«Pērkami tāpat kā daudzi citi uzņēmēji šajā valstī», kas «trīc par savām siltām, labi apmaksātām vietiņām» un barojas no miljardos lēšama «pīrāga», par kuru ir pārdota Latvija – tā ir daļa no dusmīgu un sakāpinātu komentāru virknes, ko ManaBalss pēdējā laikā saņem par noraidījumu publicēt pret 5G tehnoloģiju vērstas iniciatīvas.

Pēc astoņu gadu veiksmīga darba un Latvijas sabiedrībā, Eiropā un pasaulē gūtās atzinības šie komentāri ietver arī neizpratni par ManaBalss platformas un organizācijas principiem un darbību, tāpēc uzskatām par nepieciešamu uz šie viedokļiem vēlreiz atbildēt publiski.

Pirmām kārtām par iniciatīvu pieteikumu publicēšanas un noraidīšanas likumību. Platformas ManaBalss kā nevalstiskas organizācijas darbu regulē Latvijas likumdošana un mūsu pašu publiski noteiktie kvalitātes kritēriji. Ne pirmais, ne otrais mums neuzliek par pienākumu publicēt pilnīgi jebko.

Varbūt tas kādu reizi patiesi ir kādu sāpinājis. Piemēram, kādēļ nav publicēta iniciatīva par kodolieroču izstrādi Latvijā? Un kā ar iniciatīvu par garantētu sniegu Ziemassvētkos? Bet kā ar iniciatīvu par Saeimas deputātu skaita samazināšanu līdz 5 cilvēkiem?

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Tādējādi tā ir jau 25. pilsoņu iniciatīva, kas virzīta sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv un kas ir kļuvusi par likumu.

Iniciatīvu «Par mantojamu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu» platformā ManaBalss.lv pieteica ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Indexo, un to mazāk nekā gada laikā platformā parakstīja vairāk par 11 tūkstošiem atbalstītāju.

Šī ir 25. sekmīgā iedzīvotāju virzītā iniciatīva un sestā veiksmīgā šogad. Dažkārt pozitīvs iznākums ir sasniegts arī bez noteiktās desmit tūkstošu parakstu savākšanas.

Citas šogad pozitīvu rezultātu guvušās iniciatīvas ir:

Jāņa Veides ierosinātā «Par atklātu balsojumu valsts prezidenta vēlēšanās»,

Ludmilas Andrejevas ierosinātā «Pārmaksāto nodokļu automātiska izmaksāšana»,

Tatjanas Bičikas ierosinātā «Valstij atbalstīt smagās slimības melanomas slimniekus, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā!»,

Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv iesniegta iniciatīva "Par nesamērīgā akcīzes nodokļa palielinājuma atcelšanu cigarešu bezdūmu alternatīvām" (https://manabalss.lv/par-nesameriga-akcizes-nodokla-palielinajuma-atcelsanu-cigaresu-bezdumu-alternativam/show), kas aicina parakstīties pret 2020. gada decembrī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Akcīzes likumā, ar kuriem tika būtiski paaugstināts akcīzes nodoklis dažādām mazāk kaitīgām cigarešu bezdūmu alternatīvām – karsējamajai tabakai, e-cigarešu šķidrumiem un beztabakas nikotīna spilventiņiem.

Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, "pēdējos gados valstī arvien vairāk cenšas ierobežot pasīvās smēķēšanas izraisītos veselības riskus. Pakāpeniski aizliegts smēķēt parkos, sabiedriskā transporta pieturās, uz daudzdzīvokļu māju balkoniem un jebkurā publiskā vietā, ja kādam tas traucē. Tomēr nesenā akcīzes nodokļa paaugstināšana cigarešu bezdūmu alternatīvām raida gluži pretējus signālus, jo padara cigarešu aizstājējproduktus nesamērīgi dārgus, kas nemotivē smēķētājus atteikties no šī netikuma, vai izvēlēties mazāk kaitīgas alternatīvas. Tādējādi, it kā notiek cīņa pret cigarešu dūmiem un publisku smēķēšanu, bet paralēli tam, produkti, kas situāciju varētu uzlabot, tiek aplikti ar papildu nodokļiem un padarīti grūtāk pieejami."

