Grūtībās nonākušo banku glābšanai tika izmantotas dažādas metodes, bet to nākotne izskatās vienlīdz cerīga.

Krīzes trieciens trāpīja mums tieši pa galvu, atbildot uz izmeklēšanas komisijas jautājumiem par nonākšanu uz bankrota sliekšņa, rokas plātīja ASV hipotekārās bankas Fannie Mae bijušais vadītājs Daniels Mads. «Neparastais apvērsums ekonomikā un īpaši nekustamo īpašumu tirgū izaicināja Fannie Mae tā, ka ar to bija grūti tikt galā, neatkarīgi no iepriekš pieņemtiem lēmumiem,» pēc uzņēmuma nacionalizācijas atlaistais boss nevainoja sevi notikumu virpulī, kas beidzās ar 125,9 miljardu dolāru ASV nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu šajā un radniecīgajā bankā Freddie Mac.

Bijušais Merrill Lynch izpilddirektors Džons Teins (John Thain), kas koordinēja Merrill Lynch pārņemšanu kļuvis par ASV finanšu grupas CIT Group izpilddirektoru, ziņo Associated Press.

CIT Group ir viens no lielākajiem ASV mazo un vidējo uzņēmumu kreditoriem.

AP norāda, ka tieši Dž. Tains bija tas, kas panāca Merrill Lynch un Bank of America darījumu. Atgādinām, ka Bank of America pārņēma finanšu grūtībās nokļuvušo ASV investīciju banku Merrill Lynch.

Pašreizējais CIT Group izpilddirektors Džefrijs Pīks (Jeffrey Peek) no vadītaja amata aizgāja pensijā šā gada 15. janvaŗī. «Džons ir ļoti atzīts izpilddirektors finanšu nozarē un viņš ir pietiekami kvalificēts, lai kļūtu par CIT Group izpilddirektoru šajā grūtajā laikā,» norādīja Dž. Pīks.

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

ASV investīciju bankas Merrill Lynch bijušās amatpersonas dažus mēnešus pirms Lehman Brothers sabrukuma brīdinājušas ASV Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisiju (SEC) un ASV centrālo banku - Federālo rezervju sistēmu (FRS) - par to, ka Lehman Brothers kļūdaini aprēķina savu likviditātes stāvokli, vēsta Financial Times.

Bijušie Merrill darbinieki ar atbildīgajām amatpersonām sazinājušies pēc tam, kad 2008.gada pirmajā ceturksnī Lehman publiskojusi likviditātes novērtējumu. Ar šiem cipariem Lehman partneriem un investoriem apliecinājusi, ka atrodas spēcīgākā pozīcijā nekā daži konkurenti. Savukārt bijušās Merrill amatpersonas norādījušas, ka, pēc viņu domām, Lehman aprēķini atšķiras no citu banku veiktajiem likviditātes aprēķiniem.

SEC šo informāciju atteikusies komentēt, norādot, ka atbildīgie cilvēki komisijā vairs nestrādā, savukārt FRS nevarot pārbaudīt, vai šāda saruna ar Merrill Lynch darbiniekiem ir notikusi.

Riska apetīte investoru vidū ir atgriezusies, jo mazinājušās bažas, ka centrālajām bankām būs jāpaaugstina likmes, lai atdzesētu inflāciju, atsaucoties uz Bank of America Merrill Lynch pētījuma datiem, raksta Bloomberg.

70% no pētījuma dalībniekiem, kuri kopumā pārvalda 589 miljardus dolāru, sagaida, ka Federālo Rezervju sistēma

likmes turēs rekordzemos līmeņos vismaz līdz 2010. gada ceturtajam ceturksnim, jo strauji samazinājušās bažas, ka atgriezīsies inflācija. 50 % uzskata, ka Eiropas centrālā banka likmi nepaaugstinās līdz pat 2011. gadam.

