Tiecoties uz sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule sola klientiem draudzīgāku un saprotamāku VID.

Viens no VID mērķiem ir kopā ar sociālajiem partneriem un valsts pārvaldes iestādēm mēģināt Latvijā radīt tādu uzņēmējdarbības vidi, kurā uzņēmumi būtu priecīgi un lepni darboties, kur būtu ērti, kur valdītu tikai godīga konkurence un kur no laba prāta gribētu maksāt nodokļus, biedrības Sabiedrība par atklātību – Delna rīkotajā apaļā galda diskusijā Uzņēmēji pret korupciju skaidroja Cīrule.

Cīrule sacīja, ka VID vadība vienojusies par slēpto mērķi kļūt par klientiem draudzīgāko iestādi Latvijā, un, viņasprāt, tas ir iespējams.

«VID grib būt atvērts klientiem, gatavs sadarbībai, komunikācijai, gatavs ieviest jaunus principus klientu apkalpošanā,» stāstīja Cīrule. Viņa atklāja, ka VID rūpīgi strādās ar savu analītisko datubāzi, rūpīgi segmentējot savus klientus, tādējādi labiem klientiem, jaunajiem uzņēmumiem spēles noteikumus padarot vienkāršākus.

Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programma Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) ir vērsta uz Eiropas konkurētspējas stiprināšanu pasaules mērogā

«Programma ir vērsta uz to, lai zinātniskos atklājumus pārvērstu inovatīvos produktos un pakalpojumos, kas radītu jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un uzlabotu cilvēku dzīvi. Tā stimulē ekonomiku, stiprina ES zinātnes un tehnoloģijas bāzi un rūpniecisko konkurētspēju nākotnē, tiecoties uz viedāku, ilgtspējīgu un iekļaujošu sabiedrību,» stāsta Iveta Cīrule, Apvārsnis 2020 Nacionālā kontaktpunkta eksperte. Apvārsnis 2020 līdzekļi paredzēti trīs galveno virzienu attīstībai – zinātnes izcilībai, līdera lomai rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšanai. «Projektu pieteikumus un partnerības biznesa organizācijas var veidot visos trīs virzienos. Veidojot projekta pieteikumus vai iesaistoties starptautiskajās partnerībās, ir svarīgi izvērtēt jau apstiprināto projektu tematiku un partnerības,» viņa uzsver. Projektus var iesniegt gan individuāli, gan partnerībā. Partnerus iespējams meklēt dažādos veidos, piemēram, Eiropas Biznesa atbalsta tīklā, Nacionālajā kontaktpunktā, Eiropas Komisijas projektu rezultātu vietnē Cordis. Tāpat tos iespējams atrast dažādās kontaktbiržās, kur iespējams satikties ar potenciālajiem partneriem un klātienē izrunāt iespējamo sadarbību un kompetences. Piemēram, šonedēļ notiks Eiropas Biznesa atbalsta tīkla rīkotā kontaktbirža biznesa tehnoloģiju un inovāciju izstādes Riga Comm 2017 ietvaros.

Lai gan daudzi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki ir gatavi mainīt ierastās darba metodes, tomēr joprojām vērojama daļas darbinieku pretestība sāktajām pārmaiņām, šodien, tiekoties ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas deputātiem, sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Var saprast, kāpēc lietas notiek tā, kā tās notiek. VID ir bijusi diezgan maza kadru mainība, daudzi strādā 15-20 gadus, tāpēc ir darbinieki, kuri strādā pēc principa vienmēr tā ir bijis un nevēlas pārmaiņas, skaidroja Cīrule.

Viņa norādīja, ka pērn sāktās reformas, rotācijas, darbinieku aiziešana, atsevišķi sāktie kriminālprocesi, ir atstājuši iespaidu ne tikai uz VID tēlu sabiedrībā, bet arī uz iekšējo situāciju iestādē.

