Neskatoties uz globālo pandēmiju, cenas vadošajos pasaules akciju tirgos pēdējo nedēļu laikā pieaugušas.

Par to, cik noturīgs varētu būt šis kāpums, pārliecība gan ne vienmēr ir tā pati lielākā. Neskatoties uz to, notiekošais liek domāt, ka pēc šīs krīzes pat vēl pārliecinošākas varētu kļūt jau tā gigantisko interneta un tehnoloģiju līderu pozīcijas.

Tieši šādu uzņēmumu vērtspapīri lielā mērā bijuši atbildīgi par kopējo tirgus cenu palielināšanos. Piemēram, tikai pieci uzņēmumi - "Microsoft", "Apple", "Amazon", "Alphabet" ("Google") un "Facebook" – šobrīd veido jau piekto daļu no kopējās ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības (to veido 500 lielākās ASV publiski kotētās kompānijas).

Finanšu tirgus dalībnieki šobrīd aktīvi mēģina izzīlēt to, kāda varētu būt ASV un Irānas saasinājumu attīstība. Pagaidām joprojām lielākajai daļai Volstrītā bāzes scenārijs paredz to, ka tālāki asumi būs, lai gan tie tomēr nepāraugs plašākā jaunā karadarbībā.

Tādējādi, neskatoties uz dažādiem nemierīgiem jaunumiem, gada sākums daudzām populārām akcijām ir bijis visai veiksmīgs. Turpina pieaugt, piemēram, lielo ASV tehnoloģiju līderu akciju vērtība. Apple akcijas cena kopš gada sākuma palielinājusies par 1,6%, Alphabet (Google mātes uzņēmums) pat par 4,1% līdz 1395 ASV dolāru atzīmei un Facebook - par 3,8%.

Liela daļa aptaujāto finanšu ekspertu teic, ka, ģeopolitikai esot sakarsētai, finanšu tirgū sagaidāmas palielinātas svārstības. Viedokļi par nepieciešamajām darbībām ar naudu šādos laikos gan ir visai dažādi. Visai daudzi turpina norādīt, ka jebkuru straujāku akciju atkāpšanos drīzāk derētu izmantot, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%.

Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

Galvu reibinošais mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzplaukums, piemēram ChatGPT, ir radījis ažiotāžu, kas atgādina iepriekšējos tehnoloģiju burbuļus. Lai noliktu perspektīvā dažus ar mākslīgā intelekta trakumu saistītus skaitļus atliek vien paskatīties uz Nvidia. Uzņēmums ātri kļuva par līderi jaunajā mākslīgā intelekta infrastruktūras un mikroshēmu tirgū, kapitalizācijai pieaugot par 205% pēdējos 12 mēnešu laikā un pārsniedzot 2 triljonu ASV dolāru slieksni šī gada martā, kas ir pielīdzināms visu publiski tirgoto Vācijas uzņēmumu kapitalizācijas summai. Nvidia vērtība pārsniedz arī tādu nozīmīgu valstu gada IKP kā Spānija, Kanāda, Dienvidkoreja un citas.

Krituma laikā par sevi atgādinājuši «vecās ekonomikas» līderi

Akciju cenas novembra pirmajā pusē pēc oktobra izpārdošanas nedaudz atguvušās. Turklāt interesanti, ka investori šoreiz uzticību pauduši vairākiem lielajiem tā saucamās vecās, tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem. Pirms šī oktobra notikumiem ilgstoši varēja runāt par to, ka gluži vai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu tehnoloģiju gigantu akciju cenu pieaugums bija atbildīgs vairāk nekā par pusi no kopējās ASV akciju tirgus izaugsmes. Šo kompāniju kapitalizācijai līdz ar to akciju cenu kāpumu kļūstot lielākai, auga arī to ietekme uz visu kopējo indeksu. Savukārt daudzas vecās ekonomikas uzņēmumu akcijas auga lēnāk vai stagnēja. Savukārt pēdējā laikā situācija mainījusies - tehnoloģiju kompāniju akcijas gāzušās straujāk, bet zināmu stabilitāti investori varēja atrast atsevišķu agrāko korporatīvo līderu vērtspapīros.

Šis gads pasaules lielākajos Rietumvalstu akciju tirgos, ja vērtē kopējās cenu pieauguma līknes, ir bijis ļoti veiksmīgs.

