latvenergo, SIA Rimi Latvija, Getliņi EKO, SIA Tikkurila, SIA Arčers, Akvedukts SIA un SIA Bio-Venta. Vēlāk programmai pievienojās SIA Statoil Fuel&Retail Latvia un SIA Energoremonts Rīga. Padziļinātās sadarbības programma, kuras ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar VID nodokļu saistību izpildei, sāka darboties jūlija sākumā.

Lai veicinātu nodokļu godīgu nomaksu un atbalstītu uzņēmumus, kas to dara, nepieciešams pārdomāt jaunus atbalsta veidus, ko Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu sniegt šādiem uzņēmumiem, šodien, tiekoties ar zvērinātu advokātu biroja Sorainen klientiem, sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Viņa skaidroja, ka esošā Padziļinātās sadarbības programma tika izveidota pirms pieciem gadiem un toreiz solītie «labumi», piemēram, PVN atmaksa divās nedēļās, tagad jau ir standarts nevis kāds īpašs bonuss.

«Jādomā, kādus jaunus labumus uzņēmējiem varētu piešķirt nodokļu jomā, kā VID varētu panākt pretim uzņēmumiem, kuri vēlas maksāt nodokļus,» sacīja Cīrule.

Viņa piebilda, ka Padziļinātās sadarbības programma ir domāta lielajiem uzņēmumiem, bet noteikti ir nepieciešama kāda lojalitātes programma arī mazajiem uzņēmumiem.

«Piemēram, jau patlaban VID strādā pie tā, kā varētu palīdzēt uzņēmumiem izvērtēt to potenciālos sadarbības partnerus, lai pēc tam nebūtu jāsaņem sods par partneru negodprātību. Ir jādomā, kā šo pakalpojumu piedāvāt, lai nepārkāptu likumu, kas aizliedz izpaust informāciju par uzņēmumiem, bet vienlaikus palīdzētu. Domāju, ka tā varētu būt kāda simbolu sistēma pēc luksofora principa Elektroniskās deklarēšanas sistēmā,» sacīja Cīrule.

Padziļinātās sadarbības programmā ietvertie 3976 uzņēmumi pērn nodokļos samaksājuši 4,297 miljardus eiro, visvairāk – pievienotās vērtības nodoklī.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija. Jāatgādina, ka Padziļinātās sadarbības programma darbojas kopš 2012. gada, taču, pēc VID informācijas, tajā bija iekļauti tikai 79 dalībnieki. Veicot šīs programmas reformu, kopš šī gada 1. janvāra padziļinātās programmas dalībnieki atkarībā no to rādītājiem tiek sadalīti trijos līmeņos – zelta, sudraba un bronzas. Proti, padziļinātās sadarbības programmas zelta līmeņa dalībnieki valsts budžetā iemaksāja 1,397 miljardus eiro, sudraba līmeņa dalībnieki – 1,561 miljardus eiro un bronzas līmeņa dalībnieki – 1,339 miljardus eiro. Jāņem vērā, ka visvairāk dalībnieku ir bronzas līmenī (3522 dalībnieki), sudraba līmenī – 325, bet zelta – 129 uzņēmumi. Tieši sudraba līmenī esošie uzņēmumi ir veikuši vislielākās iemaksas valsts budžetā. Pēc VID datiem, 2018. gadā iekasēti tikuši 9,407 miljardi eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā 2017. gadā, kad iekasēja 8,619 miljardus eiro.

Arvien vairāk uzņēmēju piesakās dalībai Padziļinātās sadarbības programmā. Līdz šim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis 58 uzņēmumu pieteikumus tā dēvētajam «Baltajam sarakstam», vēsta laikraksts Bizness un Baltija.

Šobrīd programmas dalībnieku skaits jau ir sasniedzis 14, no kuriem jaunpienācēji ir Cēsu alus, Re&Re, Sirowa Rīga un Preses serviss.