Procesi vēl nav beigušies, tāpēc dažādas vēstules raksta esošie un bijušie darbinieki, mēģinot aizstāvēt savas intereses. Arī VID Finanšu policijas pārvaldes un Muitas policijas pārvaldes apvienošana ir ievilkusies, tāpēc tagad vērojama abu policiju sacensība, cenšoties pierādīt, kura ir labāka. Šo situāciju risināšana prasa daudz spēka un resursu, bet tas viss ir jāatrisina vistuvākajā laikā, uzsvēra Cīrule.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule uzskata, ka valstī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri ir vienaldzīgi pret «aplokšņu algu» maksāšanu un saņemšanu. «Joprojām ir tie, kas atbalsta algu maksāšanu aploksnē, bet arvien vairāk ir to, kuri to neatbalsta,» Cīrule sacīja RīgaTV 24 raidījumā «TOP5».

Cīrule norādīja, ka pozitīvas izmaiņas sabiedrības attieksmē novērojusi pēc raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» atklāto pārkāpumu restorānā «Tokyo City» nākšanas gaismā. «Tas pievērsa ļoti lielu sabiedrības uzmanību šai problēmai, kas ir saistīta ar aplokšņu algām un nenomaksātajiem nodokļiem,» viņa uzsvēra.

Cīrule ir pārliecināta, ka šogad cilvēku attieksmi uzlabos arī nodokļu un veselības reformas, jo cilvēkiem skaidrāk tiks parādīts, kā tiek izlietoti viņu nodokļi. «Daļa no tiem, kas atbalsta aplokšņu algas, īsti nesaprot, kā tie nodokļi tiek izlietoti. Līdz ar to, ja viņi redzēs to tiešo labumu, ko viņi gūst uz sevi pie nodokļu nomaksas, izdosies daļu šīs kategorijas pārvest pie tiem, kuri ir ļoti neiecietīgi,» uzskata Cīrule.

Šonakt negaidīti 53 gadu vecumā mirusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule, apstiprināja valsts pārvaldē.

Cīrule VID vadīja kopš 2016.gada novembra.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece apliecināja, ka Cīrule atrasta mirusi savā dzīvesvietā bez redzamām vardarbīgas nāves pazīmēm. Atbilstoši procedūrai nozīmēta tiesu medicīnas ekspertīze nāves cēloņa noteikšanai.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) negaidīto vēsti pārrunājis ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), un viņi vienojušies, ka tiks nozīmēts VID vadītāja vietas izpildītājs, informēja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Finanšu ministres pārstāvis Arno Pjatkins norādīja, ka vietas izpildītājs varētu tikt nozīmēts pirmdien, 12.martā, kad paredzēta finanšu ministres tikšanās ar VID vadību. Plānots, ka ministres un VID vadības sapulce sāksies plkst.9. Pēc sapulces ministre un VID vadība varētu sniegt komentārus medijiem.

Šogad līdzekļu taupīšanas nolūkā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) paredzēts likvidēt vēl 333 amata vietas, šodien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Pērn VID jau ir likvidētas 232 amata vietas, līdz ar to kopējais likvidēto amata vietu skaits būs 565 amata vietas, informēja Cīrule.

«Tas uzliek zināmu spriedzi darbiniekiem, jo notiek izmaiņas. Taču domāju, ka VID ar to tiks galā,» sacīja Cīrule.

Viņa piebilda, ka šajā jautājumā liela nozīme būs Finanšu policijas pārvaldes un Muitas policijas pārvaldes apvienošanai, pie kuras darbs tika sākts vēl pērn, taču sākotnēji šis jautājums neguva politisko atbalstu Saeimā.

«Tagad ar apvienošanās jautājumu strādā darba grupa, kurā kopā ar VID strādā cilvēki arī no Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, un šī darba grupa līdz 31.martam izstrādās jaunus apvienošanas priekšlikumus,» sacīja Cīrule.

Šogad pirmajos četros mēnešos būtiski audzis iekasēto darbaspēka nodokļu apmērs, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Šajā gadā ir īpaši liels pieaugums iekasētajos darbaspēka nodokļos, sacīja Cīrule.

Viņa informēja, ka 2017.gada pirmajos četros mēnešos iekasētās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas ir pieaugušas par gandrīz 10%, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī iekasēts par 9% vairāk.