Lai gan novembra beigās akciju cenas nedaudz sašķobījās, ko noteica bažas par Covid-19 omikrona varianta izplatīšanos un pieņēmumi, ka ASV Federālo rezervju sistēmā ātrāk izbeigs ekonomikas stimulus, decembra sākumā šo vērtspapīru vērtības atkal šāvušās augstāk. Valda pieņēmums, ka neseno akciju cenu atkāpšanos daudzi izmanto, lai sevi interesējošos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Kopš šā gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palielinājusies jau gandrīz par ceturto daļu. Attiecībā uz akciju tirgu gan ir manāma visai interesanta tendence, kad daudzu pasaules lieluzņēmumu īpašnieki un vadītāji izpārdod sev piederošās šo uzņēmumu akcijas.

Par savu iepriekšējā ceturkšņa finansiālo veikumu šonedēļ informēja pasaules interneta tehnoloģiju grandi. Kopumā to sniegumu par vāju uzskatīt nevar, lai gan akciju mijēju reakcija šoreiz nebija tā pati optimistiskākā.

Daudzi noraizējušies par to, cik ļoti ekonomiku daudzviet smacēs pandēmijas uzplūdi un ar tiem saistītie arvien jaunie stingrie ierobežojumi.

Ja mēra tehnoloģiju līderu miljardus, tad kopaina ir visai iespaidīga. Piemēram, “Amazon.com” iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi sasnieguši 96,15 miljardus ASV dolārus, kas šim uzņēmumam šādā periodā ir jauns rekords. Tas ir arī gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā šādi dati uzskatāmi atklāj, ka dauzi pasaulē pandēmijas laikā turpinājuši aktīvi iepirkties internetā. Kompānijas ceturkšņa peļņa savukārt sasniegusi 6,3 miljardus ASV dolārus, kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Decembra pirmajā pusē biržā ļoti veiksmīgi debitējis naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb". Šī debija, šķiet, pārspējusi jebkādas pašas optimistiskās cerības, un uzņēmuma akcijas vērtība šāvusies debesīs.

Proti, pirmajā tirdzniecības dienā "Airbnb" akcijas cena ASV Nasdaq biržā palēcās par 112,8% - no 68 ASV dolāriem līdz 144,7 ASV dolāriem. Turklāt uz mirkli "Airbnb" akcijas cena pārkāpa pāri arī 160 ASV dolāru atzīmei, lai gan pēc tam tā no šādām astronomiskām pozīcijām atkāpās.

Katrā ziņā šāda "Airbnb" debija biržā kārtējo reizi apliecina šobrīd, šķiet, visai eiforisko finanšu tirgus stāvokli. Neskatoties uz pandēmiju un to, ka akcijas nebūt nav lētas, tirgus dalībnieki tās turpina iegādāties par arvien augstāku un augstāku cenu. To, kad pienāks kāds finanšu tirgus "savienošanās" punkts ar zemi, rādīs laiks. Vēsture liecina, ka pat neprātīgi cenu burbuļi var būt krietni ilgāka realitāte nekā sākotnēji tas varētu likties.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Tā kā globālie akciju tirgi šī gada pirmajā pusgadā uzrādījuši labu izaugsmi, arī pensiju 2. līmeņa plāniem Latvijā šis ir bijis labs periods. Vērtējot kopš gada sākuma, pozitīvus rezultātus redzam visās plānu kategorijās.

Kā ierasts, labākus rezultātus uzrāda plāni, kas lielāku daļu aktīvu iegulda akcijās, un atsevišķiem plāniem izaugsme pirmajā pusgadā pat pārsniedz +15%. Pozitīvo rezultātu pamatā ir salīdzinoši stabilie makroekonomikas rādītāji, tostarp mērenāka inflācija. To, ka situācija ar inflāciju Eiropā ir normalizējusies, visspilgtāk ilustrēja investoru un sabiedrības ilgi gaidītā bāzes procentu likmes samazināšana, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) veica jūnija sākumā.

Pretēji ECB, ASV centrālā banka procentu likmi vēl atstāja nemainīgu. Pašreiz liela daļa analītiķu prognozē, ka arī ECB nesteigs ar likmju tālāku mazināšanu, un nākamais samazinājums drīzāk gaidāms rudenī, nevis vasarā. Savukārt prognozes par to, kad procentu likmi sāks mazināt ASV centrālā banka arvien ir visnotaļ nekonkrētas.

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, ASV informācijas tehnoloģiju (IT) firmu akciju cenām būtiski samazinoties sakarā ar bažām par izaugsmes palēnināšanos šajā ietekmīgajā sektorā.

Volstrītas indekss «Nasdaq Composite», ko nosaka galvenokārt tehnoloģiju uzņēmumu akcijas, kritās par 1,4%, samazinoties par vismaz 1% trešo tirdzniecības dienu pēc kārtas. Saruka arī abi pārējie Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500», kā arī nozīmīgāko biržu indeksi Eiropā un Āzijā.

