Jaunos mikro aizdevumus mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām plānots sākt izsniegt no šā gada 4. ceturkšņa.

Kredīti tiks izsniegti sadarbībā ar vairākām finanšu institūcijām – bankām, krājaizdevu sabiedrībām un citām mikro finansēšanas institūcijām. Finanšu institūcijas Latvijas Garantiju aģentūra izvēlēsies atklātā konkursā, ko plānots organizēt šā gada jūlijā, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

DB jau rakstīja, ka, cerot veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, EM izstrādājusi atbalsta mehānismu, kura ietvaros mazie uzņēmumi varēs saņemt mikro aizdevumus līdz 25 tūkstošiem eiro (17,57 tūkstošiem latu). Atbalsta programmas pieejamais publiskais finansējums būs 5 miljoni eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums veido 4,61 milj. eiro. Izsniedzot aizdevumus, 50% no mikro aizdevuma summas veidos finanšu starpnieku līdzfinansējums, tādējādi programmas kopējais finansējums plānots līdz 10 milj. eiro, skaidro EM. Aizdevumu maksimālais termiņš būs 10 gadi.

Mazie, vidējie un mikro uzņēmumi, kuri reģistrēti pēdējo piecu gadu laikā, 2012. gadā apgrozījuši vidēji 30,5 tūkstošus latu. Tie, kuru pieredze iesniegusies jau trešajā gadu desmitā – 51,6 tūkstošus latu.

Jo ilgāk darbojas uzņēmums, jo lielāks ir tā vidējais apgrozījums, apstiprina Lursoft pētījums, kas veikts, tuvojoties Mazā biznesa dienai (DB jau ziņoja, ka Latvijā tā šogad notiks pirmo reizi – 16. novembrī).

Šobrīd Latvijā reģistrēti 64,3 tūkstoši mazo, vidējo un mikro uzņēmumu, un tie darbojas gandrīz visās sfērās.

Galvaspilsētā – būvē

Biežāk šie uzņēmumi savu darbību saistījuši ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību, automobiļu apkopi un remontu, datorprogrammēšanu un mazumtirdzniecību.

Teju visos reģionos, izņemot galvaspilsētu un tās apkārtni, starp populārākajām uzņēmumu darbības sfērām atrodami kravu pārvadājumi pa autoceļiem, tāpat starp līderiem izvirzījusies lauksaimniecība, kas nerada pārsteigumu, jo liela daļa no mazajiem, vidējiem un mikro uzņēmumiem vēl darbojas kā zemnieku saimniecības.

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.

Veicot datu analīzi, Lursoft secinājis, ka Latvijā reģistrēti 108,16 tūkstoši uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri 2019.gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 milj. eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 milj. eiro.

Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai, šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido lielāko daļu jeb 98,65% no visiem uzņēmumiem.

Analizējot mazā biznesa īpatsvaru reģionos, jānorāda, ka it visās teritorijās mikro un mazie uzņēmumi veido vairāk nekā 98% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt, rēķinot uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, vairāk nekā puse, t.i., 51,09% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un vēl 20,09% Pierīgā.

45% no kopējā Latvijas uzņēmumu apgrozījuma veido tieši mikro un mazie uzņēmumi,liecina Lursoft pētījums

Lai atbalstītu mazo biznesu Latvijā, 19. novembrī norisināsies Mazā biznesa diena, kurā iesaistījušies jau vairāk nekā 5000 uzņēmumu. Raksturojot pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā, Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka valstī vēl aizvien ir liels mazo un mikrouzņēmumu īpatsvars, kas ir arī likumsakarīgi, jo pēdējo sešu gadu laikā īstenotā politika, tostarp mikrouzņēmuma nodokļa režīma ieviešana, mazkapitāla SIA reģistrēšanas iespējas, ir uzrādījusi ekonomiskās aktivitātes palielināšanos. «Pēdējos divos gados mazkapitāla SIA īpatsvars starp visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem nav būtiski mainījies, tas svārstās robežās no 59 līdz 61%. Jāpiekrīt, ka mazie un mikrouzņēmumi nav tie, kas dod vērā ņemamu nodokļu maksājumu pienesumu valsts kopbudžetā, tomēr vienlaikus redzam, ka daudzviet, jo īpaši reģionos, šī uzņēmumu grupa faktiski veic sociālu funkciju, piemēram, iesaista ģimenes locekļus ekonomikā, nodrošinot tiem nepieciešamos iztikas līdzekļus, tādējādi neradot papildu slogu pašvaldību sociālajam budžetam,» saka D. Kiopa.

