Mēbeļu ražotājs SIA Dižozols plus ieguldījis 1,6 miljonus eiro ražotnes paplašināšanā, no kuriem 70% veido bankas Citadele kredīts, informē bankas pārstāvji.

Ceturtdien SIA Dižozols plus līdzīpašnieki Ģirts Plakans un Gatis Rudzītis kopā ar bankas Citadele Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāju Ievu Vērzemnieci jaunajās telpās svinīgi iedarbināja jaunu ražošanas iekārtu.

Kopš 2009. gada liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus stabili kāpinājis ražošanas jaudas un apgrozījumu.

«Jau pirms gada bija skaidrs, ka līdzšinējo 4000 kvadrātmetru plašo telpu kapacitāti esam izsmēluši un jāpaplašinās. Atteicāmies no idejas būvēt jaunu ražotni, par lietderīgāku izvēloties mūsu ražotnei līdzās esošā angāra iegādi un pielāgošanu ražošanas vajadzībām. Banka Citadele mūsu ieceri atbalstīja, un rezultātā savas ražošanas un noliktavu telpas esam palielinājuši par 120%, kas mūsu vajadzības kādu laiku pilnā mērā apmierinās,» stāsta SIA Dižozols Plus līdzīpašnieks un vadītājs Ģirts Plakans.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Salaspils mēbeļu uzņēmums SIA "Dižozols plus" - pēc dezinfekcijas vienā no ražošanas blokiem strādājošajiem konstatētās saslimšanas ar Covid-19 dēļ - turpina darbu, sacīja uzņēmuma līdzīpašnieks, valdes loceklis Ģirts Plakans.

Pēc viņa teiktā, galdniecības bloks, kurā strādājošiem konstatēts Covid-19, ir "pamatīgi dezinficēts". Visi "Dižozols plus" darbinieki, kuriem konstatēta saslimšana ar Covid-19, atrodas karantīnā savās mājās. Apzinātas arī šo darbinieku kontaktpersonas, kurām arī ir nozīmēta karantīna mājās.

Savukārt pārējie uzņēmuma darbinieki, kuriem saslimšana ar Covid-19 nav konstatēta un kuri nav bijuši kontaktā ar vīrusa skartajiem cilvēkiem, turpina darbu iztīrītajās telpās. Papildus jau līdzšinējiem uzņēmumā ieviestajiem drošības pasākumiem darbinieki aprīkoti ar speciālām stikla maskām un aizsarglīdzekļiem. Tāpat pirms darba vietas apmeklējuma kompānijas apsardze ikvienam izmēra temperatūru un pārliecinās par šo cilvēku veselības stāvokli.

Laužot stereotipu par to, ka plastmasas mēbeles ir vieglas un neizturīgas, un uzsēžoties uz "zaļā viļņa", zīmols "RePlastic" sācis tirgū piedāvāt mēbeles, kas izgatavotas no pudeļu korķiem.

Uzņēmuma "RePlastic" vadītājs Jānis Kravalis portālam db.lv atklāj, ka biznesa ideju smēlies, "sērfojot" internetā: "Uzgāju internetā, ka Anglijā un ASV ļoti labā līmenī ražo mēbeles no pārstrādātas plastmasas. Sāku pētīt Latvijas tirgu un šādas mēbeles neatradu nevienā veikalā. Atradu piemērotu izejmateriālu tepat Latvijā. Ar vectēva palīdzību uzbūvēju plastmasas pārkausēšanas iekārtu, atradu telpu un sāku ražot!"

"Daudziem plastmasas mēbeles asociējas ar vieglām un neizturīgām lietām. "RePlastic" mēbeļu svars ir līdzvērtīgs koka mēbelēm un pat smagākas. Tās ir krietni izturīgākas par visiem labi zināmajiem plastmasas galdiem, kuri vēja laikā ir jāpiestiprina pie zemes. Mēbelēm nodrošinu likumā noteikto divu gadu garantiju, bet novēroju, ka Anglijā šādām mēbelēm ir 25 gadu garantija, tāpēc esmu ceļā uz to, lai arī Latvijā varētu tādu piedāvāt. Pārstrādātas plastmasas potenciālais pielietojums ir diezgan plašs, to var izmantot sētas dēļu, smilšu kastu, komposta kastu, puķu podu un citu āra lietu ražošanai. Es primāri saskatu vislielāko potenciālu tieši dārza mēbeļu ražošanā, bet ziemas sezonai varētu izstrādāt arī ragavas bērniem," stāsta jaunais uzņēmējs.

