Citas ziņas

Loze, Grunte & Cers pievienojas vadošajai Baltijas komerctiesību advokātu apvienībai TLS Alliance

,02.09.2008

Jaunākais izdevums

Trīs vadošie komerctiesību advokātu biroji Igaunijā, Latvijā un Lietuvā – Tark & Co, Loze, Grunte & Cers un Sutkiene, Pilkauskas & Partners - pastiprina savu sadarbību, izveidojot TLS Alliance, vadošo Baltijas komerctiesību advokātu apvienību.

"Baltijas valstis tiek uzskatītas par vienotu tirgu, un jaunā alianse ļauj mums labāk apkalpot klientu vajadzības. Mūsu sadarbība dažādos projektos ir bijusi ļoti auglīga, un biroji Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir darbojušies kopīgos projektos kā vienota un labi integrēta komanda," uzsver Jānis Loze, advokātu biroja Loze, Grunte & Cers vadošais partneris.

TLS Alliance birojiem ir pieredze konsultāciju sniegšanā par komercdarījumiem, kā arī tie cieši sadarbojas ar vadošajiem advokātu birojiem Ziemeļvalstīs un citur Eiropā. TLS Alliance advokātu biroji ir iesaistījušies vairākos darījumos Baltijas reģionā, piemēram, izveidojuši pirmo Eiropas sabiedrību (Societas Europaea, SE) Baltijā, apvienojot Sampo Life Baltijas meitas uzņēmumus vienotā Eiropas sabiedrībā, kā arī vadot to pašu procedūru attiecībā uz apdrošināšanas kompāniju Seesam. Trīs advokātu biroji koordinēja pirmo pārrobežu apvienošanos Baltijas banku sektorā, kas bija saistīta ar viena no lielākajiem finanšu uzņēmumiem Ziemeļu reģionā Danske Bank A/S realizēto Sampo Bank grupas meitas uzņēmumu pārņemšanu.

TLS Alliance biroji sniedz konsultācijas arī Pohjola Bank darbības uzsākšanā trijās Baltijas valstīs un lielākās Igaunijas būvniecības sabiedrības Merko Ehitus AS reorganizācijā. TLS Alliance kopā ar starptautisko advokātu biroju Lovells LLP veica izpēti par elektroenerģijas sektora regulējumiem virknē Eiropas Savienības jurisdikciju. TLS Alliance sabiedrībās strādās gandrīz 100 advokāti un juristi.

Tark & Co, viens no vecākajiem un lielākajiem advokātu birojiem Igaunijā tika nodibināts 1991. gadā. Kopš tā nodibināšanas liela daļa Tark & Co pakalpojumu ir sniegta ārvalstu klientiem. Daudzus gadus birojs cieši sadarbojies ar virkni vadošu advokātu biroju Ziemeļvalstīs, Eiropā un ASV. Šī sadarbība ir palīdzējusi birojam veiksmīgi atrisināt pat vissarežģītākos gadījumus. Tark & Co vada arī stratēģisko sadarbību ar vadošajiem Ziemeļvalstu birojiem, tādiem kā Mannheimer Swartling, vadošo komerctiesību biroju Zviedrijā, Hannes Snellman un Castrén & Snellman Somijā, kā arī citiem advokātu birojiem abās valstīs. Tark & Co ir Eiropas Advokātu asociācijas, starptautiskā advokātu biroju tīkla, biedri.

Loze, Grunte & Cers ir viens no lielākajiem pilna spektra komerctiesību advokātu birojiem Latvijā ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi. Advokātu birojs tika izveidots apvienojot divus vadošos Latvijas advokātu birojus - Loze & Partneri un Grunte & Cers. Abiem birojiem bija ļoti ievērojama pieredze juridisko pakalpojumu tirgū, un apvienošanās bija stratēģiski nozīmīgs lēmums. Biroja juristi ir izveidojuši pastāvīgu, ilglaicīgu sadarbību ar vadošajiem ārvalstu advokātu birojiem Lielbritānijā, ASV, Skandināvijā un citās pasaules valstīs. Loze,Grunte & Cers un tā advokāti ir starptautisko juridisko organizāciju Terralex, ILN, AIJA, IBA, AIPPI biedri.

Sutkienė, Pilkauskas & Partners tika nodibināts 2003. gada sākumā advokātu biroja Jaskutėlis, Sutkienė & Masiokas reorganizācijas rezultātā, kas pirms tam bija ASV advokātu firmas McDermott, Will & Emery (1991–2001) Viļņas birojs. Biroja dibinātāji bija starp pirmajiem privātajiem starptautiski praktizējošajiem juristiem valstī. Biroja komanda, kas sastāv no ļoti kvalificētiem juristiem, sniedz juridiskas konsultācijas Lietuvas un ārvalstu klientiem visos komerctiesību un biznesa, banku un finanšu tiesību aspektos. Savas darbības laikā birojs ir izveidojis ilglaicīgas attiecības ar vadošajām juridiskajām firmām ASV, Lielbritānijā, Skandināvijā, Polijā, Krievijā un citās Austrumu un Centrālās Eiropas valstīs. Tas dod iespēju birojam organizēt lielus M&A, IPO un citus pārrobežu projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas

Guntars Gūte, Diena,03.05.2022

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darba vide! Pārrunu telpa - bijušajā bankas seifā

Jūlija Pudenko, 67084435,15.10.2008

Ēka ir pārprojektēta, rekonstruēta un pielāgota tieši advokātu biroja vajadzībām, taču Tērauda istaba jeb bankas bijušais seifs ar gandrīz metru biezām metāla durvīm saglabāts un tagad tajā izveidota pārrunu telpa,» saka biroja Loze, Grunte&Cers vadošais partneris Jānis Loze.

Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajās advokātu biroja Loze, Grunte&Cers telpās ir patīkami strādāt darbiniekiem un viesoties klientiem.

