Jūrmalas dome nolēmusi būvēt dzīvokļus mazturīgajiem par 750 Ls/m2, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pašvaldības SIA Jūrmalas attīstības projekti šim nolūkam ņems vairāk nekā sešu miljonu Ls kredītu. Pēc tam pašvaldība no attīstītāja dzīvokļus atpirks. Līdzīgi kā Dienvidu tilta būvniecībā, arī Jūrmalas dome sākotnēji noslēgs līgumu par būvniecību, attīstītājs ņems kredītu, bet nodokļu maksātāji par to visu maksās.

Vispirms uzņēmums, piemērojot iepirkuma procedūru - atklātu konkursu, ņems kredītu 6,239 milj. Ls apmērā, ieķīlājot zemesgabalu Dīķu ielā 30 un topošās ēkas. Bilances vērtība zemesgabalam noteikta 585 tūkst. Ls. Savukārt Jūrmalas dome, sākot ar 2014.gadu, slēgs ar Jūrmalas attīstības projektiem līgumu par dzīvokļu iegādi. Pēc uzņēmuma lūguma no lēmuma projekta svītroja punktu, kas nosaka, ka pašvaldība ik gadu šim nolūkam budžetā paredzēs vairāk kā 788 tūkst. Ls.

Uzņēmēja Izabella Dos Santos, kura ir ilglaicīgā Angolas prezidenta Hosē Eduardo Dos Santos meita, ir Āfrikā pirmā sieviete miljardiere, ziņo codewit.com.

40 gadus vecās I. Dos Santos investīcijas kompānijās Portugālē, ieskaitot akcijas kabeļtelevīzijas uzņēmumā, kā arī viņas aktīvus vismaz vienā Angolas bankā, pacēlušas viņas bagātību virs 1 miljarda ASV dolāru atzīmes.

Pirmo soli biznesā viņa spēra 1997. gadā, kad atklāja restorānu Angolas galvaspilsētā Luandā. Kopš tā laika viņa ir paplašinājusi savu darbību vairākās nozarēs, atrodoties vairāku Angolas un Portugāles kompāniju vadībās.

Bijusī Portugāles kolonija Angola ir otra lielākā naftas ieguvēja kontinentā. Dienvidrietumu Āfrikas valsts šobrīd kļuvusi par vienu no galvenajiem spēlētājiem kontinenta ekonomikā.

Uzņēmējs - nenoliedzami tas ir cilvēks, kurš ir finansiāli stabils, spēj orientēties finanšu nozarē un adaptēties jaunām situācijām. Spēj būt elastīgs pielāgojoties gan klientu, gan tirgus prasībām. Tāds, kurš nebaidās uzņemties riskus spēj būt atbildīgs izmantojot kredītus savā labā, kā arī spēj darboties ar investīcijām un aizdevumiem. Kāpēc mēs apskatam uzņēmēja īpašības? Izprotot uzņēmēja prasmes un rakstura īpašības, mēs spējam pietuvoties atziņām, kas ļauj saprast, kas tad ir finansiāli veiksmīgs cilvēks un izmantot to savā labā.Līdz ar to šajā rakstā piedāvājam piecus padomus, kas ļaus pietuvoties īpašībām, kas nepieciešamas, lai kļūtu par šo finansiāli veiksmīgo cilvēku ekonomisko pārmaiņu laikā.

5 galvenie ieteikumi, kā veiksmīgi piesaistīt naudu

Iespējams, jūs domājat, ka finansiāli veiksmīgs cilvēks ir tāds, kurš saņem, konkrētu naudas summu mēnesī. Katram tas ir atšķirīgi, kāda būtu veiksmīga cilvēka peļņa, ar kuru jūs uzskatāt, ka būsiet sasniedzis finanšu kalnus. Tomēr algai, ko saņemat katru mēnesi nav saistība ar finansiāli veiksmīga cilvēka īpašībām. Ar ko sākt? Jums vajadzētu sākt ar saviem ikdienas tērēšanas paradumiem un saprast, kā no esošajiem ienākumiem gūt vēl lielāku peļņu. Protams, tas ir svarīgi ikvienam indivīdam, bet uzņēmējiem it īpaši, jo viņiem ir jārūpējas par saviem algotajiem darbiniekiem. Izmaksājot viņiem algas, atvaļinājumus, maksājot nodokļus, jāspēj nomaksāt īre par telpām vai jāatgūst peļņā par iegādātu īpašumu utt. Paralēli tam jāgūst peļņa un jāuztur stabila finansiālā situācija savā uzņēmumā. Tālāk rakstā, dosim iespēju ielūkoties 5 galvenajos padomos, kā to panākt.

