Jaunākais izdevums

«Pērkami tāpat kā daudzi citi uzņēmēji šajā valstī», kas «trīc par savām siltām, labi apmaksātām vietiņām» un barojas no miljardos lēšama «pīrāga», par kuru ir pārdota Latvija – tā ir daļa no dusmīgu un sakāpinātu komentāru virknes, ko ManaBalss pēdējā laikā saņem par noraidījumu publicēt pret 5G tehnoloģiju vērstas iniciatīvas.

Pēc astoņu gadu veiksmīga darba un Latvijas sabiedrībā, Eiropā un pasaulē gūtās atzinības šie komentāri ietver arī neizpratni par ManaBalss platformas un organizācijas principiem un darbību, tāpēc uzskatām par nepieciešamu uz šie viedokļiem vēlreiz atbildēt publiski.

Pirmām kārtām par iniciatīvu pieteikumu publicēšanas un noraidīšanas likumību. Platformas ManaBalss kā nevalstiskas organizācijas darbu regulē Latvijas likumdošana un mūsu pašu publiski noteiktie kvalitātes kritēriji. Ne pirmais, ne otrais mums neuzliek par pienākumu publicēt pilnīgi jebko.

Varbūt tas kādu reizi patiesi ir kādu sāpinājis. Piemēram, kādēļ nav publicēta iniciatīva par kodolieroču izstrādi Latvijā? Un kā ar iniciatīvu par garantētu sniegu Ziemassvētkos? Bet kā ar iniciatīvu par Saeimas deputātu skaita samazināšanu līdz 5 cilvēkiem?

Jebkurā gadījumā - mūsu platforma nekad nav publicējusi visus iesniegtos priekšlikumus, jo ManaBalss nav ideju caurvējš. Laika gaitā kopš 2011. gada šis īpatsvars ir pat pieaudzis un šogad sasniedz 40% publicēto iniciatīvu no visām portālā iesniegtajām. Tā kā kvalitātes kritēriji gadu gaitā nav mīkstināti, bet gan vēl vairāk precizēti, mēs spriežam, ka pieaugošais publicēto priekšlikumu īpatsvars ļauj domāt arī par pieaugošo sabiedrības izglītotību – ka nopietna sabiedrības līdzdalība nozīmē kvalitāti. Proti, ka līdzdalībai ir jābūt ar izpratni, atbildīgai, konstruktīvai un mērķtiecīgai. Pretējā gadījumā šādai līdzdalībai nebūs lielas praktiskās jēgas, un tas savukārt nozīmē politiskās apātijas un politiskās radikalizēšanās riskus, kas demokrātijai ir bīstami.

Attiecībā uz «naudu no augšas» ‒ mums tādas nav. ManaBalss platformu cauri gadiem uztur «nauda no apakšas». 2018. gadā ManaBalss saņēma mikroziedojumus no 13,5 tūkstošiem unikālo ziedotāju, un šogad šis skaitlis ir pieaudzis.

To izdarījāt jūs, jūsu draugi un jūsu radi! Cilvēki pa labi un pa kreisi no Tevis, tādi paši cilvēki kā Tu - paskaties sev visapkārt, un vismaz viens no tiem noteikti ir ziedojis kaut reizi, lai atbalstītu ManaBalss. Tie nav nezināmi cilvēki - tie esam mēs visi kopā.

Šādai sabiedrības uzticībai pamatā ir ManaBalss politiskā un ideoloģiskā neitralitāte. Mūsu pienākums ir strādāt tā, lai labumu gūtu VISI demokrātiskie spēki - kā labējie, tā kreisie, liberālie un konservatīvie. Tik ilgi, kamēr vien tiem ir vēlme strādāt demokrātijas ietvarā un par labu tās stiprināšanai. ManaBalss komandas darbs balstās caurskatāmā ētikā, skaidros kritērijos un katra mūsu komandas biedra uzticībā demokrātijas principiem.

Par konkrēto 5G tēmu un vai mēs esam tiesīgi par to spriest. Jā, mēs neesam elektromagnētiskā starojuma eksperti. Tāpat ne konstitucionālo tiesību, nodokļu politikas, starptautisko attiecību, sociālekonomikas, dzīvnieku labturības, savvaļas putnu, dabas biotopu, pilsētplānošanas, reģionālās politikas un vēl daudzu citu jomu eksperti sabiedrības dzīves 360 grādu diapazonā. Mēs tie neesam. Bet mums ir iespēja pajautāt tiem, kuri tādi ir, un esošo datu pieejamības apstākļos saprast kontekstu un izdarīt informētu spriedumu par viena vai otra priekšlikuma pamatotību un īstenojamību. Jā, tas galu galā vienmēr ir mūsu neatkarīgs lēmums, tomēr tas ne obligāti sakrīt ar ManaBalss komandas biedru individuālajiem ieskatiem. Mūsu platforma dod balsi leģitīmiem ierosinājumiem, bet ar līdzatbildību par to, lai iniciatīvu lasītāji un parakstītāji netiktu maldināti.