Visvairāk novērtētais ieguvums pēc iestāšanās programmā ir individuālais VID konsultants, kas ļauj operatīvi saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem, stāsta Energoremonts Rīga valdes loceklis Edgars Kvālis. Pakalpojuma lomu uzsver arī tādi uzņēmumi kā Rimi Latvia un Getliņi eko.

Padziļinātās sadarbības programma jeb tā dēvētais baltais saraksts papildināts ar vēl vienu uzņēmumu – SIA Statoil Fuel&Retail Latvia.

Tādējādi līdz šim programmā kopumā apstiprināti astoņi uzņēmumi. Programmas pretendentu izvērtēšana norit veiksmīgi, DB stāsta Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim saņēmis 32 uzņēmumu pieteikumus dalībai baltajā sarakstā, tostarp 28 pieteikumi jau nosūtīti izvērtēšanai FM, informē VID Sabiedrisko attiecību daļā. Jāatgādina, ka VID pēc pieteikuma saņemšanas desmit darba dienu laikā vērtē tā atbilstību savas kompetences ietvaros, bet lēmumu par uzņēmuma iekļaušanu Padziļinātās sadarbības programmā pieņem FM.

DB jau rakstīja, ka augusta sākumā tika apstiprināti pirmie septiņi Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki – AS Latvenergo, SIA Rimi Latvija, Getliņi EKO, SIA Tikkurila, SIA Arčers, Akvedukts SIA un SIA Bio-Venta. Padziļinātās sadarbības programma, kuras ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar VID nodokļu saistību izpildei, sāka darboties jūlija sākumā.

Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki 2017. gadā nodokļos samaksājuši 3,84 miljardus eiro jeb 58% no uzņēmumu kopumā samaksātā, vienlaikus to vidū ir arī tādi, kuriem bijis fiksēts nodokļa parāds, kas lielāks par 150 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums par padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem. DB jau vēstīja, ka atjaunotās padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku skaits ir 4062 uzņēmumi, kas veido 3,11% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kas iesnieguši gada pārskatus par 2017. gadu. Pētījuma dati rāda, ka programmā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozījuši 25,96 mljrd. eiro, nopelnījuši 2,02 mljrd. eiro un ar darbavietām nodrošinājuši 193 tūkstošus darbinieku. Pēc VID sniegtajiem datiem, šie uzņēmumi valsts kopbudžetā nodokļos 2017. gadā samaksājuši 3,84 mljrd. eiro. Biežāk nekā pārējo nozaru uzņēmumi starp programmas dalībniekiem pārstāvētas kompānijas, kuru pamatdarbība saistīta ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, kā arī datorprogrammēšanu.

No 65 uzņēmumu pieteikumiem dalībai Padziļinātās sadarbības programmā jeb tā dēvētajā baltajā sarakstā, kas līdz šim nosūtīti Finanšu ministrijai (FM), 23% pieteikumu noraidīti.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) DB informē, ka no 65 nodokļu maksātājiem FM 22 uzņēmumus ir reģistrējusi dalībai Padziļinātās sadarbības programmā, bet 15 nodokļu maksātājiem dalība programmā ir atteikta. Vēl 28 nodokļu maksātāju pieteikumi ir izvērtēšanas procesā FM.

Kopumā līdz šīs nedēļas sākumam VID bija saņēmis 68 pieteikumus dalībai baltajā sarakstā, tostarp trīs vēl tika izvērtēti VID. Lai uzņēmums tiktu iekļauts programmā, tam jāatbilst vairākiem kritērijiem, tostarp saimnieciskā darbība jāveic vismaz trīs gadus, nodokļu parādu kopsumma nepārsniedz 100 latus u.c. Pirmos 12 mēnešus noteikti arī tādi papildu kritēriji kā vismaz trīs miljonu latu apgrozījums, 25 darbinieki, vismaz 0,5 miljoni latu iemaksāti nodokļos. Iesaistoties programmā, uzņēmums gūst tādas priekšrocības kā pievienotās vērtības nodokļa atmaksa īsākā laikā, individuāls VID konsultants, savlaicīga informācija par VID konstatētajiem iespējamiem nodokļu nemaksāšanas riskiem, ātrākas VID rakstiskas atbildes u.c.