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Agrā svētdienas rītā Brazīlijas armijas un policijas spēki ieņēmuši trīs Riodežaneiro nabadzīgos rajonus jeb favelas, tai skaitā Rosinju un Vidigālu, kas atrodas pilsētas dienvidu daļā.

Šīs trīs kopienas aizņem kalnus, kas atdala ļoti bagātos rajonus, kur mīt daudzas no Rio priviliģētākajām ģimenēm.

Sākotnēji nabadzīgie imigranti no Brazīlijas ziemeļaustrumiem cēla favelas brīvajās stāvajās nogāzēs. Šie vertikālie grausti ir mājas miljoniem brazīliešu Riodežaneiro un citās pilsētās.

Ķieģeļu un javas mājas aizstājušas sākotnējās būdas, un daudzām no tām tagad ir pieslēgta gan elektrība, gan tekošs ūdens.

Rosinju, vienu no lielākajām favelām Latīņamerikā, tagad veido 54 tūkstoši mājvietu.

Svētdienas «iebrukums» neesot bijis pārsteigums. Sagatavošanās vairāk vai mazāk atklāti notikusi kopš pagājušās nedēļas otrdienas. Ceturtdienas rītā policija notvērusi Antonio Bonfimu Lopesu, kurš zināms arī ar iesauku Nems. Nems, kurš, iespējams, vada narkotiku bandu, kas kontrolē Rosinju, tika arestēts līdz ar dažiem sabiedrotajiem. Pēc viņa aresta policija paziņoja, ka svētdien ieņems Rosinju.

Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinās Saeimā 20.jūnijā pieņemtos grozījumus Civillikumā, kas nosaka līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos un paredz, ka par laicīgu parāda neatdošanu papildus varēs iekasēt ne vairāk kā 10%.

Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne informēja, ka minētajiem grozījumiem ir leģitīms mērķis, jo pašreiz likumā nav noteiktas nekādas robežas līgumsoda apmēram un tas ir pretrunā ar taisnīguma principu un ekvivalences principu, kas ir viens no civiltiesiskās apgrozības pamatprincipiem.

Jau ziņots, ka Civillikumā precizēta līgumsoda jēdziena redakcija, nosakot trīs līgumsoda veidus. Likums nosaka, ka līgumsods par neizpildi ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) varēs noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā secina, ka mazumtirgotājiem ir atšķirīga izpratne par maksas piemērošanu piegādātājiem par produktu izvietošanu ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikalu «pie kases» zonās, informē KP.

Tāpēc KP definē kritērijus, ko ņems vērā, lai novērtētu mazumtirgotāju rīcības atbilstību Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumam (NMPAL).

Uzraudzībā tika konstatēts, ka daļa mazumtirgotāju «pie kases» zonu uzskata par pamata plauktu vietu, daļa – par papildu izkārtojuma speciālo vietu, attiecīgi vai nu piemērojot, vai nepiemērojot piegādātājiem maksu par preču izvietošanu «pie kases» zonā. KP norāda, ja «pie kases» zona ir preces pamata izvietojuma vieta, tad tā nevar tikt uzskatīta par preču papildu izkārtojuma speciālo vietu, un tādējādi papildu maksas piemērošana par preču atrašanos «pie kases» zonā ir aizliegta. KP uzsver, ka maksas noteikšana par preču atrašanos «pie kases» zonā, pamatojoties vien uz zināmas ekskluzivitātes kritērijiem un ierobežotas platības pieejamību, nav pieļaujama un neatbilst NMPAL. Turklāt maksas noteikšana par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās ir pieļaujama tikai, ja mazumtirgotājs un piegādātājs par to ir vienojušies rakstiski pirms pakalpojuma sniegšanas.