«Lielas izmaiņas investoru noskaņojumā radīja uztraukuma mazināšanās par inflācijas atgriešanos,» sacījis Bank of America Merrill Lynch galvenais Eiropas akciju stratēģis Garijs Beikers. «Investori ir mazāk nobažījušies par likmju celšanu un paredz šo notikumu 2011. gadā.»

Paredzams, ka nākamajā gadā kopējie uzņēmumu tēriņi informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmām augs par 0,9%, atsaucoties uz Bank of America Merrill Lynch tehnoloģiju analītiķu pētījumu, raksta 247wallst.com.

Tomēr dažos sektoros izaugsmes rādītāji būs daudz augstāki un mērāmi pat divciparu skaitļos. Plānots, ka uzņēmumu programmatūras iegādes izdevumi augs par 11-18%, kā arī lietojumprogrammu izdevumi – par 16%.

Kopumā Bank of America Merrill Lynch pētījumā tika aptaujāti 175 uzņēmumi, kuru kopējais IT pakalpojumu budžets veido vairāk nekā 5 miljardus ASV dolāru.

Tādējādi investoriem tikai atliek atrast to uzņēmumu akcijas, kas no šiem tēriņiem iegūs. Merrill Lynch apkopojis perspektīvākās IT kompāniju akcijas.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) paudis pārliecību, ka Latvijai un Lietuvai ir jāiestājas eirozonā pēc iespējas ātrāk, piebilstot, ka pievienošanās palielinātu Baltijas valstu ietekmi tā dēvētajā «Eiropas kodolā», citējot ERR, raksta BBN.

Igaunijas pievienošanās eirozonai 2011. gadā bija pareizs solis, iepriekš T. H. Ilvess pauda medijam Veidas. Pievienošanās vienotās valūtas blokam palīdzēja Igaunijai atgūt ārvalstu investoru uzticību un novērst ārējo spiedienu devalvēt tās nacionālo valūtu, uzskata T. H. Ilvess.

Viņš uzskata, ka dažas valstis vēlas veidot divu līmeņu attīstības Eiropu. «Mums jābūt godīgiem un jāatzīst, ka dažas Eiropas Savienības valstis vēlas būvēt divu līmeņu Eiropu, izmantojot eirozonu,» norādījis Igaunijas prezidents, skaidrojot, ka tādēļ Igaunija vēlas redzēt Latviju un Lietuvu pievienojamies eirozonai tik ātri, cik vien iespējams.

Ņujorkas galvenais prokurors apsūdzējis Bank of America Corp, bijušo tās vadītāju Kenetu Levisu (Kenneth Lewis) un bijušo finanšu direktoru Džo Praisu (Joe Price) krāpšanā, maldinot akcionārus par Merrill Lynch & Co iegādi, ziņo Reuters.

Reuters norāda, ka Ņujorkas galvenā prokurora Endrjū Kuomo (Andrew Cuomo) izvirzītā apsūdzība varētu sarežģīt jaunā Bank of America vadītāja Braiana Moinihana (Brian Moynihan) centienus atdzīvināt ASV lielāko banku.

B. Moinihans nomainīja amatā K. Levisu, kurš bija spiests doties pensijā 2009.gada beigās.

E. Kuomo uzskata, ka Bank of America, K. Levis un Dž. Praiss apzināti nav atklājuši Merrill milzīgos zaudējumus pirms 2008.gada 5. decembra akcionāru balsojuma par apvienošanos. Viņi arī vēlāk maldinājuši valdību.

Merrill zaudējumi 2008.gada ceturtajā ceturksnī sasniedza 15.8 miljardus ASV dolāru.

Janvāri obligāciju tirgi noslēguši ar labākiem rezultātiem nekā akciju tirgi, raksta Bloomberg.

Tādējādi šis ir pirmais mēnesis kopš pērnā gada augusta, kad obligācijas pārspēj akcijas, un labākais gada sākums kopš 2008. gada.