Lai stiprinātu uzņēmējdarbības garu, darbavietas un veicinātu mazo uzņēmumu attīstību Latvijā, MVU Forums aizsāk iniciatīvu Atbalsti mazo biznesu, kuras ietvaros norisināsies Mazā biznesa diena un citi pasākumi.

No 1.oktobra uzņēmumi tiek aicināti reģistrēties interneta vietnē mazabiznesadiena.lv, lai pieteiktu bezmaksas dalību Mazā biznesa dienā un izmantotu šo vietni kā bezmaksas pārdošanas instrumentu. Iniciatīvas centrālais pasākums – Mazā biznesa diena Latvijā šogad noritēs 16.novembrī, kad ikviens uzņēmējs un pircējs tiek aicināts apliecināt savu atbalstu mazajam biznesam – iepērkoties vai uzsākot sadarbību ar mikro un mazajiem uzņēmumiem.

Uzņēmēji arī aicināti piedalīties semināros, kur tiks sniegta praktiska informācija par to, kā paplašināt klientu loku, kā uzrunāt potenciālos partnerus un kā saredzēt jaunas biznesa iespējas - Daugavpilī 26.septembrī, Rēzeknē 3.oktobrī, Liepājā 10.oktobrī, Ventspilī 17.oktobrī, Valmierā 24.oktobrī, Jelgavā 30.oktobrī un Rīgā 13.novembrī.

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma (MVU Forums) iniciatīva «Atbalsti mazo biznesu!» pulcē sadarbības partnerus – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), uzņēmumus Lursoft, Latvijas Pasts un banku Citadele, lai veicinātu mazo uzņēmumu attīstību Latvijā un šā gada 16.novembrī uzrunātu vairāk kā 30 000 mazo uzņēmumu dalībai «Mazā biznesa dienā».

Iniciatīvas autors, MVU Foruma valdes loceklis, Kristaps Banga atgādina, ka 2012.gada novembrī Latvijā pirmo reizi tika izsludināta «Mazā biznesa diena», kas turpmāk katru gadu notiks novembra trešajā sestdienā, lai ikviens iedzīvotājs uzzinātu vairāk par mazajiem uzņēmumiem Latvijā, ar saviem pirkumiem šajā dienā varētu tos īpaši atbalstīt un gūtu iedvesmu savam biznesam.

MVU Foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle ir pārliecināta, ka, balstoties uz starptautisko pieredzi, šajā dienā pieaugs mazo uzņēmumu atpazīstamība, apgrozījums, un arī lielie uzņēmumi būs aicināti īstenot īpašus pasākumus mazajiem piegādātājiem. Iniciatīva šobrīd pulcē vairāk kā 350 mazā biznesa pārstāvjus un atbalstītājus sociālajā tīklā Facebook, šogad iniciatīvai pievienojas arī nozaru biznesa līderi.

Latvijā izteikti dominē ļoti mazi apstrādes rūpniecības uzņēmumi jeb mikro uzņēmumi, kuros ir neliels nodarbināto skaits. Šāda veida uzņēmumi parasti ir mazāk efektīvi, un tiem ir grūtāk attīstīties

Nozares izaugsmes izaicinājumus un attīstības potenciālu intervijā DB iezīmē Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta makroekonomikas analītiķe Diāna Ondža.

Fragments no intervijas:

Neskatoties uz nozīmīgo lomu tautsaimniecībā, apstrādes rūpniecību pamatā veido nelieli uzņēmumi. Kā šī tendence attīstījusies, un kā tā varētu mainīties?