Līdz šim neviens uzņēmums nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pieteikumu iekļaušanai tā dēvētajā «baltajā sarakstā» jeb dalībai padziļinātās sadarbības programmā.

VID Sabiedrisko attiecību daļā norāda, ka piektdien, 6.jūlijā, oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis publicēti un līdz ar to sestdien, 7.jūlijā, spēkā stājušies valdības noteikumi kas nosaka kritērijus iekļaušanai padziļinātās sadarbības programmā.

Līdz šim nevienu pieteikumu VID vēl nav saņēmis.

VID atgādina, ka valdības noteikumi par Padziļinātās sadarbības programmu nosaka, ka uzņēmumi Elektroniskās deklarēšanas sistēmā var iesniegt pieteikumu iekļaušanai «baltajā sarakstā».

Uzņēmumiem, kas būs ieguvuši Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, būs iespēja atviegloti un ātri komunicēt ar VID un būs vairākas priekšrocības: pievienotās vērtības nodokļa atmaksa īsākā laikā, individuāls VID konsultants, savlaicīga informācija par VID konstatētajiem iespējamiem nodokļu nemaksāšanas riskiem, VID rakstiskas atbildes sagatavošana ātrāk, nekā noteiktā kārtībā.

TV3 raidījuma «Superbingo» laikā svētdien tika paziņoti pirmie uzvarētāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā čeku loterijā.

Jūlija mēneša izlozes galveno balvu jeb 10 000 eiro saņēma 12.jūlijā reģistrēts čeks ar numuru 4519024. Laimētāja telefona numura pēdējie četri cipari ir 1651.

Ar pilnu laimētāju sarakstu var iepazīties mājaslapā «www.cekuloterija.lv».

Čeku loterijas jūlija izlozē piedalījās 1 731 070 attaisnojuma dokumenti - čeki, kvītis, biļetes.

Bez galvenās balvas svētdien arī tika paziņoti trīs naudas balvu 5000 eiro vērtībā, 50 naudas balvu 100 eiro vērtībā, kā arī 72 Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku balvu, kuru vidū ir dāvanu kartes, pakalpojumi un dažādas praktiski noderīgas lietas, ieguvēji.

VID skaidroja, ka uzvarētājus jau iepriekš automātiski izvēlēja dators un raidījuma «Superbingo» laikā ierakstā tika parādīta visu laimestu ieguvēju tālruņu numuru daļa. Pēc raidījuma uzvarētāji saņems SMS ar paziņojumu par laimestu.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu Latvijā reģistrēja gāzes piegādes pakalpojumu uzņēmums SIA Itera Latvija, liecina Lursoft iknedēļas statistika.

SIA Itera Latvija bankā Nordea Bank Finland Plc. devusi 34,9 miljonus Ls lielu komercķīlu. Tāpat šī banka ņēmusi arī vairāk nekā 10,4 milj. Ls komercķīlu no dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības pilnsabiedrības Arčers un Moduls-Rīga. Tā ir otra lielākā reģistrētā komercķīla pagājušajā nedēļā. Trešo lielāko ķīlu reģistrējusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība, kas a/s Swedbank devusi vairāk nekā 8,4 milj. Ls komercķīlu.

Tāpat pagājušajā nedēļā 5,6 milj. Ls ķīlu a/s Citadele banka devusi Auces novada SIA Tand Ukri, kas nodarbojas ar graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšanu. Nedaudz mazāku ķīlum 4,6 milj. Ls apjomā, pagājušajā nedēļā reģistrēja VNS Neosat Ltd, bet kā šīs komercķīlas parādniece norādīta SIA Naftas tranzīta aģents. Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc. 4,5 milj. Ls komercķīlu aizvadītājā nedēļā devusi arī SIA Energoremonts Rīga, savukārt šīs ķīlas ņēmējs ir a/s SEB banka.