Advokātu biroja Loze, Gunte&Cers jaunā mājvieta atrodas Tērbatas un Dzirnavu ielas krustojumā - ēkā, kas ilgus gadus bijusi gan dzīvokļu, gan biroju nams. «Šeit ir bijusi Tirgotāju savstarpējā kredītsabiedrība, pēc tam ilgus gadus ēku savām vajadzībām izmantoja Centrālā savienība Turība, un šobrīd šī ēka ir pārprojektēta, rekonstruēta un pielāgota tieši advokātu biroja vajadzībām,» saka biroja vadošais partneris Jānis Loze.

Pārrunas seifā

Pārbūves un atjaunošanas darbi tika veikti ļoti saudzīgi, ar pietāti izturoties pret nama vēsturiskajām vērtībām, jo celtne ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. «Atjaunota ir ne vien ēkas fasāde, bet arī iekštelpas. Katrai telpai ir sava vēsture, ko mēs mēģinājām respektēt jaunajā dizainā. Piemēram, daudzās telpās ir saglabāti interesanti vēsturisko griestu un sienu elementi. Reljefais dekors raksturo sava laika apbūvi,un tam ir augsta mākslinieciskā vērtība. Galveno kāpņu telpu savukārt grezno izsmalcinātās oriģinālās Kārļa Brencēna vitrāžas, kurās attēlotas izglītību, transportu, tirdzniecību un jūrniecību simbolizējošas tēmas. Interesants akcents ir Tērauda istaba jeb bankas bijušais seifs ar gandrīz metru biezām metāla durvīm - tagad tajā izveidota pārrunu telpa. Projekta autors - arhitekts Modris Ģelzis (Arhitekta Modra Ģelža birojs) - namā ienesis pavisam nedaudz modernu elementu, galvenais no tiem saistās ar mājas jauno piebūvi - izbūvēto ārējo liftu ēkas iekšpagalmā,» skaidro J. Loze. Ieguvums plašākai sabiedrībai ir ne vien unikālās ēkas fasādes atjaunošana, bet arī rekonstruētais torņa pulkstenis, kas pēc ilgāka pārtraukuma atkal rīdziniekiem rāda pareizu laiku un ir labi saskatāms gan no Tērbatas, gan Dzirnavu ielas. Vēsturiskās ēkas rekons­truk­cija,pēc J. Lozes teiktā, izmaksājusi vienu miljonu latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūkot Lozes birojam, tapis ceturtais advokātu birojs

,15.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot dalīties kādreiz lielākajam zvērinātu advokātu birojam Loze, Grunte un Cers, izveidots jau ceturtais advokātu birojs – LetLaw.

LetLaw dibinātāji ir zvērināti advokāti Zane Eglīte, Sintija Radionova, Larisa Sokolova, Laura Zalāna un Andis Bubnovs. Šai kompānijai pievienojusies arī sertificēta nodokļu konsultante Ingūna Ābele.

Jaundibinātais zvērinātu advokātu birojs saviem klientiem piedāvās juridisko pakalpojumu sniegšanu vispārējos komerctiesību jautājumos un banku un finanšu tiesības, enerģētika un farmācija, tiesvedība, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa jautājumi, darba tiesības, publiski privātā partnerība, būvniecība, uzņēmumu reorganizācija, uzņēmumu un to daļu pirkšana un pārdošana, darījumi ar nekustamo īpašumu, nodokļu un finanšu konsultācijas un citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Advokātiem ieviesīs prasības par ikgadēju kvalifikācijas celšanu

Lelde Petrāne,21.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) ir nākusi klajā ar iniciatīvu, kura tika atbalstīta 2012.gada 30.marta kopsapulcē, noteikt obligātu ikgadēju Latvijas advokātu kvalifikācijas celšanu.

Tās ir kardināli jaunas prasības, kas iepriekš nebija noteiktas ar normatīvo aktu un to mērķis ir nodrošināt regulāru Latvijā praktizējošu advokātu pašizglītošanos un sekmēt efektīvāku tiesu procesu darbu. Advokātu kvalifikācijas prasības paredzēs ikgadēju 16 stundu apmācību apmeklējumu.

Kā informē Latvijas Zvērināto advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, pašlaik tiek gatavots noteikumu projekts, kas noteiks kārtību, kādā ir jāveic kvalifikācijas celšana un kā tiks kontrolēta kvalifikācijas celšanas prasību izpilde advokātu vidū. Plānots, ka noteikumi tiks apstiprināti līdz šī gada 1.jūlijam un spēkā stāsies ar nākamā gada 1.janvāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tango ap 100 miljoniem

Ieva Mārtiņa kopā ar Jāni Lasmani,28.01.2009

«Ir panākta vienošanās ar Mārtiņu Lauvu, un saistības ar viņu tiks nokārtotas,» teica advokāts Jānis Loze.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andra Šķēles kontrolētais TA Projekts, iespējams, varētu atņemt advokāta Jāņa Lozes 100 milj. eiro vērto Tango projektu, bet citi kreditori var neatgūt aizdevumus.

Pa lēto

Šogad 8. un 9. aprīlī zvērinātais tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs rīko vairākas izdoles, kurās plānots pārdot Tango projektiem piederošos 5 nekustamos īpašumus - Tērbatas ielā 14, Blaumaņa ielā 20, Blaumaņa ielā 24 un divus Dzirnavu ielā 85. No M. Lauvas pieteikuma tiesai redzams, ka izsolēs Tango projektiem piederošo īpašumu pārdošanas sākumcena noteikta krietni zemāka nekā kreditoru prasījuma summa. Proti, parāds, uz ko nostiprinātas hipotēkas, ir 28 564 314 Ls, bet izsoļu sākumcena kopumā veido vien 6,3 miljonus latu. Pie tādiem apstākļiem, kad nekustamo īpašumu vērtība ir būtiski mazāka par prasījuma summu, izpilde lietā būs apgrūtināta vai neiespējama, jo prasītājam nebūs uz ko vērst piedziņu. Vienlaikus kādam varētu likties, ka izsoles tiek rīkotas, jo arī Tango projektu jaunajam kreditoram - A. Šķēlem varētu būt problēmas ar naudu. Tomēr situācijas gaita liecina, ka šīs izsoles netiek rīkotas šī iemesla dēļ, bet gan tāpēc, ka «tas ir likumīgs veids, kā atbrīvoties no visām citām prasībām pret šo īpašumu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: No gāzes baloniem top mūzikas instrumenti

Monta Glumane,27.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvangu meistars Juris Cers izlietotos gāzes balonus pārvērš mūzikas instrumentos, kuri aizceļo arī ārpus Latvijas robežām.