Tas ir ļoti labs pieaugums, atzina Cīrule.Viņa arī atzīmēja, ka pieaugums iekasētajos darbaspēka nodokļos varētu būt saistīts ar to, ka arvien vairāk tiek runāts par to, cik būtiski ir maksāt nodokļus un kur paliek iekasētā nauda.

Informēšana ir ārkārtīgi svarīga. Attīstītās Eiropas valstis velta ļoti lielus līdzekļus tieši sabiedrības informēšanas kampaņām par to, kur paliek samaksātie nodokļi, kāpēc ir būtiski maksāt nodokļus, teica VID vadītāja.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jēkaba Straumes vietnieces izmeklēšanas darbību jautājumos amatā iecelta Ineta Cīrule, informēja KNAB.

Šī amata pienākumus viņa pildīja kopš 2018.gada oktobra.

Cīrules profesionālās zināšanas un prasmes, kā arī līdzšinējā darba pieredze apliecina viņas spēju pildīt KNAB priekšnieka vietnieka izmeklēšanas darbību jautājumos pienākumus, uzskata KNAB vadītājs.

Darba gaitas Cīrule uzsākusi 2000.gadā policistes amatā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē. KNAB Cīrule strādā kopš 2004.gada. Sākotnēji bijusi Izmeklēšanas nodaļas izmeklētāja, pēc tam - Izmeklēšanas nodaļas vadītāja, Otrās pārvaldes jeb Kriminālprocesuālo izmeklēšanas pārvaldes priekšniece. Cīrulei ir maģistra grāds tiesību zinātnē.

«Piekritu šim izaicinājumam, jo uzskatu, ka mans pienākums ir sniegt pienesumu cīņā ar korupciju, izmantojot daudzu gadu laikā iegūto profesionālo pieredzi. Esmu pārliecināta, ka spējam atklāt un sekmīgi izmeklēt apjomīgas un sarežģītas korupcijas lietas. Vēlos ieguldīt savas zināšanas un pieredzi KNAB izmeklēšanas funkcijas stiprināšanā, lai par biroja darbu vienmēr varētu teikt »Gods pār varu«,» sacījusi Cīrule.

Sākot ar šā gada 4. martu par SEB bankas finanšu direktori kļūs Jeļena Cīrule.

Pēc FKTK un ECB apstiprinājuma Jeļena Cīrule kļūs arī par SEB bankas valdes locekli.

SEB bankas vadītāja un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere: «Stiprinot SEB bankas vadības komandu, ar 4. martu tai pievienojas Jeļena Cīrule, kas kopš 2016. gada bijusi finanšu direktore mazumtirdzniecības uzņēmumā Circle K Latvia. Esmu gandarīta, ka Jeļena pievienosies SEB bankas komandai ar savu plašo pieredzi finanšu vadības jautājumos gan mazumtirdzniecībā, gan arī finanšu nozarē, kas gūta gan Latvijā, gan arī ārpus tās.»

Pirms pievienošanās SEB bankas komandai Jeļena Cīrule nepilnus trīs gadus bijusi Circle K Latvia finanšu direktore, pirms tam bijusi vadošā finanšu analītiķe GE Capital International centrālajā mītnē Londonā. Līdzšinējā karjeras attīstība veidojusies, stiprinot finanšu analītikas, pārskatu gatavošanas un modelēšanas kompetences dažādos starptautisko uzņēmumos.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtās atbildes uz nodokļu maksātāju jautājumiem bieži vien ir pārāk sarežģītas, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma atzina VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Viņa norādīja, ka no uzņēmējiem bieži dzirdamas sūdzības par neorientēšanos nodokļu jomā, tādēļ VID jābūt ļoti pretimnākošam. «Būtībā kā tādai auklītei, kas izauklē to mazo uzņēmumu līdz kārtīgam nodokļu maksātājam,» teica Cīrule.

Pēc viņas teiktā, nodokļu auditu skaits uzņēmumos ir salīdzinoši neliels, jo biežāk VID orientējās uz konsultāciju sniegšanu un tematisko pārbaužu veikšanu.