Mazajiem uzņēmumiem ir grūtāk attīstīties, ko nosaka, piemēram, resursu trūkums, kā rezultātā mikro uzņēmumu konkurētspēja ir vājāka. Turklāt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījums parāda, ka lielākajā daļā OECD valstu, tai skaitā Latvijā, tieši apstrādes rūpniecības nozarē īpaši izteiktākas ir produktivitātes atšķirības starp mikro un lielajiem uzņēmumiem, nekā tas ir, piemēram, pakalpojumu sektorā. To daļēji nosaka fakts, ka apstrādes rūpniecība ir kapitālietilpīga nozare, kur ražošana lielos apjomos ir ekonomiski izdevīgāka. Produktivitāte ir svarīgs ekonomiskais rādītājs, kas atspoguļo ražošanā izmantoto resursu efektivitāti. Makro līmenī augstāka produktivitāte veicina tautsaimniecības izaugsmi, konkurētspēju, kā arī sekmē iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos.

Cerot veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi atbalsta mehānismu, kura ietvaros mazie uzņēmumi varēs saņemt mikro aizdevumus līdz 25 tūkstošiem eiro (17,57 tūkstošiem latu).

Kopējais aizdevumu fonds mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzēts piecu miljonu eiro (3,5 miljoni latu) apmērā, tostarp 4,611 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums. Aizdevumu maksimālais termiņš būs 10 gadi.

EM skaidro, ka jaunais mikro kreditēšanas mehānisms izveidots, lai veicinātu kredītu pieejamību neliela biznesa uzsākšanai vai attīstīšanai. Tādējādi plānots turpināt veicināt valsts tautsaimniecības attīstību un izaugsmi. «Atbilstoši EM izstrādātajam tirgus nepilnību izvērtējumam komersantiem tirgū nav pietiekama pieeja neliela apjoma finansējumam to augsto administratīvo izmaksu dēļ. Tā arī, tirgū nav plaši izplatītas specializētas mikro finansēšanas institūcijas, kas varētu nodrošināt neliela apjoma finansējuma pieejamību pietiekamā daudzumā,» skaidro ministrija.

Šā gada 30. jūnijā Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmā, kas sniegs iespēju mikro uzņēmumiem Latvijā vairākkārt saņemt aizdevumus savas darbības attīstībai laika periodā līdz 2019. gada 30. jūnijam.

Finansiālajam atbalstam var pieteikties gan mikro uzņēmumi, gan arī saimnieciskās darbības uzsācēji pirms mikro uzņēmuma izveidošanas, kuriem jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam divu mēnešu laikā pēc sabiedrības ALTUM lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu.

Līdz ar aizdevumu termiņa pagarinājumu grozījumi programmā paredz, ka mikro uzņēmums laika posmā līdz 2019. gada jūnijam varēs saņemt vairākus aizdevumus, bet ne biežāk kā vienu reizi gadā. Līdz šim aizdevumu varēja saņemt tikai vienu reizi visas Šveices programmas īstenošanas laikā.

Tāpat klientu ērtībai noapaļots arī pieejamā aizdevuma apmērs – no līdzšinējiem 14 228,72 eiro uz 14 300 eiro.

Šī gada sākumā Lursoft veica pētījumu par mikro un mazo uzņēmumu lomu Latvijas ekonomikā. Izpētes rezultāti liecināja, ka vairāk kā 94% no kopējo reģistrēto uzņēmumu skaita ir bijuši mikro vai mazās kompānijas un to skaits turpina pieaugt. Savukārt Latvijas Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka 69.9% iedzīvotāju ir nodarbībāti mazos un vidējos uzņēmumos un šādas kompānijas kopumā veido 63.2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Attiecīgi, nelielie uzņēmumi veido būtisku Latvijas valsts tautsaimniecības pamatu un ekonomikas izaugsme ir tieši saistīta ar mazo uzņēmumu attīstību.