No oktobra sākuma reģionālajās klātienes diskusijās un tīmekļa platformā «Mana Eiropa» tiek apkopotas Latvijas iedzīvotāju idejas Eiropas nākotnei. Balsošana, lai noteiktu populārākās idejas, turpināsies vēl līdz 9. novembrim, taču nozaru ekspertiem bija iespēja pirms balsošanas noslēguma iepazīties ar #ManaEiropa digitālajā platformā apkopotajiem vairāk nekā 300 iedzīvotāju ierosinājumiem un paraudzīties arī uz balsojumu tendencēm.

Eksperti atzīst, ka iesūtītās idejas un balsojumi par tām atspēko mītu par to, ka Latvijas iedzīvotāji maz interesējas par ES līmeņa jautājumiem, un savos komentāros izsaka daudz interesantu vērojumu, informēja #ManaEiropa projekta veidotāji.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers norādīja: «Līdzās klimata un dabas aizsardzības jautājumiem, salīdzinoši daudz ir ieteikumu attiecībā uz nevienlīdzības novēršanu: gan starp valsts iedzīvotājiem, gan starp dalībvalstīm, t.sk. zemniekiem. Jūtams, ka tā ir sabiedrībā saspējusi tēma.»

Savukārt, tas, ka platformā rosinātais priekšlikums par Latvijas izstāšanos no ES nav ieguvis atbalstu, viņaprāt, liecina par sabiedrības konsensu attiecībā uz Latvijas dalības ES nozīmību.

25.augusta pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam - augstā obeliska gāšanai.

Darbi ceturtdien norit apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju vecu daudzdzīvokļu māju pagalmu zaļajās zonās daļēji novietot auto.

Iniciatīvas pārstāve Anna Brodele pamato, ka jau gadu desmitiem it visur Latvijā iedzīvotāji ir spiesti maksāt soda naudas par automašīnu novietošanu neatļautā vietā - tā sauktajā "zaļajā zonā" pie savām dzīves vietām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos.

"Šie padomju laikos celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi nav piemēroti auto novietošanai. Tikmēr visām Latvijas pašvaldībām (sevišķi jau Rīgas pašvaldībai, bet ne tikai) nav naudas un/vai politiskās gribas tos pārbūvēt. Taču uz sodu uzlikšanu gan šīs pašvaldības nav jāskubina (ir dzirdēti publiski presē un TV pat konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvi un konkrētas mājas, kur konkrēti atsevišķu automašīnu īpašnieki soda naudās gada laikā samaksā pat 300 eiro). Pateiksim taču vienreiz skaļi un godīgi - iedzīvotāji nevar un nedrīkst būt cietēji un vaininieki pašvaldību neizdarībai, vai būt "slaucamās govis". Ja tā saucamajā "zaļajā zonā" apstādījumu reāli nav vispār, vai arī ir, taču tie no pašvaldības puses netiek ne kopti, ne uzturēti, tad ir jāatļauj to pašā maliņā ar diviem riteņiem iebraukt un stāvēt vieglajām automašīnām (M1 un N1 kategorijas), kas pieder iedzīvotājiem, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās tieši pie šīm zonām," teikts parakstu vākšanas iniciatīvā.

Lai gan gadiem tiek runāts par ielās izkaisītā sāls nebūt ne pozitīvajiem efektiem, visticamāk, citu pretslīdes materiālu tuvākajā laikā neizmantos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Katru gadu, iestājoties ziemai, sabiedrībā raisās diskusija par sāls izmantošanu ielu kaisīšanai. Cilvēki pauž sašutumu par sāls «sagrauztajiem» apaviem, sabojātajām automašīnu virsbūvēm un nodarīto kaitējumu pilsētā augošajiem kokiem. Šobrīd portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti iniciatīvai Par pilsētas ielām bez sāls, lai šo ideju iesniegtu izskatīšanai Saeimā, vēl pietrūkst 3786 paraksti. Iniciatīvas autors ir Fīlips Kapustins. Iniciatīva piedāvā blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls vietā kaisīšanai izmantot smiltis. Tajā atzīmēts, ka pilnīgi nekaitīgu pretapledošanas materiālu nav, taču smiltis mazāk bojā apavus un automašīnu virsbūves nekā sāls. Ejot pastaigās ar mīluļiem, smiltis, atšķirībā no sāls, nerada kairinājumu mājdzīvnieku pēdām. Jāmin, ka pirmo reizi sāls ceļu pretapledojuma apstrādē izmantots pagājušā gadsimta 50. gados ASV, un pašlaik tas joprojām ir numur viens pretapledojuma reaģents visā pasaulē.