Tāpat ir jāstrādā pie tā, lai VID komunikācija ar klientu kļūtu vienkāršāka. «Jāsaka, ka es pati bieži vien nesaprotu tās vēstules, ko VID darbinieki klientiem raksta,» atzinās Cīrule, norādot, ka atbildes ir pārāk garas un sarežģītas.

Latvijas uzņēmums Biorganik5 un Igaunijas uzņēmums Chaga OU Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmā radījis želejas konfektes Wild Candy, kas ir izgatavotas no dabīgām sulām un speciālā tehnoloģijā pārstrādātām ogām, biznesa portālam db.lv pastāstīja Biorganik5 valdes priekšsēdētāja Iveta Cīrule.

Paredzēts, ka organiskās želejas konfektes būs bez krāsvielām, glutēna, laktozes, papildus pievienotiem konservantiem. Jaunā produkta galvenais mērķis - konfekšu izgatavošanā izmantot pēc iespējas lielāku dabīgās sulas sastāvu. I.Cīrule pastāsta, ka ierasti želejas konfekšu sastāvā ir cukurs, ūdens, līdz 20% sulas un krāsvielas. Jaunajā produktā būs 70% sulas, aukstumā žāvētas ogas - dzērvenes, brūklenes, mellenes, organiskais pektīns, kā arī cukurs tiks aizvietots ar citu saldinātāju. Apsvērta ideja, ka ogās varētu iestrādāt arī dažādus piparus un piedāvāt želejas konfektes ar asumiņu.

Tāpat želeju konfekšu sastāvā būs sulas, piemēram, alvejas sula, kas iegūta Kanāriju salās, čagas eliksīrs, bērzu sulas sīrups tiks iegādāts no diviem piegādātājiem Latvijā un Igaunijā.

Ir ļoti svarīgi, ka pirmās ierosinātās lietas par aplokšņu algu maksāšanu tiek novestas līdz notiesājošam spriedumam, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

«Ja šajās lietās tiks pieņemts notiesājošs spriedums un vainīgie saņems reālu sodu, tad tas strādās kā prevencijas līdzeklis. Ja aplokšņu algu maksātāji redzēs, ka tiesu sistēma par to soda, pieļauju, ka daļa no tiem pārtrauks šādas darbības,» sacīja Cīrule.

VID ģenerāldirektore norādīja, ka patlaban par aplokšņu algu maksāšanu ir ierosinātas trīs lietas.

Vienlaikus Cīrule atzina, ka VID nekad nebūs pietiekamas kapacitātes, lai noķertu katru nodokļu nemaksātāju. «Tā nenotiek nekur pasaulē, daudz lielāka vērība tiek pievērsta prevencijas darbam, lai atturētu no nodokļu nemaksāšanas,» piebilda Cīrule.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nākamgad plāno sākt sniegt konsultācijas angļu valodā ārvalstu investoru piesaistei, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Viņa stāstīja, ka dienestā ir apzināta situācija Lielo klientu apkalpošanas nodaļā un secināts, ka tajā strādā kompetenti darbinieki, kas spētu sniegt šada veida pakalpojumus.

Cīrule atzīmēja, ka šāds projekts, lai piesaistītu ārvalstu investorus, ir ilgtermiņa mērķis. Nākamajā gadā VID to izveidos, solīja dienesta vadītāja.

Savukārt vērtējot savu pirmo darba gadu VID vadītājas amatā, Cīrule norādīja, ka liels darbs ir paveikts, taču, lai arī sabiedrība izjustu izmaiņas dienesta darbā, nepieciešams ilgāks laiks - divi trīs gadi.

Cīrule VID ģenerāldirektores amatā sāka strādāt pērn 14.novembrī.

