Vairāk nekā 40 ASV štati sūdz tiesā sociālo mediju platformu "Facebook" un "Instagram" īpašnieku "Meta" par bērnu garīgajai veselībai nodarītu kaitējumu un cilvēku maldināšanu par šo platformu drošumu.

"Cenšoties maksimāli palielināt savus finansiālos ieguvumus, "Meta" ir atkārtoti maldinājis sabiedrību par tā sociālo mediju platformu būtiskajām briesmām," teikts kopīgā prasībā, kas otrdien tika iesniegta federālā tiesā Kalifornijā.

Daži no štatiem, kas sūdz tiesā "Meta", gan ir izvēlējušies iesniegt prasības vietējās tiesās, nevis pievienoties federālajai lietai.

Kopīgajā prasībā teikts, ka "Meta" ir izmantojis gados jaunos lietotājus, radot biznesa modeli ar mērķi maksimāli palielināt laiku, ko viņi pavada platformā, neraugoties uz kaitējumu viņu veselībai.

"Bērni un pusaudži cieš no sliktas garīgās veselības rekordlielos līmeņos, un tajā ir vainojami tādi sociālo mediju uzņēmumi kā "Meta"," paziņojumā par šo lietu sacīja Ņujorkas ģenerālprokurore Letiša Džeimsa.

Reklāmdevējiem Latvijā tagad ir iespēja ar Meta strādāt tieši. Jau gadiem ilgi uzņēmumi ir izmantojuši Meta produktus, lai visā pilnībā pielietotu savu potenciālu, pateicoties radošiem veidiem, kā uzrunāt potenciālos klientus. Tas arī nav pārsteigums - ar vairāk nekā 3,8 miljardiem cilvēku, kas tās izmanto katru mēnesi, augstu iesaistīšanās līmeni un izaugsmi, tādas mūsu platformas kā Facebook un Instagram ir viena no labākajām vietām, kur attīstīt savu biznesu.

Latvijas un Baltijas uzņēmumi un jaunuzņēmumi, šķiet, to lieliski zina un turpina pārsteigt mūs ar savām inovācijām un izpratni par uzņēmējdarbību. Neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju reģionā, tie maksimāli izmanto savus talantus un izaugsmes iespējas. Daudzi no tiem ar saviem produktiem iekaro pasaules tirgus, un viena no lietām, kas to padara par iespējamu, ir labi pielāgota reklāmas stratēģija.

Mēs zinām, ka uzņēmumu vadītājiem ir darba pilnas rokas, tāpēc strādājam, lai padarītu reklāmu pēc iespējas vienkāršāku un iedarbīgāku. Esam pielāgojušies uzņēmumu vadītāju un patērētāju vajadzībām, kā arī ieguldījuši līdzekļus jaunās iespējās, kas ļauj uzņēmumiem un patērētājiem sazināties, piemēram, Reels jeb īsos video. Tas viss kopā ar pamācībām un neskaitāmām uzņēmumiem draudzīgām funkcijām nozīmē, ka jebkura izmēra uzņēmumi var sākt mārketinga aktivitātes gandrīz nekavējoties. Uzņēmumu vadītāji un mārketinga speciālisti Latvijā tagad var tieši īstenot reklāmas kampaņas, izmantojot Meta Business Manager, kas visu procesu padara vēl vienkāršāku un efektīvāku.

Sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" lietotājiem Eiropā būs lielāka kontrole pār to, kā viņi aplūko saturu, otrdien paziņojusi šo tīklu māteskompānija "Meta".

"Meta" šādu soli spērusi, pielāgojoties jaunajiem Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, kas liks sociālo mediju gigantiem agresīvāk uzraudzīt saturu tiešsaistē, lai aizsargātu lietotājus, jo īpaši pret naida runu un dezinformāciju.

19 lielākajiem tirgus dalībniekiem, tai skaitā "Meta", "Amazon", "Apple", "Google", "Microsoft", "TikTok" un "X", kas agrāk bija pazīstams kā "Twitter", no nākamās nedēļas būs jāievēro jaunie noteikumi, pretējā gadījumā tām draud lielas sodanaudas.

