Lombarda industrijai ir daudzu gadsimtu sena vēsture, tā ir konsekventi attīstījusies, neskatoties uz ekonomikas cikliem un satricinājumiem.

Lai arī salīdzinot ar citām nozarēm laika gaitā lombardi ir piedzīvojuši salīdzinoši mazākas transformācijas, straujā tehnoloģiju attīstība arī tradicionālajam lombardam ir piešķīrusi jaunu attīstības perspektīvu. Runa ir par digitalizāciju, kas lombardam ir devusi iespēju paplašināt darbības spektru. Kāds ir digitālā lombarda pakalpojuma potenciāls un vai tas var kļūt par nozares nākotni Latvijā un citviet pasaulē?

Lombardu segments – pieprasīts un augošs

Kopumā lombarda pakalpojumus katru dienu izmanto miljoniem cilvēku visā pasaulē un tā ir neatņemama ekonomikas attīstības sastāvdaļa. Skandināvijā un Rietumeiropā lombarda pakalpojums jau izsenis ir stabils un pieprasīts finanšu produkts gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, piedāvājot ātru un elastīgu finansējumu pret ķīlu. Arī Latvijā lombardi ir pieprasīti – saskaņā ar PTAC datiem kopējais tirgus apjoms ar katru gadu pieaug, piemēram, 2022. gadā aizdevumu pret kustamas lietas ķīlu kopējais apjoms bija teju 36 miljoni, savukārt 2023. gadā – teju 41 miljons.

Globālā sasilšana, klimata pārmaiņas, nespēja tikt galā ar strauji augošajiem atkritumu apjomiem, dabas resursu izsaimniekošana un biodaudzveidības mazināšanās… Tās ir satraucošas problēmas, ko Eiropa ir nolēmusi risināt ar Zaļā kursa palīdzību, virzoties un klimatneitralitāti un aprites ekonomiku.

Mērķis ir pārveidot līdzšinējo patēriņa modeli, lai resursi tiktu izmantoti sapratīgāk (ilgtspējīgāk) un cilvēki radītu krietni mazāk atkritumu, tajā skaitā racionālāk izmantotu jau saražotās preces, pagarinot to dzīves ciklu. Jāpanāk, lai saražotās preces būtu iespējams izmantot ilgākā laika periodā, veicinot to remontu, atjaunošanu un atkārtotu izmantošanu.

Zinātniski to sauc par aprites ekonomikas modeli, pretnostatot to lineārās patēriņa ekonomikas modelim. Viena no līdzšinējā lineārā modeļa īpatnībām ir tā dēvētais “ieprogrammētais nolietojums”, kad preces ražo ar ierobežotu lietošanas laiku, lai tiktu veicināts patēriņš un iedzīvotāji tās nemitīgi iegādātos atkal un atkal. Eiropas Parlaments ir iecerējis šādu praksi pārtraukt, jo Eiropas Savienībā (ES) ik gadu rodas vairāk nekā 2,5 miljardi tonnu atkritumu, savukārt cilvēku izmantoto ikdienas materiālu ražošana rada 45% CO2 emisiju.

Ar lielākiem sodiem būs jārēķinās komersantiem, kuri bez licences izsniedz kredītus pret kustamas mantas ķīlu. To paredz Saeimā trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Par kreditēšanas noteikumu pārkāpšanu sods juridiskajām personām paredzēts no 150 Ls līdz tūkstoš latiem. Savukārt, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā, soda apmērs būs no 250 Ls līdz trīs tūkstošiem latu.

Likumprojekta autori norāda, ka vairāku komersantu līdzšinējā darbībā saskatāmas slēptas lombardu darbības pazīmes. Ņemot vērā salīdzinoši augstās nebanku kreditēšanas licences izmaksas, daļa pakalpojumu sniedzēju mēģina apiet licences saņemšanu. Piemēram, tiek slēgti preču glabājuma vai remonta līgumi, kas paredz drošības naudas izmaksu klientam, nododot lietu glabāšanā vai remontā.

Pelēkajā zonā strādājoši lombardi Latvijā ir liela problēma. Licences maksa ir tik augsta, ka daudzi labprātāk izvēlas maksāt sodus, intervijā laikrakstam Diena pastāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.