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām, komentējot ekonomikas ministram doto uzdevumu līdz nākamā gada beigām izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai esošo datubāžu pielāgošanu Eiropas Parlamenta regulai, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka LVRA jau vairāku gadu garumā aktīvi ir iestājusies par īstermiņa īres tirgus sakārtošu un reģistra izveidi, kā arī aicinājusi iesaistīties valdību. "Uzskatām, ka darbs pie tā ir jāveic nekavējoties, bez liekas vilcināšanās," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka asociācija noteikti aktīvi piedalīsies Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā darba grupā, lai kopīgi definētu, kādi ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru.

Kalniņš skaidroja, ka šādai iecerei ir potenciāls izskaust negodīgos tirgus spēlētājus, kas nozīmē godīgu konkurenci starp tradicionālajiem izmitinātājiem, piemēram, viesnīcām, un personīgo apartamentu īstermiņa izīrētājiem.

Nenomaksāto nodokļu apmērs automašīnu tirdzniecībā sludinājumu portālā ss.lv varētu būt līdz 50 miljoniem eiro, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

«Mūsu ekspertu aprēķini liecina, ka šie nenomaksātie nodokļi, pat attiecībā uz portālu ss.lv, varētu būt līdz 50 miljoniem eiro,» teica Cīrule.

SS.LV strīdā ar VID meklēs risinājumu ar mediācijas palīdzību

Viedoklis: booking.com komisijas maksām par Latvijā sniegtajiem pakalpojumiem jāpiemēro PVN

PwC par ss.lv/VID gadījumu: Situācija ir saspīlēta

Kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs 2019. gadā bija 2,33 miljardi eiro, kas ir 7,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 24,1% no analizēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem, informē Finanšu ministrijā.

Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra un mērķa 2019. gadā tika piešķirti sociāla rakstura atvieglojumiem – 76,9% no visiem nodokļu atvieglojumiem. Investīciju veicināšanai tika piešķirti 4,1% no visiem nodokļu atvieglojumiem, jo pati uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma jau ir veidota investīciju veicināšanai.

Dabas resursu aizsardzībai un lauksaimniecībai tika piešķirti attiecīgi – 10,4% un 2,2% no visiem nodokļu atvieglojumiem. Pārējie atvieglojumi veidoja 6,4%.Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra 2019. gadā bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumi.

IIN atvieglojumu apmērs 2019. gadā veidoja 866,6 miljonus eiro, kas ir gandrīz puse no kopējiem IIN ieņēmumiem 2019. gadā un 2,84% no IKP.

Starptautiskais mājokļu iznomāšanas portāls airbnb brīvprātīgi Latvijai samaksājis pievienotās vērtības nodokli (PVN) 100 000 eiro apmērā, piektdien žurnālistiem pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) direktore Ilze Cīrule.

Viņa atzina, ka VID bijis pārsteigums, kad portāls airbnb šogad pirmajā pusgadā Latvijai samaksājis PVN aptuveni 100 000 eiro apmērā. «airbnb ir brīvprātīgi atzinuši, ka 100 000 eiro PVN tiek samaksāts par tiem darījumiem, kas veikti Latvijā. Tiesa, patlaban nevaram pārliecināties, vai tas ir viss apmērs, kas portālam būtu jādeklarē Latvijā,» informēja Cīrule.

Viņa piebilda, ka airbnb gadījums ir labs piemērs Latvijas VID sadarbībai ar citu valstu nodokļu administrācijām.

Turpretī ar viesnīcu rezervēšanas portālu booking.com risinājums par Latvijā veiktu darījumu nodokļu nomaksu neesot panākts. Pēc VID vadītājas rīcībā esošās informācijas, daudzas Eiropas valstis patlaban tiesājas ar booking.com par informācijas sniegšanu un nodokļu nomaksu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pērn nodokļos iekasējis par 90 miljoniem eiro vairāk nekā plānots, šodien intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Viņa atzīmēja, ka kopumā nodokļu iekasēšanā 2017.gads bijis veiksmīgs un nodokļu ieņēmumi bijuši par 7,5% lielāki nekā 2016.gadā.