Mēbeļu nozarē izmaiņas drīzumā nav sagaidāmas, atzina asociācijas "Latvijas mēbeles" prezidents Juris Griķis.

Viņš minēja, ka pēdējais trīs gadu periods būtiski izmainīja mēbeļu nozari. Covid-19 pandēmija mājas mēbeļu ražotājiem ļāva izpārdot noliktavu atlikumus un ražošanas jaudas aizpildīt pusgadu uz priekšu. Savukārt karš Ukrainā radīja haosu materiālu piegādes ķēdēs. Ozola zāģmateriāliem cenas pieauga pat divas reizes un sankciju rezultātā uzņēmumi bija spiesti pārskatīt piegādātājus un celt cenas.

Ar kara sākumu Eiropas tirgos iestājās stagnācija, kā arī nozari ietekmēja inflācija un EURIBOR likmes kāpums. Dažādās Eiropas valstīs, tostarp Skandināvijā, Vācijā un Francijā, pasūtījumu apjomi nokritās līdz pat 40%. Galvenais izaicinājums šajā laikā mēbeļu nozarē bija saglabāt darbaspēku.

Tirgū sāk parādīties pieprasījums pēc ilgtspējīgākiem produktiem, sacīja Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele.

"Pamazām tirgu sāk manīt Zaļā kursa ietekmi ne tikai pārkārtošanās ziņā, oglekļa dioksīda (CO2) pēdas mērīšanā, bet tostarp ienāk "zaļākas" mēbeles, materiāli, gan jaunu produktu inovācijās, gan arī vietu rod atjaunotas, restaurētas, labotas mēbeles, īpaši mājsaimniecībās," stāstīja Erele.

Tāpat viņa piebilda, ka patlaban Eiropas līmenī notiek aktīvs darbs pie standarta "Mēbeles kā pakalpojums" jeb īres pakalpojuma ieviešanas. Līdz ar ko, šī iezīme sāks parādīties Eiropas publiskajos iepirkumos.

"Šādas un vēl citas iezīmes, tostarp par paplašināto ražotāju atbildību ienāks tirgū regulējošā, rekomendējošā veidā un bez šaubām liks mainīties un pielāgoties ražotājiem," atzīmēja asociācijas vadītāja.

Bērnu mēbeļu ražotājs Iemīļotā koka mājiņa (SIA Beloved tree house) «laužas» eksporta tirgū.

Zīmola mēbeles aizceļo uz Eiropu vai Ameriku, Latvijā paliek vien 10%. Pašlaik Iemīļotā koka mājiņa ir mazs ģimenes uzņēmums, kuru kopš 2018. gada maija attīsta Ieva Sīpola kopā ar vīru Rolandu. Uzņēmums piedāvā izgatavot dabīgā koka mēbeles bērniem, kuras atbilst Montesori pieejai. Kokmateriāli tiek iepirkti Latvijā.