Tomēr, neskatoties uz nozīmīgo mikro un mazo uzņēmumu lomu, finansējuma piesaistes iespējas šim uzņēmumu segmentam ir joprojām ierobežotas. Kā liecina Capitalia apkopotie dati par uzņēmumu kreditēšanas tendencēm Latvijā un Lietuvā, komercbanku kopējie izsniegtie aizdevumi uzņēmumiem turpina samazināties vai arī stagnē, neskatoties uz augošo pieprasījumu. Tas ir saistīts ar banku piesardzīgo kreditēšanas politiku pēc būtiskajiem zaudējumiem, ko banku sektors cieta nesenās finanšu krīzes rezultātā. Ar līdzīgām problēmām piesaistīt naudu biznesam saskaras arī mazie uzņēmumi ASV (Vairāk lasiet Businessweek.com rakstos: šeit un šeit. Rezultātā, pieaugošu nozīmi mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā Latvijā sniedz uzņēmumu mikrokredīta, mezanīna aizdevuma, kā arī riska kapitāla investori.

Nepilna mēneša laikā kopš Attīstības finanšu institūcija "Altum" uzņēmējiem nodrošina finanšu instrumentus uzņēmumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai, apgrozāmo līdzekļu aizdevumus kopumā saņēmuši 173 uzņēmumi par kopējo finansējuma summu 41 miljons eiro.

Lielākā daļa - 135 uzņēmumi jeb 77% saņēmēju ir mazie un mikro uzņēmumi.

Garantijas banku kredītu brīvdienām, kas ir otrs "Altum" īstenotais Covid-19 ietekmes pārvarēšanas instruments, izsniegtas banku finansējumam par vairāk nekā 30 miljoniem eiro. Kopā ar pārējiem ikdienas "Altum" instrumentiem, kurus uzņēmēji aktīvi izmanto arī vīrusa krīzes laikā, to kopējā ietekme uz tautsaimniecību pārsniedz 125 miljonus eiro pēdējā mēneša laikā.

"Sasniegtos apjomus vērtēju kā ļoti labus un krīzes laikam atbilstošus. Starta pozīcijā bija ļoti svarīgi instrumentus izstrādāt maksimāli ātri, kas arī tika izdarīts. Šobrīd strādājam arī sestdienās un svētdienās, lai nodrošinātu maksimāli ātru lēmumu pieņemšanu. Ja uzņēmējs nāk ar sakārtotām finansēm gan pēc būtības, gan dokumentāli, aizdevumu lēmumus pieņemam vidēji trīs dienu laikā, par garantijām - divās dienās," komentē Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs.

Pērnā gada beigās Latvijā bija reģistrēti 203 853 uzņēmumi. Ja paraugāmies uz tirgus sektora ekonomiski aktīvo uzņēmumu sadalījumu pēc nodarbināto skaita, tad redzams, ka vairākus gadus pēc kārtas dominē mikrouzņēmumi (aptuveni 78%), tiem seko mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) (aptuveni 21%), bet lielie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 250 veido tikai nepilnu 1%. Vēsturiski mikrouzņēmuma modelis tika plānots kā pagaidu risinājums krīzes pārvarēšanai, taču šobrīd tas stabili iekarojis lielāko tirgus pīrāga daļu.

Šāda forma ir labs sākums, taču tie nekādā gadījumā nav griesti, jo pastāv instrumenti, kā mikro vai mazajam izaugt un paplašināties.

Orientējoties tikai uz vietējo patērētāju, panākt būtisku izaugsmi ir ļoti grūti

Mikrouzņēmums vai MVU ir mūsu tirgus īpatnība. Ikviens, kurš vēlas spert pirmos soļus biznesā, var sākt ar mikro, kas, kā liecina statistika, arī aktīvi tiek izmantots. Lai gan ir vairāki instrumenti uzņēmumu izaugsmei, liela daļa visu ekonomiski aktīvo periodu pavada mikro vai MVU statusā, jo nekur jau nav definēts, cik ilgi tā var darboties, un cik gados būtu normāli sasniegt zināmu izaugsmi. Ņemot vērā, ka Latvijas tirgus ir salīdzinoši neliels, uzdrošinos apgalvot, ka, nemeklējot eksporta ceļus un orientējoties tikai uz vietējo patērētāju, panākt būtisku izaugsmi ir ļoti grūti, lai neteiktu – neiespējami. Pirktspējīgā sabiedrības daļa samazinās, tāpēc tāda ir jāmeklē kaut kur citur. Nišas produktiem vietējā tirgū nav izaugsmes.