Pēc profesijas J.Cers ir diplomēts elektriķis. Mūzikas instrumentus, kuri veidoti no gāzes baloniem, J.Cers pirmoreiz redzējis kādā televīzijas raidījumā. Vēlāk viņš pašmācības ceļā nolēmis pamēģināt, kā top šādi mūzikas instrumenti.

Pirmās zvangas tika radītas 2014.gadā, balstoties uz internetā atrasto informāciju. «Biju tikko iepazinies ar savu dzīvesbiedreni Ievu un vēlējos izveidot kaut ko pamatīgu, uzdāvināt viņai un parādīt, ka rokas man ir īstajā vietā. Tā bija spēcīga motivācija,» atceras J.Cers.

Sākumā meistars zvangas darināja brīvajā laikā, bet šobrīd šī ir J.Cera pamatnodarbošanās. Viņš strādā ar zīmolu «Pigoru darbnīca». Zīmols tapis brīdī, kad J.Cers izveidoja savu veikalu interneta platformā «Etsy». J.Cers piedalījies «Etsy» apmācību kursos, kuros ieguvis padomu, ka interneta veikals ar produkciju jāizveido pēc iespējas ātrāk. Toreiz viņš sagrebis koka karotes, bet nav vēlējies ar to aprobežoties un ar laiku piedāvājumu papildinājušas arī zvangas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Loze & Partneri atgūst valsts arestētus divus miljonus eiro

Db.lv,12.10.2021

“Esam gandarīti, ka valsts ieklausās savos uzņēmējos, iedziļinās iesniegtajos pierādījumos un sadarbojas pozitīva rezultāta sasniegšanai,” saka advokāts Jānis Loze.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Advokātu birojs “Loze & Partneri” atguvis klientam arestētos naudas līdzekļus divu miljonu eiro apmērā.

Līdzekļus arestēja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde saistībā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Šī ir jau trešā reize, kad advokātu birojam “Loze & Partneri” izdodas atgūt iesaldētus līdzekļus.

Kārtējais naudas arests uz iespējamu aizdomu pamata 

Krievijas izcelsmes uzņēmējs miljonārs Pāvels Meļņikovs šobrīd Latvijas tiesās cīnās, lai...

“Loze & Partneri” sagatavoja visus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina, ka līdzekļi iegūti oficiālas un legālas saimnieciskās darbības rezultātā un skaidras naudas iemaksa bankas kontā bijusi likumīgs un legāls darījums. Uzņēmums veic darbību ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām, kopumā 25 pilsētās. Kā pierādījumi līdzekļu izcelsmei tika iesniegti darījumus apliecinoši dokumenti, informācija par algu izmaksu darbiniekiem u.c.

Latvija naudas atmazgātājiem jāpadara par neērtu un bīstamu vietu 

No tīras un caurspīdīgas tautsaimniecības ir atkarīga valsts iedzīvotāju labklājība, tāpēc...

Dokumentu sagatavošanā un pierādījumu iesniegšanā piedalījās trīs advokātu biroja “Loze & Partneri” pārstāvji – Jānis Loze, Jānis Pūris un Kristaps Loze.

“Esam gandarīti, ka valsts ieklausās savos uzņēmējos, iedziļinās iesniegtajos pierādījumos un sadarbojas pozitīva rezultāta sasniegšanai,” saka advokāts Jānis Loze.

Iepriekš advokātu birojs “Loze & Partneri”, kas pārstāvēja vienus no lielākajiem Ukrainas investoriem Latvijā, lietā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, panāca iesaldēto naudas līdzekļu un vērtspapīru atbrīvošanu vairāku miljonu vērtībā.

Panāk ukraiņu kapitāla "atsaldēšanu" 

Advokātu biroja Loze&Partneri trīs advokāti, pārstāvot vienu no lielākajiem Ukrainas investoriem...

Nozīmīgs šis gadījums bija ar to, ka klientam labvēlīgs lēmums tika panākts vēl pirmstiesas stadijā, iztiekot bez tiesāšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvniecības izmaksu kāpuma dēļ var nākties saskarties ar bankrotu vilni

LETA,17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmumi no sevis neatkarīgu apstākļu dēļ vairs nespēj izpildīt līgumus un saistības, tādēļ tuvākajā laikā iespējams būvniecības uzņēmumu maksātnespējas procesu un bankrotu vilnis, pavēstīja advokātu biroja "Loze & partneri" zvērināts advokāts Jānis Loze.

Turklāt tas attiecoties uz viesiem būvniecības procesā iesaistītajiem - gan ģenerāluzņēmējiem, gan apakšuzņēmējiem, tādēļ, viņaprāt, šai situācijai nepieciešams ātrs risinājums.

Loze uzskata, ka viens, samērā vienkāršs risinājums, kas turklāt jau ticis izmantots Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes laikā ir aizliegums uz noteiktu laiku ierosināt maksātnespējas procesus pret būvniecības uzņēmumiem. Šis risinājums visai nozarei "nopirktu laiku" - ļautu būvniecības uzņēmumus noturēt funkcionējošā stāvoklī un dotu iespēju sakārtot attiecības starp visiem būvniecības procesā iesaistītajiem.

Otrs risinājums būtu būvniecības projektu pasūtītājiem un izpildītājiem vienoties par to, kā kompensēt cenu pieaugumu. Loze uzsver, ka tas nebūs vienkārši. No vienas puses, ir skaidrs, ka par agrākajos līgumos noteiktajām cenām uzbūvēt vairs nav iespējams, bet no otras - līgumos ar valsts iestādēm, pašvaldībām un visur, kur iesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums, ir grūti vai pat neiespējami mainīt līguma nosacījumus un cenas. Viņš gan uzskata, ka šī ir ārkārtas situācija, pat asāka nekā Covid-19 laikā, un kaut kāds risinājums ir jāatrod.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā aplūkot žurnāla Klubs izveidoto Latvijas labāko advokātu topu, kurā izvēlēti pieci spēcīgākie, krimināllietu, pieci spēcīgākie civillietu un pieci spēcīgākie biznesa advokāti.

