Liepājā uzsākti Sv.Trīsvienības katedrāles fasādes un torņa atjaunošanas, logu un smilšakmens detaļu restaurācijas darbi.

Projekta ietvaros plānots atjaunojot katedrāles fasādi, torņa fasādi, tajā skaitā restaurēt logus, durvis un smilšakmens detaļas, kā arī ierīkot zibensaizsardzības sistēmu, veikt pamatu hidroizolāciju un lietus ūdens savākšanas sistēmas ierīkošanu.

Pēc darbu pabeigšanas katedrālē tiks radīts jauns tūrisma pakalpojums – izveidota ekspozīcija katedrāles tornī par vēsturiskiem notikumiem un personībām Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcā cauri gadsimtiem, kā arī pilnveidoti divi esoši tūrisma pakalpojumi - nodrošināti apstākļi ērģeļu koncertdarbībai visa gada garumā, ne tikai vasaras sezonā, un nodrošinātas mainīgās izstādes katedrālē.

Īstenojot dievnama fasādes atjaunošanas darbus, tiks noslēgts katedrāles glābšanas darbu posms, kas ildzis jau vairāk nekā 10 gadus. Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles glābšanas darbi tika aizsākti 2008. gadā, veicot ēkā un ērģelēs koksngraužu likvidēšanu ar gāzēšanas metodi, laikā no 2012. līdz 2014. gadam tika veikta ēkas pamatu nostiprināšana un jumta renovācija.

Brūkošās Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles glābšanai apstiprināts gandrīz pusmiljonu vērts projekts. Aptuveni pusi izmaksu segs ERAF, bet otra puse jāsavāc no privātiem ziedojumiem.

Šā gada sākumā Kultūras ministrija pieņēmusi lēmumu ar nosacījumiem apstiprināt projektu «Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ēkas konstruktīvās noturības saglabāšana un sociālekonomiskā potenciāla paaugstināšana», kas paredz baznīcas pamatu stiprināšanu, jumta renovāciju un vides pieejamības risinājumu ieviešanu. Februāra sākumā baznīcas atjaunošanas fonds iesniedzis projekta pieteikuma precizējumus. Mēneša laikā tiks pieņemts lēmums par projekta tālāku virzību. Ja KM projektu apstiprinās, Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda prioritāte 2012.gadā būs līdzekļu piesaiste līdzfinansējuma nodrošināšanai un projekta uzsākšanai, informē fonda vadītāja Ilze Vitāle.

Pasaulē lielāko mehānisko ērģeļu atjaunošanai Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē, speciāli šim mērķim rīkotā labdarības koncertā ar 14 ērģelnieku piedalīšanos, 250 apmeklētāji saziedojuši 328,98 latus.

«Iespējams, ka skeptiķiem tas nešķitīs daudz, bet vai nav piedzīvots, ka arī mazam cinītim ir pa spēkam lieli vezumi? Šoreiz būtiskākais bija ieinteresētība, atsaucība un labā griba,» norāda koncerta producents Gundars Venens.

Ērģeļu atjaunošanai labdarības koncertus rīko regulāri, daudz kas jau izdarīts, taču vēsturiskais instruments prasa pastāvīgus ieguldījumus.

Maratonkoncertu 19. augustā ar Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Radio atbalstu sarīkoja Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles atjaunošanas fonds.

Ērģelēm ir 131 reģistrs, 4 manuāļi un vairāk nekā 7000 stabuļu. Ērģeles būvējis viens no tā laika labākajiem ērģeļu būvētājiem H.A.Konciuss. Kopš 1912. gada tās ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. Sv.Trīsvienības katedrāle ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Kurzemē.

2012.gadā uzsāktais projekts Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ēkas konstruktīvās noturības saglabāšana un sociālekonomiskā potenciāla paaugstināšana ir noslēdzies. Projekta ietvaros veiktas vairākas nozīmīgas aktivitātes Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ēkas saglabāšanai un atjaunošanai - pamatu pastiprināšana, jumta renovācija un vides pieejamības risinājumi, liecina medijiem sniegtā informācija.