Biedrība "Rīgas biznesa kamera" portālā "manabalss.lv" vāc parakstus par nodokļu izmaiņu atlikšanu līdz 2022.gadam, aģentūru LETA informēja kameras valdes priekšsēdētājs Gatis Silakaktiņš.

Kamera šo iniciatīvu portālā "manabalss.lv" ievietojusi ceturtdien, 3.septembrī.

Silakaktiņš norādīja, ka pašreizējās krīzes laikā ir nepareizi celt nodokļus. "Šobrīd nauda, atstāta uzņēmēju un iedzīvotāju maciņos, stimulēs ekonomisko aktivitāti. Tāpēc tieši otrādi - pareizi būtu mazināt nodokļu slogu, vai vismaz to atstāt nemainīgu līdz ekonomikā atsākas izaugsme," uzskata iniciatīvas autori.

Tāpat Silakaktiņš piebilda, ka piedāvātās izmaiņas nodokļos nerisina sabiedrībā rezonansi izraisījušo nekustamā īpašuma nodokļa jautājumu, kā arī paredz tādu nodokļu pārdali, kas būtiski samazinās pašvaldībām pieejamos līdzekļus un apdraudēs to funkciju veikšanu.

Vakcinācijas projekta birojs tiks likvidēts kā Veselības ministrijas struktūrvienība un integrēts Nacionālajā veselības dienestā (NVD) kā struktūrvienība, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pavļuts pauda sapratni par kritiku, vienlaikus norādot, ka, viņaprāt, tā ir tikai daļēji pamatota. Viņš cita starpā atzīmēja, ka šajos divos mēnešos ir novērstas daudzas problēmas un ielikti pamati, lai notiku liela mēroga vakcinācija.

"Vakcinācijas projekta birojs bija kļuvis par zibensnovedēju dažādām bažām, tāpēc esam nolēmuši uzlabot tā darbību un reorganizēt to, pievienojot Nacionālajam veselības dienestam, tādējādi tas būs tuvāk notikumiem un dienestam, kas strādā ar veselības nozari," sacīja ministrs.

Veselības ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem teikts, ka NVD tiks izveidota jauna struktūvienība vakcinācijas projekta koordinācijai, kuras finansiālā un cilvēkresursu kapacitāte tiks stiprināta. Tuvojoties vakcinācijas masveida fāzei, projekta koordinācijas vienībai vajadzīgi papildspēki - projektu vadītāji lielas jaudas vakcinācijas centru koordinācijai reģionos.

Sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv iesniegtā iniciatīva Par nekustamā īpašuma nodokļu atcelšanu vienīgajam īpašumam savākusi vairāk nekā 26 000 parakstu. Iniciatīvas autore Liāna Hiršsone tās atbalstītāju vārdā nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, lūdzot aicināt Saeimu atkārtoti lemt par nodokļa atcelšanu.

Iniciatīva iepriekš Saeimā jau vienu reizi tika noraidīta. Vēstulē prezidentam norādīts, ka Latvijas iedzīvotājiem aizvien grūtāk ir nomaksāt nekustamā īpašuma nodokli, jo tā procentu likmes ir nesamērīgi augstas, tādēļ 2016. gada martā platformā ManaBalss.lv tika uzsākta parakstu vākšana, lai atceltu šo nodokli vienīgajam īpašumam, kas kalpo par īpašnieka dzīvesvietu. Vēstules autori norāda, ka iniciatīva ir guvusi atbalstu sabiedrībā, taču ne politiķu vidū, tādēļ nolemts vērsties pēc palīdzības pie Valsts prezidenta.

Saeima 2016. gada 16. jūnija sēdē lēma par 10 496 Latvijas pilsoņu iesniegto kolektīvo iesniegumu Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam un nodeva to izskatīšanai Ministru kabinetam (MK).

Sabiedrības iniciatīvu portālā «manabalss.lv» vasarā pieteikto ierosinājumu par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus nepilnu trīs mēnešu laikā atbalstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, un iniciatīva tiks iesniegta Saeimā.