Konkrēti 5G gadījumā mēs arī neuzskatām, ka ManaBalss platformas liegšana šīs tehnoloģijas apšaubītājiem kompromitētu demokrātiju. Demokrātija nozīmē varas dalīšanu un kompetenču nošķiršanu. Demokrātija nav visatļautība. Mums ir institūcijas, kas pēta, regulē un kontrolē tirgū ieviešamās tehnoloģijas. Kamēr vien mums ir saprātīgi iemesli tām uzticēties, tas ir jādara. Pretējā gadījumā mēs šaujam kājā paši sev ‒ savai valstij un sabiedrībai.

Ir ļoti daudz likumu, institūciju, iesīkstējušos uzskatu un politiski neērtu jautājumu, kuriem Latvijas sabiedrība ir metusi izaicinājumu ar ManaBalss platformas palīdzību, un – uzvarējusi! No 44 Saeimā un citās institūcijās izskatītajiem ManaBalss autoru priekšlikumiem 29 (!) ir tikuši iestrādāti likumdošanā un ieviesti praksē. Ieskaitot, iespējams, pasaulē pirmo gadījumu, kad pat valsts konstitūcijas - Satversmes - līmeņa likums (t.i., par atklātu valsts prezidenta balsojumu) ir ticis mainīts ar digitālās demokrātijas rīka palīdzību. Tas ir globāli unikāls sabiedrības līdzdalības veiksmīguma rādītājs digitālā platformā.

Jūs, aktīvie un līdzi domājošie Latvijas pilsoņi, esat tie varoņi, kas to ir paveikuši. Nezākājiet savu daudzkārtīgo varēšanu un panākumus viena atsevišķa gadījuma dēļ, kas «nav aizgājis»! Neesiet šaursirdīgi par mūsu kopējo dzīvi – tā ir plaša! Jā, tā paredz personīgas vilšanās reizes, tomēr ir liela iespēja, ka būs arī personīga veiksme un vēl lielāka – ka būs kopējs labums no daudzu citu veiksmīguma. Demokrātija ir izsvērts līdzsvars, balanss starp vilšanos un eiforiju. Turklāt darbs pie šā līdzsvara nekad nebeidzas. Vēl vairāk - tas nekad nedrīkst beigties. Ja pilsoņiem tas kļūst vienaldzīgs, tad demokrātijas mirst.

ManaBalss veiksmīgums ir Latvijas tautas veiksmīgums, un mēs netaisāmies to kompromitēt.

Un visbeidzot – kas attiecas uz žults izgāšanu un #vissirslikti ideoloģiju. Lūgums mūsu kvēlākajiem kritiķiem: mēģiniet tomēr apsvērt iespēju, ka bezpeļņas sabiedriskā labuma organizācija, kas pārvalda ManaBalss platformu, varbūt tomēr nav oligarhu, Kremļa, sorosītu, masonu, svešzemju finansistu, ekofašistu, Vašingtonas konsensusa brālības un kā tik vēl ne naudā peldoši bezmugurkaulnieki. Ievērojamie sabiedrības līdzdalības sasniegumi Latvijā visai ticami norāda uz to, ka ManaBalss komandā cauri gadiem ir strādājuši un strādā principiāli, uzticami un atsaucīgi cilvēki, kurus ikdienā motivē sava darba jēdzīgums un virza ideja, ka soli pa solītim mēs darām mūsu kopējo dzīvi Latvijā labāku.

Nenonievājiet mazās pārmaiņas – tās ir pamatā lieliem sasniegumiem! Tavai balsij ir nozīme! Nāc, rosini un atbalsti, lai labās lietas notiek vairāk!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv iesniegta iniciatīva "Par nesamērīgā akcīzes nodokļa palielinājuma atcelšanu cigarešu bezdūmu alternatīvām" (https://manabalss.lv/par-nesameriga-akcizes-nodokla-palielinajuma-atcelsanu-cigaresu-bezdumu-alternativam/show), kas aicina parakstīties pret 2020. gada decembrī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Akcīzes likumā, ar kuriem tika būtiski paaugstināts akcīzes nodoklis dažādām mazāk kaitīgām cigarešu bezdūmu alternatīvām – karsējamajai tabakai, e-cigarešu šķidrumiem un beztabakas nikotīna spilventiņiem.

Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, "pēdējos gados valstī arvien vairāk cenšas ierobežot pasīvās smēķēšanas izraisītos veselības riskus. Pakāpeniski aizliegts smēķēt parkos, sabiedriskā transporta pieturās, uz daudzdzīvokļu māju balkoniem un jebkurā publiskā vietā, ja kādam tas traucē. Tomēr nesenā akcīzes nodokļa paaugstināšana cigarešu bezdūmu alternatīvām raida gluži pretējus signālus, jo padara cigarešu aizstājējproduktus nesamērīgi dārgus, kas nemotivē smēķētājus atteikties no šī netikuma, vai izvēlēties mazāk kaitīgas alternatīvas. Tādējādi, it kā notiek cīņa pret cigarešu dūmiem un publisku smēķēšanu, bet paralēli tam, produkti, kas situāciju varētu uzlabot, tiek aplikti ar papildu nodokļiem un padarīti grūtāk pieejami."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) problēma ir iesprūdusi, kopš skolotāja Liāna Hiršsone portālā manabalss.lv ierosināja NĪN vienīgajam īpašumam atcelt vispār.