Projekta noslēgumā īstenotie vides pieejamības risinājumi - izgatavoti un izvietoti katedrālē divi pandusi, tādējādi atvieglojot piekļuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem pie galvenās ieejas un uz paaugstinājuma esošajai altārtelpai. Pie katedrāles galvenās ieejas uzstādīta informācijas plāksne braila rakstā ar dievnama siluetu un aprakstu par objektu. Kā arī iekārtots bērnu rotaļu stūrītis.

Projekts tika īstenots Eiropas Reģionālās Attīstības Fonda (ERAF) finansējumu aktivitātē 3.4.3.3. Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas 615 938,68 EUR. Līdzfinansējums no ERAF – 307 907,74 EUR, pārējās izmaksas draudze nodrošināja no saviem līdzekļiem – ziedojumiem.

Pagājušajā gadā SIA Liepājas enerģija strādāja ar 20 miljonu eiro apgrozījumu, un peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 3,76 miljoni eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

SIA Liepājas enerģija 2012.gadā strādāja ar 896,8 tūkst. Ls peļņu.

Kā skaidro SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš, šāds rezultāts galvenokārt panākts pateicoties biomasas katlumājas darbības uzsākšanai pirms plānotā termiņa. Sasniegtie peļņas rādītāji ļauj izpildīt kredītsaistības, kuras Liepājas enerģija uzņēmusies, lai īstenotu attīstības projektus, kas saistīti ar kurināmā diversifikāciju. Būtisku pienesumu deva arī vairāku neizmantotu nekustamo īpašumu pārdošana izsolēs 2013. gada laikā.

SIA Liepājas enerģija dalībnieki nolēma apstiprināt uzņēmuma 2013. gada pārskatu un saskaņā ar Komerclikumu 35% no peļņas novirzīt siltumapgādes uzņēmuma efektivitātes palielināšanai, bet atlikušos 65% izmaksāt dividendēs.

Liepājas siltumapgādes uzņēmums Liepājas enerģija daļu peļņas novirzīs mazturīgo iedzīvotāju atbalstam, - tas būtu jāizdara līdz jaunās apkures sezonas sākumam, sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs.

Rietumu Radio viņš atzina, ka procedūra mērķa sasniegšanai un peļņas daļas novirzīšanai maksātnespējīgo iedzīvotāju atbalstam ir ļoti gara, tāpēc uzņēmums vēl neesot nācis klajā ar oficiālu paziņojumu, taču tuvākajās dienās to darīšot.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) vakar sacīja, ka pagājušajā gadā šādu sistēmu izmantoja uzņēmums Rīgas siltums (RS), šogad tam pievienosies arī Liepājas siltumapgādes uzņēmums Liepājas enerģija.

Kā norādīja Suškovs, vispirms ir jāsaņem atļauja no Finanšu ministrijas, kā arī citām valsts institūcijām. «Pat, ja uzņēmuma akcionāri pieņem lēmumu [par peļņas daļas novirzīšanu maksātnespējīgo iedzīvotāju atbalstam], tas nenozīmē, ka viss atrisinās,» sacīja uzņēmuma vadītājs. Kā liecina neoficiāla informācija, uzņēmuma akcionāri šo ieceri konceptuāli atbalstījuši jau pagājušajā gadā.

Visvairāk tūristu Liepājā pērn bijuši no Lietuvas - 25,3%, otrajā vietā ir Vācija ar 22%, trešajā - Krievija ar 13,8% no kopējā pilsētas viesu skaita.

Salīdzinoši daudz tūristu bijis arī no Polijas, Spānijas, Francijas, Somijas un Igaunijas, liecina Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) apkopotie dati.