«Tas ir nepārprotams rādītājs, ka sabiedrība vēlas tādu depozīta sistēmu, kas pieņemtu dažādus iepakojumus, ko citādi ikdienā izmetam mēslainē, un daļa no tiem nonāk vidē. Tas arī apliecina sabiedrības rūpes un līdzdarbošanos depozīta sistēmas ieviešanas procesā. Lai gan sabiedriskajām iniciatīvām, kas tiek iesniegtas Saeimā, normatīvais regulējums paredz īpašu izskatīšanas kārtību, līdz tas nonāk līdz konkrētam rezultātam (piemēram, likumprojektam), uzskatu, ka Saeimai jau šobrīd šī iedzīvotāju vēlme ir jāņem vērā un jāskata kopā ar grozījumiem Iepakojuma likumā, kas tiek virzīti trešajam lasījumam,» pauž Iniciatīvas autors Jānis Ķuze.

Viņš uzsver, ka Latvijā nepieciešama iedzīvotāju vajadzībām atbilstoša un visaptveroša depozīta sistēma, kas pārstrādei pieņemtu dažādus iepakojuma veidus, nevis vien konkrētas pudeles, kā to paredz klasiskā depozīta risinājums.

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) problēma ir iesprūdusi, kopš skolotāja Liāna Hiršsone portālā manabalss.lv ierosināja NĪN vienīgajam īpašumam atcelt vispār.

53 tūkstoši balsotāju griba valsts drukātā izdevumā tiek raksturota kā aplamība un ķecerīga iegriba, lai gan cilvēki vienkārši nevēlas pārdot savu māju tādēļ vien, ka valstī izdomātas aplamas formulas.

Šobrīd Jaunā konservatīvā partija (JKP) izvirza priekšlikumu ieviest neapliekamo minimumu īpašuma vērtībai – 100 tūkstoši eiro. Spēkā varētu stāties 2022. gadā. JKP nodarbojas arī ar īpašumu kadastrālās vērtības aprēķinu kārtības maiņu, kas atlikta uz 2021. gadu. Vēl jau nav zināms, vai skolotājai ar namu Rīgā 100 tūkstošu griesti kaut kā palīdzēs, bet laiks rit. NĪN risinājumam bija jābūt jau vakar, jo cilvēki pamet šo zemi un viens no iemesliem ir konkrētā problēma.

No 2020. gada 1. februāra platformā ManaBalss politiskajām partijām un uzņēmumiem par iniciatīvu publicēšanu tiks piemērota augstāka maksa, informē organizācijas "ManaBalss" vadītājs Imants Breidaks.

Līdzšinējā samaksa 1000 eiro apmērā turpmāk attieksies tikai uz uzņēmumiem, kas klasificējas kā mazie uzņēmumi, t.i., tādi, kuros ir līdz 10 darbiniekiem, un to apgrozījums ir līdz 2 milj. eiro.

Platforma kopš 2011. gada sniedz bezmaksas iniciatīvu publicēšanu un parakstīšanās pakalpojumu Latvijas iedzīvotājiem. Bez maksas iniciatīvas platformā var arī iesniegt politiski neitrālas organizācijas, kas darbojas sabiedrības labā un tā tas būs arī turpmāk.

Izmaiņas cenu politikā tiek skaidrotas ar Latvijas ekonomikas izaugsmi un nepieciešamību līdzsvarot politisko partiju, to biedru un visplašākās sabiedrības iesaisti iniciatīvu ierosināšanā. Organizācija arī apzinās, ka partijām un uzņēmumiem sabiedrības iniciatīvu izmantošana ir vērtīgs mārketinga rīks, tādēļ ir tikai godīgi, ka līdzvērtīgs ieguvums no tā tiek arī digitālās demokrātijas stiprināšanai Latvijā, skaidro I.Breidaks.

Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba nedēļu četru darbadienu formātā priecētu, tomēr darba devējiem tā prasītu papildu izmaksas, kas rezultētos konkurētspējas sarukumā, jo īpaši, ja citas Eiropas Savienības dalībvalstis neko tādu ieviest neplāno.