Patlaban aktualizēta gan nelegālu ātro kredītu devēju, gan nelegālu lombardu darbības problēma. Rodas iespaids, ka šo nozaru uzņēmumiem nelegāli strādāt Latvijā ir vienkārši, jo atbildīgās institūcijas, arī (PTAC), pret nelegālajiem tirgus dalībniekiem necīnās pārāk intensīvi. Kā jūs to varat komentēt?

Ja runā par distances kredītiem, sauktiem par ātrajiem kredītiem, neredzam nozīmīgu risku, ko radītu nelegāli strādājošie uzņēmumi. To apjoms ir nebūtisks. Savukārt nelicencēti lombardi tiešām ir problēma. Iespējams, lombardiem noteiktā licences maksa ir pārāk augsta, lai lombardus piespiestu strādāt legāli. Turklāt, iespējams, lombardus pelēkajā zonā ir pārāk viegli noslēpt, lai piespiestu darboties legāli.

Vatikāns paziņojis, ka nezināms pircējs ieguvis interneta adresi vatican.xxx, kas apvieno pilsētvalsts, ko pārvalda Romas pāvests, nosaukumu ar paplašinājumu, kas domāts pornogrāfiskam saturam, ziņo Reuters.

«Šis domēns nav pieejams, jo to ieguvis kāds cits, bet ne Vatikāns,» Vatikāna radio pavēstījis Vatikāna pārstāvis tēvs Federiko Lombardi.

Lombardi iepriekš noliedza Itālijas plašsaziņas līdzekļu ziņoto, ka Vatikāns - tāpat kā daudzas universitātes, muzeji un kompānijas - reģistrējis xxx domēnu, lai nepieļautu tā ļaunprātīgu izmantošanu.

Iepriekš asas diskusijas izraisījušais domēns .xxx, kas paredzēts pornogrāfiska satura interneta vietnēm, pārdošanā nonāca šajā mēnesī.

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Pēc Ministru kabineta (MK) Noteikumu par patērētāja kreditēšanu pieņemšanas oficiāli lombardi Latvijā nedrīkst strādāt ilgāk par pulksten 20, turklāt tiem, kuri izsniedz kredītu pret ķīlu, jāizņem licence.

Komisijas veikals, preču atpakaļiepirkšanas veikals un vēl daudzi citi apzīmējumi piešķirti agrākajiem lombardiem, kuri nevēlas izņemt licenci, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Šo lombardu īpašnieku rūpals būtiski neatšķiras no veikaliem, kuri piedāvā preci pret ķīlu, taču viņi savu pakalpojumu nosaukuši citos vārdos, un policija par šo pārkāpumu sodīt nevar, liecina prakse.

«Ministru kabineta noteikumiem doma ir pareiza, bet problēma tā, ka nav precīzi formulēta atbildība par pārkāpumu,» laikrakstam sacījis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Kontroles un pasākumu koordinācijas nodaļas galvenais inspektors Armands Logins.

Laiku pa laikam valdības līmenī rodas doma stingrāk kontrolēt, pārraudzīt, ietekmēt vienu vai otru nozari. Piemēram, lombardu darbību Latvijā.

Doma jau nav nepareiza, ņemot vērā, ka lombardi faktiski ir kreditēšanas uzņēmumi un teju vienīgā atsķirība ir tā, ka, piemēram, nekustamo īpašumu vietā ķīlā tiek ņemti pulksteņi, mobilie telefoni, datori un pat krūšu palielināšanas pumpītis. Tādējādi ir skaidrs, ka runa ir par uzraugāmu nozari. Tomēr šeit ir jārunā vismaz par pāris nopietnām problēmām.