Kritums notika pirms šonedēļ gaidāmām centrālo banku sanāksmēm ASV, Japānā un Lielbritānijā, kā arī pirms vairākiem ziņojumiem par ekonomikas rādītājiem un firmu peļņu.

IT firmu akciju cenas ASV ir kritušās, kopš uzņēmums «Facebook» pagājušonedēļ vēstīja par izaugsmes palēnināšanos, jo tam vairāk jātērē datu drošības garantēšanai, atbildot uz kritiku par šī sociālā tīkla privātuma politiku.

Finanšu pasaule tradicionāli lielu uzmanību pievērš tam, ko dara šīs jomas slavenības. Šajā ziņā mūsdienās, šķiet, nav lielākas leģendas par "Berkshire Hathaway" vadītāju Vorenu Bafetu. Tādējādi, ja kaut ko Bafeta kungs sarosījies darīt vai kaut vai pateikt, tad tirgus dalībnieki to mēģina ņemt vērā.

Svaigākais "Berkshire Hathaway" lēmums liecina, ka Bafets atmetis cerību laikrakstu biznesam. Proti, šonedēļ holdinga kompānija lēmusi pārdot savu šādu savu biznesu ("BH Media"), kurā ietilpst vesels lērums ar preses izdevumiem ("Tulsa World", "Richmond Times-Dispatch", "Omaha World-Herald" utt), izdevējam "Lee Enterprises". Jau 2018. gada vidū "Berkshire" nolīga šo kompāniju, lai tā pārvaldītu minētā uzņēmuma laikrakstu biznesu.

Aiziešot pa pieskari

Pēdējos gados V. Bafets pieķerts vairākos izteikumos, kas liecina, ka viņš par drukātas preses nākotni nav diez ko pārliecināts. Pats Bafets gan bieži tiek uzskatīts par kvēlu laikrakstu mīļotāju (jaunībā viņš bija arī avīžzēns), un "Berkshire Hathaway" iepriekšējos gados ik pa laikam ziņojusi par kādas lokālas izdevniecības iegādi.

Tehnoloģiju akcijas šā gada pirmajā pusgadā piedzīvojušas strauju izaugsmi, investoriem ar cerību skatoties uz potenciālo pasaules ekonomiskās situācijas uzlabošanos.

Eksperti norāda, ka, ja ASV Federālo Rezervju sistēma ir pietiekami pārliecināta par ekonomikas perspektīvām, lai sāktu bremzēt savus monetārās stimulēšanas pasākumus, no tā iegūs tehnoloģiju akcijas, raksta Bloomberg.

Tā, Sanfrancisko Federālo Rezevju Bankas Tech Pulse Index, kas atspoguļo situāciju ASV informācijas-tehnoloģiju nozarē, uzrāda uzlabojumu sektora investīcijās, patēriņā, nodarbinātībā, ražošanas apjomos un piegādēs. Indekss maijā pieaudzis līdz 98,96 punktiem, kas ir augstākais līmenis kopš 2008. gada.

Šajā gadā vairāku tehnoloģiju kompāniju akciju cenas ir dubultojušās.

Micron Tehnology akcijas cena pirmajā pusgadā palielinājusies par 126%, otrajā ceturksnī pieaugot par vairāk nekā 50%. Uzņēmuma akcijas cenai augt palīdzējusi DRAM tehnoloģija, un investori arī pozitīvi skatās uz uzņēmuma paziņojumu par Elpida iegādi.

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Pensiju pārvaldītāja IPAS "Indexo" komandai, kas pēc sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma ir uzsākusi darbu pie bankas izveides ieceres īstenošanas, ir pievienojies Tehnoloģiju attīstības virziena vadītājs Gints Ozoliņš.

G.Ozoliņš būs atbildīgs par "Indexo" grupas un nākotnes bankas tehnoloģiju ieviešanu, tostarp iekšējiem organizācijas procesiem, klientu saskarsmes un pakalpojumu izmantošanas pieredzes tehnoloģiju risinājumiem.