Vēl sekas šādam solim varētu būt arī atsevišķu uzņēmumu slēgšana un jauns papildinājums bezdarbnieku rindām. Turklāt šādas idejas iedzīvināšana valsts mērogā varētu prasīt pat simtiem miljonu eiro lielus papildu tēriņus.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie uzņēmēji saistībā ar portālā manabalss.lv sākto parakstu vākšanu iecerei pāriet uz četru dienu darba nedēļu pašreizējo piecu vietā. Pašlaik par šo ieceri parakstījušies nedaudz vairāk kā 9600 cilvēku. Lai to varētu iesniegt Saeimai, ir jāsavāc vismaz 10 000 parakstu. Iniciatīvas autors Denis Meļehovs rosina samazināt patlaban noteikto darba nedēļu (piecas dienas, 40 stundas) uz četrām dienām un 32 stundām, ko piedāvā īstenot, mainot Darba likuma 131. pantu.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par enerģētikas ministra amata izveidi.

Kā iniciatīvas autore norādīta Līga Ozoliņa. Viņas ieskatā, apzinoties enerģētikas nozīmīgumu mūsdienās, būtu nepieciešams koncentrēt par šo jomu saistītās atbildības vienā amatā, jo nozares problemātika patlaban "atbilst tikai nelielai daļai no Ekonomikas ministrijas darba un ir izkaisīta arī citās ministrijās".

Tāpēc, ņemot vērā enerģētikas kritisko situāciju pasaulē un Latvijā, ir nepieciešams intensīvs un profesionāls ikdienas darbs šā sektora sakārtošanā, uzskata iniciatīvas autore.

Viņa rosina Latvijā atjaunot enerģētikas ministra amatu, lai apkopotu visas tās kompetences, kas pašlaik ir izkaisītas pa dažādām ministrijām. Ozoliņa norādīja, ka enerģētikas ministra amats ir, piemēram, Lietuvā, un Lietuvas enerģētiskā neatkarība, idejas autores ieskatā, ir uzskatāms piemērs, kam līdzināties.

Investoru neesamības dēļ Ķekava pašlaik nelems par ledus halles būvniecību, teikts paziņojumā Ķekavas novada pašvaldības mājaslapā.

Ķekavas novada dome pagājušās nedēļas sēdē atkārtoti izskatīja kolektīvo iesniegumu par ledus halles būvniecību.

Pērn 12.jūlijā sabiedrības līdzdalības platformā "ManaBalss.lv" sākās parakstu vākšana iniciatīvas "Ledus halli Ķekavas novadā" atbalstam, un Ķekavas novada pašvaldībā iesniegts Matīsa Ribkinska kolektīvais iesniegums ar lūgumu rast risinājumu halles projektēšanai un būvniecībai.

Kolektīvais iesniegums tika izskatīts Ķekavas novada domes 2023.gada 9.augusta sēdē, kurā tika lemts par iesnieguma turpmāko virzību, par atbildīgo nosakot Attīstības un būvniecības pārvaldi.

Pārvaldes pārskats par kolektīvā iesnieguma virzību tika skatīts domes sēdē pagājušā gada novembrī. Ņemot vērā pašvaldības finansiālās iespējas, tika atbalstīts priekšlikums meklēt iespēju privātās partnerības sadarbībai, piesaistot privāto investoru projekta realizācijai.

Valsts drošības dienesta (VDD) topošās dienesta ēkas būvniecība bijušā velotreka "Marss" vietā varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio pieļāva tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Uz jautājumu, cik naudas no valsts budžeta būtu nepieciešams tērēt jaunās ēkas būvniecībai, Bordāns atbildēja netieši, jo, aizbildinoties ar slepenības statusu, ministrs nevarēja minēt konkrētu summu, bet uz minējumu, ka tie varētu būt 30 miljoni eiro, viņš piebilda, ka minētā summa ir samazināta.

Jau ziņots, ka Bordāns kādā no nākamām koalīcijas sadarbības padomes sēdēm plāno atkārtoti piedāvāt koalīcijas partneriem alternatīvu jaunās VDD ēkas atrašanās vietu, atklāja ministrs.

Viņš atzīmēja, ka jautājums ticis apspriests jau pērn pavasarī, taču tad Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātais risinājums esot ticis ignorēts. Tādēļ viņš pauda apņēmību atkal šo alternatīvu piedāvāt, uzsverot, ka tā esot laba gan no organizatoriskā un finansiālā aspekta, gan būtu laba atbilde sabiedrībā izskanējušajam sašutumam par koku izciršanu un tās interesēm atjaunot zaļo zonu.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par lietotnes "TikTok" aizliegšanu Latvijas teritorijā.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Artūrs Babuškins. Viņš aicina Latvijā bloķēt piekļuvi lietotnei "TikTok", jo, viņaprāt, tieši to "uzkrītoši daudz" izmanto Krievijas noziegumu slavināšanai, naida kurināšanai un sabiedrības šķelšanai.

