Bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Viļņa Štrama advokāts Oskars Rode izteicis tiesai lūgumu uzrīkot izbraukuma tiesas sēdi uz bijušo apsūdzētā Viļņa Štrama kabinetu, lai varētu noskaidrot vai kurpju kasti, kas figurē šajā lietā, var ievietot seifā, kas atrodas šajā kabinetā.

Šāds lūgums izteikts, lai uz vietas varētu veikt bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītāja Raimonda Janitas iepriekš sniegtās liecības, saistībā ar uzņēmēju Ināru Vilkasti un viņai piederošo īpašumu Mežaparkā, Rusova ielā 1. R. Janita stāstīja, ka notikumi saistībā ar šo īpašumu risinājušies 2005. gada vasarā vai rudenī, kad viņš ticis ieaicināts Pētera Stranča kabinetā, lai saņemtu norādījumus par nepieciešamību sazināties un tikties ar uzņēmējiem Raimondu Štālbergu un I. Vilkasti, no kuriem jāpaņem 1 milj. eiro. Tikšanās laikā R.Štālbergam līdzi esot bijis plastmasas maisiņš, kurā atradusies paliela kurpju kaste, savukārt kurpju kastē bijusi nauda.

Tiesa šodien noraidīja bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Viļņa Štrama advokāta Oskara Rodes lūgumu veikt viena no apsūdzētajiem Raimonda Janitas liecību pārbaudi uz vietas bijušajā V.Štrama kabinetā.

Tiesa šādu lēmumu pamatoja ar to, ka ir jau pagājis vērā ņemams laika periods, kā arī noradīja, ka veikt izmeklēšanas eksperimentu neesot nepieciešams.

Jāatgādina, ka advokāts bija lūdzis organizēt izbraukuma tiesas sēdi uz bijušo V.Štrama kabinetu, lai uz vietas varētu pārbaudīt R.Janitas liecības un pārliecināties vai kurpju kaste ievietojas seifā, kas atrodas kabinetā, cik daudz vietas kurpju kastē aizņem 500 tūkst. eiro un cik laika kopumā varēja aizņemt izkritušās naudas savākšana un skaitīšana.

Visi advokāti, izņemot R.Janitas aizstāvi Egonu Rusanovu, atbalstīja lūgumu un norādīja, ka šads eksperiments vai liecību pārbaude esot nepieciešami, jo ļautu restaurēt minētos notikumus un paliecināties vai tādi vispār ir risinājušies un kā risinājušies. Prokurors skaidroja, ka lūgums ir noraidāms, jo neesot zināms kādās proporcijās naudas zīmes bijušas un cik konkrēti liela bijusi minētā kaste. E.Rusanovs pievienojās prokuroram un vēl norādīja, ka liecību sniegšanai uz vietas neesot jēgas, jo tas nedotu neko jaunu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekiem arī ceturtdien nav izdevies atvērt Ventspils mēra Aivara Lemberga kabinetā novietoto seifu.

Darbs pie seifa atvēršanas turpināsies nākamnedēļ, pastāstīja Lemberga advokāte Sandra Sleja, vēsta Latvijas Radio. Pats A. Lembergs aizturēts nav.

KNAB darbinieki ceturtdien A. Lemberga seifu centās atvērt ar speciāliem urbjiem.

Jau vēstīts, ka trešdien KNAB uzrādījis lēmumus par kratīšanu Ventspils mēra kabinetā, Puzes īpašumā un Lemberga lietošanā esošajā automašīnā.

KNAB darbinieki trešdien kratīšanas laikā vēlējušies piekļūt Lemberga kabinetā esošā seifa saturam, taču tas nav izdevies, jo Lembergs nav atcerējies seifa kodu. Viņš apgalvojis, ka šo seifu sen nav lietojis un neatceras, kā to atvērt. Viņam šajā seifā nekas neatrodoties.

Rīgas domes kukuļošanas lietā apsūdzētā bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Viļņa Štrama aizstāvji savā birojā paši veikuši eksperimentu, lai noskaidrotu vai 326 tūkst. eiro ietilpst vai neietilpst vīriešu kurpju kastē.