Gada sākums finanšu tirgos aizvadīts negaidīti, jo fiksētā ienākuma aktīvi visā pasaulē uzrādīja labāko janvāra atdevi kopš 2008.gada, savukārt akciju cenas piedzīvoja straujāko kritumu kopš 2010. gada.

Ņemot vērā, ka ASV Federālo Rezervju sistēma mazina savu aktīvu iepirkšanas programmu un pasaules ekonomika uzņem izaugsmes tempu, gada sākumā drošs apgalvojums bija, ka jāizvairās no parādzīmju tirgus par labu akcijām. Tikai daži prognozēja jaunattīstības tirgus satricinājumus.

Tuvojas 2016.gada nogale un eksperti izvērtē, kāds šis gads ir bijis, taču tajā pašā laikā investori un aktīvu pārvaldnieki jau skatās uz nākamo gadu.

Standard&Poor’s 500 indeksa vērtība šajā gadā ir palielinājusies par vairāk nekā 10%. Ņemot vērā, ka tuvojas brīvdienas, var sagaidīt, ka drīzumā tirdzniecības apjomi akciju tirgos samazināsies. Portāla 24/7 Wall St. eksperti sagaida, ka pozīcijas visdrīzāk slēgs nākamā gada sākumā.

Merrill Lynch analītiķi izveidojuši sarakstu ar 11 akcijām, kuru cena nākamajā gadā varētu palielināties. Viņi izvēlējušies vienu akciju no katra sektora, kam ir vislielākais potenciāls augt.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot 11 akcijas, kurām Merrill Lynch eksperti prognozē strauju pieaugumu nākamgad.

Investoriem savā šīs vasaras ieguldījumu portfelī vajadzētu turēt nedaudz naudas un zelta, uzskata Bank of America Merrill Lynch analītiķi.

Kā raksta MarketWatch, viņi paredz, ka šajā vasarā akciju tirgos varētu notikt dramatiski notikumi. Citiem vārdiem sakot, būtu gudri nodrošināties tirgus korekcijai. Pagaidām gan nav paredzams straujš tirgus indeksu kritums, jo tam nepieciešams gan procentu likmju pieaugums, gan uzņēmumu ienākumu kritums uz akciju, tomēr nākamie daži mēneši akciju tirgū varētu būt nejauki, uzskata Bank of America Merrill Lynch eksperti.

Volstrītas kompānija brīdina, ka tirgus piedzīvos baisu vasaru, jo investori patlaban atrodas šajā Krēslas zonā – pārejas laikā starp kvantitatīvās mīkstināšanas perioda beigām un pirmo FRS likmes celšanu.

Japānā notikusī zemestrīce ir līdz šim postošākā valsts vēsturē, un, ņemot vērā Japānas parāda līmeni, eksperti saskata ekonomikas lejupslīdes iespējas, taču tajā pat laikā viņi norāda, ka valsts var kompensēt zaudētās ražošanas jaudas, jo citos Japānas reģionos ražošanas kapacitāte nav līdz galam izmantota.

Pasaules ekonomisti nākuši klajā ar pirmajām aplēsēm par zemestrīces un tai sekojošā cunami ietekmi uz Japānas ekonomiku.

Bank of America Merrill Lynch ekonomisti pašreizējo situāciju mēģinājuši salīdzināt 1995. gadā notikušo līdzīga rakstura dabas katastrofu Japānas pilsētas Kobes reģionā. Toreiz gada griezumā vissmagāk skartajā Hjogo prefektūrā ražošana saruka par 3,1%. Tuvākajā apkārtnē ražošanas kritums bija aptuveni 1 - 2 %. Kobes reģions ir relatīvi liels un toreiz veidoja aptuveni 12,4% no Japānas iekšzemes kopprodukta (IKP). Ekonomistu aprēķini liecina, ka kopumā toreizējā katastrofa samazināja Japānas ekonomikas izaugsmi par aptuveni 0,4 līdz 0,5 procentpunktiem. Taču ražošanas kapacitāte citos Japānas reģionos spēja kompensēt zemestrīces skarto radīto ražošanas iztrūkumu, tāpēc valsti joprojām turpinājās ekonomikas izaugsme. Turklāt zemestrīces postījumu likvidēšanas darbu devums Japānas ekonomikai bija aptuveni 2 – 3 % apmērā no IKP, kas atstāja pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku nākamo divu gadu laikā.

