Gadā datu vizualizācijas tehnoloģiju uzņēmuma "ZoomCharts" klientu veikto datu vizualizācijas ielāžu skaits pārsniedz piecus miljonus.

"Neskatoties uz Covid-19, turpinām ceļu uz priekšu un plānojam pārsniegt miljona eiro apgrozījuma slieksni. Pandēmijas radītās problēmas mums palīdz pārvarēt orientēšanās uz eksporta tirgiem – šobrīd mums ir klienti jau vairāk nekā simt valstīs, tas palīdz sadalīt riskus un nodrošināt stabilāku attīstību. Priecājamies, ka ar savu darbību sekmējam Latvijas ekonomiku un palīdzam uzlabot ārējās tirdzniecības bilanci. Kopumā stabili ejam uz priekšu – esam gājuši cauri dažādiem etapiem un cīnījušies ar dažādām problēmām, līdz ar to lielāks prieks par sasniegtajiem rezultātiem un nākotnes perspektīvām," teic Jānis Volbergs, "ZoomCharts" (SIA "Data Visualization Software Lab") vadītājs.

Latvijas jaunie tehnoloģiju uzņēmumi (startup) attīstās savā tempā, bet ar panākumiem; daudzi piesaista sēklas finansējumu un mērķē globāli, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms vairākiem gadiem apzīmējums startup bija visai svešs, bet pēdējā laikā to dzird arvien biežāk. «Startup attīstību virza vairāki faktori – finanšu līdzekļu pieejamība tirgū, attīstību veicinošas organizāciju darbība (TechHub Riga, The Mill u.c.), jauniešu domāšanas veida maiņa, augstas peļņas iespējas, kā arī startup modīgums,» spriež Jānis Volbergs, ZoomCharts (SIA Data Visualization Software Lab) vadītājs. Biznesa akseleratora eegloo līdzdibinātājs Žans Mauris piebilst, ka attīstību virza cilvēki, kuri grib kaut ko mainīt šajā pasaulē. «Manuprāt, Igaunijā ir līdzīgi. Skype ir parādījis, ka mainīt pasauli ir iespējams arī no tādas mazas valsts kā Igaunija. Cilvēki investēja vietējos projektos. Latvijas gadījumā mums nav bijis tik liels publisks «exit», lai visi to pamanītu un atzītu. Tāpēc arī skatāmies uz Skype, GetJar, Vinted un citām Baltijas kaimiņu veiksmēm. Mums bija odnoklassniki.ru un ask.fm, kur varam aizdomāties par lielu naudu, bet tas nav publiski zināms, un nauda nav nonākusi Latvijas ekosistēmā,» spriež Ž. Mauris. Db.lv rakstīja, ka uzņēmuma dalībnieki no Latvijas pārdevuši savas populārā sociālā tīkla ask.fm daļas starptautiskam digitālo mediju uzņēmumam IAC. Darījuma summa netiek izpausta, bet nozares eksperti lēš, ka tā varētu būt ievērojama.

Eksporta atbalsta kustība The Red Jackets nosaukusi 25 labākos Latvijas eksporta zīmolus un desmit uzlecošās eksporta zvaigznes Rising Stars, informē kustības iniciatore, uzņēmuma GatewayBaltic vadītāja Inese Andersone.

«Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks ir un arī turpmāk būs eksports. Veiksmīgs eksportētājs ir radošs uzņēmējs ar labu biznesa ideju, rūpīgi izstrādātu biznesa plānu, ambicioziem mērķiem un spēju tos sasniegt,» norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs.

2015.gadā tituls The Red Jackets un simboliskā sarkanā žakete piešķirta ABLV Bank, vēja tuneļu ražotājam Aerodium Technologies, koka palešu ražotājam Baltic Block, olu produkcijas ražotājam Balticovo, BTA, mēbeļu ražotājam Daiļrade Koks, IT uzņēmumam DPA, neatstarojošā stikla pārklājuma ražotājam Groglass, zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, siltumtehnikas ražotājam Komfort, kūdras ieguves ražotājam Laflora, Latfood, Lattelecom Technology, audumu ražotājam Mežroze, elektroniskās komunikācijas sistēmu ražotājam Mikrotīkls, otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumam Nordic Plast, minerālmēslu ražotājam NPK Expert, zāļu ražotājam Olainfarm, iepakojuma materiālu ražotājam Polipaks, putnu gaļas ražotājam Putnu fabrika Ķekava, piena pārstrādes uzņēmumam Rīgas Piena Kombināts, Rīgas Stradiņa universitātei, čarterkompānijai Smartlynx Airlines, kokapstrādes uzņēmumam Staļi, koka mēbeļu ražotājam Wenden Furniture.

