Lai uzlabotu kopbraukšanas pakalpojuma kvalitāti un lietotāju pieredzi, kopbraukšanas platformā “Bolt” tagad ir pieejamas divas jaunas kategorijas – “Taxi” un “Taxi Comfort”, informē uzņēmums.

Šajās kategorijās pārvadājumus veiks taksometru automašīnas ar “dzeltenajām” numurzīmēm (TQ vai TX). Vienlaikus visās pārējās kategorijās, kā “Kids”, “Pets”, “Assist”, “XL” un citās, taksometru automašīnas nebūs pieejamas, un šajās kategorijās varēs norēķināties tikai ar “Bolt” aplikāciju.

Braucieni jaunajās “Taxi” un “Taxi Comfort” kategorijās būs ātrāki, jo taksometri var izmantot sabiedriskā transporta joslas. Maksājumus varēs veikt gan skaidrā naudā, gan ar norēķinu karti, gan “Bolt” aplikācijā.

Braucieniem “Taxi” kategorijā tiek piemērots kategorijas “Bolt” 1.2x tarifs, savukārt “Taxi Comfort” kategorijā braucienam tiek piemērots kategorijas “Bolt” 1.4x tarifs, jo šī kategorija piedāvā paaugstinātu komforta līmeni. Tarifi šajās kategorijās paliks nemainīgi arī paaugstināta pieprasījuma situācijās. Gadījumā, ja lietotājs vēlas izmantot jau ierastās populārās kategorijas, piemēram, “Kids”, “Pets”, “Assist” un “XL”, taksometru automašīnas tajās nebūs pieejamas, un turpmāk šajās kategorijās par braucienu varēs norēķināties tikai ar “Bolt” aplikāciju. Līdz ar to “Bolt” aplikācijā Rīgā ir pieejamas jau 11 braucienu kategorijas – “Taxi”, “Taxi Comfort”, “Bolt” jeb standarta kategorija, “Economy”, “Comfort”, “Kids”, “Pets”, “Assist”, “XL”, “Premium” un “Tesla”. Ierastajās braucienu kategorijās, gluži kā līdz šim, darbojas atšķirīgs tarifs, kas ir piemērots katras kategorijas specifikai.

Igaunijas valsts Rezervju centrs parakstījis līgumus ar mazumtirgotājiem, kas darbojas ar zīmoliem "Coop", "Lidl", "Grossi Toidukaubad", "Rimi" un "Selver", par 27 krīzes veikalu izveidi 12 apriņķos, paziņojis Rezervju centrs.

Pirmajā publiskajā iepirkumā Rezervju centra nolūks bija izveidot krīzes veikalus 61 vietā visā Igaunijā, taču tika saņemti piedāvājumi par nedaudz vairāk nekā pusi no pieprasītajām vietām.

"Krīzes veikalu koncepcija Igaunijā ir jauna, jo gan privātie uzņēmumi, gan valdība dala atbildību par izturētspējas palielināšanu. Rezervju centrs nodrošina veikaliem jaudīgus elektrības ģeneratorus, savukārt mazumtirgotāji iegulda līdzekļus savu tehnisko sistēmu pārkonfigurēšanā, lai liela elektroapgādes pārtraukuma gadījumā veikals, kā arī aptieka un bankomāts, kas atrodas telpās, varētu turpināt darboties, izmantojot alternatīvo enerģiju. Šim sadarbības modelim ir nepieciešams laiks, lai uzņēmumi pielāgotos un izprastu tā darbību," teica Rezervju centra valdes loceklis Prīts Plompū.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Mazumtirdzniecība ir viena no jomām, kurā strauji ienāk jaunākās tehnoloģijas – sākot no mākslīgā intelekta un ar to darbināmiem robotiem, līdz pat inteliģentiem automatizācijas risinājumiem un paplašinātajai realitātei. Kā šie mazumtirdzniecības risinājumi tuvākajā nākotnē ietekmēs pircēju iepirkšanās paradumus un Latvijas veikalu darbību, un vai tie spēs cīnīties ar zādzību pieaugumu?

Jāuzsver, ka ekonomiskie apstākļi un augstā inflācija Latvijā ir bijis katalizators veikalu automatizācijas uzplaukumam. Šis process ne tikai optimizē resursus, bet arī nodrošina klientiem augstas kvalitātes un efektīvu iepirkšanās pieredzi. Abu minēto faktoru mijiedarbībā ir radīta uzlabota un tehnoloģiski piesātināta mazumtirdzniecības vide, kurā uzņēmumi sasniedz savu maksimālo efektivitāti, bet pircējiem tiek nodrošinātas ērtības un personalizēta apkalpošana.