Īres dzīvokļu izbūvei Jelgavā pašvaldība aizņemsies 1 144 390 eiro, šonedēļ lēmusi pilsētas dome.

Plānots, ka līdz gada beigām pašvaldībai piederošajā ēka Stacijas ielā 13 tiks izbūvēti 32 pašvaldības īres dzīvokļi. Šim mērķim pašvaldība ņems aizņēmumu un ieguldīs arī savu finansējumu.

Paredzēts, ka ēkā tiks izbūvēti astoņi vienistabas, 22 divistabu un divi dzīvokļi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Darbu realizācijai nepieciešami 1 346 341 eiro. Pašvaldība Valsts kasē ņems ilgtermiņa aizņēmumu 1 144 390 eiro apmērā, savukārt pašvaldības līdzfinansējums būs 201 951 eiro.

Kā domes sēdē skaidroja pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne, līdzekļi šiem darbiem jau bija paredzēti pašvaldības budžetā. Ņemot vērā, ka pašvaldībai ir radusies izdevība ņemt aizņēmumu, pašvaldība to izmantos, bet budžetā ietvertie līdzekļi tiks novirzīti citiem mērķiem.

Vidusskolas absolventiem, kuri būs nokārtojuši centralizētos eksāmenus fizikā un/vai ķīmijā, 2020. gada vasarā stājoties Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), būs lielākas izredzes iegūt studiju vietu par budžeta līdzekļiem, jo viņi saņems papildu punktus iestāšanās ranga vērtējumā. Šādu jauninājumu uzņemšanas noteikumos RTU iekļāvusi, lai veicinātu jauniešus apgūt fiziku un ķīmiju un sagatavoties studijām RTU.

RTU 2020. gada studentu uzņemšanā visiem reflektantiem ņems vērā visu trīs obligāto centralizēto eksāmenu – matemātikas, svešvalodas un latviešu valodas – rezultātus, kā arī iestāšanās ranga aprēķinā ņems vērā centralizētos eksāmenus fizikā un/vai ķīmijā tiem skolēniem, kuri būs kārtojuši minētos eksāmenus.

«Šādi mēs dodam priekšroku STEM jomās spēcīgiem jauniešiem un ceram, ka arī tiem, kuri līdz šim mazāk uzmanības veltījuši fizikai un ķīmijai, RTU jaunie uzņemšanas noteikumi būs iemesls cītīgāk apgūt minētos priekšmetus,» saka RTU studiju prorektors Uldis Sukovskis.

Viņš arī aicina 12. klases skolēnus nopietni izvērtēt nākotnes perspektīvas un, izvēloties centralizētos eksāmenus, priekšroku dot fizikai un ķīmijai, tā palielinot savu konkurētspēju, gan stājoties RTU, gan vēlāk – konkurējot darba tirgū.

Valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā piedāvātās nodokļu izmaiņas sagatavotas atbilstoši Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro, norāda FM.

Ministrijā skaidro, ka piedāvātais scenārijs vienkāršo nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, un atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Jēga ir sasniegt mērķi, tikt līdz otram galam, paveikt to, kas eventuāli nav paveicams, izdarīt to, ko nevar izdarīt – izpildīt neiespējamo misiju.

Tā grāmatā Uz Grenlandi – pēc pērlēm atzīst uzņēmējs, zemessargs un pasniedzējs Juris Ulmanis, kurš savā pirmajā polārajā ekspedīcijā ir sajuties kā īsts pērļu zvejnieks. Viņš kopā ar leģendārajiem latviešu alpīnistiem Teodoru Ķirsi un Imantu Zaulu ir uzkāpis vairākās pasaules virsotnēs un sapņo pievarēt arī pašu augstāko – Everestu.

Fragments no intervijas

Daudzi jūs saista ar pirmajiem mobilajiem telefoniem. Kā kļuvāt par ASV kompānijas Motorola Baltijas pārstāvniecības vadītāju?

