Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinās Saeimā 20.jūnijā pieņemtos grozījumus Civillikumā, kas nosaka līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos un paredz, ka par laicīgu parāda neatdošanu papildus varēs iekasēt ne vairāk kā 10%.
Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne informēja, ka minētajiem grozījumiem ir leģitīms mērķis, jo pašreiz likumā nav noteiktas nekādas robežas līgumsoda apmēram un tas ir pretrunā ar taisnīguma principu un ekvivalences principu, kas ir viens no civiltiesiskās apgrozības pamatprincipiem.
Jau ziņots, ka Civillikumā precizēta līgumsoda jēdziena redakcija, nosakot trīs līgumsoda veidus. Likums nosaka, ka līgumsods par neizpildi ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) varēs noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Patlaban Civillikuma regulējums par vienu un to pašu līguma pārkāpumu pieļauj gan nokavējuma procentus, gan līgumsodu, turklāt līgumsoda apmērs vairākkārt var pārsniegt pamatparāda summu, veidojot nesamērīgas parāda summas.
Iepriekš ar lūgumu neizsludināt minētos likuma grozījumus un nodot tos otrreizējai caurlūkošanai pie Valsts prezidenta bija vērsusies Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Prezidents jau sniedzis savu atbildi lūguma iesniedzējiem.
Darba devēju organizācijas uzskata, ka likumdevējs bez pienācīgas izpētes, neiesaistot grozījumu izstrādāšanā un apspriešanā komersantus, īsi pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā ir iesniedzis priekšlikumus, kas liedz tiesības piemērot samērīgu atbildību tai līguma pusei, kas izpilda darbus vai sniedz pakalpojumus.
LDDK un LTRK vēstulē norāda, ka likumā paredzētā 10% līgumsoda sliekšņa ieviešana komersantu savstarpējos darījumos nav ekonomiski pamatota un nodarīs būtisku kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai. Tā pasliktinās līgumsaistību izpildi, jo gadījumos, kad līguma izpilde īstā laikā pasūtītājam ir kritiski svarīga, piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs, ņemot vērā līgumsoda ierobežojumu, subjektīvu apsvērumu dēļ var nebūt motivēts līgumu izpildīt īstajā laikā, līdz ar to cietīs pasūtītājs.
Tāpat tiek prognozēts, ka turpmāk komersantu savstarpējos darījumos tiks prasīta priekšapmaksa, kas nepietiekamu apgrozāmo līdzekļu gadījumā samazinās kopējo komercdarījumu skaitu - tautsaimniecības apjomu -, norāda LDDK. Komersanti arī meklēs alternatīvas un savstarpējiem darījumiem piemēros citu valstu likumdošanu. Vēstules iesniedzēji paredz, ka rezultātā pasliktināsies Latvijas vieta "Doing Business" indeksā attiecībā uz līgumu izpildi.
LDDK un LTRK norāda, ka šāds līgumsoda slieksnis nav sastopams citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu civiltiesiskās attiecības regulējošos tiesību aktos. Citās ES valstīs līgumsoda ierobežojumus nosakot tiesu prakse vai arī nozares komersanti, savstarpēji vienojoties.
Tāpat vēstules autori brīdina, ka līgumsoda ierobežojuma ieviešana sadārdzinās pakalpojumu un preču cenu.
Vēstulē prezidentam tiek pausta pārliecība, ka komersanti ir ieinteresēti samērīgu līgumsodu piemērošanā un ir spējīgi savstarpēji vienoties par tā apmēru, ņemot vērā konkrēto situāciju. Jaunā norma faktiski paplašina iespējas komersantiem vienpusēji atkāpties no uzņemtajām saistībām. Problēma ir aktuāla tādās nozarēs kā būvniecība, transporta pakalpojumi un tirdzniecība, kur līgumsods ir būtisks instruments uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai un tā lielums ir vērtējams un nosakāms tikai un vienīgi līgumslēdzēju starpā, ņemot vērā līguma specifiskos nosacījumus, kas, objektīvu iemeslu dēļ pusēm vienojoties, var pārsniegt piedāvāto 10% slieksni.
LDDK pauž cerību, ka prezidents, kurš, stājoties amatā, ir deklarējis, ka ekonomiskie jautājumi viņa darbā būs prioritāri, ņems vērā iepriekš minētos argumentus un Latvijas tautsaimniecības attīstību traucējošo likumu nosūtīs atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Tāpat darba devēji cer, ka Saeima tomēr ņems vērā uzņēmēju argumentus, kā arī turpmāk daudz nopietnāk konsultēsies ar uzņēmējiem un viņus pārstāvošām organizācijām.