Mākslīgais intelekts cīņā ar zādzībām

Mākslīgā intelekta risinājumi arvien biežāk tiek izmantoti mazumtirdzniecībā, nodrošinot pašapkalpošanās kasu netraucētu darbību, palīdzot efektīvāk pārvaldīt preču piegādi, labāk izprast patērētāju uzvedību un pasargāt no zādzībām. Jāatzīst, ka zādzības šobrīd ir viena no aktuālākajām problēmām mazumtirdzniecības nozarē, turklāt inflācijas apstākļos tā ir kļuvusi vēl izplatītāka.

AS Grenardi Group, vadošais juvelierizstrādājumu veikalu tīkls Baltijā, pērn turpināja paplašināties Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ar GRENARDI un GIVEN veikalu zīmoliem.

Līdz ar 11 jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu pērnajā gadā, Grenardi Group Baltijas valstīs pašlaik ir 82 veikali. 2023. gadā Grenardi Group mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 40%, liecina neauditētie konsolidētie finanšu rezultāti. Pieaugumu veicināja mazumtirdzniecības tīkla paplašināšanās, pārdošanas apjoma pieaugums esošajā veikalu tīklā un GRENARDI iegāde.

2023. gada 1. decembrī AS GIVEN Jewellery iegādājās mazumtirdzniecības tīklu GRENARDI (kurā ietilpst SIA Grenardi Latvia un OÜ Grenardi Estonia) un pēc darījuma mainīja nosaukumu uz AS Grenardi Group. Darījums ļāva Grenardi Group nostiprināt savas pozīcijas kā vadošajam un straujāk augošajam juvelierizstrādājuma nozares spēlētājam Baltijā. GRENARDI iegādes cena ir ~10 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu finansēja grupas akcionāri, palielinot pamatkapitālu par 6,2 miljoniem eiro. Grupā tagad darbosies abu zīmolu veikalu tīkli – GIVEN, kas piedāvā mūsdienīgas rotas par pieejamām cenām, un GRENARDI, kam piedāvājumā ir ekskluzīvas juvelierizstrādājumu kolekcijas.

Kristaps Porziņģis ar Bostonas "Celtics" vienību pirmdien izcīnīja Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempiontitulu, Porziņģim kļūstot par pirmo Latvijas basketbolistu - NBA čempionu.

Finālsērijas piektajā mačā "Celtics" savā laukumā ar 106:88 (28:18, 39:28, 19:21, 20:21) pārspēja Dalasas "Mavericks", sērijā līdz četrām uzvarām tiekot pie panākuma ar 4-1. Bostonas komandai tas ir pirmais čempiontituls kopš 2008.gada.

Porziņģis, kurš sērijas trešo maču izlaida pēdas savainojuma dēļ, iepriekšējā sērijas spēlē atradās uz rezervistu soliņa, taču laukumā nedevās, bet piektajā spēlē latvietis iesaistījās spēlē jau pirmajā ceturtdaļā.

Latvijas basketbolists kopā spēlēja 16 minūtes un piecas sekundes un, realizējot divus divu punktu metienus un vienu no diviem soda metieniem, guva piecus punktus. Viņš arī atzīmējās statistikā ar vienu atlēkušo bumbu un divām piezīmēm, iekrājot +/- rādītāju +8.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 570 000 eiro apmērā Baltic RE Group, nekustamā īpašuma renovācijai Rūpniecības ielā 32, Rīgā pie Viesturdārza.

Ēkā atrodas privāts bērnudārzs, tāpēc svarīgi uzlabot ēkas energoefektivitāti un telpu iekārtojumu, lai radītu drošu, modernu vidi bērniem.

Projekts ietver vēsturiskās ēkas, kuras pagalmā ir labiekārtots laukums bērnudārza āra aktivitātēm, rekonstrukciju – palielinot tās energoefektivitāti, pilnībā atjaunojot ēkas sistēmas, fasādi, logus, kā arī uzlabojot telpu iekārtojumu. Renovāciju veic SIA "Alvo Park 2", kas ir fonda Baltic Re Group grupas uzņēmums.