Kluba kritēriji labāko advokātu izvēlē bija vienkārši - advokāts līdz savam klientam pozitīvam iznākumam spēj novest pašas smagākās un grūtākā lietas, turklāt viņš tiek cienīts kolēģu vidū un savu reputāciju pierādījis ar vairāku gadu darbu.

Romualds Vonsovičs,

zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojs

Nozīmīgākā lieta karjerā: "Piedalīšanās pirmajā un līdz šim vienīgajā starptautiskās arbitrāžas procesā, kurā uzvaru guva Latvijas puse. Mans klients - Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs - pret Kempayer Media Limited, panākot Latvijas apdigitalizēšanas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, reāli piedzenot no Kempaieriešiem 10 miljonus ASV dolāru un noraidot Kempaieriešu tīkojumus pretprasībā pēc 22 miljoniem ASV dolāru. Šobrīd mana svarīgākā lieta ir Latvijas Bankas interešu aizstāvēšana advokāta Grūtupa pārstāvētās likvidējamās Bankas Baltija prasībā par 186 miljonu latu piedziņu, kas ir lielākā prasība Latvijas vēsturē."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam, kurš māk turēt rokā golfa nūju un trāpīt pa bumbiņu jeb vienkārši tiem, kas tic veiksmei, sestdien ir unikāla iespēja laimēt jaunu automašīnu Jaguar XF.

Par šādu iespēju parūpējies zvērinātu advokātu birojs Loze, Grunte & Cers un tā partneri no Lietuvas un Igaunijas – TLS Alliance, kas Ozo Golfa klubā noorganizējusi atklāto golfa turnīru TLS Alliance open.

Lai kļūtu par lepnā braucamā īpašnieku nepieciešams paveikt tikai vienu – ar vienu sitienu ietriekt golfa bumbiņu laukuma 13. bedrītē. Jāpiebilst, ka varbūtība pieveikt 13. Bedrīti ar hole-in-one nav no tām mazākajām. Kopš 2002. gada, kad Ozo golfa klubā sākta hole-in-one reģistrācija, tas paveikts 33 reizes un no tām 11 reizes šis sasniegums rādīts tieši pie 13. bedrītes. Šogad vien ar vienu sitienu 13. bedrītē bumbiņa ietriekta divas reizes. Pavisam šī gada laikā to izdevies paveikt pieciem spēlētājiem, kas līdzīgā veidā iekarojuši trešo un 15. bedrīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Griģis pārsūdz tiesā advokātu padomes lēmumu; iesniedz jaunu sūdzību

Sanita Igaune,30.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Andris Griģis pārsūdz Administratīvajā rajona tiesā Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) lēmumu, saistībā ar viņa un advokātu biroja Glimstedt un partneri interešu konfliktu.

Uzņēmējs lūdz atzīt ZAP lēmumu par prettiesisku un atcelt to, jo Kurzemes apgabala tiesa ir atzinusi interešu konflikta esamību un atcēlusi Glimstedt un partneri pārstāvjus no lietas izskatīšanas.

«Esmu pārliecināts par taisnību savā pusē, par to liecina arī Kurzemes apgabaltiesas atzinums par Glimstedt un partneri interešu konfliktu. Šis fakts uzskatāmi parāda atsevišķu advokātu spēju kļūt akliem tiem izdevīgā brīdī, neredzot acīmredzamo un nespēju publiski atzīt sava kolēģa neētisku rīcību. Jā, šis gadījums met ēnu uz advokātu reputāciju, bet tā tiek mesta tikai tāpēc, ka advokāti paši nevēlas saredzēt melnās avis savās rindās,» norāda A. Griģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tajā pašā dienā, kad izsolē tika izpārdoti advokātam Jānim Lozem kādreiz piederējušā Tango projekta nekustamie īpašumi, izjūk arī viņa advokātu birojs – Loze, Grunte un Cers.

Saskaņā ar Db.lv rīcībā esošo informāciju lēmumu par advokātu biroja restrukturizēšanu ietekmējis arī fakts, ka ar Jāņa Lozes vārdu pēdējā laikā saistās aizvien vairāk biroja prestižu un reputāciju bojājoši notikumi.

Kā zināms, J. Loze ir viens no tiesājamajiem tā dēvētajā televīzijas digitalizācijas lietā un viņu par 1.5 miljonu eiro liela parāda laicīgu neatdošanu tiesā iesūdzējis uzņēmējs Mārtiņš Lauva.

Tagad biroja partneri vienojušies par darbības atdalīšanu. Viena zvērinātu advokātu biroja vietā tagad būs trīs – Loze, Tamberga un partneri un Grunte&Cers, kā arī Reihmanis un partneri. Vairāki šajā birojā praktizējošie advokāti uzsāks arī privātpraksi, nesaistoties ar birojiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Orkla Latvija" 2021. gadā uzsākusi pakāpenisku pāreju uz atbildīgi iegūta kakao izmantošanu zīmola "Laima" produkcijas ražošanā, informē uzņēmums.

Šobrīd ar kakao, kas saņēmis "Rainforest Alliance" sertifikātu, tiek ražotas zīmola "Laima" šokolādes dražejas, kā arī konfektes "Rudzupuķe" un "Vētrasputns". Pavisam drīz ar atbildīgi iegūtu kakao tirgū būs pieejamas arī "Laimas" "Mad Milk" piena šokolādes tāfelītes, "Prozit" konfekšu kārbas, "Selgas" cepumi un sāļie zemesrieksti šokolādē, cepumu bumbas piena šokolādē un citi produkti, bet līdz 2024. gadam pakāpeniski viss "Laimas" un "Selgas" šokolādes saldumu sortiments. Kopumā šajā pilnveides projektā uzņēmums plāno investēt 600 000 eiro.