Pašreiz visa uzmanība pievērsta miljardierim Īlonam Maskam, kurš kopš tvitera iegādes bieži pēkšņi mainījis noteikumus par sociālajā tīklā atļauto valodu, un nereti viņa lēmumi bijuši tiešā pretrunā ar ES jaunajiem noteikumiem.

6.jūlijā sākusi darbību ASV sociālo tīklu lieluzņēmuma "Meta" izstrādātā mikroblogošanas platforma "Threads", kas tiek uzskatīta par tiešu konkurenti "Twitter".

ASV sociālo tīklu lieluzņēmuma "Meta" izstrādātajā mikroblogošanas platformā "Threads" vien dažu stundu laikā pēc tās darbības sākšanas reģistrējušies jau vairāk nekā desmit miljoni lietotāju, ceturtdien paziņoja "Meta" dibinātājs Marks Zakerbergs.

"Threads" sācis darboties 100 valstīs, un pagaidām darbosies bez reklāmām.

"Desmit miljoni lietotāju septiņās stundās," savā oficiālajā "Threads" kontā raksta Zakerbergs.

Kontus jau izveidojušas tādas slavenības ka Dženifera Lopesa, Šakira un Hjū Džekmens, kā arī mediji, tai skaitā "The Washington Post" un "The Economist".

"Threads" ir saistīta ar "Meta" platformu "Instagram", un par "Thread" lietotājiem automātiski kļuvuši divi miljardi "Instagram" lietotāju.

Norvēģijas Datu aizsardzības pārvalde pirmdien paziņoja, ka aizliegs sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" īpašniecei "Meta" izmantot lietotāju personīgo informāciju mērķētai reklāmai, un piedraudēja "Meta" ar 84 400 eiro naudassodu dienā, ja šāda prakse turpināsies.

ASV lielo tehnoloģiju uzņēmumu biznesa prakse ir izpelnījusies pastiprinātu uzmanību Eiropā saistībā ar bažām par privātuma pārkāpšanu, un pēdējos gados tiem ir piespriesti lieli naudassodi.

Norvēģijas Datu aizsardzības pārvalde ("Datatilsynet") paziņoja, ka "Meta" izmanto mārketinga mērķiem lietotāju personīgo informāciju, tostarp viņu atrašanās vietu, viņiem interesējošu saturu un viņu postus.

"Norvēģijas Datu aizsardzības pārvalde uzskata, ka šī "Meta" prakse ir nelikumīga, un tāpēc nosaka pagaidu aizliegumu uz lietotāju uzvedību balstītai reklāmai "Facebook" un "Instagram", teikts tās paziņojumā.

Aizliegums stāsies spēkā 4.augustā un ilgs trīs mēnešus, lai dotu "Meta" laiku veikt koriģējošus pasākumus. Ja kompānija šo aizliegumu neievēros, tai tiks piespriests naudassods - viens miljons norvēģu kronu (88,4 tūkstoši eiro) dienā.

Īrijas regulators, kas uzrauga Eiropas Savienības (ES) datu privātuma noteikumu ievērošanu, noteicis 91 miljona eiro sodu sociālās saziņas platformas "Facebook" īpašniecei "Meta" par lietotāju paroļu drošuma pārkāpumiem.

Īrijas Datu aizsardzības komisija kritizēja "Meta" par nespēju ieviest pienācīgus drošības pasākumus, lai aizsargātu lietotāju paroļu datus, un vilcināšanos informēt regulatoru par problēmu.

2019.gada aprīlī izmeklēšana tika sākta pēc tam, kad ASV tehnoloģiju uzņēmuma atzars Īrijā "Meta Ireland" informēja regulatoru, ka "netīši uzglabāja dažas sociālā medija lietotāju paroles" lasāmā formātā savā iekšējā sistēmā, paziņoja Datu aizsardzības komisija.

"Ir vispārpieņemts, ka lietotāju paroles nevajadzētu glabāt atklātā tekstā, ņemot vērā ļaunprātīgas izmantošanas riskus, kas rodas, personām piekļūstot šādiem datiem," sacīja regulatora komunikācijas nodaļas vadītājs Greiems Doils.

Sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmumam "Meta" piemērots rekordliels - 1,2 miljardu eiro - naudassodus par Eiropas Savienības (ES) personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, pirmdien paziņoja Īrijas Datu aizsardzības komisija (DPC).

