TV3 raidījuma «Superbingo» laikā svētdien tika paziņoti pirmie uzvarētāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā čeku loterijā.

Jūlija mēneša izlozes galveno balvu jeb 10 000 eiro saņēma 12.jūlijā reģistrēts čeks ar numuru 4519024. Laimētāja telefona numura pēdējie četri cipari ir 1651.

Ar pilnu laimētāju sarakstu var iepazīties mājaslapā «www.cekuloterija.lv».

Čeku loterijas jūlija izlozē piedalījās 1 731 070 attaisnojuma dokumenti - čeki, kvītis, biļetes.

Bez galvenās balvas svētdien arī tika paziņoti trīs naudas balvu 5000 eiro vērtībā, 50 naudas balvu 100 eiro vērtībā, kā arī 72 Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku balvu, kuru vidū ir dāvanu kartes, pakalpojumi un dažādas praktiski noderīgas lietas, ieguvēji.

VID skaidroja, ka uzvarētājus jau iepriekš automātiski izvēlēja dators un raidījuma «Superbingo» laikā ierakstā tika parādīta visu laimestu ieguvēju tālruņu numuru daļa. Pēc raidījuma uzvarētāji saņems SMS ar paziņojumu par laimestu.

Neskatoties uz ārkārtējām tirgus svārstībām, pandēmiju, ģeopolitiskajiem nemieriem un tehnoloģisko paātrinājumu, pēdējo trīs gadu laikā ir bijis vēsturiski augsts uzņēmumu apvienošanas vai iegādes darījumu (M&A) apjoms.

PwC veidotā 2023. gada M&A integrācijas aptauja* (aptaujāti 232 augstākā līmeņa vadītāji no “Fortune 1000” uzņēmumiem) liecina, ka kopumā M&A darījumi kļūst veiksmīgāki. Tai pat laikā, gandrīz visi aptaujātie uzņēmēji norāda uz pilnveides iespējām gan iegādātā uzņēmuma integrācijas procesā, gan sava uzņēmuma transformācijā.

Transformācija kā jauna iespēja

Būtiski pieaug tieši pircēju (nevis iegādājamo uzņēmumu) pārveidojošo darījumu skaits. 2022. gada aptaujas respondenti trīs gadu laikā saskārušies ar tikpat lielām pārmaiņām, kādas piedzīvotas iepriekšējos 15 gados kopā. Uz paplašināšanos vērstā politika un nepieredzētā ģeopolitiskā ietekme mainīja darījumu apjomu un veidu – tie kļuva apjomīgāki, drosmīgāki un riskantāki. Šajā kontekstā, aptuveni puse no visiem darījumiem bija vērsta uz pilnīgi jaunu tirgu, kanālu, produktu vai tehnoloģiju iegādi, kas būtiski mainīja pircēja operacionālās darbības modeli. Tai pat laikā, pircējam līdzīgu (piemēram, nozares konkurentu) vai būtiski mazāku uzņēmumu iegāde būtiski samazinājās.Tas noteikti nav pārsteigums, bet tieši uzņēmumiem ar vislielāko institucionālo un vadības M&A pieredzi ir vislielākās izredzes gūt panākumus, realizējot jaunus darījumus. Īpaši tas attiecas uz veiksmīgajiem M&A uzņēmumiem, no kuriem 75% bija iepriekšēja pieredze ar transformējoša rakstura M&A darījumiem (pārējiem uzņēmumiem šāda pieredze bija tikai 43%).

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Paziņoti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotās čeku loterijas gada izlozes lielo naudas balvu ieguvēji.

No 56 čekiem, kas piedalījās gada izlozē, noskaidrots 10 000 eiro ieguvējs, kā arī vēl deviņi laimīgie, kuri savā bankas kontā saņems kādu no četrām 5000 eiro naudas balvām un piecām naudas balvām 1000 eiro vērtībā.

Čeku loterijas dati liecina, ka lielās balvas – 10 000 eiro ieguvējs periodā no 2019.gada jūlija līdz decembrim čeku loterijā reģistrējis 68 attaisnojuma dokumentus, taču uzvarējis ar kvīti, kas izsniegta jūlija mēnesī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Jūlijā 10 000 eiro laimētājs čeku loterijai reģistrējis divus dokumentus, no kuriem viens dokuments, kā zināms pēc 16.februāra izlozes, ir arī 2019.gada čeku loterijas gada izlozes uzvarētājs.

Čeku loterijas pirmajā pusgadā izlozei tika reģistrēti 9 274 824 maksājuma čeki, kvītis vai biļetes, savukārt šā gada teju trīs mēnešos izlozei reģistrēti jau 3 658 688 maksājuma dokumenti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Čeku loterija Latvijā aizsākās 2019. gada 1.jūlijā un turpinās arī šogad.