"Kakao ir galvenā šokolādes sastāvdaļa, tādēļ tā ieguves praksei, izcelsmei un kvalitātei ir būtiska nozīme. Kakao koku audzēšana ir iespējama tikai noteiktos apstākļos, tieši tādēļ lielākā daļa kakao koku aug tikai šaurā apvidū ap ekvatoru. Diemžēl šajos reģionos, kuros tiek īstenota kakao koku audzēšana, augļu novākšana un nodošana pārstrādei, iedzīvotāju ikdiena ir sarežģīta dažādu ekonomisko un sociālo apstākļu dēļ. Tieši tādēļ "Rainforest Alliance" ir izstrādājusi kakao sertifikācijas programmu, kas veicina ilgtspējīgāku kakao audzēšanu šajos reģionos. Kakao stratēģijas galvenās prioritātes ir pārliecība, dalīta atbildība, piegādes ķēdes pārredzamība, rentabilitāte un noturība. Līdz ar pievienošanos šai programmai mēs apliecinām mūsu apņemšanos strādāt arvien ilgtspējīgāk, lai palīdzētu uzlabot kakao audzētāju darba un dzīves apstākļus. "Rainforest Alliance" sertifikāta logo uz produkta iepakojuma norāda, ka uzņēmums iegulda atbildīga kakao audzēšanā, bet šokolādes cienītāji, iegādājoties produktus ar šo logo, to atbalsta," norāda "Orkla Latvija" komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamā advokāta Jāņa Lozes nekustamā īpašuma attīstīšanas projekti daļēji pārgājuši Andra Šķēles un viņa ģimenes locekļu kontrolē. Pēc izklaides centra Bowlero izveides J. Loze bija ķēries pie diviem lieliem nekustamā īpašuma projektiem: Rīgā tika sākts vērienīgais Tango projekts, kas paredz kvartāla būvniecību galvaspilsētā, starp Dzirnavu un Blaumaņa ielām. Jūrmalā, bijušā zvejnieku kolhoza Jūraslīcis teritorijā nepilnu 23 ha platībā bija paredzēts būvēt ekskluzīvu ciematu.

Tad J. Loze prognozēja, ka "pēc gadiem četriem no nekustamā īpašuma saņems reizes piecas vairāk nekā no advokāta prakses", taču trīs gadus pēc intervijas situācija ir kardināli mainījusies. Uzņēmumi Alerts Plus, Lielupes grīva un Rekreācijas serviss, kam pieder Jūraslīča teritorijas, šogad ir mainījuši īpašniekus, - J. Lozes vietā tagad tie caur nelielu kompāniju ķēdīti, kā rāda Lursoft, pieder Andra Šķēles ģimenes locekļiem, viņa kompanjonam Edgaram Šķenderim un Skonto būves līdzīpašniekam Guntim Rāvim.

Tango projekta vienīgā īpašniece vēl joprojām ir J. Lozem piederoša firma Blaumaņa nami, taču, kā rāda Komercķīlu reģistrs un Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Tango projekts cesijas darījuma rezultātā šoruden ir mainījis lielāko kreditoru, un visi vērtīgākie uzņēmuma īpašumi ir ieķīlāti mazpazīstamajai SIA TA projekts. Šīs firmas īpašnieks caur SIA TA Sabiedrība, kā rāda Lursoft, ir A. Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Advokātu biroja Loze&Partneri trīs advokāti, pārstāvot vienu no lielākajiem Ukrainas investoriem Latvijā, lietā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma proliferācijas finansēšanu, panākuši klienta naudas un vērtspapīru atbrīvošanu vairāku miljonu vērtībā.

Šis, atbilstoši Db.lv zināmajai praksei, ir pirmais gadījums par summu, kas pārsniedz miljonu eiro, kad Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) lēmums par naudas iesaldēšanu tiek atcelts to nenovirzot tālākai izmeklēšanai policijā.

FID parastā kārtība ir bankas ziņojumu noformēt kā lēmumu par iespējamu naudas atmazgāšanu, no kā seko naudas līdzekļu iesaldēšana un, nesagaidot pārsūdzības rezultātus, to ātri nodot policijā kriminālprocesa uzsākšanai. Līdz šim daudzos gadījumos lietu pārsūdzība uzraugošajam prokuroram nav devusi nekādus rezultātus, jo faktiski tai nebija jēgas – policija jau bija uzsākusi izmeklēšanu kriminālprocesā, kas ir daudz laikietilpīgāks nekā jebkāda priekšizpēte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Rīgas domei nav iespēju uzsākt tiesvedību saistībā ar iespējamajiem amatpersonu pārkāpumiem, jo līdz šim maksājumus par Dienvidu tilta būvniecību ir veikusi Deutsche Bank AG, informē Rīgas dome.

Ņemot vērā, ka pienākums sākt norēķinus Rīgas domei iestāsies tikai 2010. gada otrajā pusē, tiešie zaudējumi pašvaldībai uz šo brīdi nav radušies.

RD norāda, ka advokātu birojs Grunte & Cers atzinumā norāda uz to, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora 2004. gada 30. martā noslēgtais līgums ar AS Dienvidu tilts būtiski atšķiras no konkursa nolikuma. Līgumā pretēji konkursa noteikumiem iekļauts līguma cenas sadārdzinājums inflācijas, valūtas sistēmas izmaiņu un melnā metāla cenas pieauguma rezultātā.

Tāpat Rīgas dome vērš AS Dienvidu tilts uzmanību un to, ka līdz šim maksājumus, kas izriet no līguma par Dienvidu tilta būvniecību, uzņēmums ir saņēmis no Deutsche Bank AG, jo Rīgas domes pienākums maksāt par būvdarbiem vēl nav iestājies. Līdz ar to būvniecības cenu pieauguma sadārdzinājumu spēkā neesamība varētu ietekmēt Deutsche Bank AG piedāvāto Dienvidu tilta būvniecības finansējuma modeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērinātu advokātu biroju statusa jautājums būs jārisina tikko sanākušajai jaunajai Saeimai, tapušie grozījumi Advokatūras likumā līdz iepriekšējam parlamenta sasaukumam nenonāca.