Visvairāk – gultu modeļu

«Sākotnējo ideju par to, ko un kā vēlamies ražot, esam īstenojuši pilnībā. Izgatavojam dizaina mēbeles pēc individuāla pasūtījuma, un mūsu piedāvātais klāsts šobrīd ir diezgan plašs. Taču mums noteikti vēl ir, kur augt, un piedāvājums tikai paplašināsies. Taču uz savu mērķu izpildi vēl esam ceļā. Tā kā visu darām paši, tad arī mērķu sasniegšanas process ir pakāpenisks un sistemātisks – kamēr nav izpildīts viens uzdevums, nākamo izpildīt nav iespējams. Savukārt, tiklīdz viens mērķis ir sasniegts, tā sev izvirzām nākamo, uz ko tiekties. Šobrīd strādājam pie tā, lai pabeigtu biroju, foto telpu un nostabilizētu ikmēneša pārdošanas apjomu,» stāsta I. Sīpola. Plašākais ir gultiņu modeļu piedāvājums, jo tas ir arī pieprasītākais. Šobrīd piedāvājumā ir vairāk nekā 30 gultiņu modeļi, tomēr katru ir iespējams personalizēt, pielāgojot to klientu vēlmēm un gaumei. Taču ir izgatavotas arī citas tematiskas bērnu mēbeles, piemēram, bērnu darbagalds ar magnētisku tāfeli un ar roku apgleznotiem magnētiem, kā arī pilns guļamistabas mēbeļu komplekts. Uzņēmēja stāsta, ka strauji palielinās ražotāju skaits gan Latvijā, gan Eiropā, taču pārdošanā tiek piedāvāti vien pāris vienkāršu modeļu, kas pēc dizaina ir gandrīz vienādi. Tendence ir šos modeļus izgatavot pēc iespējas īsākā laika periodā un pārdot par salīdzinoši mazāku cenu.

"Ikea" piedāvā risinājumu tiem, kuri vēlas paildzināt savu mēbeļu kalpošanas laiku vai dot tām otro dzīvi. Uzņēmums atpirks lietotas "Ikea" mēbeles, kuras joprojām ir labā stāvoklī, lai tām atrastu jaunas mājas.

Šis ir izmēģinājuma projekts, kura mērķis ir rast arvien jaunus veidus, kā Latvijā īstenot ilgtspējīgas uzņēmējdarbības principus. Uzņēmums aicina no 12. novembra līdz 6. decembrim pārdot "Ikea" mēbeles, kas pircējiem vairs nav vajadzīgas, lai dotu tām otro dzīvi. Atpirktās lietotās mēbeles tiks pārdotas "Ikea", kur tās varēs iegādāties kāds, kam tās būtu noderīgas.

"Ikea" Latvija vadītāja Inga Filipova skaidro, ka šī iniciatīva ir viens no veidiem, kā "Ikea" ar vienkāršiem un pieejamiem risinājumiem palīdz ikdienā izdarīt ilgtspējīgākas izvēles.

""Ikea" ir apņēmies atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem un planētu, un mūsu mērķis radīt labāku ikdienas dzīvi, vienlaikus saudzējot planētu. Jaunā īstermiņa kampaņa jeb izmēģinājuma projekts – "Ikea" mēbeļu atpirkšana – ir solis pretī šim uzņēmuma mērķim. Mūsu veiktie pētījumi apliecina, ka bažas par planētas nākotni pieaug, un tas satrauc arvien lielāku skaitu cilvēku. Šajā jomā joprojām ir daudz darāmā, tomēr, iegādājoties jaunas mēbeles, no iepriekšējām vēlams atbrīvoties dabai draudzīgā veidā. Kopumā cilvēki labprāt atdod, pārdod vai salabo liekās vai nokalpojušās lietas, taču ir svarīgi, lai tas būtu viegli un ērti izdarāms," stāsta I. Filipova.

Asociācijām Latvijas Koks un Latvijas Mēbeles ir iecelti jauni izpilddirektori, sacīja līdzšinējais asociāciju izpilddirektors Andris Plezers.

Viņš pastāstīja, ka no šodienas devies pensijā un turpmāk vairs nevadīs abas asociācijas.

Par Latvijas Koks izpilddirektoru turpmāk nozīmēts Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju Asociācijas (LNMA) izpilddirektors Artūrs Bukonts. Savukārt asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektora amatā Plezera vietā iecelta Ieva Erele.

Informācija Firmas.lv liecina, ka Erele Latvijas Mēbeles izpilddirektores amata pienākumus sākusi pildīt šā gada 30.janvārī.

Asociācijā Latvijas Koks ir apvienojušies kokapstrādes un mēbeļu uzņēmumi, no kuriem lielākie uzņēmumi ir kokapstrādes uzņēmums Latvijas Finieris, kokskaidu plātņu ražotājs Kronospan Riga un Latvijas Finiera meitasuzņēmums Verems. 2016.gadā Latvijas Koks uzņēmumi strādāja ar 481,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,6% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt uzņēmumu eksporta apmērs palielinājās par 10,8%, sasniedzot 369,4 miljonus eiro.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA Rīgas Krēslu fabrika ražotnē, kur tiek ražotas dažādas mēbeles.