53 tūkstoši balsotāju griba valsts drukātā izdevumā tiek raksturota kā aplamība un ķecerīga iegriba, lai gan cilvēki vienkārši nevēlas pārdot savu māju tādēļ vien, ka valstī izdomātas aplamas formulas.

Šobrīd Jaunā konservatīvā partija (JKP) izvirza priekšlikumu ieviest neapliekamo minimumu īpašuma vērtībai – 100 tūkstoši eiro. Spēkā varētu stāties 2022. gadā. JKP nodarbojas arī ar īpašumu kadastrālās vērtības aprēķinu kārtības maiņu, kas atlikta uz 2021. gadu. Vēl jau nav zināms, vai skolotājai ar namu Rīgā 100 tūkstošu griesti kaut kā palīdzēs, bet laiks rit. NĪN risinājumam bija jābūt jau vakar, jo cilvēki pamet šo zemi un viens no iemesliem ir konkrētā problēma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Portālā manabalss.lv vāc parakstus par nodokļu izmaiņu atlikšanu līdz 2022.gadam

LETA,04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Rīgas biznesa kamera" portālā "manabalss.lv" vāc parakstus par nodokļu izmaiņu atlikšanu līdz 2022.gadam, aģentūru LETA informēja kameras valdes priekšsēdētājs Gatis Silakaktiņš.

Kamera šo iniciatīvu portālā "manabalss.lv" ievietojusi ceturtdien, 3.septembrī.

Silakaktiņš norādīja, ka pašreizējās krīzes laikā ir nepareizi celt nodokļus. "Šobrīd nauda, atstāta uzņēmēju un iedzīvotāju maciņos, stimulēs ekonomisko aktivitāti. Tāpēc tieši otrādi - pareizi būtu mazināt nodokļu slogu, vai vismaz to atstāt nemainīgu līdz ekonomikā atsākas izaugsme," uzskata iniciatīvas autori.

Tāpat Silakaktiņš piebilda, ka piedāvātās izmaiņas nodokļos nerisina sabiedrībā rezonansi izraisījušo nekustamā īpašuma nodokļa jautājumu, kā arī paredz tādu nodokļu pārdali, kas būtiski samazinās pašvaldībām pieejamos līdzekļus un apdraudēs to funkciju veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Partijām un uzņēmumiem iniciatīvu publicēšana maksās dārgāk

Zane Atlāce - Bistere,07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2020. gada 1. februāra platformā ManaBalss politiskajām partijām un uzņēmumiem par iniciatīvu publicēšanu tiks piemērota augstāka maksa, informē organizācijas "ManaBalss" vadītājs Imants Breidaks.

Līdzšinējā samaksa 1000 eiro apmērā turpmāk attieksies tikai uz uzņēmumiem, kas klasificējas kā mazie uzņēmumi, t.i., tādi, kuros ir līdz 10 darbiniekiem, un to apgrozījums ir līdz 2 milj. eiro.

Platforma kopš 2011. gada sniedz bezmaksas iniciatīvu publicēšanu un parakstīšanās pakalpojumu Latvijas iedzīvotājiem. Bez maksas iniciatīvas platformā var arī iesniegt politiski neitrālas organizācijas, kas darbojas sabiedrības labā un tā tas būs arī turpmāk.

Izmaiņas cenu politikā tiek skaidrotas ar Latvijas ekonomikas izaugsmi un nepieciešamību līdzsvarot politisko partiju, to biedru un visplašākās sabiedrības iesaisti iniciatīvu ierosināšanā. Organizācija arī apzinās, ka partijām un uzņēmumiem sabiedrības iniciatīvu izmantošana ir vērtīgs mārketinga rīks, tādēļ ir tikai godīgi, ka līdzvērtīgs ieguvums no tā tiek arī digitālās demokrātijas stiprināšanai Latvijā, skaidro I.Breidaks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba nedēļu četru darbadienu formātā priecētu, tomēr darba devējiem tā prasītu papildu izmaksas, kas rezultētos konkurētspējas sarukumā, jo īpaši, ja citas Eiropas Savienības dalībvalstis neko tādu ieviest neplāno.