Pirmkārt, lombardu kontrolēšana šodienas Latvijā vistiešākajā mērā atgādina krīzes gados īstenoto nodokļu ieņēmumu plānošanu. Proti, tika uzskatīts, ka, ieviešot, piemēram, tā dēvēto dienesta auto nodokli, noteikti tiks iegūta summa, kas ir atbilstoša valstī esošajām darba automašīnām. Bet nekā! Izrādījās, ka ekseļtabulas aprēķini un reālā dzīve ir divas pilnīgi dažādas lietas. Arī, pastiprinot prasības un dažādus maksājumus lombardiem, reāli notiek vēršanās pret uzņēmumiem, kuri pilnīgi legāli ir pozicionējuši sevi kā lombardi, nevis attiecīgās darbības veic pa kluso, maskējoties, piemēram, par antikvariātiem un vēl šo to. Tēlaini sakot, runa ir par melna kaķa meklēšanu izgaismotā istabā, jo līšana tumšā pagrabā ir pārāk bailīga. Nav jau vairs noslēpums, ka policijas darbiniekiem bieži vien nav nepieciešamo prasmju, lai atšķirtu, piemēram, vienkāršus preču uzpircējus no nelegāla lombarda.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija pieprasa Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) apturēt vēl viena nelegālā kredītdevēja darbību, kurš kreditēšanas pakalpojumus no ārvalstīm sniedz interneta vietnē www.creditday.eu. Informē Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas komunikācijas konsultante Elīna Dobulāne.

Asociācija atkārtoti prasa, lai PTAC nekavējoties īstenotu sabiedrības informēšanas pasākumus par nelegālajiem kredītdevējiem.

«Saņemto informāciju par nelegālajiem kredītdevējiem vērtējam kā satraucošu signālu nelegālā tirgus ienākšanai Latvijā, kas var radīt nopietnu apdraudējumu patērētāju interesēm,» uzsver Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane. Asociācija pauž satraukumu par PTAC vieglprātīgo izturēšanos attiecīgā jautājuma risināšanā.

Asociācija uzskata - ja PTAC nav resursu vai instrumentu, lai cīnītos ar nelegālo tirgu, tad nekavējoties tas ir jārisina politiskā līmenī. «Ir jau, protams, viegli legālajam biznesam uzlikt neadekvātu regulējumu, bet jāatceras, ka jebkura valsts iejaukšanās tirgus ekonomikā rada blakus efektus. Un viens no tiem ir nelegālais tirgus. Lombardi tam ir labs piemērs – šobrīd Latvijā strādā vismaz 24 nelegālie lombardi, ar kuriem valsts netiek galā. Ierobežot pakalpojumu sniegšanu internetā būs vēl grūtāk,» norāda B. Fromane, atgādinot, ka nelegālie pakalpojumu sniedzēji nemaksā ne nodokļus, ne pakļaujas normatīvajam regulējumam.

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Inflācijas un Euribor likmes kāpums dažādi ietekmējis Eiropas valstu kredītu tirgu, kamēr dažviet kreditēšana pērn būtiski sabremzējās, citviet aizdevumu apmērs auga.

Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī patēriņa kredītu skaits palielinājies par 6,7 %, tikmēr izsniegto hipotekāro kredītu apjoms samazinājies par 9,9 % salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā, liecina “Kredītinformācijas Biroja” dati.

Polijā hipotekārā kreditēšana aug trīskārtīgi

Pagājušā gada beigās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs kreditēšanas dinamika bijusi ļoti atšķirīga. Piemēram, Čehijā un Rumānijā izsniegto kredītu apjoms būtiski audzis – patēriņa kredīti attiecīgi par 62,7 % un 38,5 %, bet hipotekārie kredīti par 44,1 % un 28,5 %, salīdzinot ar 2022. gada pēdējo ceturksni. Tas liecina par spēcīgu pieprasījumu un labvēlīgiem kreditēšanas nosacījumiem šajās valstīs. Savukārt Polijā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms audzis pat trīskārtīgi, jo valsts uzsāka subsīdiju programmu pirmā mājokļa iegādei. Tikmēr Austrija un Nīderlande saskārās ar būtisku kreditēšanas tirgus samazinājumu, liecina “Kredītinformāciju biroju asociācijas” (ACCIS) apkopotā informācija.

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

66 lati – tik liela summa, atbilstoši CSP aplēsēm, pērn ir pietrūkusi nepieciešamo izdevumu segšanai ik mēnesi uz vienu mājsaimniecības locekli. Protams, šī summa ir vidējais aritmētiskais rādītājs, jo realitātē vienai daļai iedzīvotāju pēc ikdienišķo tēriņu segšanas noteikts līdzekļu apjoms vēl paliek pāri, bet otra daļa grimst mežonīgos parādos.