Vismaz pagaidām zvērinātu advokātu biroji (ZAB) nebūs komersanti. To liecina arī 12. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē izskanējušais ierosinājums nostiprināt divas ZAB darbības formas atbilstoši jau pastāvošajai praksei. Proti, advokātu biroju reģistrētu kā tiesību subjektu, ja advokāti apvienojas kopējai sadarbībai vienīgi saimniecisko izdevumu segšanai, bet juridisko palīdzību katrs advokāts sniedz individuāli. Savukārt biroju reģistrētu kā privāto tiesību juridisku personu, ja advokāti apvienojas, lai sadarbotos juridiskās palīdzības sniegšanā, tostarp uzņemoties kopīgu atbildību par sniegto juridisko palīdzību un visu izdevumu segšanu. Advokātu birojā, kas reģistrēts kā tiesību subjekts, advokāti kārtotu grāmatvedību kā pašnodarbinātas personas, savukārt advokātu birojs, kas reģistrēts kā privāto tiesību juridiskā persona, kārtotu grāmatvedību kā personālsabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Loze & Partneri vadošais partneris Jānis Loze

Armanda Vilciņa,23.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valstij būtu vairāk jādomā par uzņēmējdarbības vides attīstīšanu un uzlabošanu, kā arī konkurētspējas veicināšanu, jo pagaidām šajā ziņā mēs būtiski atpaliekam no kaimiņvalstīm, norāda advokātu biroja Loze & Partneri vadošais partneris Jānis Loze.

Vairākus gadu desmitus uzņēmējdarbības vide Latvijā nav bijusi sevišķi labvēlīga, kā ietekmē mūsu biznesmeņiem ir ļoti grūti konkurēt ar komersantiem Eiropā un pasaulē, pauž J. Loze. Viņš uzskata, ka šobrīd ir pēdējais laiks saprast, ka tieši uzņēmēji ir tie, kas valstij pienes naudu, – uzņēmējs ir draugs, nevis krāpnieks.

Aizstāv tiesības

Visu savu mūžu esmu strādājis par advokātu, specializējoties uzņēmēju komerctiesību jautājumos, stāsta J. Loze. “Pēdējos gados esmu bijis arī sabiedriski aktīvs – vadu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Juridisko komiteju, esmu Nacionālās stratēģijas padomes loceklis un darbojos arī citās organizācijās. Ikdienā es daudz komunicēju ar uzņēmējiem, tāpēc zinu, kādas ir viņu lielākās sāpes un problēmas. Diemžēl man jāteic, ka konkurētspējas ziņā mēs būtiski atpaliekam no citām valstīm. Rodas sajūta, ka visi likumprojekti tiek pieņemti ar domu, ka uzņēmējs grib apkrāpt valsti, taču patiesībā ir pretēji – tieši uzņēmējdarbība rada naudu. Šī situācija ir jārisina, un, lai to darītu, vajadzīga stingra politiskā nostāja,” domā advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pazīstamo Liepājas uzņēmēju Andri Griģi netieši saistīti uzņēmumi saņēmuši visas biogāzes kvotas, kas Latvijā noteiktas visaugstākās Eiropā un sola ienākumus līdz pat 18 miljoniem latu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reputācija: Atzīmēties starp smagsvariem

Lāsma Vaivare,03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsts starptautisks novērtējums advokātu birojiem kalpo ne vien kā mārketinga ierocis klientu piesaistīšanā, bet arī ļauj pašiem izvērtēt savas stiprās un vājās puses un iezīmēt savu vietu kartē

Tā DB saka advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene vadošais partneris Ivars Grunte. Birojs šogad saņēma augstāko novērtējumu TNS SIFO Prospera veiktā plašā pētījumā Law Firm Review. Pētījums pirmo reizi tika veikts Baltijas valstīs, aptaujājot 265 Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumus ar lielāko juridisko pakalpojumu gada patēriņu, tātad uzņēmumi, kas nevis pa reizei izmanto advokātu pakalpojumus kādu problēmu risināšanai, bet gan uzņēmumus, kuri ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem strādā cieši, turklāt nereti vienlaikus izmantojot vairāku biroju pakalpojumus.

Ņemot vērā, ka juridiskos birojus, atšķirībā no visdažādāko jomu uzņēmumiem nevar sarindot pēc tādiem objektīviem publiski pieejamiem kritērijiem kā, piemēram, apgrozījumu, dažādi novērtējumi un reitingi var kalpot kā sava veida kvalitātes rādītājs, lai gan, kā norāda vairāki DB aptaujāti zvērināti advokāti, tos nevajadzētu uzskatīt par nekļūdīgu mērauklu. Vienlaikus gan biroji ar saņemto atzinību un novērtējumiem lepojas, secināms gan no advokātu teiktā DB, gan no šo sasniegumu pozicionēšanas biroju mājaslapās un preses paziņojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Juridiskā pārvalde noslēgusi līgumu ar advokātu biroju Grunte & Cers par Dienvidu tilta pirmās kārtas izvērtēšanu, šodien ziņo Neatkarīgā Rīta Avīze.

Lielu daļu dokumentu analīzes veiks ekonomists Uldis Osis, kurš ir specializējies finanšu un vadības konsultāciju sniegšanā, laikrakstam paskaidrojis zvērināts advokāts Ivars Grunte.

Advokātu birojs vērtēs pašvaldības amatpersonu rīcības juridisko un ekonomisko pamatojumu un skaidros. Tāpat tiks analizēts tas, vai šo amatpersonu lēmumu rezultātā Rīgas pašvaldībai ir radušies zaudējumu un vai šos zaudējumus iespējams samazināt.

Noslēgtais līgums paredz, ka ziņojums par ekonomisko un juridisko izvērtējumu jāsniedz līdz šī gada 1.septembrim. Valsts kontrole Rīgas domei ir uzdevusi gala ziņojumu izstrādāt un saskaņot līdz 1.oktobrim. Par šo izvērtējumu Grunte & Cers saņems samaksu, kas tiks aprēķināta pēc tā sagatavošanā pavadītā stundu skaita, bet tā nedrīkst pārsniegt 37 tūkst. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo

Jātiek galā ar savu sirdsapziņu

Elīna Pankovska,28.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jurisprudence man ir tāda kā dinastijas lieta, jo arī mana mamma ir advokāte, nostrādājot šajā darbā 42 gadus, un droši vien tieši viņa arī iespaidoja manu profesijas izvēli,» saka advokātu biroja Tamberga un partneri dibinātāja un vadošā partnere, zvērināta advokāte Anita Tamberga.