34 Liepājas naktsmītnes izmantojuši vairāk nekā 66 tūkstoši pilsētas viesu, kas ir lielākais nakšņojošo tūristu skaits pēdējo četru gadu laikā. Salīdzinoši - pirms krīzes, 2007. un 2008.gadā nakšņojošo tūristu skaits pārsniedza 70 tūkstošus. Vairāk nekā puse nakšņojošo tūristu bijuši vietējie - Latvijas iedzīvotāji. Gan vietējie, gan ārzemnieki vidēji pavadījuši Liepājā aptuveni pusotru diennakti.

SIA Liepājas enerģija dalībnieki 8. aprīlī, apstiprināja uzņēmuma 2014.gada pārskatu. Uzņēmums 2014.gadā turpinājis īstenot modernizācijas procesus, palielinājis atjaunojamā energoresursa izmantošanu līdz 65%, sasniedzot 19 miljonu eiro apgrozījumu un 2,6 miljonu eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

2014.gadā Liepājas enerģija turpināja īstenot investīciju un attīstības programmu, rekonstruējot 7 km Liepājas pilsētas siltumtrašu, bet, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, izbūvējot arī jaunu siltumtrasi 1,6 km garumā. Savienojot jauno trasi ar centralizētajiem siltumtīkliem, tika likvidētas divas nelielas gāzes katlu mājas, bet rekonstruētā posma klienti nodrošināti ar siltumenerģiju, kas iegūta no atjaunojamā energoresursa. Veiktie rekonstrukciju darbi ļāva ievērojami samazināt siltuma zudumus siltumtīklos - salīdzinot ar 2013.gadu par 5%. Tāpat Liepājas enerģija pērn par 61,5% palielinājusi atjaunojamā kurināmā - koksnes šķeldas - īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā.

Liepājas enerģija ir viens no projektiem, kas pierāda, ka, pareizi plānojot investīciju stratēģiju, izvēloties vietējos atjaunīgos energoresursu un piesaistot ES fondu līdzekļus, ir iespējams sasniegt rezultātus, kur ieguvēji ir visi – iedzīvotāji, saņemot zemākus tarifus, uzņēmums, kas spēj finansiāli veiksmīgi strādāt un sabiedrība, kas iegūst no atjaunīgo energoresursu izmantošanas ilgtspējīgas attīstības griezumā.

Tā laikraksta Dienas Bizness rīkotajā konferencē Atjaunojamā enerģija norādīja a/s Latvenergo korporatīvās stratēģijas direktors Alnis Bāliņš, nosaucot Liepājas projektu par Latvijas veiksmes stāstu: «Savā ziņā Liepājas enerģija ir ideālais siltuma un energoapgādes modelis, kas atbilst mūsdienu galvenajām prasībām – diversifikācija, drošība un ilgtspēja. Šo var vērtēt kā veiksmes stāstu ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas mērogā – stiprinot Latvijas kā zaļās enerģijas ražotājas un lietotājas tēlu.»

DB jau rakstīja, ka SIA Liepājas enerģija, kuras akcionāre ir arī a/s Latvenergo, realizē vienu no lielākajiem atjaunīgo energoresursu izmantošanas projektiem Latvijā. Jau 2012./2013. gada apkures sezonā Liepājai siltumu piegādās no jaunās biokoģenerācijas stacijas. Šis projekts ir daļa no SIA Liepājas enerģija septiņu gadu siltumapgādes attīstības programmas, kur kopējais investīciju apjoms tiek lēsts ap 30 miljoniem latu.

Liepājā oficiāli sākusi strādāt Baltijas valstīs lielākā ORC biokoģenerācijas stacija, kas ražošanas procesā izmanto atjaunojamu vietējo resursu – šķeldu.

ORC jeb Renkina organiskais cikls nozīmē, ka iekārtā turbīnas griešanai tiek izmantots organiskās eļļas tvaiks. Līdz ar to iekārta darbojas ar ievērojami zemāku temperatūru un darba spiedienu, kā arī ar zemākiem apgriezieniem nekā tvaika turbīna – līdz ar to palielinās tās darba mūžs un būtiski samazinās ilgtermiņa ekspluatācijas izmaksas.