Kad Arizonas Starptautiskajā menedžmenta skolā ieguvu savu otro maģistra grādu starptautiskajā biznesa vadībā, meklēju darbu. Nelielajā latviešu kopienā bija viens kungs, kurš strādāja Motorolā. Viņš man sarunāja darba interviju. Tā sāku strādāt šajā kompānijā par tirgus analītiķi.

Vienojušās par miljardiem eiro vērtas palīdzības piešķiršanu Īrijai, ES amatpersonas steidz ziņot, ka vienotā valūta ir glābta. Vai tiešām? Bažās par to, ka uz «Eiropas stabilizācijas fonda takas» drīzumā būs spiesta stāties arī Portugāle un Spānija, analītiķi un investori, un pat politiķi visā pasaulē ir atklāti sākuši prātot, kas notiks sliktākā scenārija gadījumā.

Līdz šim šāda iespējamība lielākoties uzskatīta par mazticamu, un vēl joprojām tā ir tikai neliela iespējamība. Taču LD nolēma papētīt, kā tieši tas varētu notikt un kādas sekas varētu atstāt. Latvijas liktenis būtu atkarīgs no tā, kādus lēmums pieņems Latvijas Banka un Latvijas valdība — kādai valūtai vai valūtu grozam un pēc kāda kursa tiktu pielīdzināts lats, kādas būtu saistības attiecībā pret citām bijušajām bloka dalībvalstīm.

Latvijā visu nosaka «viņi»

Latvijai kopš iestāšanās ES un NATO nav bijusi neviena stratēģiska apņemšanās ar skaidru sapratni, kāpēc tiek vai netiek veikti noteikti pasākumi, intervijā LD uzsver Statoil biznesa stratēģijas ieviesēja Baiba Rubesa, kuras acīs mūsu valsts ir maziņa, trausla un pelēcīga. Lai gan darba lauks šķietami plašs, viņa nezinātu, ko Latvijā darīt. «Ja valdība nevēlas kopā ar biznesu dejot tango, tad nav vērts vispār mūziku spēlēt,» viņa pauž, piebilstot, ka cerības uz labu deju tomēr sākot parādīties.

Ar būvnieku SIA «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem pavēstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis, «ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai,» jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss. Bordāns lēmis izsludināt jaunu starptautisku konkursu.

«Tas ir mans kā tieslietu ministra lēmums. Nav pat būtiski, kāds ir valdības lēmums,» sacīja ministrs. "Nevaru galvot, ka pat ideālākais konkurss šo procesu padarīs lētāku. Varbūt tāds brīnums notiks, bet es to noteikti nevaru galvot,» piebilda politiķis. Šā gada sākumā noslēdzās iepirkums par jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, kurā uzvarēja būvuzņēmums «Abora», kas piedāvāja darbus paveikt par zemāko cenu - 113,6 miljoniem eiro. Būvuzņēmējs «Abora» tika minēts saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Konkurences padomes šo otrdien veiktajām procesuālajām darbībām vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām. Tiesībsargājošās iestādes veica kratīšanas saistībā ar iespējamu kukuļdošanu un būvnieku karteli. Jautājums par Liepājas cietuma būvniecības sākšanas termiņu šodien tika skatīts valdības ārkārtas sēdē, tomēr ministri nespēja vienoties - sākt cietuma būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam. Bordāns atteicās komentēt valdības sēdes slēgtajā daļā runāto, bet norādīja, ka Tieslietu ministrija ņems vērā «apstākļus» būvniecības tirgū, tādējādi ar «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma celtniecību. Pēc tieslietu ministra teiktā, par Liepājas cietuma būvniecību tiks izsludināts jauns iepirkums.

Ja Lielbritānija tomēr nolems izstāties no Eiropas Savienības (ES), lielāki zaudējumi gaidāmi britu, nevis ES pusē

Lai gan Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons ir panācis vienošanos, kas ļauj šai valstij palikt ES, ja vien 23. jūnija referendumā briti nelems savādāk, pilnīgi droši to vēl prognozēt nevar.