Rīgas Krēslu fabrika (RKF) jau kopš 1999. gada ražo krēslus, galdus, mīkstās un citas mēbeles.

Uzņēmums galdus un krēslus ražo no liekti līmēta saplākšņa, kas, pēc uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Alda Circeņa domām, ir dizainiski pievilcīgs un ergonomisks materiāls. RKF ražo mēbeles arī mācību iestādēm, tādēļ uzskata par nepieciešamu nepārtraukti meklēt risinājumus, kas mēbeles padara vēl draudzīgākas cilvēka ķermenim un palīdz, skolas solā sēžot, nenogurt. «Mana vēlme ir, lai Latvijas skolās būtu normāli krēsli,» teic A.Circenis.

Latvijas skolās šobrīd ir liels pieprasījums pēc galdiem ar lamināta virsmu. Savukārt, birojos pieprasītas ir tā sauktās akustiskās mēbeles, kas slāpē apkārtējos trokšņus. Tas šobrīd ir viens no galvenajiem uzdevumiem biroju mēbeļu ražošanā, par tendencēm stāsta A.Circenis.

Šogad Latvijas mēbeļu ražotājiem nemitīgi noticis aktīvs darbs ar pilnīgi jaunajiem klientiem un jauniem produktiem, aģentūrai LETA stāstīja Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele.

Tāpat viņa norādīja, ka liela daļa uzņēmumu patlaban investē uzņēmumā un veido atsevišķas jauno produktu attīstības daļas vai filiāles.

"Kopumā paredzams, ka gads noslēgsies ar 10-18% kritumu atsevišķos sektoros, līdz pat 25% kritumu atsevišķos uzņēmumos, taču darbs notiek, pēc iespējas cenšoties saglabāt nodarbināto skaitu," stāstīja Erele.

Raugoties uz pasūtījumu apjomu, Erele atzina, ka vēl ir nepieciešams sasniegt labākus pārdošanas rādītājus, lai atsāktu domāt par tālākajām investīcijām jaunās iekārtās, digitalizācijā un atjaunojamās enerģijas piemērošanā. Patlaban pasūtījumu sarukumu izjūt gandrīz katrs nozarē strādājošs uzņēmums.

Erele stāstīja, ka patlaban cenas atsevišķās materiālu kategorijās ir jau mazinājušās un, lai gan situāciju joprojām apgrūtina karš Ukrainā, loģistikas problēmas un sadārdzinājumi, kopumā dažādu nozarei nepieciešamo materiālu pieejamība vērtējama kā laba.

Ģimenes uzņēmums no Talsiem SIA "Luula" ražo radošuma attīstību veicinošas bērnu dizaina mēbeles, kas atbilst Montesori pedagoģijas pamatprincipiem.

"Pirmajā acumirklī šķiet, ka bērnu preču jomā ir daudz dažādi interesanti piedāvājumi, bet, kad vēlies kaut ko patiesi funkcionālu, izvēles iespējas strauji sašaurinās. Kad jaunākā meita bija maza, meklējām mēbeles, ko izvietot viņas mazajā istabiņā. Vajadzēja kaut ko ne tikai skaistu, bet arī kompaktu, ietilpīgu, bērna fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu – lai bērns visu laiku neaicinātu mūs palīgā un patstāvīgi varētu izvietot un paņemt savas mantas. Ņemot vērā to, cik atšķirīgi bērns redz vidi no sava skata punkta, gribējās piedāvāt Selīnai savu personīgo pasaulīti, kur glabāt noslēpumus un radīt brīnumus. Mēs visi atceramies savus bērnības sapņus. Un kā katru vakaru vecāki lika tos sagraut – sakārtot mantas... Kā lai bērns izveido sapņu karalisti un vakarā to vienkārši aizver?" tā Inga Sokolova, SIA "Luula" produktu dizaina autore.

Latvijas koka mēbeļu eksports šogad pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu samazinājies par 24,3%, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati.