Cīrule piebilda, ka gada sākumā bija nelielas bažas par valsts sociālo iemaksu iekasēšanu, taču kopumā darbaspēka nodokļos izdevies iekasēt par 10-12% vairāk nekā 2016.gadā. Tas skaidrojams ar algu palielināšanu, kā arī to, ka ar vien vairāk uzņēmumu vēlas strādāt «pilnīgi baltajā zonā».

Savukārt, komentējot datus par nodokļu parādiem, kas kopumā pērn decembra sākumā sasniedza 1,254 miljardus eiro, Cīrule prognozēja, ka VID varētu izdoties atgūt 200-300 miljonue eiro.

VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas. VID ir izveidots 1993.gadā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunveidojamā Nodokļu un muitas pārvalde, kā arī Iekšējās drošības pārvalde no nākamā gada darbu sāks ar vadītāja pienākumu izpildītājiem, piektdien žurnālistiem pastāstīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Tostarp Nodokļu un muitas pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja amats piedāvāts pašreizējam Muitas policijas vadītājam Kasparam Podiņam. Šis amats viņam piedāvāts uz laiku, taču kā stabila pozīcija - jaunveidojamās struktūras direktora vietnieka amats.

Nodokļu un muitas pārvaldes otrs direktora vietnieks atkarībā no izvērtēšanas rezultātiem būs Dairis Aniņš vai Jānis Boroviks. Kopumā jaunajā vienībā paredzētas 328 štata vietas.

Savukārt Iekšējās drošības pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja amats piedāvāts Natālijai Dolgovai, kurai kā stabila pozīcija piedāvāts Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājas amats. Šajā struktūrā iecerētas 29 amata vietas.

2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

Lai mazinātu ēnu ekonomiku, varētu liegt algu izmaksu skaidrā naudā, kā arī būtiski pazemināt skaidras naudas griestus privātos darījumos, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Topošās jaunās nodokļu stratēģijas kontekstā varētu tikt īstenoti arī pasākumi skaidras naudas aprites mazināšanai. «Ja jau šodien pat daudzas pensijas tiek pārskaitītas uz pasta norēķinu vai banku kontiem, kāpēc gan nevarētu pilnībā pāriet uz darba algu un cita veida atlīdzību izmaksu tikai bezskaidras naudas veidā,» gaisā virmojošo ideju komentē Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Viņa norāda, ka jāturpina darbs pie skaidras naudas aprites samazināšanas.

DB jau rakstīja, ka no 2017. gada privātpersonu darījumiem skaidrā naudā noteikti griesti 7200 eiro apmērā. «Varētu šos griestus samazināt līdz pat dažiem simtiem eiro gadā,» iespējamo scenāriju atklāj I. Cīrule. Viņa arī norāda, ka bezskaidras naudas darījumu veicināšanā varētu iesaistīt arī mazumtirgotājus. «Veikaliem būtu jābūt motivētiem izmantot bezskaidru naudu. Piemēram, veikalā nav nepieciešams kases aparāts, ja norēķini par fizisko personu iegādātajām precēm notiek bezskaidras naudas veidā,» uzskata I. Cīrule. Viņa arī nenoliedz, ka ir zināmi gadījumi, kur kādā veikalā pēkšņi parādās norēķini bezskaidras naudas veidā no neidentificētām kartēm, kuras izdotas ārzemēs.

Šā gada martā Valsts ieņēmumu dienests (VID) iedzīvotājiem atmaksājis 25 miljonus eiro par pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kopsēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Viņa skaidroja, ka tas ir pieaugums par 82% salīdzinājumā ar 2016.gada pirmo ceturksni, kad iedzīvotājiem tika atmaksāti 13,74 miljoni eiro.

Cīrule arī informēja, ka šogad ievērojami - par 69% - pieaudzis iedzīvotāju iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaits. Šogad pirmajā ceturksnī iesniegtas 439 128 deklarācijas, bet pērn pirmajā ceturksnī tika iesniegtas 259 175 deklarācijas.

Šogad ir pieņemti 194 437 lēmumi par pārmaksātā IIN atmaksu, pērn to bija tikai nedaudz vairāk par 100 000.