A/s Latvenergo noslēgusi iepirkumu konkursu par Rīgas TEC-2 avārijas kurināmā saimniecības rekonstrukciju, pārejot no mazuta uz dīzeļdegvielu, par uzvarētāju pasludinot SIA Energoremonts Rīga, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Ar uzvarējušo uzņēmumu a/s Latvenergo plāno slēgt 4,142 miljonus latu vērtu līgumu.

TEC-2 avārijas kurināmā saimniecība ir nepieciešama, lai gadījumos, kad notiek neplānoti dabasgāzes piegādes traucējumi, TEC-2 varētu turpināt nodrošināt nepārtrauktu siltumenerģijas piegādi lietotājiem Daugavas labajā krastā Rīgā, iepriekš skaidroja Latvenergo pārstāve Ivita Bidere.

Jau ziņots, ka Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas projekts tuvojas noslēgumam – 2013. gada pirmajā ceturksnī ir uzsākti stacijas ieregulēšanas darbi, iepriekš informēja kompānijas pārstāvji.

2013. gada pirmajā ceturksnī a/s Latvenergo veiktas investīcijas 25,4 miljonu Ls apmērā.

Padziļinātās sadarbības programmā (PSP) kopumā iesaistījušās 4065 juridiskās personas, kuras jau 2019. gadā izmantos iespējas, ko dod atrašanās šajā sarakstā

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapas informācija.

DB jau vēstīja, ka 2019. gadā padziļinātās sadarbības programma (PSP) darbosies citādi nekā iepriekš, tagad tajā būs trīs līmeņi – bronzas, sudraba un zelta, tajā var iekļūt visi iepriekšējās programmas dalībnieki, vienlaikus šo līmeņu jaunajiem pretendentiem būs jāizpilda noteikti kritēriji. Lai arī Padziļinātās sadarbības programma darbojas kopš 2012. gada, pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, tajā bija iekļauti tikai 79 dalībnieki, kuri visi arī ir ieskaitīti PSP augstākajā – zelta līmenī. Savukārt sudraba līmenī ietvertas 378 personas un bronzas līmenī – 3608. Šā gada sākumā tika lēsts, ka jaunajā PSP varētu iesaistīties vairāk nekā 2000 uzņēmumu, taču realitātē šis kopējais skaitlis ir divas reizes lielāks. 2019. gada sākums bija sava veida iespēju brīdis, jo tikai šogad bija iespēja uzreiz iekļūt sudraba līmenī, bet, neizmantojot šo iespēju tagad, 2020. gadā nāktos sākt ar zemāko – bronzas – līmeni neatkarīgi no tā, vai uzņēmums pēc kritērijiem atbilst sudraba vai varbūt pat zelta līmenim. Turpmāk dalībnieku atbilstību dalībai programmā VID vērtēs reizi ceturksnī. Jauni dalībnieki programmā tiks iekļauti katru gadu no 1. janvāra. Lai programmas dalībnieks kvalificētos augstākā līmenī, pavadāmais laiks bronzas līmenī ir vismaz viens gads, bet sudraba līmenī – vismaz divi gadi. Tādējādi, lai nokļūtu zelta līmenī, būs nepieciešami trīs gadi un tikai ceturtajā varēs sasniegt augstāko līmeni.

Mērķē uz medicīnas un tehnoloģiju jomām; tomēr dzelzceļa projekti arvien veido lielāko daļu kompānijas pasūtījumu

«Esam sākuši piedāvāt tirgū specifiski veidotas telpas, kur speciāli tiek kontrolēts mikroklimats (gaisa tīrība, siltums, mitrums un spiediens), nodrošinot putekļu neesamību un sterilitāti,» uz jauno uzņēmuma produktu sarunā ar Dienas Biznesu norāda inteliģento inženierrisinājumu kompānijas SIA Fima valdes priekšsēdētājs Jānis Vilmanis. Pirms vadīt šo inteliģento inženiertehnisko risinājumu kompāniju, viņš ilgstoši darbojies enerģētikas jomā (JK Energo, Energoremonts Rīga, ABB), taču arī šobrīd projekti esot ļoti līdzīgi.