Kā izrādījies šādu naudas summu kastē ietilpināt nevarot, DB pstāstīja zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs. Viņš norādīja, ka eksperimentā izmantotas no biroja papīra veidotas «viltus » eiro banknotes un 46.izmēra kurpju kaste. Tika izveidotas visu nominālu banknotes sākot no 20 līdz 500.

Eksperimenta gaitā, kas arī tikusi nofilmēta, advokāti pārliecinājušies, ka minēto naudas summu nevar ievietot kurpju kastē, ja nu vienīgi ar lielu piespiešanu. Tačuu jāatgādina, ka Raimonds Janita savās liecībās norādīja, ka naudas paciņa bijusi līdz 12 cm bieza un aizņēmusi trešdaļu no kastes. Advokāti arī eksperimentējuši vai 326 tūkst. eiro var izskaitīt aptuveni piecās minūtēs. J.Rozenbergs norādīja, ka tas labākajā gadījumā iespējams pusstundā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

(No Klintas Ločmeles raksta „Labs grāmatvedis – uzņēmuma bagātība”, "KV")

Situācija, ka uzņēmēji nepārzina finanšu jautājumus un grāmatvedības lietas, nav neparasta. Daudzi komersanti nāk no citām profesijām, un sākotnēji vienīgais veids, kā sakārtot uzņēmuma finanšu jautājumus, ir paļauties tikai uz grāmatvedi. Taču L.Makejenokas kā semināra vadītājas pieredzē ir gadījumi, ka uzņēmēji pat vairākus gadus no vietas nav mācējuši veidot uzņēmuma budžetu un tikai tad, kad beidzot to iemācījušies darīt bez grāmatveža palīdzības, atklājies, ka iesāktais bizness nemaz nerentējas un nav iespējams atgūt ieguldītās finanses. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmējam pašam būtu jābūt zinošam finanšu lietās. Lasīt tālāk…

No šodienas, 15.augusta Swedbank sāk piedāvāt jaunu pakalpojumu uzņēmumiem - pašapkalpošanās inkasācijas seifu - skaidras naudas inkasācijai un nogādāšanai savā kontā. Pakalpojums izveidots, vadoties pēc klientu mūsdienu paradumiem, informē kredītiestāde.

Šis esot pirmais šāda veida aparāts Baltijā un ir izstrādāts speciāli pēc Swedbank pasūtījuma. Pirmais inkasācijas seifs ir uzstādīts Swedbank filiālē Rīga Plaza. Izpētot uzņēmēju aktivitāti inkasācijas seifa izmantošanā, to varēs ierīkot arī citās vietās Latvijā, kur būs pieprasījums, norāda banka.

Inkasācijas seifs izveidots, balstoties uz uzņēmumu vajadzībām, un apvieno bankomāta un inkasācijas funkcijas.

Lai sāktu izmantot inkasācijas seifu, uzņēmums paraksta filiālē līgumu un bez maksas saņem speciālos inkasācijas seifa lietošanas iepakojumus un veidlapas inkasējamās summas norādīšanai. Bankas darbinieks arī parādīs, kā lietot inkasācijas seifu. Pēc tam uzņēmējs turpmāk var pats lietot aparātu, iepakojumā ieliekot naudu, aizpildītu veidlapu un ievietojot inkasācijas seifā. Ievietotā nauda tiks inkasēta no seifa katru dienu un uzņēmuma kontā nonāks nākamajā darba dienā. Testa periodā pakalpojuma cena - 1 eiro par viena naudas iepakojuma inkasāciju + PVN.

Ventspils mēra Aivara Lemberga kabinetā novietoto seifu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku uzdevumā ceturtdien pēcpusdienā centīsies atvērt ar urbju palīdzību.

Seifu cer atvērt pāris stundu laikā, tad arī varēs pastāstīt sīkāk par tā saturu, sacīja Lemberga advokāte Sandra Sleja.