"Protams, ir arī datu drošības apsvērumi, kuru dēļ vairākas valstis un Eiropas Savienība "TikTok" ir jau aizliegusi lietot saviem ierēdņiem," norāda Babuškins, skaidrojot, ka "TikTok" tiek aktīvi izmantots kā instruments Krievijas karā pret Ukrainu, un Krievija to izmanto, lai popularizētu noteiktus naratīvus, kas ir esot arī tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos. Tomēr atšķirībā no tradicionālajieme medijiem "TikTok" tiek izmantots īsais video formāts, kas ietekmējot visvairāk.

Viena no aktuālām portāla manabalss.lv iniciatīvām ir par saīsinātas darba nedēļas noteikšanu. Tās autori atsaucas uz vairākām Eiropas Savienības valstīm, kurās jau tāda ir pašlaik.

Apsverot šo priekšlikumu, ir jāsaprot - ja valstiskā līmenī tiks noteikta, piemēram, 32 stundu darba nedēļa, tas neizbēgami atsauksies uz darbinieku atalgojumu vairumā nozaru. Ir naivi iedomāties, ka varēs strādāt mazāk nekā līdz šim, bet saņemt tikpat. To arī direktīvā veidā nevar uzspiest darba devējiem. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā ir zemāka produktivitāte nekā vidēji Eiropas Savienībā. Līdz ar to bonusus, kādus var atļauties valstis, kurās dominē nozares ar augstu pievienoto vērtību, nevar atļauties Latvija.

Skarbā patiesībā ir: jo gudrāka un tehnoloģiski attīstītāka ekonomika, jo īsāka var būt tās darba nedēļa, un otrādi. Ja raugās uz Latvijas ekonomiku kā veselumu, tad nevar teikt, ka tajā dominē nozares ar augstu pievienoto vērtību un tā ir inovācijās balstīta. Ja ražojošajām nozarēm samazinās darba laiku, skaidrs, ka kritīsies gan produktivitāte, gan ieņēmumi. Tajā pašā laikā, protams, ir atsevišķas nozares, kurās jau pašlaik produktivitāte ir tāda pati kā vidēji Eiropas Savienībā vai pat augstāka. Tajās doma par saīsinātu darba laiku būtu apsverama. Šis ir labs piemērs tam, ka iespējamās izmaiņas būtu nevis jāuzspiež visai ekonomikai ar Darba likuma palīdzību, bet par to varētu lemt katra nozare savā iekšienē vai pat uzņēmums to paredzēt savā koplīgumā. Jau pašlaik nekas netraucē inovatīvam un produktīvam uzņēmumam koplīgumā paredzēt, ka darba nedēļa ir, piemēram, 32 stundas. To var darīt arī nozares iekšienē, ja par to iespējams panākt vienošanos.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par alkoholisko dzērienu tirdzniecību tikai specializētos veikalos ar atsevišķu ieeju.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Marks Amosejevs. Idejas autors uzskata, ka sabiedrībā ir kļūdains pieņēmums, ka alkohols ir pārtikas prece, jo tas tiek tirgots praktiski visos pārtikas veikalos. Tā cilvēkiem jau no bērnības veidojas priekšstats par alkohola vieglu pieejamību un tā normālību.

Priekšlikuma iesniedzējs piedāvā ierobežot vieglu alkohola pieejamību, tā veidojot jaunu sabiedrības attieksmi un vērtību kritērijus. Šādam ierobežojumam būtu jāattiecas uz visām pārtikas preču un alkohola pārdošanas vietām.

Iniciatīvas mērķis ir panākt grozījumus likumdošanā, atļaujot alkoholu tirgot tikai specializētos veikalos ar atsevišķu ieeju.

M.Amosejevs uzskata, ka līdz ar šādu regulējumu paredzami mazināsies alkohola patēriņš un uzlabosies sabiedrības veselība.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Liepājas šosejas (A9) pārbūvi par četru joslu ceļu.