Vēl sekas šādam solim varētu būt arī atsevišķu uzņēmumu slēgšana un jauns papildinājums bezdarbnieku rindām. Turklāt šādas idejas iedzīvināšana valsts mērogā varētu prasīt pat simtiem miljonu eiro lielus papildu tēriņus.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie uzņēmēji saistībā ar portālā manabalss.lv sākto parakstu vākšanu iecerei pāriet uz četru dienu darba nedēļu pašreizējo piecu vietā. Pašlaik par šo ieceri parakstījušies nedaudz vairāk kā 9600 cilvēku. Lai to varētu iesniegt Saeimai, ir jāsavāc vismaz 10 000 parakstu. Iniciatīvas autors Denis Meļehovs rosina samazināt patlaban noteikto darba nedēļu (piecas dienas, 40 stundas) uz četrām dienām un 32 stundām, ko piedāvā īstenot, mainot Darba likuma 131. pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vakcinācijas projekta biroju reorganizēs

LETA,15.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas projekta birojs tiks likvidēts kā Veselības ministrijas struktūrvienība un integrēts Nacionālajā veselības dienestā (NVD) kā struktūrvienība, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pavļuts pauda sapratni par kritiku, vienlaikus norādot, ka, viņaprāt, tā ir tikai daļēji pamatota. Viņš cita starpā atzīmēja, ka šajos divos mēnešos ir novērstas daudzas problēmas un ielikti pamati, lai notiku liela mēroga vakcinācija.

"Vakcinācijas projekta birojs bija kļuvis par zibensnovedēju dažādām bažām, tāpēc esam nolēmuši uzlabot tā darbību un reorganizēt to, pievienojot Nacionālajam veselības dienestam, tādējādi tas būs tuvāk notikumiem un dienestam, kas strādā ar veselības nozari," sacīja ministrs.

Veselības ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem teikts, ka NVD tiks izveidota jauna struktūvienība vakcinācijas projekta koordinācijai, kuras finansiālā un cilvēkresursu kapacitāte tiks stiprināta. Tuvojoties vakcinācijas masveida fāzei, projekta koordinācijas vienībai vajadzīgi papildspēki - projektu vadītāji lielas jaudas vakcinācijas centru koordinācijai reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Savāc 10 000 parakstu par iespēju pret atlīdzību depozītā nodot dažādus iepakojuma veidus

Zane Atlāce - Bistere,16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā «manabalss.lv» vasarā pieteikto ierosinājumu par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus nepilnu trīs mēnešu laikā atbalstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, un iniciatīva tiks iesniegta Saeimā.

«Tas ir nepārprotams rādītājs, ka sabiedrība vēlas tādu depozīta sistēmu, kas pieņemtu dažādus iepakojumus, ko citādi ikdienā izmetam mēslainē, un daļa no tiem nonāk vidē. Tas arī apliecina sabiedrības rūpes un līdzdarbošanos depozīta sistēmas ieviešanas procesā. Lai gan sabiedriskajām iniciatīvām, kas tiek iesniegtas Saeimā, normatīvais regulējums paredz īpašu izskatīšanas kārtību, līdz tas nonāk līdz konkrētam rezultātam (piemēram, likumprojektam), uzskatu, ka Saeimai jau šobrīd šī iedzīvotāju vēlme ir jāņem vērā un jāskata kopā ar grozījumiem Iepakojuma likumā, kas tiek virzīti trešajam lasījumam,» pauž Iniciatīvas autors Jānis Ķuze.

Viņš uzsver, ka Latvijā nepieciešama iedzīvotāju vajadzībām atbilstoša un visaptveroša depozīta sistēma, kas pārstrādei pieņemtu dažādus iepakojuma veidus, nevis vien konkrētas pudeles, kā to paredz klasiskā depozīta risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

25.augusta pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam - augstā obeliska gāšanai.

Darbi ceturtdien norit apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aktualizē stāvvietu problēmu, rosinot auto ļaut novietot pagalmu zaļajās zonās

Zane Atlāce - Bistere,13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju vecu daudzdzīvokļu māju pagalmu zaļajās zonās daļēji novietot auto.

Iniciatīvas pārstāve Anna Brodele pamato, ka jau gadu desmitiem it visur Latvijā iedzīvotāji ir spiesti maksāt soda naudas par automašīnu novietošanu neatļautā vietā - tā sauktajā "zaļajā zonā" pie savām dzīves vietām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos.

"Šie padomju laikos celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi nav piemēroti auto novietošanai. Tikmēr visām Latvijas pašvaldībām (sevišķi jau Rīgas pašvaldībai, bet ne tikai) nav naudas un/vai politiskās gribas tos pārbūvēt. Taču uz sodu uzlikšanu gan šīs pašvaldības nav jāskubina (ir dzirdēti publiski presē un TV pat konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvi un konkrētas mājas, kur konkrēti atsevišķu automašīnu īpašnieki soda naudās gada laikā samaksā pat 300 eiro). Pateiksim taču vienreiz skaļi un godīgi - iedzīvotāji nevar un nedrīkst būt cietēji un vaininieki pašvaldību neizdarībai, vai būt "slaucamās govis". Ja tā saucamajā "zaļajā zonā" apstādījumu reāli nav vispār, vai arī ir, taču tie no pašvaldības puses netiek ne kopti, ne uzturēti, tad ir jāatļauj to pašā maliņā ar diviem riteņiem iebraukt un stāvēt vieglajām automašīnām (M1 un N1 kategorijas), kas pieder iedzīvotājiem, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās tieši pie šīm zonām," teikts parakstu vākšanas iniciatīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vāc parakstus «par tīra gaisa nodrošināšanu Rīgā», ierobežojot autotransportu

LETA,14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» sākta parakstu vākšana «par tīra gaisa nodrošināšanu Rīgā».