Pašlaik Lembergan nekas netiek inkriminēts, un viņam lietā nav piemērots procesuālais statuss. Nav pazīmju, ka KNAB gatavotos Lembergu aizturēt. Pašlaik Lembergs atrodas Rīgā, aģentūrai BNS pastāstīja advokāte.

Jau vēstīts, ka trešdien KNAB uzrādījis lēmumus par kratīšanu Ventspils mēra kabinetā, Puzes īpašumā un Lemberga lietošanā esošajā automašīnā.

KNAB darbinieki trešdien kratīšanas laikā vēlējušies piekļūt Lemberga kabinetā esošā seifa saturam, taču tas nav izdevies, jo Lembergs nav atcerējies seifa kodu. Viņš apgalvojis, ka šo seifu sen nav lietojis un neatceras, kā to atvērt. Viņam šajā seifā nekas neatrodoties.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Nekustamā īpašuma attīstīšanas un tirdzniecības grupas Pillar birojs iekārtots minimālisma stilā, taču telpās netrūkst mājīgumu akcentu

illar ir ABLV Bank meitas uzņēmums, un tā administratīvā ēka ir pirmā, kas uzbūvēta uz bankai piederošās 24,5 ha plašās teritorijas, kur nākamajos 20 gados tiks attīstīts vērienīgas New Hanza City projekts – kvartāls kādreizējais Rīgas Preču dzelzceļa stacijas vietā – starp Hanzas, Pulkveža Brieža, Skanstes un Sporta ielu. Pillar pārraudzībā būs šī kvartāla attīstība un īpašumu pārvaldīšana.

Šī ir pagaidu ēka, raksturo Pillar izpilddirektore Ieva Valtere. Tā ir būvēta no Latvijā ražotiem saliekamajiem koka paneļiem. Teorētiski šo māju vēlāk būs iespējams pārvietot citur. Ēku projektējusi biroja A Plus arhitekte Dace Kalvāne. Kopējā Pillar biroja platība ir 850 m2; darbinieki tajā strādā kopš šā gada sākuma. Ik dienas birojā strādā 38 darbinieki, bet vieta ir vēl desmit cilvēkiem, kuri nodarbosies ar jaunā kvartāla attīstīšanu.

Uzņēmums EUROCASH1, kas galvenokārt nodrošina apsardzes un inkasācijas pakalpojumus, tagad arī piedāvās individuālo seifu nomu. Pēc telpu modernizācijas un daudzpakāpju riska identificēšanas un aizsardzības sistēmu izvietošanas, klientiem pieejams individuālais seifu nomas centrs. Paredzams, ka jaunajās telpās Brīvības ielā 39 izvietotās seifu glabātavas pakalpojumi, piesaistīs ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī ārzemniekus.

"Pēdējā laikā esam novērojuši, ka ir audzis pieprasījums pēc individuālo seifu nomas pakalpojumiem. Šis pakalpojums ir aktuāls gan privātajiem klientiem, gan organizācijām. Izvērtējot situāciju tirgū, mēs nolēmām apvienot savas esošās zināšanas un pieredzi. EUROCASH1 jau daudzus gadus piedāvā īpašuma un mantas aizsardzības pakalpojumus privātām un juridiskām personām, pastāvīgi investējot jaunākajās tehnoloģijās, tāpēc nolēmām sniegt vēl vienu pakalpojumu - individuālu seifu nomu Rīgā”, stāsta EUROCASH1 SIA valdes loceklis Romāns Rešetņikovs.

Pēc uzņēmuma vadītāja teiktā EUROCASH1 risinājums nodrošina klientiem piekļuvi individuālajam seifam bez citu personu pavadības. Seifu glabātavas pakalpojumus iespējams pieteikt jau tagad. Veicot pasūtījumu līdz 30.novembrim un ievadot kodu VAULTS, klienti varēs izmantot pakalpojumu divus mēnešus bezmaksas (minimālais pasūtījuma termiņš 12 mēneši). Vēlamā izmēra seifu var pasūtīt tiešsaistē – www.seifunoma.lv. Seifa nomas pakalpojumus var izmantot individuāli visu diennakti un jebkurā diennakts laikā. Pirmo reizi izmantojot seifu glabātavu, tās izmantošanas noteikumus katram klientam personīgi paskaidros un parādīs EUROCASH1 pārstāvis, un pēc tam katrs klients glabātavu varēs izmantot patstāvīgi un privāti, bez personāla klātbūtnes.