Šajā gadā vidējā zelta cena būs 1209 ASV dolāri par unci, atsaucoties uz sešu starptautisku banku ekspertu prognozēm, raksta MarketWatch.

Tādējādi zelta cena būs par 14,5% mazāka nekā pērn, kad tā bija aptuveni 1413 dolāri par unci.

Vislielāko kritumu paredz Deutsche Bank, kas uzskata, ka vidējā zelta cena šajā gadā saruks līdz 1141 dolāram par unci. Savukārt vismazāko kritumu prognozē HSBC – 1292 dolārus par unci. Barclays eksperti uzskata, ka zelta vidējā cena šogad būs 1205 dolāri par unci. JP Morgan prognozē, ka zelta vidējā cena būs 1263 dolāri, UBS – 1200 dolāri, bet Bank of America Merrill Lynch – 1150 dolāri.

Bank of America Merrill Lynch stratēģi uzsver, ka lielākais zelta cena krituma veicinātājs būs intereses trūkums, un spēcīgāka pasaules ekonomika, ASV Federālo Rezervju sistēmas aktīvu iepirkšanas programmas bremzēšana un inflācija zemā līmenī arī var mazināt pieprasījumu pēc dārgmetāla.

Viena no lielākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām Fitch Ratings pieņēmusi lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot stabilu reitinga nākotnes prognozi. Mūsu valsts novērtējums ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB uz BBB+ ar stabilu reitinga prognozi nākotnē (Outlook Stable).

«Kredītreitinga paaugstināšana ir secīgs notikums Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē apstiprinātajam galīgajam lēmumam par Latvijas pievienošanos eirozonai. To apstiprina arī iepriekšējās prognozes par to, ka, tiklīdz Latvija saņems akceptu eiro ieviešanai, kredītreitings tiks paaugstināts. Šis valstij ir ļoti nozīmīgs novērtējums, kas saistāms ar tautsaimniecības attīstību un valsts reputāciju ārvalstu investoru acīs. Kredītreitinga paaugstināšana ir arī starptautisks pierādījums, ka joprojām varam sevi parādīt kā uz attīstību un konkurētspēju orientētu valsti,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijai «de iure» eirozonai vajadzētu pievienoties nākamā gada vasarā, sacīja Latvijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone, norādot, ka nākamā gada aprīlī tiks izvērtēts, kā Latvijai veicies ar Māstrihtas kritēriju izpildi.

Pēc viņas sacītā, katram kritērijam ir atbilstoša metodika - inflācija tiks mērīta no šā gada aprīļa līdz nākamā gada martam, tāpat tiks vērtēta gada vidējā procentu likme. Savukārt budžeta deficītu un valdības parādu vērtēs pēc faktiskajiem 2012.gada rādītājiem un vidēja termiņa prognozēm.

2013.gada aprīlī Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) izvērtēs Latvijas tautsaimniecības konverģenci. Līdz maijam konverģences ziņojums tiks analizēts, bet jūnijā pozitīva novērtējuma gadījumā Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) aicinās Latviju pievienoties eirozonai. Pēc ECOFIN aicinājuma Eiropas Padome (EP) jūnijā pieņems politisku lēmumu aicināt Latviju pievienoties vienotai valūtai. Savukārt jūlijā ECOFIN pieņems gala lēmumu par Latvijas uzaicinājumu pievienoties eirozonai un noteiks arī valūtas kursu - lata pret eiro. Pēc EP jūnija lēmuma tiks atjaunota regula, kurā tiks fiksēts valūtas kurss, kas nozīmēs, ka Latvijai «de iure» ir ļauts pievienoties eirozonai.