Apmaiņā pret šo vienošanos briti ir saņēmuši tiesības ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm. Tomēr ES pretinieku balsis Lielbritānijā joprojām ir gana skaļas, ieskaitot Londonas mēru Borisu Džonsonu.

Ņemot vērā, ka Lielbritānija ir valsts ar ilgstošām demokrātijas tradīcijām un arī tās ekonomikas pienesums Eiropas līmenī nav nebūtisks, Lielbritānijas izstāšanās, protams, kaut kādā mērā vājinātu ES. Tomēr briti būtu lielāki zaudētāji. Neskatoties uz to, ka briti joprojām kavējas savas paputējušās impērijas sapņos, par lielvaru Lielbritāniju var dēvēt vairs tikai no militāro spēku viedokļa, ekonomiski tā labākajā gadījumā atbilst vidusmēra spēlētājam. Ķīna un Indija ar savām ekonomikām jau ir apdzinušas kādreizējo koloniālo lielvaru, pārskatāmā laikā tai, visticamāk, garām aiztrauksies arī Brazīlija un Indonēzija.

Valdība šodien atbalstīja 172 506 latu piešķiršanu Līgatnes dabas takās mītošo lāču Puikas un Mikus pastaigu laukuma būvniecībai un pavasarī izskalotā ceļa remontam.

Finansējums pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieprasījuma piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Ar valdības piešķirto finansējumu Līgatnes dabas taku lāči beidzot tiks pie pastaigu laukuma. Patlaban lāču puikas mitinās par ziedojumiem izbūvētā mītnē, taču tajā lāči apmeklētājiem nav apskatāmi un zvēriem nav pieejamas pastaigas, uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Būvējot voljeru, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sevišķi ņems vērā drošības aspektu - pēc jau izstrādātā projekta paredzēts izbūvēt dubultu žogu sistēmu ar betonētu pamatni, lai novērstu lāču izrakšanās risku. Būvnieki tiks meklēti iepirkumu konkursa kārtībā.

2018. gada 13. janvārī stājas spēkā Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kura ieviesīs būtiskas izmaiņas elektronisko maksājumu jomas regulējumā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

PSD2 prasības ietekmēs ne tikai visus maksājumu pakalpojumu sniedzējus - kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes un krājaizdevu sabiedrības, bet arī to klientus, kuriem turpmāk būs pieejami jauni maksājumu pakalpojumu veidi - maksājuma ierosināšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums. Tā kā šāda veida maksājumu pakalpojumi Latvijā līdz šim nav bijuši izplatīti, tie pieskaitāmi pie inovatīviem pakalpojumiem elektronisko maksājumu jomā.

Jaunā regulējuma galvenie mērķi ir nodrošināt drošākus maksājumus, uzlabot patērētāju aizsardzību, kā arī veicināt inovāciju attīstību un konkurenci starp tradicionālajiem maksājumu jomas spēlētājiem un inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Ja kādu dienu Igaunijas Nordica vairāk nebūs, mēs būsim gatavi veikt vairāk lidojumu no Igaunijas, par kaimiņvalsts konkurenti intervijā DB norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības AirBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Runājot par globālajiem procesiem, vai Brexit kaut kā ietekmē AirBaltic?

Šodien nav nekādas ietekmes.

Ryanair ir visai neapmierināts.

Jā, jo viņiem tur ir bizness. Man personīgi nepatīk Brexit, es domāju, ka tā ir muļķība. Taču briti tā izlēma. Domāju, ka beigās viņi izdomās, kā to nedarīt. Nevaru iedomāties, kā aviācijas nozarē Eiropa atriezīsies 30 gadu senā pagātnē pie kādas vecas sistēmas. Varbūt viņi īstenos Brexit, taču saglabās divpusējos lidojumus.

Vai mēs beidzot nevarētu tikt pie vienas kopīgas Baltijas valstu lidsabiedrības?