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Andis Vaičulis, kurš iniciatīvu plānojis iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Kā uzskata Vaičulis, neskatoties uz normatīvajos un tiesību aktos noteikto, Rīgā jau 15 gadus cilvēki elpojot piesārņotu gaisu. Ja nekas nemainīšoties, pilsētnieki turpināšot to elpot arī turpmāk, kaitējot savai veselībai.

«Ar likumiem ir noteikts, ka, ja ir piesārņots gaiss, tad jauni gaisu piesārņojoši uzņēmumi nevar sākt strādāt, esošie uzņēmumi nevar paplašināties, un tiem ir jāsamazina savu emisiju apjoms. Savukārt uz autotransporta radīto gaisa piesārņojumu likums pašvaldībai piešķir tiesības ierobežot autotransporta kustību,» raksta iniciatīvas autors. Idejas iesniedzējs sūkstās, ka Rīgas dome neizmanto šīs tiesības un neierobežo autotransporta kustību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta parakstu vākšana portālā "Mana balss" iniciatīvai "Samazinām PVN pārtikas produktiem". Tās mērķis ir rosināt izmaiņas likumdošanā, nosakot samazināto PVN likmi 5% apmērā pārtikas produktiem - svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

Pārtikas produktu PVN samazināšanas iniciatīvu virza mazumtirdzniecības tīkls "Maxima Latvija" sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām – biedrību "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" (LOSP) un biedrību "Zemnieku saeima" (ZSA), kā arī sagaida, ka iniciatīvai pievienosies liels skaits jaunu organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, ņemot vērā tēmas aktualitāti lejupslīdošas ekonomikas un pirktspējas samazināšanās periodā.

"No TOP 10 pirktākajiem produktiem aptuveni 70 % veido svaigā pārtika (gaļa, piens, augļi un dārzeņi), līdz ar to, samazinot PVN, būtu iespēja samazināt ikdienas tēriņus pārtikai, tādējādi veicinot arī vietējo ražotāju izaugsmi. Valdības efektīvi to ir īstenojušas vairākās Eiropas Savienības valstīs, piemērojot zemāku PVN likmi tieši pārtikas produktiem. Tas vienlaikus silda ekonomiku, atbalsta ģimenes, sociāli mazaizsargātus iedzīvotājus, savukārt turīgākiem cilvēkiem ļauj tēriņus no pārtikas novirzīt citur," stāsta Jānis Vanags, "Maxima Latvija" Korporatīvais vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējās valdības un Saeimas zīmīga darbības iezīme ir divi dažādi likumprojektu un kabineta noteikumu tipi.

Pirmie ir tādi, kurus maina desmitiem reižu vai loka desmitiem variantos, kāda partija noraida, cita aizstāv, parādās viedokļi un kaismīgas debates. Otro, nemainīgi pieņemamo likumu pakete ir nodokļi, nodevas un citi it kā brīvprātīgi maksājumi, kas tieši mazina pirktspējas paritāti valsts iedzīvotājiem.

Mūžīgi mainīgā sadaļa

Piecu partiju valdība jau kopš 2019. gada sākuma nemitīgi strīdas par visu iespējamo, kas tieši neskar tautas labklājību, vai arī strīdas, lai nemainītu lēmumus, kas to varētu mainīt uz labo pusi. Spilgts piemērs ir nesen piedāvātā Vakcinācijas loterija, kuras reklamēšanai jau tika iztērēti resursi, debates aizpildīja sociālo tīklu lapas, un noslēgumā par to nenobalsoja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sešos mēnešos publiskajās autostāvvietās reģistrēti 492 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg), par kuriem apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši gandrīz 300 000 eiro. Savukārt vēsturiski lielākā apdrošinātāju izmaksātā atlīdzība par publiskā stāvvietā notikušu CSNg, ir 16561,69 eiro.

Negadījums 2020.gadā noticis tirdzniecības centra "Akropole" stāvlaukumā.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējos piecos gados (2017. – 2021.gads), publiskajās stāvvietās reģistrēti 4813 CSNg, par kuriem kopumā apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 3,15 miljonus EUR.

“Lai arī varētu likties, ka CSNg autostāvvietās ir nenozīmīgi un nodarītie bojājumi nelieli, realitātē statistika liecina, ka vidējā atlīdzība par pēdējos piecos gados stāvvietās notikušajiem negadījumiem ir 655,28 EUR,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

LTAB apkopotā statistika par 2022.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka kopējā vidējā OCTA atlīdzība ir 1397 EUR, kas ir par 11% vairāk nekā 2021.gada pirmajos deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Veselības apdrošināšanai būtu jābūt normai darba tirgū

Monta Ieleja, ABSL Latvia izpilddirektore,26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija skārusi ne vien katra ikdienas maksājumus, bet arī medicīnas pakalpojumu izmaksas un cenas, kā rezultātā darba devēji šobrīd novēro būtisku sadārdzinājumu veselības apdrošināšanas polisēm. Radusies situācija met ēnu ne vien pār uzņēmēju maciņiem un darbinieku dzīves kvalitāti.