G.Ozoliņam ir vairāk nekā 17 gadu pieredze IT vadības jomā. Kopš 2018 viņš ir bijis IT pakalpojumu piegādes direktors ASV tehnoloģiju uzņēmuma "Cognizant Technology Solutions" Zviedrijas filiālē, kurā vadīja komandas ar vairākiem simtiem tehnoloģiju ekspertu. Iepriekš viņš, no 2009. gada, guva pieredzi "Tele2 AB" dažādu IT funkciju un transformācijas programmu vadībā. Savu karjeru IT nozarē G. Ozoliņš sāka "Nordea Bank" kā sistēmu analītiķis, banku sistēmas izstrādes un ieviešanas projekta vadītājs. G. Ozoliņam ir Latvijas Universitātes Datorzinātnes maģistra grāds. Viņš ir papildinājis profesionālās zināšanas arī dažādās apmācību programmās, piemēram Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūtā (MIT) ASV, kā arī "Microsoft", "Amazon" un "Google" tehnoloģiju apguves kursos.

Pasaules ekonomikas atveseļošanās procesa gaitā, ko daļēji noteikusi sabiedrību vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu un dažādu ierobežojumu mazināšana, investoru nauda lielā mērā plūdusi tieši ASV aktīvu virzienā.

Pieejamie Refinitiv Lipper dati liecina, ka investori visā pasaulē šā gada pirmajā pusē ASV vērtspapīru fondos un biržā tirgotajos fondos ieplūdinājuši līdzekļus 900 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords. Turklāt tas ir vairāk nekā investori naudu izvietojuši visā pārējā pasaulē kopā, kur neto ieplūdes rezultāts fondos bijis 840 miljardu eiro apmērā, ziņo The Wall Street Journal.

Piemēram, visā pagājušajā gadā kopā ASV fondos ieplūda par 800 miljardiem vairāk naudas, nekā noplūda. Pārējai pasaulei šī neto summa bija 1,2 triljonu ASV dolāru apmērā. Var spriest, ka šādi dati liecina par to, ka investori mēģina uzticēties tieši ASV ekonomikas atveseļošanās stāstam, kurš, iespējams, izskatās labāk nekā tas ir pārējais pasaulei.

Ir pandēmija vai nav – akcijas pagaidām paliek topā!

ASV ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība nupat pirmo reizi vēsturē pārraususies pāri 11 tūkstošu punktu atzīmei. Vēl tikai jūnija beigās šī indeksa vērtība atradās pie 10 tūkstošu punktu atzīmes.

Kopumā kopš šā gada sākuma minētā ASV akciju "lielindikatora" vērtība ir palēkusies jau par 22%. Šāds sniegums, ja kāds akciju mijējs vai vienkāršs interesents par finanšu tirgiem un ekonomiku pēkšņi pamostos no komas un neko nezinātu, droši vien liktu domāt, ka šis ir kāds lieliskas un visādā citādā ziņā pārliecinošas izaugsmes gads! Nevis globālās tautsaimniecības kraha gads...

Kopš šā gada sākuma plusos pēc pandēmijas – kā izrādās dziļās, bet šajā pašā laikā īslaicīgas bedres - nu izrāpies arī ASV Standard & Poor's 500 indekss (tā vērtība pieaugusi par 3,5%), kurš tomēr atspoguļo plašāku ASV tautsaimniecības nozaru uzņēmumu akciju sniegumu.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup lielākie akcionāri AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital, kuriem kopā ar citām saistītajām personām pieder gandrīz 47% DelfinGroup akciju, publiskajā piedāvājumā pārdos līdz pat 26,4 % Nasdaq Baltic Oficiālajā sarakstā kotētā uzņēmuma DelfinGroup akciju.

Latvijas Banka apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau pavisam drīz – 2024. gada jūnijā, gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 2024. gada jūlijā.

Pirmdien, 3. jūnijā, noslēdzas akcionāriem piederošo Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums, kurā investoriem no Baltijas valstīm ir iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % uzņēmuma akciju, maksājot 1,09 eiro par vienu akciju.

Šis DelfinGroup akcionāru publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem publiskā piedāvājuma prospektiem DelfinGroup lielāko akcionāru piedāvātā cena ir 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā vienas akcijas vidējā apjoma svērtā biržas cena pēdējo trīs pilno kalendāro mēnešu laikā.

Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada 14. jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau 14. jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 12. jūlijā (0,0088 eiro par akciju).

Atbildot uz pandēmijas izraisīto ekonomikas brīvo kritienu, Eiropa tomēr emitēs kopēju parādu. ASV un Ķīna turpina strīdēties. Pagaidām prieks un laime akciju tirgū, kur nobirst arī pa rekordam.

1.Atgriežamies pie rekordiem!