Pirmajā pusgadā iesniegto datu analīze liecina, ka visaktīvāk VID rīkotajā Čeku loterijā piedalās rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Loterijas pirmajos sešos mēnešos 41% loterijai reģistrēto maksājuma dokumentu ir no kases aparātiem, kas reģistrēti Rīgā, 16% - Pierīgā, bet 13,7 % - Kurzemē.

Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem pirmajā pusgadā loterijai kopumā visvairāk čeku reģistrēti Rīgā (2 988 319 čeki), kam seko Pierīga (1 166 820), Kurzeme (999 720), Latgale (562 328), Vidzeme (791 525) un Zemgale (772 322).

Pētījumu centra SKDS visā Latvijas teritorijā veiktā aptauja* atklāj, ka par Čeku loteriju šā gada janvāra izskaņā bija informēti 85% Latvijas iedzīvotāju, bet vidēji katrs piektais (21%) respondents atzina, ka tagad pievērš lielāku uzmanību tam, vai tiek izsniegts čeks.

Norvēģijas finanšu instrumenta programmā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā" atklāta konkursa rezultātā atbalstu saņēmuši 19 projekti, piesaistot no 223 līdz pat 599 tūkstošiem eiro, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

LIAA administrētajā programmā atbalstu saņēmušie uzņēmumi ieviesīs ražošanā jaunus produktus, automatizēs ražošanas procesus kā arī veiks pētnieciskos darbus sadarbībā ar Norvēgijas un Latvijas zinātniekiem.

"Šī ir viena no retajām programmām, kurā bija iespējams piesaistīt līdzfinansējumu arī ražošanas iekārtām, tādēļ konkurence par finansējumu bija augsta. Kopumā atklātā konkursā pieteicās vairāk 63 uzņēmumi. 18 no 19, atbalstu saņēmušajiem, uzņēmumiem izdevies piesaistīt arī partnerus no Norvēģijas, kas ļaus attīstīt jaunas kompetences un īstenot sadarbības projektus arī nākotnē. Latvijas eksporta struktūrā augsto tehnoloģiju produkcija sasniegusi jau 20% un uzņēmumu lielā interese par jauno tehnoloģiju ieviešanu liecina, ka šī sadaļa turpinās kāpt," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, kurā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai.

Gala lēmums par likumprojektu būs jāpieņem Saeimai.

Likumprojekta mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai (pasākumus), īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Paredzams, ka Ministru kabinets noteiks nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami likumā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi.

No likumprojekta arī izriet, ka gadījumā, ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, šādā gadījumā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no darbiniekam noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Šis tiek formulēts kā dīkstāves pabalsts, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām (VSAOI).

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību. Likumā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksa darba ņēmējiem.

Reizē tika noraidīti vairāki opozīcijas priekšlikumi. Opozīcijas pārstāvji debatēs aktīvi aicināja veikt piedāvātās izmaiņas likumprojektā, lai nodrošinātu opozīcijas ieskatā labāku regulējumu atbalsta sniegšanai uzņēmējiem, kā arī vairāk palīdzētu iedzīvotājiem.

Saeima precizēja formulējumu, ka valdība nosaka kritērijus uzņēmumiem atbalsta saņemšanai. Valdības sākotnēji virzītajā redakcijā bija formulēts, ka valdība var noteikt šos kritērijus.

Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Parakstīts līgums starp Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministriju un Latvijas Republikas Finanšu ministriju par Norvēģijas grantu programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas, mazie un vidējie uzņēmumi" ieviešanu Latvijā.

Šīs programmas īstenošanu nodrošinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un tā sniegs iespēju uzņēmumiem piesaistīt līdzfinansējumu 35% līdz 70% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām zaļo tehnoloģiju un inovāciju ieviešanai.

Programmas mērķis ir veicināt vērtību radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas uzņēmumos. Atbilstoši programmas nosacījumiem atbalsts tiks sniegts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem trīs jomās: "zaļās" inovācijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un dzīves kvalitāti uzlabojošu tehnoloģiju jomā.

"Šī programma motivēs uzņēmumus arvien vairāk domāt par to, kā efektivizēt savu darbu, ieviešot videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas, uz kuru pamata tiks veidoti jauni, eksportspējīgi produkti. Šobrīd Latvijas rūpniecību galvenokārt raksturo zemo tehnoloģiju uzņēmumi – gan vidēji augsto, gan augsto tehnoloģiju uzņēmumu īpatsvars ir tikai 15% no kopējās apstrādes rūpniecības nozares. ES vidējais rādītājs ir 47%. Augstu pievienoto vērtību var sniegt tikai augsto tehnoloģiju uzņēmumi, tādēļ ar Norvēģijas grantu atbalstu vēlamies stimulēt šādu tehnoloģiju ieviešanu Latvijas uzņēmumos," skaidro LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu piešķirt papildu finansējumu 22 453 625 eiro apmērā jaunām un jau esošām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) īstenotajām aktivitātēm eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam.