Mazie uzņēmēji šogad turpina mīt gan tradicionālā biznesa taku un attīsta kafejnīcu, nelielas ražošanas un dzīvesstila biznesu, gan arvien dziļāk brien startup džungļos

2015. gadā dibināti nedaudz vairāk par 13 tūkstošiem uzņēmumu, liecina Lursoft dati. Šogad daudz tika diskutēts par mikrouzņēmuma nodokļa režīma izmaiņām, bet vismaz nākamgad tās nesekos, savukārt 2017. gads gan varētu būt pagrieziena punkts.

Sekojot jauno uzņēmēju gaitām DB lappusēs, secināms, ka šogad arvien lielāku aktivitāti izrāda t.s. startup jeb tehnoloģiju jaunuzņēmumi ar globālu skatījumu – Edurio piedāvā izglītības kvalitātes vadības rīku, ZoomCharts veido interaktīvu datu vizualizācijas programmatūras izstrādes komplektu, Cheeks Up strādā pie spēles, kas domāta bērniem un pieaugušajiem rehabilitācijas procesā, trenējot sejas, runas un rīšanas muskulatūru, mobilā lietotne AstroSecret piedāvā kalendāru sievietēm, kas aprēķina labvēlīgākās dienas bērna ieņemšanai, izmantojot astroloģijas metodi, mobilā lietotne Monea ļauj pārskaitīt naudu jebkuram cilvēkam no viedtālruņa numuru grāmatas, scn.lv piedāvā sludinājumu monitoringa rīku, bet Tactile Eyesight komanda neredzīgo bērnu izglītošanai iecerējusi sagatavot digitālos maketus taktilajām grāmatām, kuru failus var nosūtīt uz jebkuru vietu pasaulē un izdrukāt 3D printerī. Arī vietējam tirgum domāti projekti attīsta savu biznesu internetā, piemēram, StartupArt izveidojis platformu, kur iegādāties jauno mākslinieku darbus, bet svaigi.lv ir vietne, kur satikties pircējiem un zemniekiem. Daudzi uzņēmumi piesaistījuši investīcijas turpmākai attīstībai no riska kapitāla fondiem un biznesa eņģeļiem.

Miljardu eiro vērtu jaunuzņēmumu jeb "vienradžu" veidošanos Latvijā kavē vietējo riska kapitāla investīciju trūkums, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā atzina eksperti - jaunuzņēmumu dibinātāji un vadītāji.

Audiotehnoloģiju uzņēmuma "Sonarworks" līdzdibinātājs un vadītājs Helmuts Bēms atzina, ka Latvijā ir vāja vietējā riska kapitāla pieejamība, salīdzinot ar Igauniju vai citām Eiropas valstīm. Bēms norādīja, ka ir tikai viens fonds, kas investē sēklas kapitālā un nav neviena, kas investētu pēc tam.

"Agrīnajā stadijā finansējuma piesaiste ir diezgan lokalizēta un tikai pēc tam jaunuzņēmumi sāk piesaistīt globālas investīcijas," sacīja Bēms.

Riska kapitāla un izaugsmes fondu investīcijas sarukušas par 17 miljoniem eiro 

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu...

Viņš gan atzina, ka pirmais "vienradzis" Latvijā varētu parādīties jau tuvāko viena vai divu gadu laikā un tas varētu būt kāds no apdrukas pakalpojumu sniedzējiem - "Printful" vai "Printify".

Robotikas jaunuzņēmuma "Giraffe360" valdes loceklis Gints Sloka piekrita, ka Latvijas riska kapitālu fondu riska apetīte ir visai zema - jo inovatīvāks ir jaunuzņēmuma produkts, jo grūtāk piesaistīt investīcijas.

Vienlaikus Sloka atzina, ka pirmais "vienradzis" varētu parādīties pāris gadu laikā. "Vajag parādīties pirmajam un tad jau tam diezgan drīz sekos arī nākamie," sacīja Sloka.

Jaunuzņēmuma "Lokalise" finanšu vadītājs Mikus Krams piebilda, ka jaunuzņēmumu izaugsmi veicinās iespēja piešķirt darbiniekiem uzņēmumu kapitāldaļas kā akciju opcijas.

2020. gada veiksmīgākie investori Latvijā 

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls...

"Šāda jaunuzņēmuma pārdošanas gadījumā arī darbinieki iegūs ievērojamas naudas summas. Domājams, ka pēc šīs naudas iegūšanas viņi turpinās investēt tajā, ko prot - audzēt uzņēmumus," sacīja Krams.

Programmatūras izstrādes uzņēmuma "ZoomCharts" vadītājs Jānis Volbergs sacīja, ka jaunuzņēmumu kļūšanu par "vienradžiem" ir kavējis arī tas, ka valsts līdz šim nav izvirzījusi mērķi sasniegt noteiktu "vienradžu" skaitu noteiktā laika periodā.

Volbergs uzskata, ka Nacionālajā attīstības plānā ir jāieraksta mērķis desmit gados panākt desmit "vienradžu" izveidošanos Latvijā, kā arī jāveido valsts riska kapitāla fonds, kurš ieguldītu tieši jaunuzņēmumu sākuma stadijā.

Savukārt digitālās rehabilitācijas programmas pēc insulta "Vigo Health" vadītājs Jānis Šlēziņš atzina, ka perspektīvākās nozares, kurās Latvijā varētu parādīties "vienradzis", ir dabas zinības, veselības aprūpe un ar to saistītās tehnoloģijas. "Šajās nozarēs tuvākajos piecos gados gaidāma strauja izaugsme un jaunuzņēmumi var sasniegt augstu kapitalizācijas pakāpi," sacīja Šlēziņš.

5. un 6. aprīlī biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JAL) astoto gadu organizē Starptautisko Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) festivālu, kas pulcēs 100 starptautisku skolēnu mācību uzņēmumu un vairāk nekā 100 ekonomikas un sociālo zinību skolotāju un biznesa konsultantu no 16 pasaules valstīm. Festivāla ietvaros notiks gan starptautiska konference, gan ārvalstu un Latvijas dalībnieku SMU gadatirgus tirdzniecības centrā Domina Shopping.

JAL valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns komentē: «Festivāls ir nozīmīgs Skolēnu mācību uzņēmumu programmas un praktiskās biznesa izglītības notikums Latvijā. Ir audzis gan pašu uzņēmumu, gan pārstāvēto valstu skaits. Šogad pirmo gadu gadatirgū piedalīsies arī 15 četrvalstu, tostarp arī Latvijas, jauniešu veidoti kopuzņēmumi, kas kopumā izies 4 gadatirgu ciklu, proti, katra kopuzņēmuma dalībnieka mītnes zemē. Tā ir lieliska pieredze gan ārvalstu, gan mūsu pašu jauniešiem iepazīt dažādu veidu kultūru, dažādu valstu biznesa vidi un patērētāju jau skolas laikā.»

Junior Achievement Latvija Starptautiskais Skolēnu mācību uzņēmumu festivāls tiks atklāts ar starptautisku konferenci, kas 5. aprīlī no plkst. 13:30 norisināsies viesnīcā Bellevue Park Hotel (Rīgā, Slokas ielā 1). Konferences ietvaros dažādu valstu jauni un arī pieredzējuši starptautiska līmeņa uzņēmēji uzrunās skolēnus un skolotājus, dodot padomus, kā attīstīt biznesa idejas, atvērt ražotnes, atrast jaunus eksporta tirgus un palīdzēt piesaistīt ārvalstu investīcijas. Daži no konferences runātājiem — Jānis Volbergs, līdzīpašnieks Latvijas uzņēmumā Zoomcharts, kura produkts ir interaktīvu datu vizualizācijas programmatūra, Džūlija Giforda (Julia Gifford), Draugiem.lv grupas satura un komunikācijas vadītāja, kā arī konferences goda viesis — vairāku uzņēmumu Izraēlā īpašnieks un investors, profesionāls biznesa mentors un mārketinga eksperts Tals Katrans (Tal Catran).

Konkursā "Eksporta un inovācijas balva 2021" par visjaudīgāko eksportētāju atzīts zivju konservu un konservu ražošanas uzņēmumu SIA "Karavela", informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Balvas pasniegtas četrās nominācijās - "Eksportspējīgākais komersants", "Eksporta jaunpienācējs", "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" un "Uz zināšanām balstīta inovācija".

Atklājot ceremoniju “Eksporta un inovācijas balvas” patrons valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka šāda atzinība mudina novērtēt uzņēmumu un biznesa panākumus kā arī ceļ mērķus un ambīcijas, ko Latvijas uzņēmēji var sasniegt starptautiski. “Latvijas lielākā vērtība ir zināšanas un talanti un to spilgti var redzēt arī uzņēmējdarbībā. Paldies, par jūsu līderību un ticību iespējām”.

Valsts prezidents Egils Levits pasniedza arī speciālbalvu nominācijā "Eksporta čempions". Par uzvarētāju šajā nominācijā atzīts ražošanas uzņēmums "Karavela", kurš gada laikā spējis kāpināt eksporta apjomu par 28% un attīstījis inovatīvu produktu līniju vegānos konservus "Fish peas". "Karavela" savu produkciju pašreiz eksportē uz 46 valstīm.

Igaunijas galvaspilsētā Tallinā vakar un šodien norisinās tehnoloģiju konference Latitude59, kas tiek uzskatīta par vienu no lielākajām reģionā; to plašā skaitā apmeklē arī Latvijas pārstāvji

Konference notiek jau devīto gadu un pulcē tehnoloģiju jaunuzņēmumus (startup), investorus un citus interesentus. Šogad konferencei ir aptuveni 1500 apmeklētāju no dažādām valstīm. Plaši pārstāvēta ir arī Latvija – konferencē piedalās ne vien tehnoloģiju jaunuzņēmumi Nordigen un Funderful, kuri pastāstīs par sevi īso prezentāciju konkursā [email protected] Estonia, bet arī Twino, Edurio, Ampple, Zoomcharts, Walmoo, Overly u.c. Latvijas startup. Tāpat konferenci apmeklē TechHub Riga un mediju pārstāvji.

Šodien un rīt Somijas galvaspilsētā Helsinkos notiek vērienīgs startup jeb jaunuzņēmumu pasākums Slush

Pērn pasākums pulcēja 15 tūkstošus apmeklētāju, tostarp 1700 startup, 800 investorus un 630 žurnālistus. Tāpat pērn Slush norisinājās arī Tokijā un Pekinā. Šogad pasākums notiek Helsinkos, Tokijā, Šanhajā un Singapūrā.

Līdzās pasākumiem uz vairākām skatuvēm notiek arī Slush 100 - jaunuzņēmumu prezentāciju konkurss, kur starp simt labākajiem un daudzsološākajiem startup iekļuvuši arī trīs projekti no Latvijas – Notakey (kategorijā finanšu tehnoloģijas un e-komercija (Fintech & Online marketplaces)), Nordigen (kategorijā programmatūra un analītika uzņēmumiem (Enterprise Software & Analytics)) un Vividly (mākslīgā intelekta un virtuālās realitātes kategorijā (AI & VR)).

Šonedēļ startup festivālā Slush Somijas galvaspilsētā Helsinkos pulcējās vairāk nekā 17 tūkstoši jaunuzņēmumu, investoru un citu interesentu, tostarp arī startup delegācija no Latvijas

Uz sešām skatuvēm divas dienas tika apspriestas visdažādākās tēmas – finanšu tehnoloģijas, blokķēdes, nākotnes ēdiens, spēļu industrijas nākotne, izglītība, startup uzņēmēju pieredzes stāsti utt. Līdzās citiem pasākumiem notika arī Slush 100 - jaunuzņēmumu prezentāciju konkurss, kur no 800 kompānjām bija atlasīti 100 labākie un daudzsološākie startup. To vidū arī trīs projekti no Latvijas – Notakey, Nordigen un Vividly, turklāt pēc pirmās dienas prezentācijām Nordigen iekļuva 20 labāko kompāniju sarakstā.

No Latvijas uz konferenci devās apjomīga delegācija, ko organizēja finanšu tehnoloģiju kompānija Twino. Uz Eiropā vērienīgāko šī veida pasākumu Slush tā veda 30 pārstāvjus no Latvijas progresīvajiem startup uzņēmumiem. Latviju pārstāvēja tādi jaunuzņēmumi kā Toneboard, Notakey, Nordigen, Anatomy Next, Dripit.io, WhatTheBus, Poker Art, Sorry as a Service, Swipegateway.com, Walmoo, Qfer, Zoomcharts, kā arī Startup Slalom hakatona uzvarētāji – web platforma un mobilā lietotne, kas ļauj vecākiem kontrolēt ar bankas karti veiktos bērna maksājumus un pirkumus – CardOn. Latvijas delegācijas dalībniekus izvēlējās Twino sadarbībā ar Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju Startin.LV un IT koprades telpu TechHub Riga.

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā.

ZoomCharts veido interaktīvu datu vizualizācijas programmatūras izstrādes komplektu, kas ļauj profesionāļiem ievietot tīmekļa vietnē vai mobilajā lietotnē interaktīvus grafikus.

Latvijas uzņēmējiem jāmeklē jauni eksporta tirgi gan rietumos, gan dienvidos, vienlaikus jābūt gataviem «ielekt» atpakaļ Krievijā, tiklīdz tāda iespēja rodas; vajadzīgs LTRK likums.

Pieteikumi šīm un citām aktuālajām ziņām - raksta galerijā!

#1/17

Latvijā

Iepirkšanās ielu idejas – dzīvas

Ar lielu sparu sāktās pašvaldības aktivitātes iepirkšanās/gājēju ielu izveidei Rīgā pieklusušas, savukārt lielāka iniciatīva atkal uzplaiksnījusi biznesa pusē. Lasīt tālāk...

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#2/17

Pasaulē

Pasaulē lielākais cementa milzis vēl nedzims

Iecere izveidot pasaulē lielāko cementa ražošanas uzņēmumu pirmdien saskārusies ar sarežģījumiem, Šveices cementa ražotājam Holcim cenšoties panākt izmaiņas apvienošanās darījumā ar Francijas Lafarge. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#3/17

Latvijā

Rīgā atvērts jauns veikals skrējējiem - 42km195m

Martā Pārdaugavā, Baložu ielā durvis vēris jauns veikals-klubs skrējējiem – 42km195m, informē veikala pārstāvji. Lasīt tālāk...

Foto: 42km195m

#4/17

Pasaulē

Putins pēc desmit dienu prombūtnes atkal parādījies sabiedrībai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atkal parādījies sabiedrībai - tas noticis pirmo reizi kopš 5. marta, tādējādi stājoties pretī baumām par viņa veselības stāvokli, ziņo BBC. Lasīt tālāk...

Foto: ITAR-TASS/SCANPIX

#5/17

Pasaulē

Gandrīz neticami pasakainā Kirstijas Bertarelli - Lielbritānijas bagātākās sievietes - dzīve

Kirstija Bertarelli (Kirsty Bertarelli) ir bagātākā sieviete Lielbritānijā. Kā multimiljardiere viņa dzīvo pasakainu dzīvi, vēsta Business Insider. Lasīt tālāk...

Avots: Kirsty Bertarelli/Instagram

#6/17

Pasaulē

Porsche šogad plāno sasniegt rekodlielus pārdošanas apjomus

Pērn piegādāti gandrīz 190 tūkstoši automašīnu, kas ir par 17% vairāk pārdošanas apjomu ziņā un par 20% vairāk ieņēmumu ziņā nekā iepriekšējā gadā. Lasīt tālāk...

Foto: Reuters/Scanpix

#7/17

Investors

Naftai potenciāls sarukt

Pilnās naftas un tās produktu krātuves liek domāt par zemāku cenu. Lasīt tālāk...

Foto: AP/SCANPIX

#8/17

Mana pieredze

Ļauj datus skatīt interaktīvos grafikos

ZoomCharts veido interaktīvu datu vizualizācijas programmatūras izstrādes komplektu, kas ļauj profesionāļiem ievietot tīmekļa vietnē vai mobilajā lietotnē interaktīvus grafikus. Lasīt tālāk...