Latvijas Biznesa savienība sākusi parakstu vākšanu portālā Mana Balss, lai rosinātu Latvijā ieviest Mazā biznesa dienu kā atzīmējamo dienu katra gada trešā novembra sestdienā. Atzīmējamā diena ir iespēja sabiedrībai novērtēt uzņēmīgu un radošu cilvēku devumu Latvijas ekonomikā un nodarbinātībā, skaidro idejas iniciators Eduards Filippovs.

Portālā Mana balss vietnē iegūstot 10 000 parakstu, Latvijas Biznesa savienība rosinās grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kurus 2016.gada pavasarī jau sagatavojusi Labklājības ministrija, atbalstījusi Ekonomikas ministrija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Likumprojekta grozījumus jau apstiprināja Ministru kabinets, bet Saeima šā gada aprīlī noraidīja grozījumu izskatīšanas uzsākšanu. Kā skaidro E. Filippovs, atzīmējamā diena neradīs zaudējumus ekonomikai kā tas būtu brīvdienas gadījumā, bet izcels mikro un mazo uzņēmumu veikumu, mudinās uzņēmējus strādāt un kāpināt kopējo labklājību.

Pasaule arvien vairāk virzās uz digitālo realitāti, daļēji pateicoties jaunākajai, tehnoloģiski lietpratīgākai paaudzei.

“Transformējies vai dodieties mājās!”, ir izplatīta tēma pētījumos, ziņojumos, forumos un konferencēs par to, kā uzņēmumi var saglabāt konkurētspēju šajā arvien digitālākajā pasaulē. Veicot digitālo ceļojumu, viena no lielākajām atziņām skan – ja neesat tīmeklī, tu neesi īsts jeb “if you’re not online, it’s like you don’t exist”.

LU pētījuma rezultāti par Latvijas uzņēmumu digitālo transformāciju

Lai izprastu Latvijas uzņēmumu panākumus un šķēršļus veicot digitālo transformāciju un kas ir darāms to pilnveidošanai, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieki veica pētījumu par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitālās transformācijas potenciālu. Aptaujāto 433 Latvijas uzņēmumu portrets ļāva izdarīt secinājumus par digitālas transformācijas nozīmi uzņēmumu griezumā. Aptaujas laikā tika uzrunātas dažādas uzņēmumu asociācijas, kā arī uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, noskaidrojot to iesaisti digitalizācijas procesos un digitālā transformācijā. Papildus sazinoties ar vadošajām universitātēm Lietuvā un Igaunijā, tika iegūstas 58 atbildes no Lietuvas un Igaunijas MVU, kas ļāva veikt salīdzinājumu ar citām Baltijas valstīm.

47% uzņēmēju, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, riskē eiro saņemšanu atlikt uz pēdējo brīdi, jo vēl nav pieteikušies eiro priekšpiegādei, liecina bankas Citadele un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā uzņēmēju aptauja.

Aptaujas dati liecina, ka kopumā Latvijā 53% uzņēmumu, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, ir pieteikušies vai plāno pieteikties eiro priekšpiegādei. Eiro priekšpiegāde nozīmē, ka banka laikā no 10. līdz 31. decembrim piegādās uzņēmējam nepieciešamo eiro daudzumu uz uzņēmuma norādītājām adresēm. Saņemt eiro šā gada decembrī uzņēmumiem ir nepieciešams, lai no 1. janvāra būtu eiro, ko izdot klientiem pirkumu atlikumos.

Uzņēmēju aptauja liecina, ka 10% no uzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, plāno pieteikties eiro priekšpiegādei novembrī vai decembrī, kad priekšpiegādes pieteikšanās termiņi jau būs beigušies.

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegto kredītu apjoms liecina, ka Latvijas uzņēmumi ir atsākuši veikt investīcijas. Swedbank labprāt izsniegtu jaunajos kredītos vienu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

No jauna izsniegto kredītu apjoms gan uzņēmumiem, gan privātpersonām audzis gandrīz par 90% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Tā ir gan pozitīva ziņa Swedbank, gan pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai kopumā, uzsvēra bankas vadītājs.

«Lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms ir uzņēmumiem. Kopumā tas liecina par to, ka uzņēmumi atsāk investēt. Tas ir pozitīvi, jo investīciju trūkums vai investīciju zemais apjoms patlaban ir galvenais izaicinājums Latvijas ekonomikai,» skaidroja Mančinskis.

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti liecina, ka digitālo prasmju jomā Latvijas rezultāts ir zemāks par vidējo Eiropas Savienībā.

Aptuveni pusei iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju, un tendence, salīdzinoši ar citām Baltijas valstīm, ir negatīva. Vienlaikus jāņem vērā, ka digitālās prasmes šobrīd ir gandrīz tikpat svarīgas kā elpošana – tās palīdz veidot kontaktus, atrast darbu vai darbiniekus un sasniegt mērķus gan profesionālajā, gan privātajā sfērā. Runājot par šo prasmju pilnveidi, jāuzsver, ka patiesībā nav nekādu šķēršļu, kas mūs kavētu attīstīt digitālās prasmes, un visbūtiskāko virzību attīstībā var sniegt tieši uzņēmēji. Ja darba devēji motivēs darbiniekus attīstīt savas digitālas prasmes, tad konkurētspēju paaugstinās ne tikai darbinieks, bet arī uzņēmums kopumā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no šodienas sāks pieņemt iesniegumus grantam apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, informē VID pārstāvji.

Lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni, krīzes skartajiem uzņēmumiem būs pieejams vienreizējs valsts atbalsts - grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai.

Atbalsta pasākuma īstenošanai no valsts budžeta atvēlēti 70,8 miljoni eiro, un atbalstam var pieteikties vienu reizi - par 2020.gada novembri vai decembri.

Iesnieguma forma atbalsta pieteikumam būs pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) no pirmdienas.

Atbalstu var saņemt uzņēmumi, kas mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, ir saskārušies ar apgrozījuma kritumu vismaz par 20%, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu šogad augustā, septembrī un oktobrī kopā, turklāt šis apgrozījums atbalsta mēnesī ir vismaz par 30% mazāks nekā uzņēmumam tas bija 2019.gada attiecīgajā mēnesī.

Tiek papildināts interaktīvo rīku klāsts, kurus mazie uzņēmumi var izmantot darba drošības risku novēršanai

Valsts darba inspekcija (VDI) sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EDDVAA) izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Šobrīd latviešu valodā ir pieejami deviņi šādi rīki – darbam birojā, izglītības iestādēm, veikaliem, lauksaimniecības un skaistumkopšanas uzņēmumiem, uzkopšanas darbu veicējiem, viesnīcām un viesu mājām, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmumiem, kas veic automobiļu apkopi un remontu.

Drīzumā interaktīvie rīki, kas ir īpaši piemēroti mazajiem uzņēmumiem, tiks izstrādāti arī nelieliem būvniecības uzņēmumiem, maizes ceptuvēm un konditorejām, galdniecībām u.c.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Latvija nav unikāla tajā ziņā, ka vēlmju un vajadzību ir vairāk nekā budžeta iespēju. Nevienai nozarei nepietiek līdzekļu, bet veselības aprūpes finansējums mūsu valstī ir kritiski zems. To būs nepieciešams palielināt arī bez Covid-19, jautājums tikai, kur rast šos brīnumlīdzekļus. Un varianti ir.

Ik pa laikam dzirdam sabiedrības pārmetumus, ka nav skaidrs, kur paliek nomaksātie nodokļi un kā veidojas valsts, tajā skaitā arī veselības budžets. Patiesi budžeta veidošanas procesu Latvijā tāpat kā citās valstīs vienkāršiem vārdiem izskaidrot ir grūti. Piekrītu viedoklim, ka laba pārskata, kur, cik, kam tiek tērēts, mums īsti nav. Arī tad, kad Saeima pieņem budžetu, ir sarežģīti atrast pareizās lapaspuses, lai varētu saprast lielos ciparus.