Arī daudzdzīvokļu nama Dzirnavu ielā 18, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē ar iesniegumu par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskām darbībām, informē nama iedzīvotāji.

20.februārī dzīvojamās ēkas Viestura prospektā 75, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies ar iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskajām darbībām. Iesniegumā iedzīvotāji lūdz policiju reaģēt un īstenot pasākumus, «lai apturētu plaša mēroga iedzīvotāju apkrāpšanu no namu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Jauna Vide.lv un tā amatpersonu puses». Iesniegumā norādīts, ka Jauna Vide.lv saskatāmi vairāki Krimināllikumā noteiktie noziedzīgie nodarījumi un vairāku ēku iedzīvotājiem nodarītais kaitējums ir mērāms vairākos desmitos tūkstošu latu.

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Valsts prezidenta kanceleja (VPK) šodien rīkoja Jūrmalas rezidences divu pagājušajā nedēļā atslepenoto telpu un tajās esošo mēbeļu apskati, kuras laikā mediju pārstāvjiem bija iespēja uzzināt, ka mēbeļu sarakstā atrodas gan sarkans dīvāns, gan ar ādu apvilkti krēsli.

Tagad zināms, ka 21 500 latus vērtajā pārrunu telpu mēbeļu komplektā ietilpst vairākām personām domāts sarkans dīvāns ar pieciem sarkaniem spilveniem un diviem melniem spilveniem, viens galds un divi mazāki galdi. Šie abi galdiņi ir «trīsstāvīgi», tas nozīmē, ka no grīdas līdz galda augšai ir trīs izmantojamas virsmas dažādu lietu novietošanai.

Pārrunu telpu mēbeļu komplektā ietilpst arī četri mīkstie krēsli - divi galvenokārt pelēkā krāsā un divi ar dominējošo sarkano krāsu.

Rezidences izrādīšanas laikā VPK pārstāvis informēja, ka, savukārt, 7951 latu vērtajā apspriežu mēbeļu komplektā ietilpst viens galds, astoņi ar ādu apvilkti krēsli, kā arī divas nelielas servējamās konsoles. VPK rīcībā gan nav informācijas, vai izmantotā krēslu āda ir dabiska vai mākslīga. Abos komplektos ietilpstošajiem galdiem ir četrstūra forma.

Sakarā ar maksātnespējīgās AS PNB Banka klientu apkalpošanas centru slēgšanu un seifu nomas līgumu ar klientiem izbeigšanu PNB administrators Vigo Krastiņš aicina PNB klientus no bankas seifiem izņemt savu mantu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Manta no bankas seifiem Liepājā jāizņem līdz 2019.gada 13.decembrim, bet no seifiem Rīgā, Raiņa bulvārī 11 - līdz 2019.gada 16.decembrim. Vizīte iepriekš jāpiesaka, zvanot uz banku vai rakstot uz bankas epastu par seifiem Liepājā - līdz 2019.gada 8.decembrim, bet par seifiem Rīgā, Raiņa bulvārī 11 - līdz 2019.gada 6.decembrim.

Ja seifi netiks atbrīvoti un/vai netiks nodotas seifa atslēgas un identifikācijas kartes, PNB būs spiesta atvērt seifus un saturu pārvest glabāšanai uz citu vietu Rīgā. Šajā gadījumā klientam būs jāsedz faktiskās izmaksas, kas saistītas ar seifa piespiedu atvēršanu, jaunas slēdzenes iegādi un seifa satura pārvešanu.

Neizņemtā manta saskaņā ar Kredītiestāžu likumu tiks atsavināta, un klientiem būs tiesības pieteikt prasības par atsavināšanas rezultātā saņemto naudas līdzekļu izmaksu.

Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulai, palielinājies pieprasījums pēc seifiem dokumentu un datu nesēju glabāšanai.

Seifi sen vairs nav tikai ugunsdrošas metāla kastes, kurās glabāt naudu no garnadžiem. Tie ir aprīkoti ar elektronisku vadību, tajos ir iestrādātas slēdzenes ar biometriskās piekļuves kontroli, autentificējot lietotāja pirkstu nospiedumus. Skaidras naudas darījumu apjoma samazināšanās nebūt nav ietekmējusi seifu ražotāju un tirgotāju biznesu, jo seifi arvien biežāk tiek izmantoti, lai bēdzinātu dažādus datu nesējus.

Kopš šā gada 25. maija, kad sājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, uzņēmumu un privātpersonu interese par slēdzamo metāla mēbeļu un seifu iegādi ievērojami pieauga, stāsta SIA Eurosafe valdes loceklis Iļja Sapožņikovs.

SIA Eurosafe ir bulgāru ražotāja Promet pārstāvis Latvijā. Pieprasītākie ir uguns un uzlaušanas drošie seifi un metāla skapji. «Cilvēki vēlas pasargāt savu naudu un dokumentus no abiem iespējamajiem ļaunumiem – nozagšanas un sadegšanas. Tāpat šobrīd pastiprināti tiek sargāti arī visi datu nesēji,» viņš klāsta. Biežāk seifus pērk finanšu institūcijas, valsts iestādes, lombardi un privātpersonas. Tā kā bankās seifu izmantošana ir dārga un ne visi tām uzticas, ir privātpersonas, kas iegādājās seifus.

Naktī no 15. uz 16.septembri reorganizējamās Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras grāmatvedības telpās notikusi seifa zādzība.

Pēc slimnīcas grāmatvedības sniegtās informācijas seifā bijusi nauda, naudas karte, kā arī dokumenti.

Tūdaļ pēc seifa zādzības aģentūras direktors paņem slimības lapu Veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle saka: «Situācija ir nepatīkama un neskaidra, turklāt bijušajam valsts aģentūras direktoram Jānim Leimanam tieši no 16.septembra izsniegta darba nespējas lapa. Nejaušības, sakritības vai kas cits – to noskaidrot ir tiesībsargājošo institūciju uzdevums. Notikušais neietekmēs uzsāktās reorganizācijas gaitu, kā arī netiks traucēts tuberkulozes un plaušu slimību pacientu ārstniecības process.»

Pieaug gan privātpersonu, gan nelielu organizāciju interese par individuālās drošības līdzekļiem. Savukārt banku sektorā mazinājies pieprasījums pēc seifiem.

Pēc nozares ekspertu vērtējuma Baltijas seifu tirgus veido 10 milj. eiro gadā. Kopumā privātie klienti līdz šim ir veidojuši 30%, bet korporatīvie – 70% seifu tirgus. Kā stāsta kompānijas Promet Safe speciālists Valerijs Litvinenko, ekonomiskās krīzes iespaidā pieaugusi privātpersonu interese par seifiem. Turklāt, ja līdz šim pircējus apmierināja lētākais segments, kas speciālistu žargonā esot vienkārši metāla kastes, tagad patērētāji pieprasa tieši seifu.

«Seifs atšķiras ar to, ka tā noturību apstiprina speciāls sertifikāts un seifs spēj, piemēram, pasargāt dokumentus konkrētu laiku neskartus, piemēram, augstās temperatūrās,» skaidro V.Litvinenko.

Bezskaidras naudas uzkrājumi ir visdrošākais naudas glabāšanas veids, tomēr, ja cilvēki naudu izlemj glabāt mājās, policija aicina ievērot pāris lietas, lai nezaudētu savus līdzekļus, kļūstot par zādzību upuriem.

Lielas naudas summas un vērtslietas glabāt mājās nekad nevar būt droši, tomēr, ja rodas tāda nepieciešamība, tad noteikti jāizmanto metāla seifs, akcentē policija.