DPC norāda, ka Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, ES centrālais regulators, izdevis rīkojumu komisijai piedzīt "administratīvo sodu 1,2 miljardu eiro apmērā."

DPC skaidro, ka "Meta" pārkāpusi ES personas datu aizsardzības noteikumus, uz ASV pārsūtot ES lietotāju datus.

Komisija izmeklēšanu pret "Meta" šajā jautājumā sāka 2020.gadā.

DPC konstatējusi, ka "Meta", kura galvenā pārvalde atrodas Dublinā, nav spējis "novērst riskus datu subjektu pamattiesībām un brīvībām", kas tika identificēti Eiropas Savienības Tiesas iepriekšējā spriedumā.

ES Tiesa interpretē ES tiesību aktus, lai nodrošinātu to vienādu piemērošanu visās dalībvalstīs.

"Meta" paziņoja, ka plāno pārsūdzēt lēmumu par naudassoda piešķiršanu uzņēmumam.

ASV sociālo tīklu milzis "Meta" pirmdien paziņoja, ka "Facebook" un "Instagram" lietotājiem Eiropā no nākamā mēneša būs iespēja iegādāties abonementu, lai šos sociālos tīklus izmantotu bez reklāmām.

"Lai ievērotu jaunos Eiropas noteikumus, mēs ieviešam jaunu abonēšanas iespēju Eiropas Savienībā (ES), [pārējā] Eiropas Ekonomikas zonā un Šveicē," teikts uzņēmuma paziņojumā.

"Meta" norāda, ka lietotāji Eiropā jauno abonementu varēs iegādāties par 9,99 eiro mēnesī interneta pārlūkprogrammas versijai vai par 12,99 eiro mēnesī lietošanai mobilajos telefonos ar "iOS" un "Android" operētājsistēmām.

Lietotāji joprojām varēs izmantot platformas bez maksas ar reklāmām, bet to lietotāju informācija, kuri iegādāsies abonementus, "netiks izmantota reklāmām", skaidro "Meta".

Šos abonementus varēs iegādāties tikai personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu.

"Meta" uzskata, ka šis solis kliedēs ES regulatoru bažas par uzņēmuma veikto datu apkopošanu un to izmantošanu reklāmām.

Eiropas Komisija (EK) piemērojusi sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmumam "Meta" 797,72 miljonu eiro naudassodu par konkurences noteikumu pārkāpumiem, kropļojot konkurenci tiešsaistes sludinājumu tirgū.

EK 2021.gadā sāktajā izmeklēšanā konstatējusi, ka uzņēmums ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo tirgus stāvokli un veicis pret konkurenci vērstas darbības.

Komisija norāda, ka, "Meta" kropļo konkurenci, sociālajā tīklā iestrādājot "Marketplace", jo tādējādi "Facebook" lietotājiem automātiski ir piekļuve "Marketplace" neatkarīgi no tā, vai viņi to vēlas. Līdz ar to rodas bažas, ka tas uzņēmumam sniedz priekšrocības attiecībā uz klientu aptveršanu.

Komisija arī konstatējusi, ka ASV tehnoloģiju milzis ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli, nosakot netaisnīgus nosacījumus tiešsaistes sludinājumu biznesa konkurentiem vietnēs "Facebook" un "Instagram".

Sociālais tīkls "Twitter" draudējis tiesā iesūdzēt ASV sociālo tīklu lieluzņēmumu "Meta" saistībā ar tā izveidoto mikroblogošanas platformu "Threads", kas tiek uzskatīta par tiešu konkurenti "Twitter".

"Meta" dibinātājam Markam Zakerbergam nosūtītā vēstulē "Twitter" pārstāvošais advokāts Alekss Spiro apsūdz uzņēmumu komercnoslēpumu un cita intelektuālā īpašuma nelikumīgā izmantošanā, nolīgstot bijušos "Twitter" darbiniekus.

Tikmēr "Meta" preses pārstāvis Endijs Stouns ceturtdien ierakstā savā "Threads" kontā pavēstīja, ka neviens no "Threads" izstrādes komandas locekļiem nav bijušais "Twitter" darbinieks.