Ja Latvijas gadījumā finansējums veselības aprūpei ir ap 4% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no zemākajiem Eiropā, tad jautājums, cik no tiem 4% veido algas, kāds ir investīciju apmērs. Neatkarīgi no tā, cik procenti no iekšzemes kopprodukta patlaban tiek atvēlēti veselības aprūpei, pie jebkādiem aprēķiniem tas finansējums ir dramatiski zems. Jā, nozares finansējums sasniedza miljardu eiro, taču būs nepieciešams rast vēl mazliet vairāk.

Lielākā daļa jeb 74% uzņēmumu nav novērojuši iedzīvotāju maksājumu paradumu maiņu pēc eiro ieviešanas, liecina Swedbank veiktā aptauja.

19% pamanījuši, ka iedzīvotāji biežāk nekā pirms eiro ieviešanas norēķiniem izmanto bankas maksājumu kartes, bet 6% novērojuši, ka iedzīvotāji biežāk nekā pirms eiro ieviešanas izvēlas norēķināties skaidrā naudā.

Visvairāk maksājumu karšu popularitāti iedzīvotāju vidū novērojuši uzņēmumi tirdzniecības jomā (32%) un pakalpojumu sfērā (11%).

Visbiežāk norēķinu pieaugumu ar maksājumu kartēm izjūt mazie (23%) un vidējie (28%) uzņēmumi, kā arī uzņēmumi, kas darbojas Latvijas reģionos (20%).

Aptauja liecina, ka pēc eiro ieviešanas 11% vidējie un mazie uzņēmumi sākuši vairāk lietot internetbanku naudas plūsmas kontrolei, savukārt vēl 11% vidējo uzņēmumu savās tirdzniecības vietās līdz ar eiro ieviešanu uzstādījuši karšu pieņemšanas ierīces jeb POS termināļus.

Uzņēmumi un ESKO kompānijas var saņemt Altum aizdevumus energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, ceturtdien laikraksta Dienas Bizness organizētajā forumā Siltuma un aukstuma ražošanas ekonomika atgādināja Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

26. septembrī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas rosinātos grozījumus valsts atbalsta programmā, un turpmāk Altum piedāvātos aizdevumus energoefektivitātei varēs saņemt mikro, mazie un vidējie saimnieciskās darbības veicēji, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēji jeb ESKO kompānijas, kā arī nelauksaimnieku uzņēmumi.

Bērziņš stāsta, ka enerģija ir viens no lielākajiem uzņēmumu izmaksu posteņiem, tomēr pašiem uzņēmējiem bieži trūkst laika un kompetences, lai uzlabotu energoefektivitāti. Altum veiktā aptauja liecina, ka 48% no uzrunātajiem uzņēmējiem ir apsvēruši iespējas veikt enerģijas taupības pasākumus, kas liecina ka interese finansējuma saņemšanai energoefektivitāes pasākumu īstenošanai varētu būt augsta.

Eiropas Komisija (EK) šā gada septembrī sagatavojusi piedāvājumu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbības vienkāršošanai ārvalstīs, trešdien mediju pārstāvjiem sacīja EK Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta tiešo nodokļu, nodokļu politiku koordinācijas, ekonomiskās analīzes un novērtēšanas departamenta direktors Bendžamins Eindžels.

Pašreiz situācijā, ja mikro, mazie un vidējie uzņēmumi vēlas veikt pārrobežu darbību, tiem jāmaksā nodokļi vairāk nekā vienā dalībvalstī, tiklīdz to darbībai ārzemēs tiek nodibināts pastāvīgs uzņēmums. EK piedāvājuma mērķis ir vienkāršot nodokļu sistēmu MVU, kas darbojas pārrobežu tirgos.

Atvieglojumu ieviešanas gadījumā MVU aprēķinātu nodokļus, pamatojoties tikai uz tās Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nodokļu noteikumiem, kurā atrodas uzņēmuma galvenais birojs.

MVU iesniegtu vienu nodokļu deklarāciju savas valsts nodokļu administrācijai, kas pēc tam šo deklarāciju nosūtītu pārējām dalībvalstīm, kurās MVU darbojas. Pēc tam katra dalībvalsts pārskaitītu arī visus no nodokļiem gūtos ieņēmumus valstīm, kurās atrodas pastāvīgie uzņēmumi.