Lai Latvija turpmāk varētu stabili attīstīties, nepieciešams atjaunot Enerģētikas ministriju un visu energosaimniecību un infrastruktūru nodot atpakaļ kvalificētiem speciālistiem.
Tā uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP), aicinot likvidēt vairāk pakāpju apsaimniekošanas bāzi, atjaunot Enerģētikas dienestu Zemkopības ministrijas pakļautībā, jo saprātīgi saimniekojot ir iespējams vistuvākajā laikā patērētājiem samazināt elektroenerģijas cenas pat līdz 8 - 9 santīmiem par kWh.
LOSP enerģētikas jautājumu eksperts Dainis Treijs pēc dalības starptautiskā enerģētikas konferencē Lietuvā – «Neatkarīga enerģija - spēcīga ekonomija» secinājis, ka Lietuvas valsts, rūpējoties par savu konkurētspēju Eiropas Savienības (ES) un pasaules tirgos, kā arī rūpējoties par savu pilsoņu labklājību, konsekventi risina enerģētikas attīstības jautājumus. Visi ar enerģētiku saistītie jautājumi un projekti esot sakoncentrēti Lietuvas Enerģētikas ministrijas rokās, kura nav likvidēta. «Lietuvā nenotiek bezprecedenta nesaimnieciska kvotu dalīšana dažādu enerģētisko objektu celtniecības lobēšanai ar pilnīgi nepamatotu palielinātu iepirkumu cenu piešķiršanu. Paradoksāli, arī Ungārija, Rumānija un Bulgārija globāli pazemina elektroenerģijas cenas savās valstīs no 5 līdz 10 %. Tāpat jāuzsver, ka Lietuva bija viena no valstīm, kurai nevajadzēja lūgt ES naudu krīzes pārvarēšanai,» skaidro D. Treijs.
Konferences apmeklējuma mērķis bija noskaidrot, kā Lietuva, kura lielāko elektroenerģijas daudzumu iepērk, ir radusi iespēju par 0,6-0,65 santīmiem kWh samazināt elektroenerģijas cenu visā valstī visiem patērētājiem ar 2014. gada 1. janvāri. Tajā pašā laikā Latvija, kura var saražot vairāk nekā spēj patērēt (vienlaicīgā jauda Latvijā ir no 400 – 1200 MW, piemēram, Rīgas TEC-2 otrā kārta ir 830 MW, ar 2014. gada 1.aprīli ceļ elektroenerģijas cenu par 8-12%.
Ņemot vērā to, ka visā ES līdz 2020.gadam tiks realizēti 250 Eiropas līmeņa enerģētikas projekti, arī Lietuvā tiks realizēti vairāki lieli projekti, stāsta D. Treijs. Saistībā ar to, ka Lietuvā tika slēgta Ignalinas atomelektrostacija (AS), Lietuvai pazuda lētas elektroenerģijas avots, kā rezultātā Lietuvai būtu jāceļ elektroenerģijas cenas. Tomēr Lietuvas valdība risināja taupības jautājumus un domāja visas tautas vispārējās labklājības celšanas vārdā, Lietuvā tiek būvēts lielākais sašķidrinātās gāzes terminālis Baltijā ar jaudu 4 miljardi m2 gadā, projekta realizācijas laiks - 2014.gada 2.decembris; 700 MW zemūdens elektro kabelis - saites līnija Zviedrija- Lietuva, projekta realizācijas laiks 2015.gada 22. decembris, divas saites līnijas Lietuva – Polija 2x 500 MW- projekta realizācijas laiks 2015.gads. Tiek plānots, ka Lietuva, laika posmā līdz 2018. gadam kļūs par elektroenerģijas eksportētājvalsti.