Ārvalstīs tīro telpu projekti jau tiekot īstenoti. Piemēram, Fimas māteskompānija Lietuvā 2010. gadā ierīkoja bioloģiskās drošības līmeņa laboratoriju, kur tagad iespējams veikt pētījumus, izmantojot molekulārās metodes. Savukārt Viļņas Universitātes Nacionālais fizikas un tehnoloģiju zinātņu centrs būs lielākā tehnoloģiskā ēka Lietuvā, kur Fimas veidotā laboratorija būs vienīgā kaimiņvalstī ar šādu tīrības pakāpi. Latvijā interese par tīrajām telpām varētu būt medicīnas un tehnoloģiju nozaru uzņēmumiem. Šobrīd Fima apmāca vajadzīgos speciālistus darbam Latvijā, «pārnesot» nepieciešamās zināšanas. Saskaņā ar ISO 14644-1 standartu telpu tīrību iedala deviņās klasēs atkarībā no daļiņu koncentrācijas uz 1m3 un daļiņu izmēriem. «T.s. tīrās telpas izmanto arī pārtikas rūpniecībā, farmācijā un medicīnā, bet mūsu gadījumā ir svarīgi, lai nebūtu mehānisko daļiņu,» saka Ventspils elektronikas fabrikas valdes loceklis Ilmārs Osmanis, kura vadītais uzņēmums izmanto tīrās telpas Ventspils augsto tehnoloģiju parkā. Pēc viņa teiktā, kaut arī Latvijā ir kompānijas, kas tīrās telpas piegādā, šis varētu būt labs bizness arī Fimai, ja vien būs labas cenas.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis būvniecības uzņēmums AS RBSSkals, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlu 18 miljonu latu vērtībā ņēmusi AS Citadele banka. Kā informē RBSSkals pārstāve Ieva Vāverniece, tas ir aizdevuma pārjaunojums, jo bijuši grozījumi overdrafta un garantiju līgumos.

Pagājušajā nedēļā 14,7 miljonu latu vērtu komercķīlu reģistrējis lauksaimniecības uzņēmums SIA Linas Agro, un tās ņēmējs bijis SIA Swedbank Līzings. Savukārt komercķīlu 14,589 miljonu latu apmērā SEB bankai devis piena pārstrādes uzņēmums SIA Rīgas piensaimnieks.

Tāpat SEB banka aizvadītajā nedēļā ņēmusi elektroierīču remonta uzņēmuma SIA Energoremonts Rīga doto komercķīlu 6,6 miljonu latu apmērā.

AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šodien, 27.augustā parakstīja līgumu ar SIA «Energoremonts Rīga» par 330 kV elektropārvades līnijas «Rīgas TEC-2 - Rīgas HES» projektēšanas un izbūves darbu veikšanu, informē uzņēmums.

Paredzams, ka 50% no projekta kopējām - 10,5 miljoniem eiro - izmaksām tiks segti no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (Connecting Europe Facility) līdzekļiem.

«Rīgas TEC-2 - Rīgas HES projekts ir svarīgs Latvijas iekšēja tīkla pastiprinājums Igaunijas-Latvijas trešā starpsavienojuma pilnas funkcionalitātes nodrošināšanai ne tikai normālos, bet it īpaši avārijas un remontu režīmos. Reģionālā mērogā šis tīkla pastiprinājums spēlēs būtisku lomu caurlaides spējas palielinājumam Baltijas reģionā Ziemeļu - Dienvidu virzienā. Tas nepieciešams, lai veiktu Baltijas elektroenerģijas pārvades tīkla pastiprināšanu tranzīta plūsmu nodrošināšanai,» projekta nozīmi skaidro Latvijas pārvades sistēmas operatora AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Aizvadītās nedēļas sākumā, 13. jūnijā, uzsākti Ikšķiles brīvdabas estrādes rekonstrukcijas darbu 1. kārta, kuras laikā tiks pilnībā labiekārtota un no jauna izbūvēta skatītāju zona, vēsta reģionālais portāls daugavasbalss.lv.