Pagaidām izcili turpina klāties akcijām – sevišķi dažu ASV tehnoloģiju gigantu vērtspapīriem. Piemēram, "Amazon.com" akcijas cena kopš marta vidus ir palēkusies jau gandrīz par 85% (un kopš gada sākuma par 65%). Jāsecina – tie, kas šajā neskaidrajā laikā turpinājuši turēt šos vērtspapīrus, savu bagātību spējuši gandrīz dubultot. "Netflix" akcijas cena šogad pieaugusi uz pusi. Savukārt "Microsoft" un "Apple" akcijas cena kopš gada sākuma palēkusies par trešo daļu un gan "Alphabet", gan "Facebook" – par 15%. Faktiski – kas vienam slikti, otram ir labi. Pandēmija nozīmējusi, ka vērtība turpina augt gan tehnoloģiju, gan arī, piemēram, farmācijas nozares uzņēmumiem.

Lai gan šis gads ASV akciju tirgū iesācies visai nepārliecinoši, ir kompānijas, kuru akciju cenas spējušas demonstrēt straujāku pieaugumu. Turklāt, lai cik tas arī nešķistu dīvaini, pastiprināti tiek pirktas to kompāniju akcijas, kuras jau ilgstoši nespēj strādāt ar peļņu un kurām peļņas ziņā liesi gadi tiek prognozēti arī nākotnē, novērojis Bloomberg.

Pamatā tiek liktas cerības uz dažādiem ar lielāku risku saistītiem tautsaimniecības sektoriem, piemēram, interneta tehnoloģiju sektoru.

Investoru omu uzlabojuši arī vairāki milzīgi korporatīvie darījumi, kur, piemēram, farmācijas kompānija Actavis par 25 miljardiem ASV dolāru lēmusi pārņemt biotehnoloģiju kompāniju Forest Laboratories, kura savu darbību saista ar zāļu izstrādi pret Alcheimera slimību. Tāpat vēl pagājušajā nedēļā Facebook lēma par 19 miljardiem ASV dolāru iegādāties tiešsaistes uzņēmumu WhatsApp. Zināmas spekulācijas un ažiotāža saistās arī ar jauniem spēlētājiem akciju tirgū – tiek gaidīta, piemēram, King Digital Entertainment debija biržā, kas izstrādājusi šobrīd populāro spēli Candy Crush Saga.

Viedpulksteņi rada draudus tradicionālajai pulksteņu industrijai

Dažkārt, izvērtējot kādu tendenču ietekmi, vieglāk ir noteikt zaudētājus nekā uzvarētājus. Līdzīgi, runājot par investīcijām tehnoloģiju kompānijās, teicis arī pasaulslavenais investors Vorens Bafets. Proti, leģendārais investors, uzstājoties ar retu lekciju kādā ASV universitātē, norādīja, ka pagājušā gadsimta pirmajā pusē bija faktiski neiespējami pateikt, kura ASV autoražotāja akcijās ieguldījumi varētu būt perspektīvākie. Spēkratu ražotāju un dažādu zīmolu bija pārāk daudz, un bija zināms, ka izdzīvot visi nespēs. Pasakot šo, V. Bafets izmeta asprātīgu padomu, ka tajā brīdī bija skaidrs, ka zaudētāji būs zirgi, un tādēļ investoram vajadzēja «šortot zirgus» (šortošana ir īso pozīciju atvēršana jeb spēlēšana uz vērtspapīru cenu kritumu).

ASV akciju tirgus vadošie indeksi turpina izteiktu augšupeju un kopš pērnā gada noslēguma gandrīz ik pēc nedēļas sasniedz visu laiku augstākos rādītājus. Kas ir galvenie iemesli tik spēcīgam tirgus kāpumam un vai tam ir potenciāls turpināties?

ASV ekonomika izrādījusies pārsteidzoši spēcīga

Pagājušajā gadā ASV akcijas startēja no relatīvi zemas bāzes, ko radīja 2022. gadā piedzīvotā tirgus korekcija. Lai arī sākotnējo tirgus kustību var galvenokārt saistīt ar tehniskiem iemesliem, proti, investoru vēlmi nopirkt akcijas par izteikti izdevīgām cenām, tomēr tālākās augšupejas pamatā bija fundamentālie faktori.

Pirmkārt, ASV ekonomika ir izrādījusies fenomenāli noturīga pret mēģinājumiem to bremzēt ar monetārās politikas palīdzību. 2023. gada sākumā ekonomisti samērā vienbalsīgi gaidīja, ka ASV ekonomika ieies ievērojami lēnākas izaugsmes fāzē, un diezgan augsti novērtēja arī recesijas varbūtību, kam pamatā bija neizbēgama paaugstināto procentlikmju negatīvā ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu, bezdarba līmeni, patēriņu un uzņēmumu investīcijām.