Kopš šeit strādāju, laiku pa laikam šādas sarunas notiek. Latvijas valdība vienmēr ir bijusi atvērta tam, lai būtu viena Baltijas lidsabiedrība. Jautājums ir par to, kur atrastos šādas kompānijas spēcīgākā daļa. Acīmredzot tā būtu Rīga, jo tā ir attīstījusies par centru. Kāpēc lai to pārceltu uz Tallinu vai Viļņu? Neatkarīgi no valstu teiktā mēs gadu pēc gada palielinām lidojumu skaitu no Viļņas un Tallinas. Mēs to darīsim pat spēcīgākas konkurences apstākļos. Igaunijā tagad Nordica ar poļu LOT ir lielas aktivitātes. Tas gan mums nekaitē, bet redzam, ka viņiem pieaug pasažieru skaits Tallinā. Taču viņi nerisina problēmu, jo tas, ko jūs vēlaties, ir savienojamība. Šobrīd tā ir, bet vienā mirklī var izzust, ja Nordica vairāk nelidos. Tagad viņi ir atkarīgi no LOT attiecībā uz investīcijām Nordica. Taču kāpēc gan lai poļi to darītu, ja vien viņi neizdomā, ka Igaunija viņiem ir galvenais tirgus? Tādēļ, manuprāt, mūsu pieeja nodrošināt no Igaunijas tik daudz lidojumu, cik varam, ir pareiza. Ja kādu dienu Nordica vairāk nebūs, mēs būsim gatavi veikt vairāk lidojumu no Igaunijas. Līdz tam mēs darīsim to, kam ir pamatojums. Līdzīgi arī Lietuvā. Pagājušajā gadā mums bija lielākā izaugsme lidsabiedrību starpā, taču mēs tur neesam lielākā kompānija, jo tur ir plaša zemo cenu aviolīniju klātbūtne. Taču viņiem nav savienojamības. Mēs to piedāvājam. Mēs esam pievienojuši pēdējo sektoru, lidojumus starp Tallinu un Viļņu, un tas nozīmē, ka mums ir spēcīgs maršrutu tīkls, ko grūti pārsist, jo tad to vajadzētu dublēt. 2018. gadā mums būs jau 38 lidmašīnas. Kādam vajadzētu nolikt šeit tikpat daudz lidmašīnu, lai mūs pārspētu.

2020. gada sākumā oficiāli noslēgsies Latvijas un Igaunijas piensaimniecības kooperatīvu Piena ceļš un E-Piim apvienošanās, par ko augustā nobalsoja abu kooperatīvu biedri

Kooperatīvu Piena ceļš un E-piim apvienošanās, veidojot kopīgu starpvalstu kooperatīvu E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited (SCE E-piim), ir pirmais šāda veida projekts jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas darbosies pēc ES starpvalstu kooperācijas principiem. SCE E-Piim uzdevums būs kopīgas piena savākšanas sistēmas izveide, jaunas un efektīvas pārstrādes rūpnīcas būvniecība Igaunijā un gatavās produkcijas eksports uz pasaules tirgiem, palielinot piena iepirkuma cenu līdz ES vidējai.

Jau šobrīd kooperatīvi pārstrādā 25% no Baltijas piena. Apvienojoties un būvējot jaunu rūpnīcu, tiks panākta lielāka stabilitāte, pēc iespējas vairāk piena pārstrādājot pašiem un pēc iespējas mazāk pārdodot ārpus kooperatīva.

Ogu un augļu pārstrādes uzņēmums SIA «Puratos Latvia» jaunā ražošanas iekārtā plāno ieguldīt investīcijas apmērā līdz diviem miljoniem eiro, un tādējādi kāpināt ražošanas jaudas 20-25% apmērā, aģentūrai LETA sacīja kompānijas vadītājs Aigars Balodis.

«Nākošajā gadā gatavojamies investēt jaunā ražošanas iekārtā, kura dos mums būs iespēju palielināt ražošanas jaudas. Tā ir jauna iekārta, kas ir paredzēta augļu un ogu piedevu ražošanai,» sacīja Balodis, piebilstot, ka iekārtu plānots iegādāties uz uzstādīt līdz nākamā gada septembrim. Iekārtas iegādē kompānija piesaistīs Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu un kopējais investīciju apmērs projekta īstenošanā būs tuvu diviem miljoniem eiro.