Šobrīd estrādes skatītāju sektorā jau demontēti esošie soli un kādreizējo pakāpienu vietā, kuri pletās visa skatītāju sektora plašumā, atlikusi vien nogāze.

Estrādes rekonstrukcijas ietvaros plānota arī būvdarbu 2. kārta, kuras laikā tiks turpināts labiekārtot estrādi – izveidot tualetes, inženiertehniskās komunikācijas, proti, ierīkot lietusūdeņu savācējus un elektrības kabeļus, kā arī nomainīt laukumu un ietvju segumus, portālam pastāstījusi Ikšķiles novada pašvaldības pārstāve Inga Šulca.

Būvdarbus Ikšķiles estrādē veic būvkompānija SIA Energoremonts Rīga, kas rekonstrukcijas 1. kārtas būvdarbus apņēmusies paveikt līdz 6. septembrim. Kopējās 1. kārtas būvniecības izmaksas sasniedz 230 tūkstošus eiro ar PVN.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 69 komercķīlas, bet 49 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 261,8 miljardu eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 172 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88,2 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devis uzņēmums KS Geneba LV Investments, kā parādnieku norādot KUB Geneba NT. Komercķīlas kopējā maksimālā prasījumu summa ir 137,5 miljoni eiro. Ķīlu ņēmusi Skandinaviska Enskilda Banken AB.

Otru lielāko komercķīlu devis SIA Uzņēmējdarbības attīstības fonds, kā parādnieku norādot AS West Kredit. Komercķīlas vērtība ir 46,5 miljoni eiro. Komercķīlas ņēmējs bijusi AS Rietumu banka.

2001. gadā dibinātais uzņēmums SIA Fortum Jelgava noslēdzis vairāk nekā 2,881 milj. Ls vērtu konkursu par biokurināmā koģenerācijas elektrostacijas būvi «virs nulles līmeņa», liecina paziņojuma par atklāta konkursa rezultātiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Teju trīs miljonus apjomīgajā iepirkumu konkursā piedāvājumus iesniedza astoņi uzņēmumu, bet par labāko tika atzīts SIA Energoremonts Rīga piedāvājums.

Iepirkums tiks veikts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu pasākuma «Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība» projekta «Biokurināmā koģenerācijas elektrostacijas izveide Rūpniecības ielā 73, Jelgavā» ietvaros. .

Elektrostaciju plānots būvēt Jelgavā, Rūpniecības ielā 73.

Jau vēstīts, ka pašlaik Jelgavā centralizēto siltumu saražo dabasgāzes koģenerācijas stacija, bet plānots, ka nākotnē 85% no centralizētās siltumenerģijas Jelgavā tiks saražota no biomasas. Šis ir līdz šim lielākais biomasas biomasas projekts, kā arī vienas no pēdējo gadu lielākajām ārzemju investīcijām Latvijā, ko realizēs Somijas uzņēmums Fortum. Visā projektā plānots ieguldīt 76 milj. eiro, no kuriem seši milj. eiro būs ES struktūrfondu līdzfinansējums. Plānots, ka līdz šim lielākā biomasas koģenerācijas stacija darbu sāks 2013. gada apkures sezonām, un nākamgad Jelgavas iedzīvotāju apkures tarifi, pateicoties jaunajai stacijai, varētu būt par aptuveni 10% zemāki nekā pašlaik. Fortum Jelgava biomasas stacijas elektriskā jauda būs 23 MW, bet siltumam - 45 MW.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 77 komercķīlas, bet 112 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 187 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 125 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 62 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi farmācijas kompānija AS Olainfarm – 21 miljona eiro apmērā. Tās ņēmējs bijusi AS SEB banka.