Koka mēbeles sešos mēnešos šogad no Latvijas izvestas kopumā 97,576 miljonu eiro apmērā, tostarp uz Dāniju - 26,805 miljonu eiro apmērā, kas ir 27,5% (pirms gada - 28,5%) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 27% mazāk nekā 2022.gada sešos mēnešos.

Savukārt uz Vāciju šogad pirmajā pusgadā koka mēbeles vestas 11,592 miljonu eiro vērtībā, kas ir kāpums par 3,4% salīdzinājumā ar 2022.gada pirmo pusgadu, bet uz Zviedriju - 8,106 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 21,6%. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 11,9% (pirms gada - 8,7%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 8,3% (pirms gada - 8%).

Vienlaikus Latvijā koka mēbeles šogad pirmajos sešos mēnešos ievestas 40,393 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 22% salīdzinājumā ar pirmo pusgadu pērn.

Latvijas koka mēbeļu eksports pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2021.gadu palielinājies par 7%, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati.

Koka mēbeles 2022.gadā no Latvijas izvestas kopumā 238,034 miljonu eiro apmērā, tostarp uz Dāniju - 68,212 miljonu eiro apmērā, kas ir 28,7% (gadu iepriekš - 28,3%) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā.

Savukārt uz Vāciju pērn koka mēbeles vestas 22,033 miljonu eiro vērtībā, kas ir pieaugums par 4,5% salīdzinājumā ar 2021.gadu, bet uz Zviedriju - 18,381 miljona eiro apmērā, kas ir kāpums par 0,9%. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 9,3% (pirms gada - 9,5%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 7,7% (pirms gada - 8,2%).

Vienlaikus Latvijā koka mēbeles pagājušajā gadā ievestas 101,372 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 0,4% salīdzinājumā ar 2021.gadu.

Latvijas koka mēbeļu eksports šogad pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu samazinājies par 27%, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati.

Koka mēbeles 2024.gada pirmajos divos mēnešos no Latvijas izvestas kopumā 25,625 miljonu eiro apmērā, tostarp uz Dāniju - 8,375 miljonu eiro apmērā, kas ir 32,7% (attiecīgajā periodā pirms gada - 27,2%) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 12,3% mazāk nekā 2023.gada pirmajos divos mēnešos.

Savukārt uz Vāciju koka mēbeles šogad pirmajos divos mēnešos izvestas 2,922 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 38,7% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmajiem diviem mēnešiem, bet uz Zviedriju - 2,1 miljona eiro vērtībā, kas ir kritums par 21,7%. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 11,4% (pirms gada - 13,6%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 8,2% (pirms gada - 7,6%).

Latvijas koka mēbeļu eksports šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 14,1% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati.

Koka mēbeles 2018.gada pirmajos četros mēnešos no Latvijas izvestas kopumā 47,542 miljonu eiro apmērā, tostarp uz Dāniju - 11,539 miljonu eiro apmērā, kas ir 24,3% (pirms gada - 18%) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 16,1% vairāk nekā 2017.gada pirmajos četros mēnešos.

Savukārt uz Vāciju šogad četros mēnešos koka mēbeles vestas 6,261 miljona eiro vērtībā, kas ir kritums par 25% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet uz Zviedriju - 3,946 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 9,1%. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 13,2% (pirms gada - 15,1%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 8,3% (pirms gada - 7,8%).

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Mēbeļu ražotāju asociācija Latvijā parakstījušas sadarbības līgumu, lai stiprinātu uzraudzību preču drošuma jomā un attīstītu sadarbību starp PTAC un asociāciju, liecina PTAC publiskotā informācija.

Tāpat ar sadarbības līgumu iecerēts veicināt preču atbilstību, kā arī uzlabot patērētāju un komersantu informētību par preču drošuma aspektiem.

Sadarbības ietvaros plānoti pasākumi, tostarp informēšanas aktivitātes patērētāju un komersantu auditorijām, apmācību organizēšana ražotājiem, tirgus uzraudzības projektu organizēšana, informācijas apmaiņa jomās, kurās nepieciešama pastiprināta uzraudzība, piemēram, e-komercijas jomā, vadlīniju izstrādē komersantiem un citiem.