Parādu krīzes nogurdinātā Eiropas Savienība (ES) 2014. gadā varētu nebūt gatava paplašināt savu eirozonas robežu austrumu virzienā, norādīja Lietuvas prezidenta Daļa Grībauskaite.

Ja Eiropa būs gatava paplašināt eirozonu, «protams, ka mēs tai pievienosimies», D. Grībauskaite norādīja intervijā Bloomberg News Čikāgā.

«Eirozonas paplašināšana nav atkarīga tikai no Lietuvas, bet gan visas Eiropas. Jautājums ir - vai Eiropa būs gatava paplašināt eirozonu 2014. gadā, jo mēs vēl joprojām redzam sarežģījumus Eiropas dienvidos, tāpat arī iepējamas jaunas vēlēšanas Grieķijā,» Bloomberg pauda Lietuvas prezidente.

Bloomberg atgādina, ka Latvija un Lietuva ir nākamās valstis, kuru pievienošanās paredzēta eirozonai. Savukārt Čehijas, Polijas un Ungārijas valdības ir atlikušas savu pievienošanās termiņu, ņemot vērā reģiona parādu krīzi, raksta medijs. Tāpat Eiropu nepamet bažas par to, vai Grieķija paliks vai izstāsies no 17 valstu lielās vienotās valūtas saimes.

Igaunija, Latvija un Lietuva ir valstis ar padomju pagātni, tādēļ tās nedrīkst rādīt, ka ir nespējīgas, saka Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Igaunijas finanšu ministrs Ivari Padars.

«Mums jāparāda, ka mums ir spēks un mēs protam savā valstī saimniekot. Ir nepieciešama liela iekšējā ticība, lai visas trīs Baltijas valstis pievienotos eirozonai. Svarīgs ir gan emocionālais, gan politiskais faktors,» intervijā žurnāam Kapitāls skaidro Padars, uzsverot, ka Igaunijas politiskajās debatēs eksistē divi aspekti, kas nepatīk tās austrumu kaimiņiem - eirozona un kopējs dzelzceļš. Viņaprāt, tie ir aspekti, kas Igauniju saista vairāk ar Eiropu, nevis Maskavu,

Baltijas valstu interesēs ir saglabāt Eiropas Savienību (ES). ES jēga mūsu acīs atšķiras no Portugāles, Maltas, Kipras skatījuma. «Ziemeļu un dienvidu valstu vērtības atšķiras. Dienvidos ir vairāk runu nekā darbu. Lai kas arī notiktu ar ES, jāparāda, ka mēs cienām fiskālo politiku - tas mums nesīs tikai labumu,» sacīja Padars.

Igaunija gūs labumu, ja Latvija pievienosies eirozonai 2014. gadā, citējot Igaunijas lielākā laikraksta Postimees galvenā redaktora Anvara Samosta (Anvar Samost) pausto vietējam radio, raksta BBN.

Latvija pašlaik atbilst kritērijiem, kas jāizpilda, lai valsts iestātos eirozonā, savukārt Latvijas ministru prezidents Valdis Dombrovskis varētu izmantot pievienošanos vienotās valūtas blokam, lai vēlreiz apliecinātu savas valdības pozīcijas iekšpolitikā, Igaunijas radio pauda A. Samosts, kurš uzskata, ka Latvija, tāpat kā Igaunija, no eiro ieviešanas, iegūs.

Viņš norāda, ka pievienošanās eirozonai Latvijai būs izdevīga, jo tā ir uz eksportu orientēta valsts. Savukārt darījumi, kas tiek veikti starp Latviju un Igauniju, pēc Latvijas pievienošanās vienotās valūtas blokam kļūs vieglāk veicami un caurspīdīgāki. Tāpat Igaunija gūs labumu no Latvijas pievienošanās eirozonai, jo tad abām valstīm būs vieglāk pārstāvēt savus līdzīgos uzskatus «dažādās jomās» eirozonas «aliancē».