Jau 16 gadus nepārskatītais neapliekamais minimums veselības apdrošināšanai potenciāli varētu ietekmēt visu veselības aprūpes sistēmu kopumā. Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare sagaida atbildīgo valsts institūciju iesaisti šajā jautājumā, lai nevājinātu jau tā nepilnīgo valsts veselības aprūpes sistēmu. Ignorējot cenu kāpumu, laba veselības apdrošināšana drīzumā nodarbinātajiem varētu kļūt par luksusa tipa labumu nevis normu.

Nozare, kas vēsturiski bijusi kā piemērs citiem rūpēs par darbinieku labbūtību

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare jau gadu desmitu darba tirgū bijusi pazīstama ar savām rūpēm par darbinieku labbūtību, piedāvājot veselības apdrošināšanu. Nozares ieskatā šāds darbiniekam piešķirtais labums, ņemot vērā Latvijas jau tā novājināto veselības aprūpes sistēmu, uzskatāms vairāk kā pašsaprotama norma nevis privilēģija. Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas statistikas datiem, apdrošināto personu skaits 2022. gadā bijis vairāk nekā 447 tūkstoši, kas ir visaugstākais rādītājs visā šīs statistikas apkopošanas vēsturē. Turklāt 2022. gadā veselības apdrošināšanas parakstīto prēmiju apjoms bija 10,3% no kopējā valsts veselības aprūpes budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums otrdien noraidīja opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) frakcijas priekšlikumu grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz PVN samazinājumu līdz 12% sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.

AS deputāte Linda Matisone sēdē pauda, ka galvenais iemesls priekšlikumam ir tas, ka ēdināšanas nozare ir ļoti cietusi pandēmijas laikā, kā arī Ukrainas kara izraisītā tūrisma samazināšanās dēļ, un tas negatīvi ietekmē nozares finanšu rādītājus.

Nacionālās apvienības politiķis Artūrs Butāns atzīmēja, ka jautājuma problemātika ir skatīta vairākās parlamenta komisijās un visās tikusi atbalstīta, tāpēc tas būtu jāatbalsta.

AS deputāts Māris Kučinskis piebilda, ka, priekšlikumu atbalstot, tas būtu simbolisks solis ēdināšanas nozarei.

AS norāda, ka Latvijas sabiedrība arī atbalsta šo samazinājumu, ko apliecina aptaujas un vairāk nekā 12 000 parakstu iniciatīva portālā "Manabalss.lv".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?

Jānis Goldbergs,17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vāc parakstus par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atcelšanu komerctransportam

Db.lv,05.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atcelšanu komerctransportam.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Edgars Vinciuns. Viņš skaidro, ka patlaban komerctransporta īpašnieki veic transportlīdzekļa eksluatācijas nodokļa maksājumu pie ikgadējās tehniskās apskates. Tāpat tiek maksāta arī autoceļu lietošanas nodeva jeb tā sauktā vinjete.

"Iznāk, ka Latvijas vietējie pārvadātāji maksā divus nodokļu maksājumus, kas sevī ietver vienu un to pašu! Proti, šī, manuprāt, ir dubulta un negodīga mūsu uzņēmēju aplikšana ar nodokli," norāda idejas autors.

Viņš esot arī interesējies atbildīgajās instancēs, un neviens neesot spējis "sakarīgi paskaidrot", kas tas ekspluatācijas nodoklis tāds ir un kā tas atšķiras no vinjetes.

Vinciuna ieskatā ekspluatācijas nodoklis pazemina arī Latvijas konkurenci attiecībā pret ārvalstu pārvadātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Samazinātās 5% PVN likmes atcelšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir ņirgāšanās par nozari. Faktiski, dārzkopības nozare tiks "sabradāta" no valdības puses," uzskata Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

M. Rudzāte atzīst, ka šī gada sezona augļkopības nozarei bijusi izteikti nelabvēlīga. Vēlais un aukstais pavasaris ar gandrīz astoņu dienu ilgu salu maijā burtiski iznīcināja gandrīz visas augļkoku un ogulāju plantāciju ražas. Līdz ar to Latvijā šogad gandrīz nav dzērveņu, melleņu, ķiršu, pavasara aveņu, plūmju, cidoniju un smiltsērkšķu. Zaudējumi bijuši arī tiem zemeņu audzētājiem, kuri ogas audzē uz lauka. Savukārt zemeņu audzētāji, kuri ogas audzē segtajās platībās, saskārās ar strauju karstumu vasarā, kas būtiski saīsināja ražas ilgumu.

"Šis gads ir bijis traģisks neprognozējamo laika apstākļu dēļ. Ne velti nozarei piešķirts atbalsts no Eiropas savienības līdzekļiem, bez kuriem daudziem audzētājiem būs sarežģīti izdzīvot un sagatavoties nākamajai sezonai," pauž M. Rudzāte, atklājot, ka šogad augļkopības nozarē tika piedzīvots 60% ražas kritums, bet atsevišķās saimniecībās pat 90%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rosina ļaut darba devējam un darbiniekam vienoties par četru dienu darba nedēļu

LETA,02.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrijā (LM) rosina ļaut darba devējam un darbiniekam darba līgumā vienoties par četru dienu darba nedēļu gan uz noteiktu laiku, gan pastāvīgi, liecina LM likumprojekts par grozījumiem Darba likumā.