Jāatzīst, ka šādus datus nevar uzskatīt par pārsteidzošiem, ņemot vērā pēdējā laikā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus. No vienas puses, arvien vairāk pieaug summas apmērs, ko patērētāji kopumā nav samaksājuši, piemēram, par siltumenerģiju. No otras puses, teju uz katra stūra savus pakalpojumus piedāvā dažādi ātro kredītu izsniedzēji un lombardi. Principā atkal jau var teikt, ka mūsu ekonomika lielā mērā turas uz aizlienētas naudas pamatiem. Vienīgi tā dēvētajos treknajos gados ekonomiku pārsvarā sildīja hipotekārie kredīti un līzings dārgu auto iegādei, bet tagad daudzi ņem ātros kredītus vai ieķīlā lombardā savu mobilo telefonu, lai «izvilktu» līdz algai. Arī šajā gadījumā, visticamāk, ir sagaidāms, ka vienā brīdī šis ātrās kreditēšanas burbulis kaut kad plīsīs, tomēr iedzīvotājiem tas lietas būtību nemaina – kā zināms, bankrotējot kreditētājam, aizņēmēja saistības nekur nemēdz pazust. Tiesa, statistikas dati liecina arī par iekšējā patēriņa palielināšanos, taču arī tam ir pāris izskaidrojumu, kuriem ir stipri vien mazs sakars ar optimismu par nacionālās tautsaimniecības attīstību. Pirmkārt, ir palielinājies korporatīvā pieprasījuma apjoms. Var teikt, ka dāsnākas jeb tērēt gribošākas ir personas, kuru maki krīzi tā īsti nav izjutuši. Otrkārt, jāņem vērā, ka izmaksas pēdējā gada laikā ir palielinājušās tieši svarīgākajās pozīcijās. Maksa par energoresursiem ir palielinājusies, pārtikas cenas ir cēlušās, nekustamā īpašuma nodokļa veidā maksājamās summas augušas utt. Tātad «vidējais» latvietis nevis vairāk pērk, bet gan dārgāk maksā, savukārt statistikas datu apkopotāji redz, ka ekonomikā tiek iepludinātas arvien lielākas summas. Vienkārši sakot, ir izveidojušās pamatīgas šķēres starp iedzīvotāju ienākumu un izdevumu pieaugumu. Proti, izdevumi pēdējā gada laikā ir auguši pamatīgāk nekā ienākumi.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija šogad izvirzījusi vairākas prioritātes, un viena no tām ir iecere rosināt diskusiju par nebanku kreditētāju licencēšanas kārtības maiņu.

Patlaban licences nozares uzņēmumiem tiek izsniegtas uz vienu gadu. Šāda sistēma neļauj nozares uzņēmumiem plānot savu darbību ilgtermiņā un investēt attīstībā, piemēram, datu drošībā, informācijas tehnoloģiju sistēmās, iekšējā kārtībā, skaidro Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Asociācija rosinās pārskatīt esošo sistēmu un mudinās noteikt, ka licence nav terminēta, bet, ja kāds uzņēmums pārkāpj normatīvo aktu prasības, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var lemt par licences atņemšanu. Šāda sistēma šobrīd tiek piemērota arī komercbankām.

Otrs būtisks jautājums, ko asociācija rosinās Ekonomikas ministrijai, ir izveidot vienu datu apmaiņas sistēmu par klientu aktīvajām, bet nekavētajām saistībām. Šāda sistēma būtu jāuztur valstij, un datu apmaiņa ar valsts regulējumu jānosaka kā obligāta prasība visiem tirgus dalībniekiem, uzskata asociācijas vadītāja.

Svarīgs faktors patēriņa kredītu tirgus attīstībā nākamgad būs cilvēku noskaņojums, secina biznesa žurnāla Lietišķā Diena aptaujātās bankas, vienlaikus atzīstot, ka atsāks aktīvāku patēriņa kreditēšanu.

Procentu likmes, protams, būs augstākas par likmēm, kādas tika piedāvātas iepriekšējos aktīvās kreditēšanas gados – tas ir skaidrojams ar joprojām salīdzinoši augsto riska līmeni.

Savukārt nebanku kreditētāji, kas banku kūtrumu veikli izmantoja savā labā, neiznīks, bet darbību turpinās ar mazākiem attīstības tempiem.