Kā skaidro PTAC, dažādu sadarbības aktivitāšu nepieciešamību radījis arvien pieaugošais patērētāju sūdzību skaits par tirgū iegādāto mēbeļu kvalitāti un atbilstību prasībām. Veicot tirdzniecības vietu klātienes un internetveikalu apsekojumus, PTAC secinājis, ka lielākoties patērētājiem netiek nodrošināta informācija par ražotāja norādījumiem preces pareizai lietošanai vai lietošanas ierobežojumiem un netiek nodrošināta preces instrukcija.

Par spīti nosaukumam, SIA Palešu mēbeles produkcija tiek izgatavota no pirmreizējiem izejmateriāliem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tiesa, dizains tik tiešām ir aizgūts no paletēm. «Izgatavojam mēbeles no labiem materiāliem, tie ir apstrādāti un nav jāsatraucas par skabargām, kas var gadīties mēbelēm, kuras pašrocīgi izgatavotas no apslīpētām paletēm,» saka Anete Spēlmane, SIA Palešu mēbeles īpašniece un dizainere. Uzņēmuma ražoto mēbeļu dizaina pamatā apvienota tradicionālā, visiem labi zināmā t.s. eiropaletes forma un modernas koka apdares tehnikas. «Rezultāts ir augstas kvalitātes oriģinālas mēbeles ar personalizētu dizainu,» skaidro A. Spēlmane. Ražošanas procesā tiek izmantots apstrādāts priedes vai egles koks un ekoloģiskas krāsās, kas izceļ tā dabisko struktūru.

Investējot 1,5 milj. eiro, liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols plus par 120% palielinājis ražošanas un noliktavu telpas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunas ražotnes izveide mēbeļu ražošanā Latvijā pēdējos gados nav ikdiena, bet drīzāk patīkams izņēmums.

«Esam izauguši un līdzšinējās telpas 4000 kvadrātmetru platībā ir kļuvušas par šaurām. Tālākas izaugsmes iespējas tagadējā formā ir izsmeltas. Tāpēc nolēmām iegādāties līdzās esošu ražošanai piemērotu tukšu angāru 5000 kvadrātmetru platībā. Tam bija nepieciešams remonts un pielāgošana mēbeļu ražošanas un noliktavas vajadzībām,» skaidro SIA Dižozols plus līdzīpašnieks Gatis Rudzītis. No jauna nācies veidot elektroapgādes, ugunsdzēsības signalizācijas, kā arī ventilācijas un apkures sistēmas. Pārtaisīt nācās arī grīdas, remonts bija nepieciešams jumtam, paveikto uzskaita SIA Dižozols plus līdzīpašnieks Ģirts Plakans.

Mēbeļu eksporta ienākumu pieaugums atsver mazākus realizācijas ienākumus pašu mājās, labu izaugsmi demonstrē liekti līmēto mēbeļu ražotāji

To liecina asociācijas Latvijas Mēbeles apkopotie dati. Kopējais asociācijā ietilpstošo uzņēmumu neto apgrozījuma pieaugums pērn sasniedzis 82,44 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2015. gadu ir pieaudzis par 10,2% jeb 7,65 milj. eiro.

«Kopumā pagājušais gads ir uzskatāms par mērenas izaugsmes gadu, ko lielākoties nodrošināja eksporta ienākumu pieaugums,» 2016. gadā sasniegto rezultātu vērtē asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektors Andris Plezers. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka ienākumu pieaugums no eksporta pārsniedzis kopējo apgrozījuma pieaugumu. «Protams, ir uzņēmumi, kuri turpina salīdzinoši strauju neto apgrozījuma audzēšanu – vairums no tiem ir saistīti ar liekti līmēto mēbeļu un to detaļu ražošanu,» skaidro A. Plezers, norādot uz SIA Kvist Industries un SIA Dižozols Plus neto apgrozījuma kāpumiem.