“Esam gandarīti, ka ar Luminor palīdzību varam uzlabot un pielāgot vēl vienu vēsturisko ēku mūsdienu dinamiskajai Rīgai un sniegt labumu Rīgas iedzīvotājiem, nodrošinot drošu, mājīgu un radošu vidi, kurā bērni var augt un attīstīties,” dalās Giovanni dalla Zonca, Baltic RE Group izpilddirektors.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Augot dzīves ātrumam, mēdz mainīties arī cilvēku ieradumi. Ir iedzīvotāju grupas, piemēram, aizņemti darba cilvēki un jaunieši, kas paši bieži vien negatavo mājās, un tāpēc tirdzniecības vietās izvēlas svaigi pagatavotus ēdienus. To apliecina gan pētījumi, gan tirgotāju novērojumi.

Tostarp veikalu tīkls “Mego” šai tendencei piemērojas, veikalos izveidojot ēdienu gatavošanas cehus un pieņemot darbā profesionālus pavārus.

NielsenIQ veiktais pētījums par iedzīvotāju pārtikas iegādes ieradumiem Latvijā parāda, ka svaigi gatavoti ēdieni, konditorejas izstrādājumi, kā arī svaiga pārtika ir preču kategorijas, kas iedzīvotājus var mudināt mainīt ierasto iepirkšanās vietu, pat ja būs jāveic garāks brauciens, lai iegādātos iekāroto maltīti. No aptaujātajiem respondentiem vidēji 25 % pircēju atzina, ka ir gatavi mainīt tradicionālo maršrutu, lai iegādātos iekāroto ēdienu un produktus. Visbiežāk veikalos svaigi gatavotos ēdienus un kulināriju iegādājas iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (23 %), kā arī vecumā no 35 līdz 44 gadiem (22 %), tikai nedaudz atpaliekot arī jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem (20 %).

Ģenerālprokuratūra ierosinājusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai minerālūdens "Borjomi" tirdzniecība Latvijā nav sankciju pārkāpums, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pēc kara sākuma Pēterim Avenam un viņa biznesa partneriem piederošais "Borjomi" minerālūdens no Latvijas veikalu plauktiem pazuda. Lielajās veikalu ķēdēs tas aizvien nav atrodams, bet mazākās "Borjomi" ir atgriezies. Ģenerālprokuratūra uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt, vai tas nav sankciju pārkāpums.

2006.gadā Krievija pret saviem kaimiņiem sāka pārtikas karu. Aizliedza Latvijas šprotu, un Gruzijas un Moldovas vīnu importu. Tas toreiz ticis pamatots ar izdomātām bažām par sabiedrības veselību. Aizliegums skāra arī vienu no slavenākajām Gruzijas eksporta precēm - minerālūdeni "Borjomi". 2013.gadā "Borjomi" ražotāja kontrolpaketi pārņēma Krievijas "Alfa grupa", pēc kā importa embargo pazuda un gruzīņu minerālūdens atkal parādījās tā lielākajā eksporta tirgū - Krievijā.

Juvelierizstrādājumu veikalu tīkla īpašnieks AS Grenardi Group pērn audzējis apgrozījumu par 40%, kas bijis iespējams, pateicoties veiksmīgām obligāciju emisijām un investīcijām visā Baltijā. Nacionālā kapitāla uzņēmums iecerējis turpināt darbības paplašināšanu un veic nepieciešamos sagatavošanās darbus jaunu obligāciju emisijai, kas plānota jau šopavasar.

Vairāk par pēdējā gada sasniegumiem, grupas transformāciju, izaugsmes stratēģiju Baltijas tirgū un nākotnes plāniem Dienas Biznesam stāsta AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Ģirts Rudzītis.

Fragments no intervijas

Nesen paziņojāt, ka plānojat jaunu obligāciju emisiju. Kāpēc šoreiz esat nolēmuši piedāvājumu izteikt arī privātajiem investoriem, ne tikai institucionālajiem investoriem?