Viņš piebilda, ka jaunā, modernā ražošanas iekārta palielinās kompānijas ražošanas jaudas 20-25% un dos iespēju kompānijai attīstīties eksporta tirgos. «Šī iekārta ne tik daudz ir domāta produkcijas ražošanai vietējā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tirgū, bet eksportam uz Skandināvijas valstīm un citviet,» skaidroja Balodis. Jau šogad uzņēmums ir veiksmīgi strādājis pie iestrādēm dažādos eksporta tirgos, kuros vēlāk būs veiksmīgi iespējams izmantot iekārtas dotās priekšrocības.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja reformēt Eiropas Savienības (ES) elektroenerģijas tirgus modeli, lai kāpinātu atjaunīgo energoresursu apguvi, labāk aizsargātu patērētājus un palielinātu rūpniecības konkurētspēju, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

EK uzsver, ka reforma nepieciešama, lai strauji paātrinātu atjaunīgo energoresursu apguvi un pakāpenisko atteikšanos no gāzes, patērētāju rēķini kļūtu mazāk atkarīgi no svārstīgajām fosilā kurināmā cenām un patērētāji turpmāk būtu labāk aizsargāti pret spējiem cenu kāpumiem un iespējamām manipulācijām ar tirgu, savukārt ES rūpniecība kļūtu tīrāka un konkurētspējīgāka.

Ierosinātā reforma paredz pārskatīt vairākus ES tiesību aktus - Elektroenerģijas regulu, Elektroenerģijas direktīvu un Regulu par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT regulu). Ar to tiks ieviesti pasākumi, kas stimulē ilgāka termiņa līgumus par nefosilas elektroenerģijas ražošanu un sistēmā ievieš tīrākus, elastīgākus risinājumus, lai tā varētu konkurēt ar gāzi, piemēram, pieprasījumreakciju un uzkrāšanu. Minētie pasākumi samazinās fosilā kurināmā ietekmi uz patērētāju elektroenerģijas rēķiniem, kā arī nodrošinās, ka tajos atspoguļojas zemākās atjaunīgo energoresursu izmaksas. Turklāt ierosinātā reforma veicinās atklātu un godīgu konkurenci Eiropas enerģijas vairumtirgos, uzlabojot tirgu caurredzamību un integritāti, norāda EK.

Valdošā koalīcija meklē līdzekļus budžeta prioritāšu īstenošanai, ne vien plānojot ieņēmumu palielināšanu, bet arī pētot izmaksu samazināšanas iemaksas, šorīt LNT pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kā piemērus ietaupīšanas iespējām minot valsts nekustamo īpašumu saimniecības uzlabošanu un ekonomikai veiksmīgākos gados iezīmēto plānu pārskatīšanu.

Straujuma izteicās, ka pašlaik izskanējušās ieceres budžeta ieņēmumu palielināšanai esot vēl tikai plāni un nevarot teikt, ka vienošanās par tām jau ir panāktas. Politiķe taisnojās, ka pamatnodokļus koalīcija negrasoties celt, bet lielāki varētu kļūt nodokļi patēriņam - degvielas un alkohola akcīze, par ko gan arī vēl esot jāvienojas gan partijām savstarpēji, gan ar sociālajiem partneriem. Darbā pie nākamā gada budžeta tiks veidotas vairākas sīkākas darba grupas, lai analizētu konkrētus jautājumus, strādātu ar sociālajiem partneriem u.tml.

Otrs darba virziens ir izmaksu samazināšana, proti, tiekot analizēti visu ministriju tēriņi, lai atrastu mazāk lietderīgas budžeta pozīcijas, kuras novirzīt citiem mērķiem. Premjere kā piemērus ietaupīšanai minēja valsts nekustamā īpašuma racionālāku izmantošanu un 2013.gadā iezīmēto plānu pārskatīšanu, jo togad šķitis, ka tautsaimniecība ies uz priekšu straujāk un dažādiem mērķiem piešķirtas lielas summas.