Treknajos gados dažāda veida patēriņa kredītus ņēma arī cilvēki, kas šobrīd turpina apgalvot, ka tiem nepatīk būt kādam parādā. «Tuvākajā piecgadē jaunu kredītu neņemšu,» teic kāds LD uzrunātais Latvijas iedzīvotājs, kurš visai nesen ticis vaļā no tūkstoš latu patēriņa kredīta: to atmaksāt esot bijis gana grūti, jo krīzes dēļ samazinājušies ienākumi. Jādomā, ka līdzīgi apdedzinājies un labu mācību guvis ne viens vien jaunu mantu un šiku ceļojumu kārotājs.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgu, kā arī analizēt patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā. Priekšlikumu iemesls – asociācija secinājusi, ka esošā uzskaite neatspoguļo patieso situāciju un kropļo priekšstatu par nozares datiem

Galvenais Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) šī brīža vēstījums – nozares uzņēmumi ir gatavi sniegt plašāku informāciju un sadarboties ar uzraugošajām institūcijām un ministrijām, lai situāciju mainītu.

«Medijos daudz tiek ziņots par nebanku kreditēšanu, bet nav informācijas par patēriņa kredītu tirgū kopumā. Ja aplūko, kāda informācija tiek atspoguļota par nebanku kreditēšanas tirgu, it sevišķi par distances patēriņa kreditēšanu jeb «ātrajiem kredītiem», tad jāsecina, ka dati tiek interpretēti un atspoguļoti nekorekti. Domāju, ka būtu jārisina divas lietas. Pirmkārt, jāpilnveido metodoloģija, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apkopo informāciju par nebanku patēriņa kredīta tirgu. Otrkārt, būtu jāvienādo informācija, kāda tiek sniegta par banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, veidojot vienotu pārskatu par patēriņa kreditēšanas tirgu. Tādējādi Ekonomikas ministrijai kā patērētāju tiesību aizsardzības politikas veidotājai un citām ministrijām būtu pilnīga un korekta aina par situāciju šajā tirgus segmentā,» pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Šā gada pirmajā pusgadā nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji patērētājiem izsnieguši kredītus 147,136 miljonu latu apmērā un no kopējā apjoma lielāko daļu veido ātrie kredīti, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati.

Kopējā ātro kredītu summa ir 68,04 miljoni latu jeb 46% no kopējā nebanku kreditētāju apjoma. Ievērojamu tirgus daļu veido arī līzings un ar transportlīdzekli nodrošinātie kredīti, to apjoms sasniedzis 34,24 miljonus latu jeb 23% no kopējā apjoma. 18% no kopējās izsniegto kredītu summas veido patēriņa kredīti, 10% kredīti pret kustamas lietas ķīlu un vismazāko daļu veido hipotekārie kredīti –3%.

PTAC dati rāda, ka pirmā pusgada laikā pakāpeniski samazinājies mēnesī izsniegto ātro kredītu apjoms.

Šā gada janvārī tika izsniegti ātrie kredīti par kopējo summu 12,86 miljoni latu, savukārt jūnijā izsniegto ātro kredītu summa bija 9,82 milj. latu – mēneša apjoms samazinājies par 24%. PTAC šādu tendenci ātro kredītu jomā skaidro ar nozares problēmu aktualizēšanu publiskajā telpā un pakalpojumu sniedzēju mārketinga aktivitāšu samazināšanu. Tomēr, ja salīdzina 1.pusgadā izsniegto ātro kredītu apjomu ar visa 2012.gada rādītājiem, ātro kredītu apjoms šā gada pirmajā pusē ir palielinājies, veidojot 59,38% no visa 2012.gadā izsniegto kredītu apjoma.

Kreditēšanas apjomi nebanku sektorā 2018.gada 1.pusgadā turpinājuši augt. Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis šā gada 30.jūnijā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 7,11%, sasniedzot 655,82 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati.

Portfeļa pieaugums īpaši vērojams distances, patēriņa, līzinga un citu ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītiem kredītiem.

Nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2018.gada 1.pusgadā patērētājiem no jauna izsniedza kredītus 309,04 miljonu eiro apmērā, kas ir par 28,45 miljoniem eiro (10,14 %) vairāk nekā 2017. gada 1.pusgadā. No jauna izsniegtajos kredītos 2018. gada 1.pusgadā turpina dominēt distances kredīti ar 126,65 miljoniem eiro jeb 41% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas, kam seko līzings un citu ar transportlīdzekli vai citu objektu nodrošinātie kredīti ar 94,36 miljoniem eiro jeb 30%.

Pirmajā ceturksnī līzinga sabiedrību aktīvi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājušies par 10,7%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati par citu finanšu starpnieku (CFS) sektoru.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, aktīvi sarukuši par 0,4%.

No 2000. gada beigām līdz šā gada 1. ceturkšņa beigām līzinga sabiedrību aktīvi palielinājušies no 159 miljoniem latu līdz 964 miljoniem latu jeb 6,1 reizi.

Savukārt ieguldījumu fondu aktīvi no 2000. gada beigām līdz šā gada 1. ceturkšņa beigām palielinājušies 35,48 reizes. Fondu aktīvi šajā laika periodā ir pieauguši no 5,03 miljoniem latu līdz 178 miljoniem latu.

Ieguldījumu fondu kopējie aktīvi šā gada pirmajā ceturksnī pieauga gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - attiecīgi par 44,2% un 3,6%.

Kārtējie grozījumi likumos, iespējams, palīdzēs ierobežot un apturēt nelicencēto lombardu darbību, kas ir viena no šīs nozares lielākajām sāpēm.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izsniedzis licences 18 kapitālsabiedrībām, kuras sniedz patērētājiem kreditēšanas pakalpojumus pret kustamas lieta ķīlu. Tomēr Latvijā darbojas aptuveni simt vietu, kur lombardu pakalpojumu tiek sniegti bez licences. Uzņēmumi, kas nodarbojas ar aizdevuma izsniegšanu pret kustamas mantas ķīlu bez licences, bieži vien maskējas zem citas darbības. Piemēram, kā komisijas vai uzpirkšanas veikali, vai arī norāda, ka glabā dažādas mantas.

Kā DB atzīst Latvijas Lombardu asociācijas priekšsēdētāja Astrīda Babāne, viena no lielākajām problēmām, kas apgrūtina lombardu darbību, ir tieši nelegālie lombardi, kas darbojas bez licences. Jāmin, ka bijuši vairāki mēģinājumi sakārtot šo nozari un ieviest stingrāku regulēju, lai izskaustu nelegālos darboņus, tomēr pagaidām šie centieni, iespējams, pat vairāk «situši» pa legālajiem lombardiem. Arī šobrīd Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma pilnveidei, kas nodrošinātu stingrāku ātro kredītu jomas regulējumu un efektīvāku patērētāju interešu aizsardzību. Lai gan vairāk tas attiecas uz ātro kredītu izsniedzējiem, regulējums skars arī lombardus.

Latvijas patēriņa jeb tā dēvēto ātro kredītu tirgū viena no problēmām ir nelicencētie jeb nelegālie kredīta devēji. Kā Dienu informēja Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija (LNKA), jaunākais šāda nelegālā biznesa piemērs ir interneta vietne Creditor.lv.

LNKA satraukums ir saprotams, jo, ņemot vērā lielo konkurenci - Latvijā darbojas 58 licencētas patēriņa kredītdevējiestādes, tajā skaitā arī līzinga kompānijas un lombardi, neskaitot brokerus, kuriem licence - kā ātro kredītu devējiem - nav nepieciešama, ikviens nelegāls darbonis, kurš darbojas bez jebkādiem likuma ierobežojumiem, nemaksājot nodokļus, būtiski kropļo tirgu, nodarot zaudējumus godīgajiem komersantiem. Latvijā maksa par licenci patēriņa kredītu devējiem ir augstākā Eiropas Savienībā, par tās pirmreizēju reģistrāciju jāmaksā 71 140 eiro, par ikgadējo pārreģistrāciju - 14 225 eiro.

A. Priedītis stāsta, ka līdz šim nav bijis gadījuma, kad kādam licencētam kredītdevējam būtu atņemta izsniegtā licence. Tāpat visi, kuri to vēlējušies, ir licenci saņēmuši, lai gan reizēm bijuši jāizpilda vēl kādi papildu kritēriji.