Līdz šim esam īstenojuši divas nodrošināto obligāciju emisijas un jau toreiz redzējām lielu interesi no privātajiem investoriem, tostarp arī mūsu klientiem. Klienti vēlas būt daļa no mūsu veiksmes stāsta. AS Grenardi Group ir kļuvis par straujāk augošo nozares spēlētāju ar plašāko veikalu tīklu Baltijā, un tas ir labs piemērs, ka Latvija ne tikai var, bet var labi. Mūsu obligācijas – tā ir iespēja būt daļai no mūsu izaugsmes stāsta. Turklāt šīs obligācijas tiek nodrošinātas ar mūsu krājumiem, kurus pārsvarā veido zelta juvelierizstrādājumi, kas investoriem rada papildu drošības apziņu, un Baltijas kapitāla tirgū šāds obligāciju nodrošinājums ir reta parādība. Tāpēc mēs aicinām mūsu esošos un topošos klientus. Detalizētāka informācija par obligāciju publisko piedāvājumu tiks izziņota atbilstoši regulatora apstiprinātam pamatprospektam.

Eksperti un uzņēmēji ceļ trauksmi - primārā oftalmoloģiskā aprūpe Latvijā ir uz posta sliekšņa, īpaši cietīs mazpilsētu un lauku iedzīvotāji.

Iemesls tam ir birokrātiski šķēršļi un likumdošanas trūkumi. Optiķi ierosina Veselības ministrijai steidzami izveidot darba grupu, lai novērstu nozares sabrukumu, pretējā gadījumā 9 no 10 optikas veikalu draud slēgšana.

Birokrātiski šķēršļi redzes pārbaudēm optikas veikalos apdraud veselas nozares - optiķu pastāvēšanu, būtiski apgrūtina iedzīvotāju piekļuvi primārās oftalmoloģiskās aprūpes pakalpojumiem un draud sagraut optometrista profesiju kā tādu Latvijā. Izmantojot novecojušu likuma normu, medicīnas birokrāti pieprasa, lai optikas saloni, kuros šobrīd bez rindas un bez maksas var pārbaudīt redzi, pārreģistrējas par medicīnas centriem. Pašreizējos apstākļos, kad lielākā daļa optiķu atrodas tirdzniecības centros, tas nav reāli. Lai to izdarītu, ir nepieciešams (kā to prasa novecojuši noteikumi) izbūvēt atsevišķu ieeju un vairākas citas nereālas prasības. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē vienu - redzes pārbaude optikas salonos būs neiespējama, būs jāpiesakās pie oftalmologa, pie kura rindas jau pašlaik pārspēj visus rekordus.

Komerciālo nekustamo īpašumu pakalpojumu sniedzējs Colliers Baltic, pārstāv Lidl Latvija tā stratēģiskajā paplašināšanā Latvijā, meklējot investorus diviem topošajiem veikaliem.

Viens no šiem topošajiem veikaliem atradīsies stratēģiskā lokācijā Rīgā, bet otrs reģionālā Latvijas pilsētā. Abi veikali jau ir būvniecības procesā un pieejami iegādei, papildus tam blakus Rīgas objektam būs iespējams iegādāties arī zemi ar attīstības potenciālu.

Abi īpašumi tiks nodrošināti ar neizbeidzamiem ilgtermiņa nomas līgumiem ar Lidl Latvija.

Lidl Eiropā un ASV ir vairāk nekā 12 200 veikalu. 2022. gadā Lidl Latvija ierindojās Latvijas pārtikas preču mazumtirgotāju trijniekā pēc apgrozījuma. Latvijā Lidl šobrīd pārvalda 27 veikalus.

“Lai gan mēs sagaidām ievērojamu Baltijas investoru un attīstītāju interesi, pateicoties veikalu stratēģiskajai atrašanās vietai, apvienojot Lidl zīmola spēku un iespaidīgo sniegumu reģionā, mūsu meklēšana sniedzas pāri Baltijas robežai un investoriem, kas jau atrodas reģionā, meklējot potenciālos partnerus mūsu klientam,” stāsta Anžela Koļesņikova, Colliers Baltic Investīciju nodaļas vadītāja un partnere.

Atklāts trīs reizes lielāks loģistikas centrs Dreiliņi, kas apkalpos lielu daļu veikalu top! Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos, pakāpeniski paplašinot piegādes teritorijas.

Nomas līgums noslēgts starp veikalu tīkla top! partneri SIA “Firma Madara 89” un NORDO Dreiliņi Logistics Park. Šobrīd nodarbināti vairāk nekā 100 darbinieki.