«Beidzot skolu, skaidri sapratu, ka jāiet mācīties kaut kur tādā vietā, kur neprasa matemātiku. Pašai šķiet, ka man labi padodas izkristalizēt galveno, svarīgāko katrā lietā, kas jurista darbā ir ļoti svarīgi – nevis aizrakties nevajadzīgos dziļumos, bet gan uzreiz ķerties klāt konkrētā jautājuma saknei, tādējādi gūstot skaidrību un palīdzot klientam,» uzsver advokāte.

Savu karjeru Anita sākusi kā advokāta Raimonda Slaidiņa palīdze, kopā nostrādājot ilgus gadus. Šobrīd varot teikt, ka laikam jau tolaik gūtās zināšanas darbā ar klientiem, kolēģu, klienta un advokāta savstarpējo attiecību veidošanā, kā arī ne tik patīkamu emociju izjušana, daloties tajā laikā advokātu birojam Kļaviņš, Slaidiņš & Loze, un tādējādi izveidojoties citam labi zināmam zvērinātu advokātu birojam Loze, Grunte un Cers, devusi vērtīgu pieredzi. 2009. gadā Anita nolēmusi veidot savu biroju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vēlas konkretizēt advokātu biroju statusu

Elīna Pankovska,21.04.2017

«Zvērinātu advokātu birojiem šobrīd nav īsti līdz galam skaidrības ar nodokļu regulējumu,» norāda ZAB Tark Grunte Sutkiene zvērināts advokāts Ivars Grunte.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd norit darbs pie grozījumiem Advokatūras likumā, cita starpā arī par zvērinātu advokātu biroju tiesisko statusu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tieslietu ministrijas paspārnē tapušajā darba grupā noris darbs pie advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveides. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un darba grupas locekļiem izstrādā grozījumus Latvijas Advokatūras likumā, arī par zvērinātu advokātu biroju tiesisko statusu.

Šobrīd tiek plānots precizēt regulējumu, paredzot, ka zvērinātu advokātu biroji, kurā uz nenoteiktu laiku ir apvienojušies divi vai vairāki zvērināti advokāti, ir civiltiesiska līgumsabiedrība. Tāpat grozījumi paredz, ka zvērinātu advokātu birojus reģistrēs Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Zvērinātu advokātu birojs savā vārdā varēs iegūt tiesības un uzņemties saistības, būt darba devējs un nodokļu maksātājs. Ministrija gan norāda, ka grozījumi Advokatūras likumā patlaban ir izstrādes un saskaņošanas procesā, līdz ar to minētais regulējums var tikt arī precizēts. Darba grupas sastāvā tika pieaicināti vairāki eksperti – Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvji, tiesneši, Tieslietu ministrijas, Valsts ieņēmuma dienesta, Ģenerālprokuratūras pārstāvji u.c. Šobrīd gan notiek starpinstitūciju saskaņošana un plašāka informācija par plānotajiem grozījumiem vēl nav. Iespējams, lielāka skaidrība varētu būt maija vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atklātā vēstule kolēģiem: par demokrātijas normu un tās variantiem

Dmitrijs Skačkovs, zvērināts advokāts,07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulces, kura ir notikusi 2022.gada 6.maijā, uzzināju daudz jauna (labā un ne pārāk labā) par advokāta profesiju un dzirdējis daudz pārsteidzošu minējumu par to, kas un ar kādu mērķi iniciēja diskusiju par pārmaiņām advokatūrā, kuru aizsāka ‘’Dienas’’ publikācija 03.05.2022.

“Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas”. Visticamāk nevienam (šo rindu autoram noteikti) nav intereses turpināt šo diskusiju līdz būs apnicis. Tomēr šis tas būs jāizrunā, un tā kā nevaru pieiet klāt katram no gandrīz tūkstoš četrsimt kolēģiem, izmantošu ‘’Dienas Biznesa’’ laipni dotās iespējas.

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas 

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas...

Uzsvēršu, - ne tādēļ, lai šobrīd vai nākotnē cīnītos par kolēģu simpātijām vai kādiem amatiem. Pēdējos desmit divpadsmit gados esmu pietiekami daudz laika veltījis darbam advokātu kolēģijas institūcijās. Kopumā ar sasniegto esmu gandarīts un pateicīgs kolēģiem par atbalstu un kopīgu darbu. Taču šis darbs ne vienmēr bija patīkams un produktīvs, un vienmēr prasīja daudz spēku. Tāpēc par katru cenu atgriezties šajā ritmā ir pēdējais, uz ko būtu vērts tiekties. Tomēr ir ļoti būtiski nopietni un bez ilūzijām attiekties pret profesionālās darbības jautājumiem, kuri tika pacelti advokātu kopsapulcē un medijos pirms kopsapulces, jo visticamāk savu aktualitāti tie nezaudēs arī tuvākajā nākotnē.

Minētajā publikācijā objektīvi un ļoti saudzīgi tiek konstatētas Latvijas advokātu organizācijas problēmas, starp kurām kā valstij un sabiedrībai svarīgākā ir jāizceļ diezgan jūtama to tiesisko instrumentu klāsta sašaurināšana, kuru mēs varam izmantot klientu tiesību efektīvai aizsardzībai, kā arī advokatūras vadības līdz šīm ļoti iecietīga attieksme pret šo tendenci (it īpaši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un kriminālprocesa jomā, bet tā pati tendence izpaužās arī kopsapulcē izskanējušā nebūt ne jaunā idejā ieviest rakstveida procesu apelācijas instancē civillietās). Tādēļ iesaku iepazīties ar informāciju, ko priekš jums, kolēģi, ir parūpējies savākt žurnālists, - nav svarīgi pats tā ir izdomājis, vai kāda uzrunāts. Kā jau teicu, sniedzot žurnālistam G.Gūtem komentāru, advokātu vidū nav pieņemts diskutēt medijos par situāciju kolēģijā. Pārsvarā gadījumu šāda pieeja atbilst profesijas garam. Taču tā ir veidojusies laikā, kad Latvijā bija ap 150-200 advokātiem, un līdz ar to bija iespēja visu izrunāt savā starpā bez lieka trokšņa.