Cīrule arī norādīja, ka būtiski audzis elektroniski iesniegto deklarāciju skaits. Šā gada pirmajā ceturksnī fiziskas personas 83,2% deklarāciju bija iesniegušas elektroniski, bet pērn pirmajā ceturksnī elektroniski tika iesniegts 70,1% deklarāciju.

Vidējais finanšu noziedznieks ir labi izglītots, situēts un ar sakariem Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kredītiestādēs un tiesībsargājošajās iestādēs, ikgadējā konferencē Ēnu ekonomika Latvijā sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Viņa norādīja, ka zem ēnu ekonomikas slēpjas reāli cilvēki, kas to plāno, īsteno un no tās iegūst. Izmantojot VID pieejamos datus, dienests centies izprast un identificēt, kas ir cilvēki, kuri iesaistās ēnu ekonomikā.

Pēc Cīrules teiktā, VID pievērsās divām kategorijām - finanšu noziedzniekiem un aplokšņu algu saņēmējiem. Vispārējais finanšu noziedznieka profils ir labi izglītots, situēts cilvēks, kurš pārzina tehnoloģijas, uzņēmējdarbības vidi. Šim cilvēkam ir juridiskas zināšanās, plaši kontakti, sadarbība ar citu valstu finanšu noziedzniekiem, kā arī sakari VID, kredītiestādēs un tiesībsargājošajās institūcijās.

Savukārt, runājot par aplokšņu algu saņēmējiem, viņa norādīja, ka visbiežāk tie ir cilvēki vecumā no 45 līdz 55 gadiem. Šajā vecumā grupā, pēc VID aplēsēm, 32% vīriešu un 22% sieviešu saņem aplokšņu algas. Tāpat pētīts šo personu ģimenes stāvoklis un atklāts, ka visbiežāk tās ir personas, kuras ir šķīrušās.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amata konkursu izsludinās pēc Lieldienām, sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa informēja, ka Finanšu ministrijas pārstāvji šonedēļ tiksies ar Valsts kancelejas pārstāvjiem, lai vienotos par amata konkursa noteikumiem, kā arī laika grafiku, kādā notiks pretendentu atlase.

«Ticamākais, amata konkurss tiks izsludināts pēc Lieldienām, bet pagaidām nevaru prognozēt, cik ātri tiks atrasts jaunais VID vadītājs,» atzina Reizniece-Ozola.

Naktī uz sestdienu, 10.martu, negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, kura vadīja VID kopš 2016.gada novembra.

Šā gada 13.martā valdība par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla VID vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko.

Iepriekš Reizniece-Ozola norādīja, ka būtiskākās lietas, kas VID jāturpina, ir Nodokļu un muitas policijas nostiprināšana, nodokļu reformas skaidrošana grāmatvežiem, vienotā konta ieviešana, audita veikšanas reforma, ieviešot labākas procedūras. Tāpat jāturpina arī padziļinātās sadarbības programmas pilnveidošana un ēnu ekonomikas apkarošana.

Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot pārbaudes restorānos Rīgas centrā un Jūrmalā, galvenokārt konstatējis pārkāpumus saistībā ar nelegālo nodarbinātību un ieņēmumu neuzrādīšanu, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

«Mūsu inspektori veica pārbaudes apmēram 15 restorānos. Galvenās problēmas, kas tika identificētas, bija nelegālā nodarbinātība, ieņēmumu neuzrādīšana,» teica Cīrule, piebilstot, ka pārbaudes ēdināšanas uzņēmumos vēl turpinās.

Vienlaikus viņa arī informēja, ka pārbaudēs sodi piemēroti tikai tajos gadījumos, ja konstatēta darbinieku nelegāla nodarbināšana, bet par pārējiem pārkāpumiem uzņēmēji nav sodīti. «Sodi tika likti tikai par nelegālo nodarbinātību. Par visiem pārējiem konstatētajiem pārkāpumiem tika sagatavots apkopojošs materiāls, un ēdināšanas uzņēmumu īpašnieki tika aicināti uz sarunām VID, lai pārrunātu situāciju un vienotos, kādā veidā situāciju uzlabot,» teica VID vadītāja.