Ja Latvija nerealizēs nospraustos mērķus un nepievienosies eirozonai 2014.gadā, šāda iespēja mums var tikt liegta līdz pat 2020.gadam.

Ar šādu prognozi parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus iepazīstināja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

LB prognozes I. Rimšēvičs pamatoja ar to, ka līdz 2014.gadam Latvijas ekonomika kļūs aizvien spēcīgāka un līdz tam iegrožotā inflācija atgūs spēku un aizvien vieglāk būs pieejami kredīti. Tas viss palielinās inflāciju, visticamāk pārsniedzot Māstrihtas kritērijos pieļaujamo, un kaut arī valsts ekonomikas pieaugums būs lielāks nekā līdz 2014.gadam, atkal var palielināties budžeta deficīts, kā rezultātā pievienošanās eirozonai kļūs neiespējama.

Centrālās bankas prezidents gan atzina, ka pievienošanās eirozonai nav jāuztver par pašmērķi, taču Māstrihtas kritēriju izpilde, neatkarīgi no tā pievienosies vai nē Latvijai eirozonai, ir mūsu pašu interesēs. «Māstrihtas kritēriju sasniegšana ir vajadzīga mums pašiem – darba vietām, kredītreitingiem, iedzīvotājiem,» teica I. Rimšēvičs.

Latvijai jāstājas eirozonā, bet īpašs notikums būs Polijas pievienošanās eirozonai. Tā uzskata prominentās un neatkarīgās Briselē bāzētās ekonomikas domnīcas Bruegel jaunais vadītājs Guntrams Volfs, kurš kopā ar Bruegel ekonomikas pētnieku Soltu Darvas intervijā DB sniedz savu ieskatu par ieilgušo krīzi eirozonā un to, vai Latvijai vajadzētu pievienoties monetārajai savienībai.

«Paskatieties uz šo jautājumu tā – ja jūs nepievienojaties eirozonai, tad jums ir jāuztraucas gan par eiro, gan latu, savukārt ar eiro jums būtu jāuztraucas tikai par eiro. Tādai mazai, atvērtai ekonomikai kā Latvija, kas jau šobrīd latu ir piesaistījusi eiro, ir maz negatīvo faktoru. Kopumā risku analīze skaidri rāda, ka Latvijas ekonomika būtu ieguvēja no pievienošanās monetārajai savienībai. Šobrīd vienkārši nav loģiski nespert šo soli. Pievienojoties eirozonai, jūs iegūstat piekļuvi lētākiem kredītiem, Eiropas Centrālās bankas (ECB) nodrošinātai banku likviditātei, jūs piedalīsieties lēmumu pieņemšanā eirozonā. Jūs veicat arī stratēģisku lēmumu par pievienošanos Eiropas centram, tādēļ es neredzu iemeslus, kādēļ atsacīties no tā,» sarunā ar DB sacīja G. Volfs.

Eiro ieviešanas likumprojekta akceptēšana ļauj uzsākt pievienošanos eirozonai, taču lēmumu par to, kad un kā Latvija pievienosies Eirozonai, pieņems Eiropas Komisija (EK), norāda premjerministrs Valdis Dombrovskis.

Viņš, runājot LNT raidījumā 900 sekundes, norādīja, ka Ministru kabineta apstiprinātais likumprojekts tikai ļauj uzsākt pievienošanos eirozonai, pieprasot EK konverģences ziņojumu.

Premjers gan atkārtoti uzsvēra, ka Latvijas mērķis, kas ir spēkā jau vairākus gadus, ir pievienoties eirozonai 2014. gadā.

Jau ziņots, ka otrdien, 6. novembrī, Ministru kabinets akceptēja Eiro ieviešanas likumprojektu, kurš cita starpā arī noteic, ka latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periods ir divas nedēļas, sākot ar eiro ieviešanas dienu.