“Jaunā, 13000 kvadrātmetru lielā loģistikas centra pielāgošanā investēts vairāk nekā 1 miljons eiro, kas ietver pārtikas un nepārtikas preču uzglabāšanas zonu ierīkošanu, atsevišķas zonas izbūvi augļiem un dārzeņiem, kā arī svaigajai pārtikai, kur katrai atsevišķi ir regulējama temperatūra. Tāpat arī veikalu komplektēšanas zonas iekārtošanu un tukšās taras zonu. Visa noliktava aprīkota ar energoefektīvu sensoru apgaismojumu, izveidotas pielāgotas telpas darbinieku vajadzībām un iegādāta jauna noliktavas tehnika,” stāsta veikalu tīkla top! valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte.

Tirdzniecības centra “Domina Shopping” aktīvais attīstības posms šogad ir rezultējies ar 10 jaunu un pārveidotu veikalu atvēršanu. Kopējās investīcijas, kas ieguldītas no tirdzniecības centra un nomnieku pusēm, ir tuvu pusmiljonam eiro.

Īpaša uzmanība pievērsta sporta preču, apavu, modernas tehnikas, kā arī pakalpojumu segmentu izvēršanai. Sporta preču veikalu tīkls “Sportland” šogad tirdzniecības centrā ir paplašinājis savas telpas par +15%, to kopējai platībai sasniedzot jau 1 500 m2.

Jaunpienācējs nomnieku pulkā šogad ir elektropreču veikalu tīkls “RD Electronics”. Paplašināts arī tirdzniecības centra pakalpojumu klāsts, piesaistot četrus pavisam jaunus nomniekus. Pirmo reizi ne vien Latvijā, bet arī visās Baltijas valstīs atvērts tūrisma operatora “JoinUp!” ceļojumu veikals, kurā klienti var saņemt konsultācijas par brīvdienu iespējām un rezervēt ceļojumus. Klientiem durvis vēris arī jauns veikals automašīnu mīļotājiem “Autoduals” un pašapkalpošanās veļas mazgātava “Laundromat”, kā arī uzstādīts inovatīvs pakomāts “Udrop”.

Ekonomiskā situācija ietekmē mājsaimniecību pirktspēju, tādēļ e-komercijas pirkumi ir kļuvuši daudz pārdomātāki, intervijā atzina preču piegādes uzņēmuma "DPD Latvija" valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

Viņš uzsvēra, ka gan šogad, gan arī nākamgad ietekme būs ģeopolitiskajai situācijai, kā arī inflācijai, tostarp pārtikas cenu pieaugumam, degvielas cenu kāpumam, elektroenerģijas sadales jaunajiem tarifiem, EURIBOR likmes kāpumam un citiem faktoriem. Visas šīs komponentes samazina mājsaimniecību spēju pirkt un ietekmē arī paku piegādes apmērus.

Tostarp Grants atzīmēja, ka pirkumi internetveikalos vairs nav tik spontāni un emocionāli. Šādiem pirkumiem pircēji gatavojas pietiekami ilgi, pārdomā tos un atliek naudu. Tāpat cilvēki daudz biežāk veic pirkumus tādās platformās kā "Andele mandele" u.c. Līdz ar to var secināt, ka cilvēki meklē preces par izdevīgāku cenu, kā arī izvēlas izdevīgāko piegādes veidu.

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū vēl neesošu produktu izstrāde ir recepte Food Union ienākumu audzēšanai ar divciparu izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta piena produktu ražotāja Food Union grupas (kurā ietilpst divi lieli ražošanas uzņēmumi Latvijā — AS Rīgas Piena kombināts un AS Valmieras Piens, viens distribūcijas uzņēmums – AS Premia FFL, kā arī ražošanas uzņēmums Dānijā —Premier Is un distribūcijas uzņēmums Hjem Is, Norvēģijā – ražošanas uzņēmums Isbjorn Is un distribūcijas uzņēmums Den Norske Isbilen, Rumānijā – ražošanas uzņēmums Alpin, Lietuvā distribūcijas uzņēmums – Premia KPC un Igaunijā ražošanas uzņēmums – Premia TKH) valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis. Viņš atzīst, ka lielākais uzsvars tiek likts uz jaunu tirgu apguvi, kur jau ir pirmie pozitīvie piemēri - svaigā siera piegādes uz Saūda Arābiju, Kāruma sieriņu piegādes uz Balkānu reģiona valstīm, saldējuma Pols ieceļošana Dānijā.

Jauns tirdzniecības centrs “Teika Plaza” tiks atklāts 29. augustā Rīgā, Brīvības gatvē, kādreizējā lielveikala “Elkor Plaza” telpās.

Tirdzniecības centra “Teika Plaza” lielākie nomnieki būs veikalu tīkls “Rimi”, apģērbu un aksesuāru veikals “PODIUM” un sporta klubs “MyFitness”, ko papildinās daudzveidīgs veikalu un pakalpojumu klāsts.

Tirdzniecības centrā esošo veikalu paplašināšanos plānots pabeigt šī gada rudenī.

“Šobrīd tirgū ir vērojama tendence pārskatīt tirdzniecības vietu konceptus un veikt to transformāciju, pielāgojoties tirgus vajadzībām un patērētāju vēlmēm. Colliers Baltics komanda ir izstrādājusi jaunu konceptu vairākiem tirdzniecības centriem Latvijā un Baltijas reģionā, tai skaitā t/c “Teika Plaza”, kā arī piesaistījusi jaunus nomniekus tirdzniecības centram, balstoties uz izstrādāto vīziju un pozicionēšanu,” – stāsta Jevgēnija Kiseļova, “Colliers Baltics” Tirdzniecības platību aģentūras pārstāve.

Viens no lielākajiem gaļas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem SIA “Forevers” pērn sasniedzis vēsturiski lielāko apgrozījumu – 74,99 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk, salīdzinot ar gadu iepriekš, informē uzņēmums.

Kā galvenos izaugsmes faktorus gaļas pārstrādes uzņēmums min gaļas produkcijas pārdošanas apjoma pieaugumu un sava mazumtirdzniecības tīkla attīstību. Tāpat izaugsme novērojama eksportā. Uzņēmuma apgrozījuma pieauguma temps būtiski pārsniedza gada inflāciju valstī.

Pērn uzņēmuma peļņa sasniedza 5,02 miljonus eiro, kas ir gandrīz divas reizes lielāka nekā 2022.gadā. Šādus finanšu rādītājus izdevies sasniegt, pateicoties mērķtiecīgam darbam ar pārdošanas kanāliem, preču sortimenta paplašināšanai, konkurētspējīgām cenām un iekšējo procesu optimizācijai.

Andrejs Ždans, SIA “Forevers” dibinātājs un vadītājs: “Pēdējie gadi uzņēmumam bijuši straujas izaugsmes laiks. Pērn apgrozījums pieauga par 21%, bet pēdējo trīs gadu laikā par 54%, kas apliecina mūsu darbības stratēģijas ilgtspēju. Viens no veiksmes faktoriem ir spēja paralēli vairumtirdzniecībai veiksmīgi attīstīt savu mazumtirdzniecības tīklu visā Latvijā. atverot jaunus veikalus, gan optimizējot esošo veikalu darbību. Šobrīd uzņēmuma veikalu tīklā ir vairāk nekā 100 veikalu visā Latvijā, nodrošinot patērētājiem iespēju iegādāties preces par konkurētspējīgām cenām. Vairumtirdzniecības segmentā uzņēmums turpināja koncentrēties uz jaunu klientu piesaisti un preču klāsta paplašināšanu vietējās tirdzniecības ķēdēs. Uzņēmums regulāri veic investīcijas ražošanas infrastruktūrā, lai nodrošinātu augstu produkcijas kvalitāti un izdevīgas cenas, tādā veidā neliekot vilties savam pircējam un nostiprinot to lojalitāti.”

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Mazumtirdzniecības tīkls "Elvi" 2024.gadā jaunu tirdzniecības vietu atvēršanā plāno investēt aptuveni 15 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes locekle Laila Vārtukapteine.

"Gaidāms spraiga darba pilns gads," sacīja Vārtukapteine, piebilstot, ka līdztekus jaunu tirdzniecības vietu atvēršanai nākamgad plānots strādāt arī pie veikalu vides digitalizācijas, transporta vadības sistēmas ieviešanas, biznesa klientu risinājumu attīstīšanas gan loģistikas jomā, gan e-komercijas nozarē.

Viņa arī minēja, ka patlaban 2024.gadā ieplānota vismaz piecu jaunu "Elvi" veikalu atvēršana, taču franšīzes partneru plāni liek domāt, ka reālais jauno veikalu skaits līdz gada beigām būs lielāks.