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Gita Osīte. Viņa norāda, ka vēlas panākt drošu braukšanu pa intensīvo Liepājas šoseju, pa kuru katru dienu pārvietojas liels skaits smago un vieglo transportlīdzekļu, kā arī traktori.

"Šis būtu apjomīgs valsts nozīmes projekts, tāpēc aicinu to aktualizēt Saeimas līmenī, lai cita starpā politiski vienotos arī par šāda projekta finansējuma avotiem un mehānismiem," pauž Osīte.

Jau ziņots, ka jūnija beigās notika vairāki smagie ceļu satiksmes negadījumi uz Liepājas šosejas, tādēļ VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pasūtīja ceļu drošības auditu autoceļa Rīga-Liepāja (A9) posmam Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» sākta parakstu vākšana par elektronisko grāmatu ieviešanu skolās.

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Inese Davidone. Viņasprāt, elektronisko grāmatu ieviešana skolās ļautu skolēniem ikdienā atteikties no smagu skolas somu nēsāšanas.

Iniciatīvas autore piedāvā veikt grozījumus likumdošanā, paredzot pakāpenisku pāreju no papīra uz elektroniskajām grāmatām.

Davidone uzskata, ka, ja skolēniem būs pieejamas elektroniskās grāmatas, tad viņi uz skolu varēs nest nevis grāmatas, bet planšetdatorus vai citas elektroniskas ierīces. Idejas autori satrauc tas, ka, nēsājot smagas mugursomas, skolēniem rodas muguras un stājas problēmas. Tāpat digitālās grāmatas, kā norādīja Davidone, ir arī lētākas nekā drukātās.

Uzsākta parakstu vākšana portālā "Mana balss" iniciatīvai "Samazinām PVN pārtikas produktiem". Tās mērķis ir rosināt izmaiņas likumdošanā, nosakot samazināto PVN likmi 5% apmērā pārtikas produktiem - svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

Pārtikas produktu PVN samazināšanas iniciatīvu virza mazumtirdzniecības tīkls "Maxima Latvija" sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām – biedrību "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" (LOSP) un biedrību "Zemnieku saeima" (ZSA), kā arī sagaida, ka iniciatīvai pievienosies liels skaits jaunu organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, ņemot vērā tēmas aktualitāti lejupslīdošas ekonomikas un pirktspējas samazināšanās periodā.

"No TOP 10 pirktākajiem produktiem aptuveni 70 % veido svaigā pārtika (gaļa, piens, augļi un dārzeņi), līdz ar to, samazinot PVN, būtu iespēja samazināt ikdienas tēriņus pārtikai, tādējādi veicinot arī vietējo ražotāju izaugsmi. Valdības efektīvi to ir īstenojušas vairākās Eiropas Savienības valstīs, piemērojot zemāku PVN likmi tieši pārtikas produktiem. Tas vienlaikus silda ekonomiku, atbalsta ģimenes, sociāli mazaizsargātus iedzīvotājus, savukārt turīgākiem cilvēkiem ļauj tēriņus no pārtikas novirzīt citur," stāsta Jānis Vanags, "Maxima Latvija" Korporatīvais vadītājs.

Šī gada sešos mēnešos publiskajās autostāvvietās reģistrēti 492 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg), par kuriem apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši gandrīz 300 000 eiro. Savukārt vēsturiski lielākā apdrošinātāju izmaksātā atlīdzība par publiskā stāvvietā notikušu CSNg, ir 16561,69 eiro.

Negadījums 2020.gadā noticis tirdzniecības centra "Akropole" stāvlaukumā.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējos piecos gados (2017. – 2021.gads), publiskajās stāvvietās reģistrēti 4813 CSNg, par kuriem kopumā apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 3,15 miljonus EUR.

“Lai arī varētu likties, ka CSNg autostāvvietās ir nenozīmīgi un nodarītie bojājumi nelieli, realitātē statistika liecina, ka vidējā atlīdzība par pēdējos piecos gados stāvvietās notikušajiem negadījumiem ir 655,28 EUR,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

LTAB apkopotā statistika par 2022.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka kopējā vidējā OCTA atlīdzība ir 1397 EUR, kas ir par 11% vairāk nekā 2021.gada pirmajos deviņos mēnešos.