Likumprojekts paredz iespēju darbiniekam un darba devējam vienoties par darba dienas darba laika pagarināšanu par divām stundām (šobrīd to var pagarināt tikai par vienu stundu), tādējādi dodot iespēju nedēļas 40 darba stundas nostrādāt četrās dienās.

Ministrijā sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) izvērtējot šī brīža situāciju, secināts, ka šobrīd viens no labākajiem risinājumiem ir tāds, kas sniedz iespēju darbiniekam ar darba devēju vienoties par elastīgāku darba laika organizēšanu, saglabājot 40 stundu darba nedēļu un nesamazinot darbinieka darba samaksu.

Tāpat tiktu saglabāta iespēja atkāpties no šāda darba laika organizēšanas metodes un atgriezties pie piecu dienu darba nedēļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rosina ieviest šaursliežu tramvaju starp Baložiem un Ziepniekkalnu

Zane Atlāce - Bistere,27.12.2019

Piedāvātās Baložu –Ziepniekkalna šaursliežu tramvaja trases kopskats

Avots: no iesniegtās iniciatīvas materiāliem

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā "manabalss" sākta parakstu vākšana par šaursliežu tramvaja ieviešanu starp Baložiem un Ziepniekkalnu.

Iniciatīvas pārstāvis Dāvis Bušs skaidro, ka Baložu pilsēta ir 3 kilometru attālumā no Ziepniekkalna, bet tuvākie ceļi ir gandrīz 10 km gari, jo ved apkārt Medema purvam. Izbraukšanu gan uz Jelgavas, gan uz Bauskas šosejām kavē sastrēgumi. Cauri purvam, pa īsāko ceļu ir saglabājies uzbērums no šaursliežu dzelzceļa, kas eksistēja no 1948. līdz 1953. gadam, un pa kuru no kūdras fabrikas "Baloži" uz Rīgu tika vesta kurināmā kūdra.

Šo ceļu jau šobrīd izmanto kājāmgājēji, velosipēdisti un citi braucēji, gan atpūtas nolūkos, gan arī lai nokļūtu no Baložiem uz Ziepniekkalnu. Baložu pusē, daļa no dzelzceļa vēl joprojām ir saglabājusies, to uztur entuziasti un organizē kūdras bānīša ekskursiju braucienus uz purvu. "Ar šo iniciatīvu vēlamies apkopot sabiedrības atbalstu idejai par šaursliežu tramvaja maršruta Baloži-Ziepniekkalns izveidi, lai vērstu Rīgas un Ķekavas novada pašvaldības uzmanību uz to," skaidro D.Bušs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Piensaimnieki: 5% PVN likmes ieviešana piena produktu cenu samazinātu par 11,7%

LETA,10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinātās 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešana piena produktiem padarītu šos produktus par 11,7% lētākus un par 5% palielinātu to noietu, pauž Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

LPCS nosūtījusi Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un finanšu ministram Jānim Reiram (JV) organizācijas kongresā biedru parakstītu rezolūciju un aprēķinus, kā arī aicinājumu uz diskusiju par iniciatīvu ieviest samazināto PVN likmi piena produktiem.

Aprēķinos norādīts, ka vidēji viena mājsaimniecība ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu gadā piena produktu iegādei tērē 508,8 eiro, no kuriem 65,5 eiro tiktu ietaupīti pie samazinātās PVN likmes.

LPCS iniciatīvas mērķi ir monetārs atbalsts katram Latvijas iedzīvotājam pēckrīzes periodā, mērķtiecīgs un sistemātisks atbalsts stratēģiski svarīgajai piena nozarei pašregulēties un palielināt ieņēmumus. Kā uzsver organizācija, iniciatīva uzskatāma par sociāli taisnīgu risinājumu sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un harmonizēšanai ar vadošajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kur vidējā PVN likme piena produktiem ir 9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmās mācības no Igaunijas pensiju populisma

Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitas sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs,31.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušais gads mūsu kaimiņvalstī Igaunijā pagāja pensiju sistēmas reformu zīmē - Igaunijas politiķi bija pieteikuši nozīmīgas pārmaiņas pensiju 2. līmeņa sistēmā un paredzēja to, ka Igaunijas pilsoņi var izstāties no šī līmeņa, līdz šim uzkrātos līdzekļus izņemot un iztērējot pēc sava prāta vai izveidojot speciālu pensiju investīciju kontu, pārvaldot savu pensiju uzkrājumu.

Pirms tam samaksājot 20 % individuālā ienākuma nodokli valstij.