Seifam vajadzētu atbilst vispārējiem drošības kritērijiem:

- tā korpusa metālam jābūt pietiekoši biezam un izturīgam,

- seifam jābūt aprīkotam ar drošu slēdzeni un durvju stiprinājumiem,

- to vajadzētu glabāt kādā slēptā, grūti pieejamā vietā, kur tas nevar nonākt nevēlamu personu redzeslokā. Vislabāk, ja seifs ir iebūvēts mājas vai dzīvokļa sienā vai citā konstrukcijā. Ja šādas iespējas nav, tad ar izturīgiem stiprinājumiem seifu nepieciešams piestiprināt pie sienas vai pie kādas citas izturīgas konstrukcijas,

Premjers Valdis Dombrovskis un viņu pavadošās personas, pēc šogad martā notikušās valsts vizītes Apvienotajos Arābu Emirātos un Katarā, dāvanās no Kataras emīra saņēmušas Šveices pulksteņus. To kopējā vērtība tiek lēsta ap 30 000 latu,

Kā vēsta raidījums Nekā Personīga, valstī nav vienotas kārtības, kā amatpersonām jārīkojas, saņemot dārgas diplomātiskās dāvanas. Tādēļ vairums pulksteņus glabā seifos.

Bez pulksteņiem vēl citas dāvanas Latvijas amatpersonas saņēma jau uz vietas vizītes laikā. Arābi latviešus apdāvināja ar kuģu atlējumiem, arābu rikšotāja krūšutēlu un izliektu arābu zobenu. Savukārt latvieši mājastēviem aizveduši mūsu mākslinieku apgleznotus traukus.

Jau pēc atgriešanās Rīgā, Valdi Dombrovski un viņa pavadoņus sagaidīja arī personiskas dāvanas - katram pa pastu nosūtīti dārgi Šveices rokas pulksteņi. Kataras emīrs kopumā latviešiem uzdāvināja 10 Šveices pulksteņus.

Konkurences padome (KP), noslēdzot pārrunu procedūru ar pašvaldības uzņēmumu SIA Aizkraukles ūdens par iespējamu tirgus varas izmantošanu, atgādina – pašvaldību nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, ja preces un pakalpojumus nodrošina privātais sektors, nav pieļaujama, informē KP.

Tāpēc KP atkārtoti aicina pašvaldības izvērtēt to nepieciešamību iesaistīties komercdarbības aktivitātēs un novērst iespējamos konkurences kropļošanas riskus.

Pārrunu rezultātā KP ir novērsusi SIA Aizkraukles ūdens ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, kas izpaudās kā nepamatotas priekšrocības ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un plombēšanas pakalpojuma sniegšanas tirgū. Uzņēmums līgumā ar klientiem bija ietvēris netaisnīgus noteikumus, kas liedza citām personām veikt ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu un plombēšanu, tādējādi radot nepamatotus konkurences ierobežojumus privātajiem uzņēmējiem.

Ik gadu palielinās pieprasījums pēc seifiem, un klienti tajos pārsvarā glabā dažādus dokumentus un mākslas priekšmetus, norāda banku pārstāvji.

Kā skaidro ABLV Bank Sabiedrisko attiecību nodaļas Sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Bunte, banka individuālo seifu īres pakalpojumu piedāvā kopš 2009. gada. Kopš tā laika pieprasījums ik gadu pieaug. Augsto pieprasījumu pēc individuālo seifu īres pakalpojumu var izskaidrot ar bankas biznesa izaugsmi - piesaistot jaunus klientus bankai, visi bankas pakalpojumi tiek piedāvāti kompleksi, to vidū arī individuālo seifu īre, uzsver J. Bunte.

«Informācija par to, kas tiek glabāta šajos seifos, protams, ir konfidenciāla, taču pēc sarunām ar klientiem varam minēt, ka mazāko izmēru seifos tiek glabāti dokumenti, piemēram mūsu klientu saņemtie dokumenti par uzturēšanās atļaujām Latvijā. Savukārt lielākie siefu izmēri pamatā tiek izmantoti vērtslietu un mākslas priekšmetu glabāšanai, » norāda ABLV bankas pārstāvis.