Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Miljardu eiro vērtu jaunuzņēmumu jeb "vienradžu" veidošanos Latvijā kavē vietējo riska kapitāla investīciju trūkums, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā atzina eksperti - jaunuzņēmumu dibinātāji un vadītāji.

Audiotehnoloģiju uzņēmuma "Sonarworks" līdzdibinātājs un vadītājs Helmuts Bēms atzina, ka Latvijā ir vāja vietējā riska kapitāla pieejamība, salīdzinot ar Igauniju vai citām Eiropas valstīm. Bēms norādīja, ka ir tikai viens fonds, kas investē sēklas kapitālā un nav neviena, kas investētu pēc tam.

"Agrīnajā stadijā finansējuma piesaiste ir diezgan lokalizēta un tikai pēc tam jaunuzņēmumi sāk piesaistīt globālas investīcijas," sacīja Bēms.

Riska kapitāla un izaugsmes fondu investīcijas sarukušas par 17 miljoniem eiro 

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu...

Viņš gan atzina, ka pirmais "vienradzis" Latvijā varētu parādīties jau tuvāko viena vai divu gadu laikā un tas varētu būt kāds no apdrukas pakalpojumu sniedzējiem - "Printful" vai "Printify".

Robotikas jaunuzņēmuma "Giraffe360" valdes loceklis Gints Sloka piekrita, ka Latvijas riska kapitālu fondu riska apetīte ir visai zema - jo inovatīvāks ir jaunuzņēmuma produkts, jo grūtāk piesaistīt investīcijas.

Vienlaikus Sloka atzina, ka pirmais "vienradzis" varētu parādīties pāris gadu laikā. "Vajag parādīties pirmajam un tad jau tam diezgan drīz sekos arī nākamie," sacīja Sloka.

Jaunuzņēmuma "Lokalise" finanšu vadītājs Mikus Krams piebilda, ka jaunuzņēmumu izaugsmi veicinās iespēja piešķirt darbiniekiem uzņēmumu kapitāldaļas kā akciju opcijas.

2020. gada veiksmīgākie investori Latvijā 

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls...

"Šāda jaunuzņēmuma pārdošanas gadījumā arī darbinieki iegūs ievērojamas naudas summas. Domājams, ka pēc šīs naudas iegūšanas viņi turpinās investēt tajā, ko prot - audzēt uzņēmumus," sacīja Krams.

Programmatūras izstrādes uzņēmuma "ZoomCharts" vadītājs Jānis Volbergs sacīja, ka jaunuzņēmumu kļūšanu par "vienradžiem" ir kavējis arī tas, ka valsts līdz šim nav izvirzījusi mērķi sasniegt noteiktu "vienradžu" skaitu noteiktā laika periodā.

Volbergs uzskata, ka Nacionālajā attīstības plānā ir jāieraksta mērķis desmit gados panākt desmit "vienradžu" izveidošanos Latvijā, kā arī jāveido valsts riska kapitāla fonds, kurš ieguldītu tieši jaunuzņēmumu sākuma stadijā.

Savukārt digitālās rehabilitācijas programmas pēc insulta "Vigo Health" vadītājs Jānis Šlēziņš atzina, ka perspektīvākās nozares, kurās Latvijā varētu parādīties "vienradzis", ir dabas zinības, veselības aprūpe un ar to saistītās tehnoloģijas. "Šajās nozarēs tuvākajos piecos gados gaidāma strauja izaugsme un jaunuzņēmumi var sasniegt augstu kapitalizācijas pakāpi," sacīja Šlēziņš.

Konkursā "Eksporta un inovācijas balva 2021" par visjaudīgāko eksportētāju atzīts zivju konservu un konservu ražošanas uzņēmumu SIA "Karavela", informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Balvas pasniegtas četrās nominācijās - "Eksportspējīgākais komersants", "Eksporta jaunpienācējs", "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" un "Uz zināšanām balstīta inovācija".

Atklājot ceremoniju “Eksporta un inovācijas balvas” patrons valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka šāda atzinība mudina novērtēt uzņēmumu un biznesa panākumus kā arī ceļ mērķus un ambīcijas, ko Latvijas uzņēmēji var sasniegt starptautiski. “Latvijas lielākā vērtība ir zināšanas un talanti un to spilgti var redzēt arī uzņēmējdarbībā. Paldies, par jūsu līderību un ticību iespējām”.

Valsts prezidents Egils Levits pasniedza arī speciālbalvu nominācijā "Eksporta čempions". Par uzvarētāju šajā nominācijā atzīts ražošanas uzņēmums "Karavela", kurš gada laikā spējis kāpināt eksporta apjomu par 28% un attīstījis inovatīvu produktu līniju vegānos konservus "Fish peas". "Karavela" savu produkciju pašreiz eksportē uz 46 valstīm.