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#9/17

DB klubs

Bez kompromisiem neiztikt

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā. Kopumā ir trīs prioritātes, kamēr Latvija pilda Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus, – konkurētspējīga Eiropa, digitālā Eiropa un Eiropas loma pasaulē, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lasīt tālāk...

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#10/17

Uzmanības centrā

Jāiekasē esošie nodokļi, nevis jāceļ likmes

Latvijas uzņēmējiem jāmeklē jauni eksporta tirgi gan rietumos, gan dienvidos, vienlaikus jābūt gataviem «ielekt» atpakaļ Krievijā, tiklīdz tāda iespēja rodas; vajadzīgs LTRK likums. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#11/17

Latvijā

Augstskolas kaldina eksportspēju

Latvijas augstskolu nākotni noteiks spēja tikt galā ar augstākās izglītības globalizācijas izaicinājumiem, ārvalstu studentu skaita palielināšana būtu atbalsts tautsaimniecībai. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#12/17

Latvijā

Ķīnas tirgus pārtrumpos vietējo

Saņemtie sertifikāti Food Union atver milzīgā tirgus durvis; ķīnieši cer, ka Latvijas piena produkti palīdzēs viņiem augt garākiem. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#13/17

Sākam!

Kā pirms darba intervijas

Ar iepriekšējā naktī nosapņotu ideju vēl nevajag steigties pie riska kapitāla fondu pārvaldītājiem – nepieciešams sagatavoties nopietnai sarunai. Lasīt tālāk...

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#14/17

DB viedoklis

Kā uzņēmējam ietekmēt likumdevēju?

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji nonākuši jaunās «dzirnavās». Lasīt tālāk...

Foto: no DB arhīva

#15/17

DB karikatūra

Karikatūra: Agris Liepiņš

#16/17

Pasaulē

Eiro zemās procentlikmes aktivizē spekulantus

Pēdējo gadu laikā centrālo banku proaktīvā monetārā politika nenoliedzami mainījusi nosacījumus daudzu finanšu spekulantu dzīvē. Lasīt tālāk...

Foto: REUTERS/SCANPIX

#17/17

Vēl šodien laikrakstā Dienas Bizness:

LNG nostiprina pozīcijas

Sašķidrinātā dabasgāze (LNG), uz kuras kārts Lietuva ir likusi savas enerģētikas neatkarību un spēju diskutēt ar Gazprom, pasaulē kļūst par otro nozīmīgāko tirgoto izejvielu pēc naftasLasīt tālāk...

Rūpniecību pērn vilka

Apstrādes rūpniecību pērn uz augšu vilka elektronisko iekārtu ražošana un kokrūpniecība, savukārt mīnusi bija ķīmijas un metālapstrādes jomās. Lasīt tālāk...

Straujākam uzrāvienam

Ar skaidru vīziju un pārliecību par savu ieceri pie riska kapitāla uzņēmējdarbības attīstībai dziļākos ūdeņos var tikt dažu mēnešu laikā.Lasīt tālāk...

Skatīties pārējos attēlus

Izvēloties jaunus tirgus, kur strādāt, Stripe izvēlas valstis, kur ir tehnoloģiski attīstīti uzņēmumi, daudz jaunuzņēmumu, inovācijas un ekonomiskā aktivitāte

Tā intervijā Dienas Biznesam teic globālās maksājumu platformas Stripe vadītājs Centrāleiropā, Austrumeiropā, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā Fēlikss Hubers (Felix Huber).

Kompānija tiek dēvēta par vienu no pasaulē visstraujāk augošajiem uzņēmumiem. Tās vērtība tiek lēsta 22,5 miljardu dolāru apmērā, un tā līdz šim ir piesaistījusi aptuveni 785 miljonus dolāru investīcijas. Investoru vidū ir Sequoia Capital, Andreessen Horowitz, General Catalyst, Capital G u.c. Stripe galvenais birojs atrodas Sanfrancisko, un tajā kopumā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku. Uzņēmums sadarbojas ar miljoniem uzņēmumu – gan jaunuzņēmumiem, gan lielajiem uzņēmumiem, piemēram, Google, Amazon, Uber un Shopify. Latvijā Stripe jau lieto Datazenit, Atom, ZoomCharts u.c.

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.