Divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā meža zemei vidējā cena Latvijā pieaugusi par 75%, savukārt lauksaimniecībā izmantojamai zemei - tikai par 38%.
To rāda SIA Latio pētījums. Iemesli šādam salīdzinoši straujam meža zemes vidējās cenas pieaugumam tiek minēti dažādi — konkurences pieaugums potenciālo pircēju vidū, lielāka brīvās naudas masa, zeme kā izdevīgs ieguldījuma veids, jo īpaši, ja pērn bija novērojama pēdējos 30 gados nepieredzēti augsta inflācija, kuras rezultātā nauda zaudēja savu pirktspēju. Vienlaikus meža zemes vidējās cenas Latvijā būtiski pietuvojušās Zviedrijas dienviddaļas līmenim, taču tās tik un tā vēl ir apmēram vairāk nekā 2,5 reizes zemākas.
Tālredzīgie investori
“Visticamāk, šādai situācijai būs vairāku iemeslu kombinētā mijiedarbība,” pētījuma datus komentē SIA Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins. Viņš norāda, ka viens no būtiskajiem faktoriem, kurš Baltijā jau vairāk nekā 10 gadus spēlē lielu lomu, ir zemes — gan meža, gan lauksaimniecībā izmantojamās — cenas tuvināšanās Skandināvijas un vēl jo vairāk Centrāleiropas — postsociālisma valstu - līmenim. “To, ka zemei cenas Baltijā un jo īpaši Latvijā pieaugs, prognozēja teju vai visi, kuri bija saistīti ar šo sfēru, tomēr tik strauju cenu pieaugumu, kāds novērots tieši 2021. un 2022. gadā, gan neviens neprognozēja,” tā S. Lūkins.
Viņš atgādina, ka 2018. gads paliks vēsturē ar vairākiem skaļiem darījumiem – mežu īpašnieku koncerns Sodra, iegādājoties SIA Bergvik Skog (īpašumā 111 100 ha) kapitāldaļas par 324 milj. eiro, kļuva par lielāko privāto zemju vairāk nekā 124 000 ha platībā īpašnieku. Daudzus pārsteidza Latvijā nepieredzēti augstā zemes hektāra cena, taču vienlaikus tiek atzīts, ka tā parāda pieaugošā zaļā zelta patieso vērtību.
S.Lūkins konstatē, ka pēdējo divu gadu meža zemes cenu pieauguma rekordi tikai apliecina investoru tālredzību. Vienlaikus viņš gan vērš uzmanību arī uz pretējo situāciju, kad īpašnieki nereti pietiekami neizvērtē pirmā saņemtā pirkšanas piedāvājuma atbilstību tirgus situācijai, tādēļ nereti meža pārdošanas summa ir krietni mazāka par tirgus cenu. “Diemžēl ir bijušas konkrētas situācijas, kad sākotnējā piedāvātā summa par konkrēto mežu (ar zemi) bija 40 000 eiro, bet, vēršoties pie vērtēšanas profesionāļiem, to pašu īpašumu pārdeva par gandrīz 130 000 eiro,” par zināšanu un izpratnes nereti pieredzēto trūkumu jaunajiem īpašniekiem stāsta S. Lūkins.
Visu rakstu lasiet 7.februāra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!