Kafejnīcām un restorāniem pēdējie gadi bijuši izaicinājumu pilni. Daudzas kafejnīcas pacietīgi gaidīja ierobežojumu mazināšanu, kas ļautu atkal pilnvērtīgi uzņemt savus iecienītos klientus iekštelpās. Iespējams, daži no viesmīlības industrijas pārstāvjiem izmantoja šo periodu, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas interjerā. Profesionāla interjera dizainere palīdzēja atjaunot senu un iemīļotu ģimenes kafejnīcu Dobeles novadā, kas mantojumā saņemta no tēva. Dizainere dalās ar padomiem, ko būtu lietderīgi ņemt vērā citiem uzņēmumu īpašniekiem – ar ko sākt un kas jāpatur prātā, atjaunojot īpašumu un vienlaikus saglabājot cieņu arī pret tā vēsturisko veidotāju.

Kafejnīca Kaprīze dibināta 1994. gadā visai zīmīgā datumā – 18. novembrī, kad tiek svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Kopš šī brīža daudz kas ir noticis un mainījies. Ģimenes kafejnīcai bija nepieciešamas pārmaiņas – telpas, kura tiek izmantota arī dažādām viesībām, interjers bija novecojis, tā izskatījās tumša. Īpašnieku vēlme ar profesionālas interjera dizaineres palīdzību bija izveidot gaišu, mājīgu un viesmīlīgu telpu, kas atspoguļotu jaunos saimniekus, vienlaikus stāstot arī par šīs vietas seno vēsturi.

Ar ko sākt pārvērtības

Pirms sākt plānot, svarīgākā lieta, kas jāņem vērā, ir budžets. Budžeta aplēses ļaus saprast, cik lielas izmaiņas un apjomīgs renovācijas process var būt. Arī vēlamais laika grafiks ir nozīmīgs – cik ilgi uzņēmums var būt slēgts vai ierobežota to pakalpojumu sniegšana, lai īstenotu visas plānotās pārmaiņas. Tas palīdzēs ne tikai saplānot pārējās lietas – izveidot jauno plānojumu, piesaistīt darbaspēku remontam, pasūtīt mēbeles un plānot piegādes, visu aprīkot un uzstādīt, bet arī savlaicīgi informēt klientus par gaidāmajām izmaiņām.

Mēbeļu ražotāju ienākumu kāpumu šogad vairāk sekmējis pārdošanas apjomu pieaugums ārzemēs, kas spējis kompensēt vietējās pārdošanas kritumu

To apliecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati par uzņēmumu neto apgrozījuma izmaiņām šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laiku pērn.

Asociācijā Latvijas mēbeles ietilpstošo uzņēmumu kopējais neto apgrozījums sasniedzis 44,49 milj. eiro, kas, salīdzinot ar pērno gadu, ir par 0,8% jeb 0,36 milj. eiro vairāk. Interesanti, ka kopumā eksporta pieaugums ir 1,33 milj. eiro, kas nozīmē, ka ienākumu palielinājuma lauvas tiesu nodrošinājis realizācijas apjomu kāpums tieši eksporta tirgū.

Asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers atzīst, ka 0,8% apgrozījuma pieaugums ir savdabīga «vidējā temperatūra slimnīcā». «Neto apgrozījumu būtiski teju par nepilnu miljonu eiro kāpinājis SIA Dižozols Plus, par nepilniem 0,5 miljoniem eiro – SIA Bolderāja serviss, kas vidējiem ražotājiem ir ļoti liels kāpums. Turklāt SIA Daiļrade koks neto apgrozījumu palielinājusi par 0,246 milj. eiro. Lai arī skaitliskā izteiksmē pieaugums par nepilniem 0,2 milj. eiro nav liels, tomēr šādu pieaugumu sasniegušajai SIA Sencis tas ir 18% apmērā,» skaidro A. Plezers. Viņš norāda, ka kopumā labus izaugsmes tempus uzrāda liekti līmēto mēbeļu un mēbeļu detaļu ražotāji.

Latvijas mēbeļu ražotājiem ir grūti realizēt produkciju ārvalstīs saistībā ar pārprodukciju Eiropā, aģentūrai LETA pastāstīja asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers.