EM skaidroja, ka Covid-19 izraisītā krīze visbūtiskāk ietekmēja tūrisma nozares darbību. Lai efektīvi risinātu krīzes situāciju tūrisma nozarē, tūrisma komersantiem būs pieejams atbalsts granta jeb dāvinājuma veidā 20 000 eiro apmērā viena kalendārā gada laikā ar 80% atbalsta intensitāti.

Atbalstu tūrisma komersants varēs izmantot dalībai starptautiskās digitālās tūrisma un darījumu tūrisma platformās, publicitātei ārvalstu tūrisma un darījumu tūrisma medijos, produktu un pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, starptautisko konferenču, kongresu un semināru atbalsta programmai Latvijā, kā arī darījumu tūrisma vēstnešu programmā. Tāpat tūrisma komersants atbalstu varēs izmantot dalībai starptautiskajās tūrisma un darījumu tūrisma izstādēs un citās mērķa aktivitātēs.

Aprit pieci gadi, kopš Šauļu pašvaldībā, Lietuvā veiksmīgi darbojas Eiropas pārrobežu programmas ietvaros realizēts projekts “Automatizēta iedzīvotāju un pakalpojumu reģistra informācijas sistēma” (VSIS) – vienoti strādā pašvaldības portāls un mobilā aplikācija.

Projektā sadarbojas Jelgavas un Šauļu pilsētu pašvaldības, un SIA “ZZ Dats” sistēmas kopējā risinājumā šogad realizēs vairākas jaunas iedzīvotājiem noderīgas funkcijas.

“Esam gandarīti, ka Latvijā pašvaldībām izstrādātu sistēmu veiksmīgi izmanto kaimiņos Lietuvā – praktiskā veidā notiek pārrobežu digitālās attīstības transformācija. Tāpat jūtama un arī nākotnē paredzam citu ārzemju pašvaldību interesi par šādu projektu īstenošanu, jo aizvadītajos piecos gados sistēma kaimiņos Lietuvā sevi veiksmīgi pierādījusi. Paredzēts, ka Šauļu iedzīvotāji – VSIS lietotāji, izmantojot tālruņa mobilo lietotni, drīzumā varēs nolasīt arī QR kodu, lai saņemtu kādu no pašvaldības piešķirtajām atlaidēm. Šādi tiks piefiksēta informācija, ko tālāk nodos VSIS. Tur atbilstoši šī informācija tiks uzkrāta, lai nodrošinātu statistiku par Šauļu iedzīvotājiem piešķirtajām atlaidēm, to skaitu. Tāpat būs iespēja no VSIS lejupielādēt atskaiti-statistiku tabulas formātā. Jāatgādina, ka pirms pieciem gadiem Šauļu pilsētas pašvaldībai nebija pieejams nekāds elektronisks administrēšanas rīks iedzīvotāju uzskaitei, kā arī konkrēto iedzīvotāju saistītās informācijas apkopojums no citiem valsts reģistriem, līdz ar to arī iedzīvotājiem centralizēti netika piešķirtas pašvaldības paredzētās atlaides,” komentē SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Nevalstisko organizāciju ieņēmumi pērn sasnieguši 463,47 milj. eiro, kaut arī vairumam – 76,63% no tām – ieņēmumi bijuši mazāki par 10 000 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Pārskatus par 2018.gadu iesnieguši 17 882 biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēti subjekti, no tiem 92,8% ir biedrības, bet 5,9% – nodibinājumi. Kopumā Latvijā reģistrēti nepilni 24 tūkstoši nevalstisko organizāciju, tiesa, pēdējos gados tās likvidētas mazāk nekā pirms, piemēram, deviņiem gadiem. Tajā pašā laikā likvidēto organizāciju skaits ik gadu ir salīdzinoši neliels, tas straujāk palielinājies vien pēdējos divos gados. Interesanti, ka vairāki DB aptaujātie bija pārsteigti par nevalstiskā sektora iespaidīgo ienākumu apmēru, vienlaikus, ieraugot šajā sektorā darbojošos, atzina, ka grūti situāciju vērtēt, jo ieņēmumi tiek gūti nevis tikai un vienīgi no ziedojumiem, bet arī no biedru naudām un pakalpojumu sniegšanas, kā arī dotācijām. Minēto ienākumu avotu dažādība arī esot galvenais iemesls, kāpēc to grūti novērtēt. Vienlaikus tika pausta atziņa, ka nevalstiskais sektors Latvijā ir pieņēmies spēkā un to nevar nepamanīt.