Neapšaubāmi, šī reforma Igaunijā guva lielu popularitāti, jo daudziem cilvēkiem tā bija iespēja tikt pie naudas “no zila gaisa”. 2019. gada beigās, kad šī reforma Igaunijā tika ierosināta, otrajā pensiju līmenī Igaunijā bija uzkrāti 4,5 miljardi eiro jeb vidēji 6000 eiro uz katru sistēmas dalībnieku. Papildus 6000 eiro ātriem tēriņiem daudziem šķita ļoti kārdinoši, tāpēc visas šaubas par šāda soļa ilgtspēju un ietekmi uz iedzīvotāju nākotnes labklājību tika ātri aizslaucītas nebūtībā.

Reformas iniciatori šo soli centās pārdot kā tādu, kas ļaus iedzīvotājiem pašiem daudz mērķtiecīgāk un pārdomātāk plānot savas vecumdienas un veidot pašiem savus individuālos investīciju portfeļus. Pašlaik, kad liela daļa no cilvēkiem jau ir izmantojuši iespēju izstāties no otrā pensiju līmeņa, var izvērtēt pirmos rezultātus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portālā Manabalss.lv liels atbalsts iniciatīvai pret e-cigarešu aromātu aizliegumu

Db.lv,22.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 10 000 cilvēku portālā "Manabalss.lv" parakstījušies par iniciatīvu "Brīvu izvēli pilngadīgiem cilvēkiem! Par e-cigarešu aromātu saglabāšanu", informē Beztabakas Produktu Asociācija.

Līdz ar to tā būs jāizskata Saeimā. Vairāk nekā 10 000 cilvēku, kas parakstījuši iniciatīvu, aicina Saeimu neaizliegt elektronisko cigarešu aromātus, bet tā vietā ieviest mērķtiecīgus risinājumus cīņā pret nelegālo tirgu, kā arī izglītot sabiedrību par veselīgām izvēlēm.

Pretēji sabiedrībā radītajam priekšstatam, e-cigarešu industrija nav ieinteresēta, ka tās produktus lieto jaunieši. Beztabakas produktu asociācija vairākkārt aicinājusi noteikt tirdzniecības aizliegumu jauniešiem līdz 21 gada vecumam, kā arī nopietni pievērsties šā aizlieguma kontrolei. Industrijas mērķauditorija ir cilvēki, kas apzināti atsakās no tabakas lietošanas. Kā liecina daudzi jauni pētījumi, parasto tabakas cigarešu smēķēšana ir veselībai daudzkārt kaitīgāka nekā e-cigaretes. Un pieaugušiem cilvēkiem ir tiesības brīvi izvēlēties, tostarp - lietot e-cigaretes ar vai bez aromātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem (km/h) stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (pašlaik - no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem (pašlaik - sešiem).

Savukārt, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro (pašlaik - no 540 līdz 680 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem (pašlaik uz 12 mēnešiem piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: NĪN mājoklim nav nedz greznība, nedz kaprīze

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,05.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ atbalstītāju skaits iniciatīvai «Par NĪN (nekustamā īpašuma nodoklis – red.) atcelšanu vienīgajam īpašumam» platformā ManaBalss.lv ir sasniedzis tās pārstāvju uzstādīto jauno slieksni – 50 tūkstošus atbalstītāju.

Līdz ar to platformas pārstāvji aicina Saeimu iekļaut šo iniciatīvu tās dienaskārtībā. Tiktāl par procedurālo pusi. Ja runājam par iniciatīvas saturu, tad lemšana par to, protams, ir Saeimas kompetencē, tomēr tā pamatotība ir stipri apšaubāma. Vispirms jau jāsāk ar to, ka nevienā Eiropas Savienības valstī nav tādas kārtības, ka vienīgais mājoklis netiktu aplikts ar NĪN. Gluži vienkārši tādēļ, ka ir teju neiespējami atrast argumentus par labu tam, lai vienīgajam mājoklim NĪN nepiemērotu. Tad jau vienīgo automašīnu atbrīvosim no OCTA.

Vairāki eksperti ir uzsvēruši, ka NĪN pēc būtības ir infrastruktūras maksājums, kuru pilnā mērā saņem tā pašvaldība, kurā nekustamais īpašums atrodas un kas šo infrastruktūru nodrošina. Runa ir par ielu apgaismojumu, ielu tīrīšanu, kanalizācijas sistēmas uzturēšanu, ūdensapgādi (ne tikai pats ūdens, bet tā piegādes sistēma) utt. Skaidrs, ka šī infrastruktūra tiek izmantota arī vienīgā mājokļa gadījumā, un tikpat loģiski ir tas, ka par to ir arī jāmaksā. Var jau iebilst, ka NĪN ieņēmumi tiek izmantoti ne tikai infrastruktūras uzturēšanai. Taču NĪN ir leģitīms tiešais nodoklis, kas nodrošina budžeta ieņēmumus (Latvijas gadījumā 100% ieņēmumu aiziet pašvaldībai), no kura nevar izvairīties, kam ir neitrāla ietekme uz uzņēmējdarbību (respektīvi, nepalielina darbaspēka nodokļa slogu) un kas ir samērā efektīvs instruments nevienlīdzības mazināšanai. Jo par lielāku un dārgāku NĪ nodoklis ir augstāks.

Komentāri

Pievienot komentāru