Tas tāpat arī paredz, ka Privātajiem uzņēmumiem visas izmaksas, kas saistītas ar Latvijas pievienošanos eirozonai, būs jāsedz no savas kabatas, savukārt valsts iestāžu izdevumi tiks segti no līdzekļiem, kuri šim mērķim tiks atvēlēti no valsts budžeta.

Polija eirozonai, iespējams, nespēs pievienoties vēl 10 gadus, jo nav nepieciešamā politiskā vairākuma, lai valsts konstitūcijā veiktu izmaiņas, intervijā Gazeta Wyborcza paziņojis Polijas premjers Donalds Tusks.

Polijas konstitūcija paredz, ka valsts nacionālo valūtu var emitēt vien valsts centrālā banka. Pievienošanās eirozonai nozīmētu, ka šādas funkcijas jānodod Eiroaps Centrālajai Bankai (ECB). Lai mainītu Polijas konstitūciju, tam būtu nepieciešamas divas trešdaļas valsts parlamenta atbalsta.

«Mēs eirozonai nepievienosimies pirms mēs nebūsim mainījuši konstitūciju. Šobrīd tam nav vairākuma atbalsta un, balstoties uz manu intuīciju, tam tuvāko gadu laikā atbalsts neradīsies. Ja jūs gribat, lai es zaudēju vēlēšanās, tad, jā, pārlieciniet mani darīt to, no kā cilvēki baidās. Paturiet arī prātā, ka eirozonā notiek dziļš renovācijas process,» norāda D. Tusks.

Igaunijai ir mazākais valsts parāds Eiropas Savienībā, tādēļ tieši mūsu kaimiņi varētu kļut par paraugu, ar kuru salīdzinās pārējās kandidātvalstis, kā arī eirozonā jau esošās dalībvalstis.

«Igaunija varētu kļūt par paraugu fiskālajai disciplīnai, ko Eiropas Savienība vēlās ieviest pašreizējās eirozonas dalībvalstīs,» intervijā Bloomberg, norādīja Barclays Capital vecākais ekonomists Kristians Kellers (Christian Keller).

Grieķijas fiskālais sabrukums izraisīja lielākos draudus, par vienotas Eiropas valūtas pastāvēšanu, kopš tās dibināšanas - 11 gadus atpakaļ. Lai tas nenotiktu, Eiropas Savienība un Starptautiskais Valūtas fonds kopumā atvēlēja 750 miljardus eiro Grieķijas krīzes iegrožošanai un eirozonas ekonomikas stabilizēšanai.

Pašreizējās problēmas Portugālē, Īrijā, Itālijā, Grieķijā un Spānijā nostādījušas vairākas Centrālās un Austrumeiropas valstis dilemmas priekšā attiecībā uz pievienošanos eirozonai, kas apsolīta, vai vēl tikai tiks solīta, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), raksta BBC.

Portugāle, Īrija, Itālija, Grieķija un Spānija ir iesprostotas eiro slazdā, kas savulaik veicināja straujāku izaugsmi, taču tagad pēc krīzes atstāj šīs valstis ar ierobežotām iespējām cīnīties ar lielā parāda problēmām un zemo konkurētspēju.

Ierastie soļi šādu problēmu risināšanai, piemēram, valūtas devalvācija, eirozonas gadījumā nav iespējami, līdz ar to ES jaunās valstis, kas tiekušās pēc eiro, tagad varētu uz vienotās valūtas valstu bloku skatīties skeptiskāk.

Centrālās un Austrumeiropas hedžfondu speciālists Austrijas kompānijā Ithuba Capital Martins Blūms (Martin Blum) norāda, ka, piemēram, Čehijas Republika un Polija, kurās ir ievērojams daudzums eiroskeptisku politiķu, īpaši nevēlas pievienoties eirozonai.