Taču Spiro skaidro, ka "Twitter" plāno īstenot savas intelektuālā īpašuma tiesības un norādīja uz uzņēmuma tiesībām lūgt civiltiesiskās aizsardzības līdzekļus vai tiesas nolēmumu šajā jautājumā.

Kā ziņots, ceturtdien sāka darboties platforma "Threads", un vien dažu stundu laikā pēc tās darbības sākšanas tajā reģistrējās vairāk nekā 30 miljoni lietotāju.

Digitālajā vidē iekšējā (On Site) un ārējā (Off Site) mājaslapas optimizācija ir divas dažādas SEO stratēģijas, kas palīdz uzlabot vietnes redzamību meklētāja rezultātos. Šajā rakstā apskatīsim, kā tās atšķiras un kā katrs no šiem elementiem ietekmē jūsu vietnes veiksmīgu ierindošanos Google meklētājā.

On-Site SEO: Mājaslapas iekšējā SEO optimizācija

On Site SEO optimizācija ir aktivitātes, kas tiek veiktas pašā mājaslapā, lai uzlabotu vietnes redzamību meklēšanas rezultātos.

1. Vietnes veiktspēja

Mājaslapas ātrums ietekmē ne tikai lietotāju pieredzi, bet arī rezultātus Google meklētājā. Veicot veiktspējas optimizāciju, piemēram, izmantojot rīkus kā PageSpeed Insights, jūs varat uzlabot lapas ielādes laiku, izmantojot metodes kā attēlu kompresijas iespējas un citus pielāgojumus.

2. Lapas nosaukumu un virsrakstu optimizācija

Lapu virsraksti (H1, H2, H3) ir svarīgi, jo palīdz lietotājiem un meklētājprogrammām saprast par ko ir vietnes saturs. Optimizējiet lapu nosaukumus, iekļaujot mērķa atslēgvārdus un piesaistiet lietotāju uzmanību.

Pirms 10 gadiem, 2013. gada oktobrī, Rīgas centrā darbību uzsāka Realweb Latvia – digitālā mārketinga aģentūra, kas viena no pirmajām piedāvāja tobrīd tādus inovatīvus digitālā mārketinga risinājumus kā reklāmu Google un Facebook.

Šodien Realweb Latvia ir viena no lielākajām digitālā mārketinga aģentūrām Baltijā ar gada apgrozījumu virs 50 milj. EUR, un tās lielāko partneru vidū ietilpst Google, Meta Facebook, Microsoft, TikTok. Realweb Latvia ir viens no 3 Google Premier partneriem Latvijā vairāk kā 40 reklāmas aģentūru konkurencē un pārvalda digitālās reklāmas Google, Meta Facebook, Microsoft, Linkedin, TikTok ar budžetu virs 3 miljoniem EUR mēnesī. Visi aģentūras speciālisti ir sertificēti, savukārt aģentūras vadītāja Velta Mestere 2020. gadā Forbes Latvijas veiksmīgāko sieviešu reitingā ieņēma augsto 4. vietu. Pēdējo gadu laikā esam strauji auguši eksporta nozarē - to apliecina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2022. gada nominācija “Eksporta čempions”.

Izmantojot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, reklāmas aģentūra MIXD. izstrādājusi rīku, kurš uzņēmējiem palīdzēs būt veiksmīgākiem Amazon platformā, sasniedzot maksimāli augstus pārdošanas rezultātus.

Lielākajā tehnoloģiju pasākumā TechChill Milānā prezentētais rīks jau izpelnījies lielu Eiropas uzņēmēju atzinību un interesi, stāsta MIXD. līdzīpašnieks Artūrs Forsts, uzsverot, ka jaunais rīks noderēs ne vienam vien komersantam, kas vēlas savus produktus tirgot platformā Amazon. „Šīs lielās platformas sistēma ir gana sarežģīta un piņķerīga, tāpēc liela daļa uzņēmēju atmet tam ar roku,” teic A.Forsts. „Mēs šo sistēmu esam atkoduši un sapārojuši ar mākslīgo intelektu, ļaujot jebkuram uzņēmējam pavisam vienkārši startēt šajā platformā un sasniegt maksimāli augstus pārdošanas rezultātus. Šobrīd esam veikuši arī vairākus testus un secinājuši, ka rīks tiešām strādā,” piebilst Jānis Berķis, aģentūras MIXD. līdzīpašnieks.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga pēc labas "Facebook" māteskompānijas "Meta" peļņas un dažādu ASV ekonomikas datu publicēšanas.