Koalīcijas darba grupa vienojusies par papildu ieņēmumiem no azartspēļu nodokļa un akcīzes alkoholam palielināšanas, šodien žurnālistiem pavēstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK valdes loceklis Imants Parādnieks.

No azartspēļu nodokļa apmēram 10% pieauguma attiecībā uz spēļu automātiem un spēļu galdiem 2016.gadā paredzēti ienākumi apmēram trīs miljoni eiro, 2017.gadā seši miljoni eiro un 2018.gadā deviņi miljoni eiro.

Attiecībā uz alkohola akcīzes nodokļa palielināšanas apjomu vēl paredzētas diskusijas, it sevišķi par tā paaugstināšanu alum, taču ienākumu pieaugums no šāda soļa tiek rēķināts vairākos miljonos eiro.

Vienošanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) paredz, ka iegūtie līdzekļi tiks novirzīti brīvpusdienām 5.klases audzēkņiem no 1.septembra, savukārt atvērta diskusija palikusi par atlaidēm vilciena biļetēm goda ģimeņu apliecības turētājiem jeb ģimenēm ar vismaz trīs bērniem. Paredzēts turpināt goda ģimeņu apliecību programmu, pastāstīja politiķis.

Transporta jomas projekti Latvijā tiek vilkti un īstenoti pēdējā brīdī, nesasniedzot optimālāko rezultātu

Neveiksmīgajam elektrovilcienu iepirkumam un aizkavētajam dīzeļvilcienu modernizācijas projektam nu jau ar nopietnāku Eiropas naudas summu zaudēšanu draud pievienoties Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekts. Politiskā «jumta» nomaiņa Satiksmes ministrijā, tranzītkravu apjomu kritums par piektdaļu, dīzeļdegvielas cenu samazinājums, kā arī vēlme par jebkādu cenu apgūt kādus 600 milj. eiro ir pietiekami argumenti Latvijas politiskajā vidē, lai projekts pamatīgi ievilktos un draudētu ar 347 milj. eiro Kohēzijas fonda līdzfinansējuma nesaņemšanu.

Ja neskaita tīrāku gaisu, pēc gadiem ilgas spriedelēšanas un dažādām izpētēm tā arī joprojām nav skaidrs, kādu labumu nozarei un tautsaimniecībai kopumā dos elektrifikācija. Tāpat nav izlemts, ar kuru virzienu projektu sākt, jo visiem naudas nepietiks. Liepāja jau bažījas, ka tās intereses vispār atstātas novārtā, bet Rīga un Ventspils, pārfrāzējot premjeru, varētu sarīkot kariņu par to, kura svarīgāka. Līdz ar to joprojām skan nozares spēlētāju balsis, vaicājot, vai Eiropas miljonus nevarētu tērēt kaut kam tādam, par ko būtu pilnīga pārliecība, ka tas dos pienesumu ekonomikai, jo gadījumā, ja kravu apjomi sarūk par procentiem trīsdesmit, kurš gan spētu pacelt papildu uzkrautās izmaksas un uzturēt jauno infrastruktūru.

Portugāle pirmdien solījusi samazināt savu budžeta deficītu un īstenot reformas, bet finanšu ministrs brīdinājis, ka tas viss varētu būt veltīgi, ja Eiropa dažu nedēļu laikā stingri nerīkosies, lai atrisinātu reģiona parādu krīzi , vēsta Reuters.

Parādu nomāktā Portugāle daudzu investoru skatījumā ir iespējamā nākamā kandidāte, kurai būs nepieciešama starptautiska palīdzība, sekojot Grieķijai un Īrijai, jo pēdējā gada laikā strauji augušas tās aizņemšanās izmaksas.

«Es baidos, ka tad, ja Eiropa neveiks vajadzīgos pasākumus, visi šie centieni (no Portugāles puses) varētu būt veltīgi,» Fernando Teikseira dos Santos sacījis konferencē, ko organizēja Reuters un vietējais TSF radio.

Teikseira dos Santos norādījis - viņš cer, ka Eiropas Savienība veiks skaidrus pasākumus, lai divos samitos nākamajā mēnesī izveidotu krīzes vadības mehānismus.