Tāpat "Elvi" nākamgad paredz loģistikas uzņēmuma paplašināšanu, lai veikaliem visā Latvijā centralizēti piegādātu lielāku preču apjomu, norādīja Vārtukapteine. Plānots, ka līdz 2024.gada beigām caur "Elvi" loģistiku veikali saņems aptuveni 80% preču. Tāpat paredzēts tupināt darbu pie jaunu produktu importēšanas dažādās preču grupās un sadarbības stiprināšanas ar reģionālajiem ražotājiem.

Jau 11 gadus pasaulē labākās garšas nav tālu jāmeklē – tās vienkopus satiekas “Vynoteka” veikalos dažādās Latvijas pilsētās. 2023. gada pirmajā pusgadā veikalu apgrozījums pieaudzis par 44% salīdzinājumā ar šo laika periodu 2022. gadā, kā arī sasniegts lielākais pārdošanas apjoms Latvijas uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē.

Par zīmola unikālo pieeju stāsta “Vynoteka” vadītājs Latvijā – Roberts Upens. Viņš atklāj, kādas izmaiņas un spilgtākos jaunumus pieredzējuši veikali.

“Vynoteka” radījusi jauna koncepta veikalus – kas tie ir?

Sekojot pircēju paradumiem, rekonstruētie un jaunie veikali piedzīvo krasas izmaiņas klientu labsajūtai. Ik gadu durvis ver vidēji divi jauni veikali, un esošajiem tiek veikta pilna rekonstrukcijai pēc jauniem kvalitātes standartiem.

Vadītājs Roberts Upens stāsta, ka tās ir ievērojamas investīcijas esošo veikalu attīstībā. Būtiski paplašināta produktu izvēle, veikali kļuvuši plašāki, gaišāki un klientam ērtāki.

“Pavisam nesen renovēta “Vynoteka” Bāze Rīgā, Krasta ielā 70a jaunā izskatā ar vēl lielāku piedāvājuma klāstu. Tieši šeit pieejams plašākais vietējā gaļas produktu ražotāja “Nākotne” produktu klāsts, kas mūsu veikalos ir jaunums no šī gada augusta,” skaidro vadītājs.

Degvielas mazumtirgotājs SIA "Neste Latvija" pagājušajā gada rudenī nolēmis slēgt visus piecus bezkontakta pašapkalpošanās veikalus "Neste Easy Deli", sacīja SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka "Neste Latvija" ir vienojies ar pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu "Narvesen", ka janvārī šajos veikalos sāks strādāt "Narvesen" ar sava koncepta veikaliem, kuros būs arī pārdevējs.

Viņš atgādināja, ka "Neste Latvija" pirmo bezkontakta pašapkalpošanās veikalu atvēra 2021.gadā, papildinot, ka pārdoto preču apjoms nebija tāds, lai varētu segt uzņēmuma ieguldītās investīcijas.

"Mūsuprāt, tas ir ļoti labs koncepts, kas noteikti nākotnē attīstīsies, bet laikam mēs šajā tirgū iegājām par ātru. Arī Somijā tika pieņemts lēmums par veikalu slēgšanu," sacīja Beiziķis.

Viņš arī sacīja, ka tehnoloģijas, ko var izmantot šādos veikalos, pašlaik mainās ļoti strauji, kas prasa jaunas investīcijas, papildinot, ka visdrīzāk vēl ir nedaudz jānogaida, lai attīstās tehnoloģijas, un klientiem var piedāvāt vislabāko koncepciju.

Kosmētikas ražotājs SIA "Stenders" Klaipēdā atklājis pirmo uzņēmuma veikalu Lietuvā, informē uzņēmumā.

“Mums ir veiksmīga pieredze Latvijā, kur esam zināmi kā viens no vadošajiem nozares spēlētājiem un vienīgais vannas rituālu eksperts. Arī Lietuvā vannas rituāliem ir līdzīga loma iedzīvotāju paradumos. Tāpēc kaimiņvalsts tirgus apguve ir likumsakarīgs nākamais solis, lai stiprinātu savas pozīcijas Baltijas reģionā,” skaidro “Stenders” izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Viena no uzņēmuma prioritātēm esot palielināt klātbūtni Baltijā, tāpēc "Stenders" 2024.gada sākumā plāno atvērt veikalu Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, un zīmola veikalu pārklājumu nākamgad papildinās arī Kauņa.

"Stenders" veikalu tīklā patlaban ir 21 veikals Latvijā un veikals Klaipēdā. Uzņēmuma produkti nopērkami arī internetveikalā un citās fiziskās tirdzniecības vietās.