"Meta" akcijas cena pieauga par apmēram 14% pēc tam, kad šī uzņēmuma ziņojums par 5,7 miljardu ASV dolāru peļņu pirmajā ceturksnī radīja atvieglojumu tirgū.

Šī "Meta" peļņa, kā arī iepriekš šonedēļ publicētas ziņas par labu "Microsoft" un "Alphabet" peļņu "palīdzēja radīt atvieglojumu, ka [tehnoloģiju nozares] lielie līderi vēl uzrāda relatīvi labu sniegumu no operacionālā viedokļa un saglabā savu pozīciju kā tirgus līderi," atzina "Briefing.com".

Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos.

ASV bankas "First Republic Bank" akcijas cena, kas iepriekšējās divas dienas bija ievērojami kritusies, ceturtdien pieauga par 8,8%. Palielinājās arī citu ASV reģionālo banku akciju cenas.

Latvijas vīriešu hokeja izlase svētdien Tamperē svinēja uzvaru pasaules čempionāta mačā par bronzas medaļām.

Latvija pagarinājumā ar 4:3 (2:2, 0:0, 1:1, 1:0) pieveica ASV valstsvienību.

Divus vārtus Latvijai guva Kristiāns Rubīns, pa vieniem - Roberts Bukarts un Jānis Jaks, bet ASV divus vārtus guva Roko Grimaldi, vienus - Mets Koronato.

Septītajā minūtē noteikumus pārkāpa Kārters Mazurs, un latviešiem bija vajadzīga minūte un 47 sekundes, lai realizētu vairākumu. Pēc Mārtiņa Dzierkala saspēles amerikāņu zonas kreisajā pusē pie apmales ar Rihardu Bukartu Rihards piespēlēja vārtu priekšā brālim, un Roberts tehniski ripu raidīja vārtu labajā augšējā stūrī, neatstājot vārtsargam Keisijam Desmitam nekādas iespējas atvairīt metienu.

Pēc nepilnām divām minūtēm Grimaldi, saņēmis ripu, pa labo pusi paslidoja uz priekšu un, noķēris Latvijas izlases vārtuvīru Artūru Šilovu uz pretkustību, meta ripu vārtsargam virs kājsarga vārtu kreisajā pusē.

Akciju cenas Volstrītā un eirozonas biržās ceturtdien kritās, sarūkot tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām un publiskotiem datiem liecinot par ASV ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Londonas biržas indekss pretēji šai tendencei pieauga, sasniedzot jaunu rekordu.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 1,6%, tādējādi reģistrēta vājāka izaugsme par prognozēto, liecināja ASV Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskoti dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka ASV ekonomika pirmajā ceturksnī palielināsies par 2,5%.

Jaunie ASV ekonomikas izaugsmes dati pārsteidza analītiķus, kurus iepriekš bija iedrošinājuši labi ASV nodarbinātības un mazumtirdzniecības apgrozījuma dati.

"Meta" trešdien ziņoja par ceturkšņa peļņas pieaugumu, bet uztrauca analītiķus ar paziņojumu, ka paredz iztērēt 35 līdz 40 miljardus ASV dolāru par investīcijām mākslīgajā intelektā.

Līdz ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) tirdzniecības misijā uz ASV no šodienas līdz

Tik apjomīga uzņēmēju delegācija no Latvijas uz ASV ne reizi nav devusies. Viņš tic, ka vizītes laikā izdosies piesaistīt investīcijas vismaz viena miljarda eiro apmērā.

Savukārt LIAA klāsta, ka tirdzniecības misijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus ekonomisko attiecību attīstībai ar ASV, lai piecu gadu periodā dubultotu tirdzniecības attiecības ar ASV, sasniedzot 1,9 miljardus eiro apgrozījumu. Tāpat plānots, ka uzņēmumu, kas dodas vizītē uz ASV, tirdzniecības apgrozījums ar ASV gada laikā varētu pieaugt par 15%, bet investīciju jomā kā tiešais vizītes mērķis ir identificēt vismaz trīs jaunus investīciju projektus, kuru kopējais apjoms varētu sasniegt 150 miljonus eiro.