Db.lv jau rakstīja, ka SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 14 miljonu eiro apmērā farmācijas kompānijai AS Olainfarm tās investīciju projektu īstenošanai, lai attīstītu kompānijas produktu portfeli, modernizētu un paplašinātu ražošanu, kāpinātu eksporta apjomus un apgūtu jaunus ārvalstu tirgus, informē bankas pārstāvji.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim saņēmis 15 pieteikumus dalībai Padziļinātās sadarbības programmā jeb tā dēvētajā baltajā sarakstā.

Finanšu ministrijai (FM) nosūtīta informācija par 10 uzņēmumiem, DB informē VID Sabiedrisko attiecību daļā. VID pēc pieteikuma saņemšanas desmit darba dienu laikā vērtē tā atbilstību savas kompetences ietvaros, bet lēmumu par uzņēmuma iekļaušanu Padziļinātās sadarbības programmā pieņem FM.

FM pirmais lēmums par to, kurus uzņēmumus iekļaut baltajā sarakstā, varētu tikt pieņemts nākamās nedēļas beigās, pastāstīja FM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Agnese Beļkeviča. Jāatgādina, ka Padziļinātās sadarbības programma, kuras ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu saistību izpildei, sāka darboties jūlija sākumā.

Padziļinātās sadarbības programma jeb tā dēvētais baltais saraksts papildināts ar diviem jauniem dalībniekiem – AS Rīgas siltums un VAS Latvijas Dzelzceļš.

Līdz ar to pašlaik programmā reģistrēti 19 uzņēmumi, informē Finanšu ministrijā.

Finanšu ministrs Andris Vilks norāda, ka pašlaik Latvija ir atgriezusies pie izaugsmes, tomēr priekšā vēl ir daudz izaicinājumu, lai pilnībā stabilizētu savu ekonomiku un radītu labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai. «Latvijai ir nepieciešami jauni, inovatīvi risinājumi, kas būtu abpusēji izdevīgi gan valstij, gan uzņēmējiem, veicinot savstarpējo dialogu,» viņš uzsver, minot, ka tieši šāds risinājums ir padziļinātās sadarbības programma.

Padziļinātās sadarbības programma sāka darboties jūlija sākumā un tās ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu saistību izpildei. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju kopumā šogad baltā saraksta kritērijiem varētu atbilst ap 300 uzņēmumu, taču tas nenozīmē, ka visi arī pieteiksies.

Pretēji iepriekš solītajam, papildu kritēriji dalībai Padziļinātās sadarbības programmā jeb tā dēvētajā «baltajā sarakstā» tiks saglabāti.

DB jau rakstījis, ka Padziļinātās sadarbības programma sāka darboties pērn jūlija sākumā un tās ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu saistību izpildei. Lai uzņēmums tiktu iekļauts programmā, tam jāatbilst vairākiem kritērijiem, tostarp saimnieciskā darbība jāveic vismaz trīs gadus, nodokļu parādu kopsumma nedrīkst pārsniegt 100 latus u.c. Pirmos 12 mēnešus baltā saraksta kandidātiem jāatbilst tādiem papildu kritērjiem kā vismaz trīs miljonu latu apgrozījums, vismaz 500 tūkstoši latu iemaksāti valsts budžetā nodokļos, 25 darbinieki.

Lai arī sākotnēji bija paredzēts, ka papildu kritēriji būs spēkā tikai gadu, ļaujot programmā iesaistīties plašākam uzņēmumu lokam, tagad Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka programmas paplašināšana varētu apdraudēt tās kvalitāti un visi noteiktie kritēriji ir saglabājami. Tomēr, nākot pretī vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, paredzēts atcelt prasību par ieguldījumu pamatlīdzekļos vai nemateriālajos ieguldījumos konkrētu apmēru (trīs miljoni latu), vienlaicīgi paredzot, ka šie ieguldījumi (neatkarīgi no to summas) var būt cēlonis atkāpēm no finanšu rādītājiem.