Laiki mainās, 21. gadsimtā advokātu skaits ir teju desmitkāršojies, un radās komunikācijas problēmas. Rezultātā uz citu juridisko profesiju fona advokāti zaudē pilsoniskās sabiedrības avangarda statusu, jo laikus neuzzina par ļoti daudzām savas profesijas un tiesību pilnveides aktualitātēm, - par to, kā virzās tas vai cits likumprojekts, kā strādā un tiek atalgota tā vai cita kolēģijas institūcija, kā vispār šī institūcija tiek veidota, kāds ir tas vai cits kandidāts uz to vai citu amatu. Daudziem vienkārši nav ne vēlēšanās pamest ‘’komforta zonu’’, ne laika par kaut ko interesēties. Un ja šāda vājība līdz zināmai robežai ir piedodama pēc nenormētās darba dienas nogurušajam pilsonim, tad diez vai būtu piedodama moralizēšana par motīviem, kuru dēļ tiek celts gaismā tas vai cits problēmjautājums, vai par veidu, kādā tas tiek aktualizēts: tas ir tikai manevrs, lai aizietu no netīkama temata apspriešanas pēc būtības. Kā vērta patiesībā ir šī moralizēšana, ļoti labi parāda dažu advokātu kopsapulces runātāju mājieni, ka vēl būtu jāvērtē, vai visi profesijas kolēģi ir uzticīgi Latvijai, un prasta naida runa par to, ka daži jau nu vispār ‘’mūsdienu situācijā’’ būtu advokatūrai un valstij bīstami, - nekāda nosodoša reakcija uz šiem izteikumiem nesekoja no to cilvēku puses, kuri tradicionāli uzskata sevi par profesionālās ētikas kamertonu un, kā esmu dzirdējis, bija sašutuši par faktu, ka medijos ir parādījies raksts par advokatūru ar viņiem nevēlamo saturu un, kā viņiem šķita, uz ‘’anonīmas informācijas pamata’’.

Man personīgi, izlasot rakstu, radās iespaids, ka drīzāk jau tikai ievadā un vēl pāris vietās kāds kolēģis, nenosaucot savu vārdu, dalās pārdomās par advokatūras attīstību pēdējos gados, taču lielākoties publikācijas saturs (aptuveni par 80-90%) sastāv no advokātu J.Rozenberga, M.Gruduļa, A.Zvejsalnieka, D.Siliņas, D.Skačkova teiktā, no citos interneta resursos iegūtās/iegūstamās informācijas (uz sitienu saskaitīju vismaz piecus varbūtējos – ‘’Latvijas radio’’, lvportals, delfi, ‘’Diena’’, ‘’Jurista vārds’’, dr.iur. E.Rusanova zinātniskais raksts advokātu biroja ‘’Rusanovs&Partneri’’ tīmekļa vietnē) un citiem atklātajiem informācijas avotiem (piemēram, stenogrammas un likumprojektu datu bāze Saeimas tīmekļa vietnē vairāk vai mazāk sniedz priekšstatu par to, kā ir virzījušies grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā vai Kriminālprocesa likumā). Tāpēc uzskatu, ka spekulācijas par ‘’anonimitāti’’ vērtējamas labākajā gadījumā kā puspatiesība.

Domājot par to, kāpēc vērā ņemama kolēģu daļa informācijas analīzes vietā ir izvēlējusies fobijas un ar faktiem nepamatotus pieņēmumus, pieļauju, ka daudziem (un ne tikai advokatūrā, visā Latvijā) gandrīz ģenētiskā līmenī ir lielas bailes no kāda ‘’apvērsuma’’, maza vai liela. Vai bailēm un raizēm ir pamats? Jā un nē. No vienas puses, ir acīmredzami, ka dzīvojam ļoti nestabilā pasaulē, un ārējie ienaidnieki Latvijai ir. No otrās puses, valsts imunitāti šajā agresīvajā vidē nestiprina ne primitīvs nacionālisms, ne atsevišķu politisku spēku parazitēšana uz sabiedrības sašķeltības (nebiju gan domājis, ka kādreiz šī ‘’polittehnoloģija’’ skars arī mūsu profesiju), ne kļūdains uzskats, ka mūs apdraud konkurence un diskusijas, reformas un pārmaiņas. Patiesībā daudzas problēmas rada gluži pretēji faktori: neizdarība un nosliece samierināties ar ‘’ierasto ļaunumu’’, priekšniekmīlestība un dziļa atsvešinātība no demokrātijas politiskās kultūras, par kuras trūkumu Latvija visos laikmetos ir maksājusi ļoti dārgi. Izrādās, arī šobrīd var ik uz soļa ieviest ‘’samērīgus cilvēktiesību ierobežojumus’’, kuriem visi klausīs, cenzēt viedokļus, lai ‘’nepieļautu dezinformācijas kampaņas’’, un, ja ļoti vajag, nodrošināt, ka vēlēšanās piedalās tikai viens kandidāts vai konkursā uz kādu valsts amatu reāls ir tikai viens pretendents (vai pretendente).

Tādēļ vietā ir jautājums: vai viss uzskaitītais tiešām arī ir Latvijā tik ilgi gaidītās ‘’brīvās pasaules vērtības’’, demokrātijas norma, kura ir jāsargā, vai tāds ļoti īpatnējs ‘’normas variants’’, ko demokrātiskajā sabiedrībā nudien ir atļauts kritizēt un mainīt ar konstitucionālām metodēm? Un līdz ar to, vai tiešām mūsu profesija un sabiedrība vienmēr meklē savu problēmu cēloņus tur, kur vajag? Savu atbildi uz šo jautājumu neuzspiežu un negrasos pierādīt tās pareizību. Katrs lai domā pats.

Noslēgumā novēlēšu veiksmi darbā jaunievēlētajām Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru