«Jūs domājat, es aizgāju no Liepājas metalurga tāpat, ka man nebija ko darīt? Man draudēja!» LTV1 raidījumā Sastrēgumstunda apgalvoja viens no a/s Liepājas metalurgs akcionāriem Kirovs Lipmans.
Pēc viņa stāstītā, konflikts starp akcionāriem sācies jau tad, kad Liepājas metalurgs pēc privatizācijas pirmo reizi sācis pelnīt. Viņš kontrolējis «katru ciparu», taču tas nav paticis viņa biznesa partneriem (Sergejs Zaharjins un Iļja Segals). Reiz pat esot piedāvāts piecu miljonu peļņas vietā gada pārskatā uzrādīt tikai miljonu. Konflikts samilzis, un ticis dots rīkojums Lipmanu «nelaist uz rūpniecību». Pēc viņa stāstītā, pat akcionāru sapulci apsargājot 15 apsargi. Lūgts paskaidrot savus izteicienus par to, ka rūpnīcu izzog, K.Lipmans klāstīja, ka gan gatavās produkcijas realizācija, gan melāllūžņu iepirkšana notiekot caur ofšoriem, kas darbojas kā starpnieki un kuri ir vienās rokās – lielākā akcionāra Sergeja Zaharjina un viņa dēla. «Visi baidās no Zaharjina!» apgalvoja K.Lipmans, jo ikviens, kurš nostājas pret S.Zaharjinu, tiekot atlaists.
Tāpat K.Lipmans apgalvoja, ka rūpnīcas vadība kopš 2005.gada regulāri saņēmusi prēmijas, sākot no 2000 latiem. Savukārt a/s Liepājas metalurgs izpilddirektors Leons Ptičkins norādīja, ka rūpnīcā nekad neesot bijušas ceturkšņa prēmijas, kā apgalvo K.Lipmans, turklāt pēdējā gada laikā prēmiju nav bijis vispār. Viņš arī apgalvoja, ka nekādu ofšoru nav, savukārt S. Zaharjina atalgojums esot mazāks par 5000 latiem mēnesī, bet valdes locekļiem – ievērojami mazāk. Tomēr lūgumu nosaukt konkrētas summas viņš uzskatot par nekorektu.
Vienlaikus L.Ptičkins atzina, ka rūpīcai ir sarežģīta ekonomiskā un finanšu situācija, un «ja visi faktori, kuri var ietekmēt mūsu darbību un mūsu rīcību, sakrīt vienā, negatīvā virzienā un summējas uz viena vektora,» jāpieļauj arī bankrota iespēja.
Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks pauda pārsteigumu par K.Lipmana izteiktajiem apgalvojumiem, jo līdz šim biržas uzņēmuma statuss un gada pārskatu auditi neesot liecinājuši par «tādām lietām». Jau šonedēļ uzņēmumam valsts nozīmēs prokūristu, un tiks veikts padziļināts audits, kura rezultāti būs zināmi marta beigās. Neatkarīgi no tā, finanšu ministrs uzskata, ka uzņēmuma jāmeklē jauns akcionārs. «Ja arī Liepājas metalurga vairs nebūs,» lēsa ministrs, valsts neko nezaudēšot «pie ātras realizācijas». Liepājai esot labas iespējas piesaistīt kādu citu metālapstrādes nozares investoru, jo «te viss ir gatavs». Turklāt valsts neko nevar zaudēt, jo ķīlas nodrošinājums esot daudzkārt lielāks par galvojuma summu. Tiesa, pastāvot «Liepājas faktors» uzņēmuma bankrota gadījumā, negribīgi atzina ministrs. Kā vēstīts, a/s Liepājas metalurgs veido plašu holdingu, kurā ietilpst gan lielākā Liepājas ostas stividorkompānija a/s Liepājas osta LM, gan celtniecības materiālu ražotājs Rūķis LM, Liepājas ledus halle, sporta klubs ar futbola un hokeja komandām un bērnu grupām, tam ir saistītais uzņēmums Elme Messer Metalurgs, kā arī ar uzņēmumu saistīti daudzi pakalpojumu sniedzēji, kopumā ietekmējot ievērojamu daļu Liepājas saimnieciskās un sabiedriskās dzīves.
Db.lv rakstīja, ka uzņēmuma sarežģītā finansiālā situācija nāca gaismā, kad a/s Liepājas metalurgs atteicās maksāt tā saukto obligātā iepirkuma komponenti, kas iekļauta elektroenerģijas tarifā. Šobrīd uzņēmums visus parādus Latvenergo nomaksājis, rūpnīca strādā un algas darbiniekiem netiek aizturētas.