«Eiropā ir liela mēbeļu pārprodukcija. Līdz ar to Eiropa pati meklē noieta tirgus citās valstīs, un mēbeļu ražotājiem ir ļoti grūti, arī Latvijas mēbeļu ražotājiem, jo šeit iekšējais patēriņš ir tikai līdz 30% no tā, ko Latvija var saražot,» teica Plezers, piebilstot, ka pārprodukcijas dēļ ārvalstu tirgus ir ļoti piesātināts un konkurence - ļoti liela.

Tajā pašā laikā asociācijas mēbeļu ražotāju realizācijas apmēri vietējā tirgū šogad pirmajā pusgadā ir kritušies, bet eksporta apmēri, neraugoties uz piesātināto tirgu, palielinājušies - uzņēmumi aktīvi strādā pie eksporta attīstības.

Vienlaikus viņš piebilda, ka šogad Latvijas mēbeļu ražotāji nav papildinājuši eksporta valstu loku, jo šeit ražotās gaišās mēbeles ir pieprasītas tikai Eiropas ziemeļu daļā. Pēc viņa teiktā, Latvijas ražotāju mēģinājumi iekarot Saūda Arābijas un Āfrikas tirgu nav izdevušies.

Ražotāji palielinājuši ienākumus, kaut arī katrā atsevišķā segmentā strādājošo rezultātus ietekmējuši specifiski notikumi

To apliecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati par uzņēmumu neto apgrozījuma izmaiņām pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar gada pirmo pusi pērn, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Asociācijā Latvijas mēbeles ietilpstošo uzņēmumu kopējais neto apgrozījums sasniedzis 26,1 milj. eiro. Tas gada laikā audzis par 2,8% jeb 0,7 milj. eiro. «Lai gan tā ir vairāk nekā vidējā salīdzināmā temperatūra, tomēr, neraugoties uz dažādiem notikumiem, tā rāda pozitīvu ainu,» datus komentē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents Juris Griķis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka asociācijā jau ir notikušas izmaiņas biedru rindās. «Asociācijā darbojas arī strauji augošais SIA Kvist, kas gan pērn, gan šogad turpina gan ražošanas apjomu kāpumu, gan šo plānu īstenošanai ir palielinājis darbinieku skaitu,» uzsver J. Griķis. Viņš gan steidz piemetināt, ka asociācijas Latvijas mēbeles salīdzinošajos rādītājos Kvist iespētais nav ietverts. Tāpat asociācijas vadītājs vērš uzmanību uz to, ka asociācija būs spiesta šķirties no biedra SIA Pinus GB, kuram pasludināta maksātnespēja. «Tāpat kā cilvēka dzīve, tā arī uzņēmumi kaut kad rodas un kaut kad arī dodas mūžībā,» lakoniski situāciju komentē J. Griķis.

Mēbeļu eksporta ieņēmumu samazinājums šā gada pirmajā pusgadā ir par vairāk nekā 12 miljoniem eiro jeb 13,8% salīdzinājumā ar analogu laiku pērn. Asociācijas Latvijas mēbeles biedru dati rāda pretējo – ienākumu pieaugumu

«Šogad operatīvie eksporta ieņēmumu apjomi ir lielāki par 2014., 2015. gada analogu laiku un ir līdzvērtīgi 2016. gada pirmajā pusgadā iespētajam, un tomēr 2019. gada pirmajā pusgadā ir eksporta kritums, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet tā nav nekāda traģēdija, jo tas neatspoguļo situāciju mēbeļu ražošanā,» vērtē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Savukārt asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektore Ieva Erele norāda, ka biedru vidū vērojams neliels, bet stabils pieaugums apgrozījumā (no 25,27 milj. eiro pērn līdz 26 milj. eiro šogad) un eksportā (no 17,7 milj. eiro pērn līdz 19,26 milj. eiro šogad), salīdzinot ar kopējo nozares lejupslīdi. «Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vērojams, ka samazinājums saražotās produkcijas realizācijā ir guļamistabas koka mēbeļu sektorā, kā arī ēdamistabas un dzīvojamās istabas koka mēbeļu sektorā, lai gan jāatzīmē, ka tai pašā laikā ļoti labs pieaugums vērojams veikalu koka mēbeļu sektorā un virtuves mēbelēs, attiecīgi samazinājums nav viennozīmīgs,» tā I. Erele.