Pašvaldība ir izsniegusi būvatļauju spa centra būvniecībai Liepājas jūrmalā, Miķeļa Valtera ielā, informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.

Lietuvas uzņēmuma "Liepojos kopos" projekts paredz atjaunot ilgu laiku pamesto vēsturisko Liepājas peldmāju, tai blakus kāpās uzceļot būtiski lielāku četrstāvu jaunbūvi.

Būvniecības ierosinātājs ir Lietuvas uzņēmums "Liepojos kopos". Meta konkursa darba autors ir pilnsabiedrība "ZGT", pasūtītāja izvēlētais būvniecības ieceres izstrādātājs - SIA "K Idea", bet būvprojekta vadītājs - Andris Kokins.

Būvniecības iecere paredz veselības veicināšanas centra būvniecību, kurā sniegtu ārstniecības un skaistumkopšanas pakalpojumus ar ārstnieciskā minerālūdens pielietojumu. Veselības veicināšanas centra 1.stāvā un pagrabstāvā paredzēta SPA zona ar zemūdens masāžu baseiniem un bērnu baseinu zonu, atpūtas zonu ar saunām, pirtīm un džakuzi baseinu.

SV Tieslietu ministrija trešdien pieprasījusi tiesai likt tehnoloģiju uzņēmumam "Google" pārdot plaši izmantoto interneta pārlūkprogrammu "Chrome".

Tiesā iesniegtajos dokumentos ministrija pieprasa veikt izmaiņas "Google" uzņēmējdarbības modelī, tostarp aizliedzot darījumus, kas ļauj "Google" būt noklusējuma meklētājprogrammai viedtālruņos.

Tāpat ministrija norāda, ka "Google" varētu nākties pārdot viedtelefonu operētājsistēmu "Android", ja uzņēmuma piedāvātie pasākumi nenovērsīs iespēju tam izmantot savu kontroli pār mobilo operētājsistēmu savā labā.

Sagaidāms, ka "Google" decembrī iesniegs savus ierosinājumus, un abas puses argumentus šajā lietā ASV apgabaltiesā izteiks aprīlī.

Taču neatkarīgi no apgabaltiesas tiesneša Amita Mehtas prāvas beigās pieņemtā lēmuma, sagaidāms, ka "Google" to apstrīdēs. Tiesāšanās varētu ilgt vairākus gadus, un gala spriedums šajā lietā, visticamāk, būs jāpieņem ASV Augstākajai tiesai.

ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Apple" pirmdien prezentēja jauktas realitātes brilles "Vision Pro", tādējādi iesaistoties konkurences cīņā ar sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmumu "Meta" tirgū, kas šobrīd gan pagaidām piesaista vien videospēļu entuziastus un tehnoloģiju fanus.

Šī jau nodēvēta par nozīmīgāko "Apple" produkta prezentāciju kopš 2015.gada, kad uzņēmums tirgū laida viedpulksteni "Apple Watch".

"Vision Pro" maksās 3499 dolārus un nākamā gada sākumā pagaidām būs pieejamas vien ASV.

Šī ierīce spēs pārslēgties starp virtuālo realitāti un paplašināto realitāti, kas projicē digitālus attēlus, kamēr lietotāji joprojām spēj saskatīt objektus reālajā vidē.

Ierīce būs aprīkota ar 12 kamerām, sešiem mikrofoniem un dažādiem sensoriem, kas ļaus lietotājiem to un dažādas lietotnes kontrolēt tika ar savām acīm un roku žestiem. "Apple" norāda, ka šīs ierīces lietošana neradīs nelabumu un galvassāpes, kā tas iepriekš bijis ar līdzīgām ierīcēm. Tāpat uzņēmums arī izstrādājis tehnoloģiju, lai radītu katra lietotāja trīs dimensiju digitālo versiju, kuru attēlot videokonferenču laikā.

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus gājēju un velosipēdistu tilta izbūvei pāri Zundam un tā integrāciju pilsētvidē, izsludināts metu konkurss, informē Rīgas dome.

