Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) prioritātes šajā gadā būs uzņēmējdarbības traucēkļu mazināšana, vietējās pārtikas īpatsvara palielināšana veikalos un darbaspēka piesaiste, aģentūrai LETA pavēstīja organizācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Viņš norādīja, ka atbilstoši ceturtdien, 9.janvārī, LOSP valdes sēdē nolemtajam organizācija šogad plāno strādāt pie apgrūtinājumu un ierobežojumu mazināšanas lauksaimnieku darba procesos, lai ilgtermiņā mazinātu nesamērīgo birokrātisko slogu, kas negatīvi ietekmē lauksaimniecības procesu pilnvērtīgu un operatīvu veikšanu.

"Svarīgi, lai iestādes izprot lauksaimnieku darbu, kas pašos pamatos ir uz lauka, darbs ar dzīvniekiem. Lauksaimnieki vistiešākajā nozīmē ir lauksaimnieki, nevis pilna laika papīru rakstītāji," pauda Gūtmanis.

Viņš arī atzīmēja, ka ir nepieciešams pildīt saistības un sniegt atskaites, kā arī gatavot visdažādākos dokumentus, taču šobrīd to apmērs ir nesamērīgi liels, kā arī dokumentu sagatavošana ne tikai aizņem laiku, bet prasa arī augsta līmeņa profesionālas zināšanas.

"Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" (LOSP) pauž sašutumu un aicina atbildīgās amatpersonas izvērtēt š.g. 7.novembrī LR Saeimā atklātā pārtikas preču pašapkalpošanās kiosku ieviešanas rezultātu, informē LOSP.

LOSP pārstāvji - lauksaimnieki un ražotāji, ir neizpratnē par Latvijas vietējā produkta teju pilnīgu neesamību pašapkalpošanās kioskā, kas atrodas LR Saeimā - vietā, kur būtu jārāda priekšzīmīgs piemērs, cik svarīgi un vērtīgi ir izvēlēties tieši vietējo produktu.

Šodiena LOSP birojā aizsākās ar vairāku lauksaimnieku zvanos un ziņās paustu izbrīnu, sašutumu un neizpratni par redzēto masu medijos. Par ziņu portālos publicēto rakstu un attēliem, kuros skaidri redzams, ka Latvijas vietējā ražojuma produktu teju nav nemaz Saeimā izvietotajā pārtikas kioskā.

LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: "Tas ir absolūti nepareizi un nepieņemami, ka tie pārtikas produkti, kas raksturīgi mūsu valstij, nav pirmā izvēle šī kioska plauktu piepildīšanai. Kauns skatīties, ka LR Saeimā - vietā, kur tiek pieņemti valstiski atbildīgi lēmumi, tiek tirgots jogurts no Lietuvas, burkāni no Portugāles, saldējums no Francijas, vistas desiņas no Polijas utt. LR Saeima ir tā institūcija, kurai būtu jārāda piemērs - ka pirmā izvēle vienmēr ir un būs mūsu pašu lauksaimnieku, pārstrādātāju un uzņēmēju radītie produkti!"

Nepieciešams vienkāršot un uzlabot viesstrādnieku nodošanu citiem uzņēmumiem situācijās, kad uzņēmumam pēc strādnieka vairs nav nepieciešamības, bet tam joprojām ir aktīva uzturēšanās atļauja, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sanāksmē ceturtdien uzsvēra organizācijas pārstāvji.

Augļkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte minēja, ka būtu nepieciešams izstrādāt labāku sistēmu, kurā viesstrādniekus varētu, nemaksājot nodokļus un nesākot no jauna uzturēšanās atļaujas formēšanas procesu, nodot citiem uzņēmumiem. Viņa norādīja, ka tas būtu noderīgi situācijās, kad piemēram, ogu audzētāji ir uzaicinājuši uz Latviju viesstrādniekus un tie ir nostrādājuši pusgadu, bet audzētājiem papildu darba spēks vairs nav nepieciešams un darbinieka uzturēšanās atļauja vēl nav beigusies.

AS "Ķekava Foods" valdes locekle Ilze Kaparšmite atzīmēja, ka iegūt viesstrādniekus no citiem uzņēmumiem, kuriem tie vairs nav nepieciešami, ir atļauts, bet tas prasa daudz laika un no jauna esot jāmaksā nodokļi. Iespēja vienkāršoti izmantot viesstrādniekus, kurus citam uzņēmumam vairs nevajag, ļoti atvieglotu uzņēmuma darba spēka deficīta problēmu.

Latvijā jautājums par Riska fonda ieviešanu ir atlikts, jo lauksaimniekiem ir būtiskas viedokļu atšķirības par tā finansēšanu, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Tostarp viņš atzīmēja, ka lauksaimnieku starpā nav vienprātības par to, kurš veiktu iemaksas Riska fondā, kā arī, cik lielas šīs iemaksas būtu, jo, lai fonds varētu reāli strādāt, iemaksām būtu jābūt nozīmīgām.

Pēc Gūtmaņa teiktā, ir divi iespējamie risinājumi - vai nu katrs lauksaimnieks iemaksā, piemēram, piecus eiro no hektāra gadā, ko lauksaimnieki neatbalstīja, vai arī līdzekļus var paņemt no kāda Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājuma, samazinot tiešmaksājumus, piemēram, par pieciem eiro no hektāra, taču arī šo variantu lauksaimnieki neatbalstīja.

Tāpat viņš atzīmēja, ka lauksaimniekiem ir bažas par sistēmas izjaukšanu tajos segmentos, kuros labi strādā apdrošināšana. Lauksaimnieki, kuriem ir apdrošināšana, uzskata, ka šāda Riska fonda izveide nav nepieciešama, bet tie saimnieki, kuriem apdrošināšana nav pieejama, uzskata, ka fonds ir nepieciešams.