Projekts ir vērsts uz stabilu un ilgtermiņa attīstību ar mērķi samazināt siltumenerģijas tarifu, diversificēt kurināmā veidus un palielināt energoneatkarību, atklāšanā norādīja SIA Liepājas enerģija valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs.

Jaunā biokoģenerācijas stacija vienlaikus ražo siltumenerģiju (~ 60 tūkst. megavatstundas (MWh) gadā) un elektroenerģiju (~12 tūkst. MWh gadā). Saražoto siltumenerģiju izmanto pilsētas centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai, bet elektroenerģija nonāk valsts energosistēmā. Patlaban ar šķeldu saražotās siltumenerģijas īpatsvars ir aptuveni 20% no uzņēmumā saražotās siltumenerģijas.

SIA Liepājas enerģija uzsākusi siltumenerģijas tarifa pārskatīšanas procedūru, kuras rezultātā plānots kārtējo reizi samazināt siltumenerģijas tarifu Liepājā.

Plānots, ka samazinātais siltumenerģijas tarifs tiks apstiprināts 2015. gada otrajā pusē, informē uzņēmums.

Valstī spēkā esošā metodika siltumenerģijas tarifa apstiprināšanai ir visai ilgstoša un nosaka, ka vispirms jāapstiprina atsevišķi tarifi siltumenerģijai, kas tiek saražota koģenerācijas stacijās, un tikai pēc tam var tikt iesniegts apstiprināšanai siltumenerģijas tarifs lietotājiem – gala tarifs. SIA Liepājās enerģija siltumenerģiju koģenerācijas režīmā ražo gāzes koģenerācijas stacija Tukuma ielā 2a un biomasas koģenerācijas stacija Kaiju ielā 33. Šobrīd SIA Liepājas enerģija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ir iesniegusi gāzes koģenerācijas stacijas siltumenerģijas tarifa projektu, kas ir pirmais solis, lai apstiprinātu gala tarifu patērētājiem.

Liepājas siltumapgādes uzņēmums Liepājas enerģija drīkstēs ziedot 150 tūkstošus latu maznodrošināto iedzīvotāju siltumparādu dzēšanai.

Liepājas domes finanšu komiteja 28.jūlijā atļāva SIA Liepājas enerģija dāvināt (ziedot) biedrībai Latvijas Pašvaldību savienība 150 tūkstošus latu ar mērķi sociāli atbalstīt Liepājas administratīvajā teritorijā deklarētās ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas, kurām ir tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu un kuru mājokļu apkurei tiek izmantota SIA Liepājas enerģija piegādātā siltumenerģija, nosakot, ka dāvinājuma (ziedojuma) līdzekļi var tikt novirzīti tikai samaksai par SIA Liepājas enerģija piegādāto siltumenerģiju.

SIA Liepājas enerģija valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs jau iepriekš publiski izteica gatavību daļu peļņas ziedot šim mērķim.

2014. gada nogalē SIA Liepājas enerģija uzsāka pilotprojektu par attālinātu siltuma un ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumu nolasīšanu, kas ļauj informācijai sekot līdzi tiešsaistē. Izvērtējot sistēmas darbību un ieguvumus, uzņēmums izsludinājis iepirkuma procedūru par šādas sistēmas uzstādīšanu arī citos savos objektos, liecina medijiem sniegtā informācija.

Liepājas enerģija plāno, ka vēl 2015. gadā tiešsaistē būs iespējams sekot līdzi visu siltuma un ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumiem un tehniskajai informācijai.

Šobrīd Liepājas enerģija attālinātai mērījumu nolasīšanai izmanto divu sadarbības partneru iekārtas, kopumā tiešsaistē sekojot līdzi 687 siltuma skaitītāju un 375 ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumiem.