Metu konkurss paredzēts jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām, kas ir pirmais un viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa "Rīga - Babīte - Piņķi" izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai. Metu iesniegšanas termiņš ir 2024.gada 21.februāris.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks skaidro: "Metu konkurss tiek rīkots, lai iegūtu izstrādes idejas Zunda velosipēdistu un gājēju tilta būvniecībai. Šis tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, savienojot Pārdaugavu ar Ķīpsalu, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā."

Eiropas Komisija (EK) pirmdien iekļāva Nīderlandes naktsmītņu rezervēšanas aģentūru "Booking.com" to digitālo uzņēmumu sarakstā, kam tiek piemērotas bloka Digitālo tirgu akta (DTA) prasības.

"Booking.com" tagad ir sešu mēnešu laiks, lai sagatavotos DTA prasību ievērošanai.

EK līdz šim noteikusi "Apple", ''Google" un "Meta", kā arī "Alphabet", "Amazon", "ByteDance" un "Microsoft" par digitālās komercijas vārtziņiem, kuriem kopš 7.marta jāievēro DTA prasības.

"Booking.com" ir dominējošs spēlētājs Eiropā, kur tā tirgus daļa pārsniedz 60%.

Digitālo tirgu aktā ir noteikti pienākumi lielām tiešsaistes platformām, kas digitālajā tirgū darbojas kā vārtziņi, proti, platformām, kuru dominējošais stāvoklis tiešsaistē apgrūtina patērētāju iespējas izvairīties no to lietošanas. Šo pienākumu mērķis ir nodrošināt taisnīgāku uzņēmējdarbības vidi un vairāk pakalpojumu patērētājiem.

Pēdējie gadi nākuši ar pārsteigumiem, kas ietekmējuši mūsu visu ikdienu, tostarp investoru.

Pandēmija 2021.gadā, karš Ukrainā 2022. gadā un arī 2023.gads “neiepalika”, bet turpinājās ar jauniem ģeopolitiskajiem saasinājumiem, rekordaugstu inflāciju un attiecīgi asu monetāro politiku ar augstām procentu likmēm. Taču, neskatoties uz nestabilitāti un jaunajiem izaicinājumiem, gads vienlaicīgi bija arī ienesīgs ieguldītājiem.

Cenu rekordi un centrālo banku cīņa

Viena no top tendencēm 2023.gadā noteikti bija cīņa ar rekordaugstu inflāciju visā pasaulē. Eiropas Centrālās bankas pretreakcija bija īstenot straujāko procentu likmju paaugstināšanu tās vēsturē. Arī ASV Federālā rezervju sistēma cēla procentlikmes visa gada garumā. Tas, protams, vājināja valstu ekonomikas izaugsmes un viesa izmaiņas arī investoru uzvedībā, kas kā pievilcīgus uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus atkal sāka uzskatīt depozītus un obligācijas to ienesīguma dēļ.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Priecājoties par spēcīgākām ekonomikām un gaidāmo likmju zemēšanu, kristāla bumbā šim gadam sazīmē akciju pieaugumu.

2023. gads pasaules lielākajos akciju tirgos izvērtās izcils, kur šie tirgi tagad ir ieskrējušies tik ļoti, ka guvumi tiek prognozēti arī šim jaunajam gadam. Daudzi investori sērfo uz optimisma vai pat alkatības viļņa, kur to emociju gammu vismaz daļēji, šķiet, diktē bailes gar degunu palaist garām vēl tālākus guvumus.

Ja nedaudz par 2023. gadu, tad ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa vērtība šajā termiņā pieauga par 23%. Vecā kontinenta lielo publiski kotēto kompāniju STOXX Europe 600 indekss pagājušogad auga par 12%. Savukārt vispasaules MSCI All Countries World akciju indeksa vērtība palēcās vairāk nekā par 18%.Akciju cena pagājušogad pieauga par spīti nepārtrauktu nepatikšanu gaidīšanai no pasaulē lielākajām tautsaimniecībām. Vien īslaicīgi sprunguļus spieķos akciju uz priekšu ripojošajam ritenim ielika, piemēram, ASV reģionālo banku krīze un ģeopolitiskās turbulences.