Attālināta rādījumu nolasīšana jeb telemetrija nodrošina datu atjaunošanu un tūlītēju pārraidi katras 15 minūtes – tas ļauj optimizēt resursus, kas patērēti manuālai objektu apsekošanai, efektīvāk pārvaldīt siltumenerģijas ražošanu, samazināt siltuma zudumus un nekavējoties apzināt radušās problēmas vai noplūdes klientu siltumtīklos.

Siltumapgādes tarifs Liepājā samazināsies šoziem par četriem procentiem, ja tarifa projektu apstiprinās Regulators.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija(SPRK) pieņēmusi izskatīšanai SIA Liepājas enerģija samazinātā siltumenerģijas tarifa projektu un šā gada 9. oktobrī Liepājā rīkos tarifa sabiedrisko apspriešanu. Tarifa samazinājums plānots divi lati uz vienu megavatstundu jeb 4%, un tas saistīts ar biomasas katlumājas nodošanu ekspluatācijā šā gada novembrī, informē SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš.

Šā gada 4. septembrī SIA Liepājas enerģija dalībnieku sapulce nolēma atbalstīt siltumenerģijas tarifa samazināšanu Liepājā. Tas ir jau ceturtais siltumenerģijas tarifa samazinājums Liepājā pēdējo trīs gadu laikā, kas balstīts uz siltumapgādes ražošanas un piegādes sistēmas modernizāciju, jaunu, efektīvu siltuma avotu izbūvi un jaunu klientu piesaisti.

SIA Liepājas enerģija šā gada februāra beigās izsludinātajā iepirkuma konkursā par skursteņa rekonstrukciju, kas atrodas gāzes koģenerācijas stacijas teritorijā, Tukuma ielā 2A, Liepājā, par uzvarētāju atzinusi AS UPB iesniegto piedāvājumu. Rekonstruējamais dūmenis ir pēdējais vecais mūrētais ķieģeļu skurstenis, kas palicis Liepājas enerģijas saimniecībā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Iepirkuma konkursam kopā tika iesniegti divu pretendentu piedāvājumi; ievērojot likumdošanā noteikto kārtību, Liepājas enerģija par atbilstošāko konkursa nolikumam atzina AS UPB iesniegto piedāvājumu. Šobrīd uzsākta līguma slēgšanas procedūra par veicamajiem darbiem, bet aprīlī plānots noslēgt līgumu par darbu veikšanu.

Skursteņa rekonstrukcija ir iekļauta 2015.gada Liepājas enerģijas investīciju plānā; tā paredz uzņēmuma pēdējā novecojošā mūrētā dūmeņa demontāžu un jauna nerūsējoša tērauda skursteņa projektēšanu, izgatavošanu, piegādi un uzstādīšanu.

Siltumenerģijas ražošanas un piegādes uzņēmums Liepājas enerģija samazinās siltumenerģijas tarifu Liepājā par aptuveni 4%, trešdien tika nolemts kompānijas dalībnieku sapulcē.

Uzņēmuma vadībai uzdots tuvākajā laikā iesniegt siltumenerģijas tarifa projektu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Siltumenerģijas tarifu iespējams samazināt, pateicoties siltumapgādes ražošanas un piegādes sistēmas modernizācijai un jaunu siltumavotu izbūvei, kā arī jaunu klientu piesaistei, norāda uzņēmuma vadība.

Pēdējo trīs gadu laikā šis ir ceturtais tarifa samazinājums modernizācijas rezultātā, norāda SIA Liepājas enerģija vadība. 2010. un 2011. gadā ar Eiropas Savienības struktūrfonduatbalstu uzņēmums nomainīja lielāko daļu maģistrālo siltumtīklu, 2012. gadā nodeva ekspluatācijā jaunu ar šķeldu kurināmu biokoģenerācijas staciju, bet šoruden, pirms apkures sezonas, plāno pabeigt biomasas katlumāju ar jaudu 30MW apmērā. Šajā katlumājā kā kurināmo izmantos atjaunojamo, vietējo energoresursu šķeldu, kas «zaļās» enerģijas īpatsvaru uzņēmumā palielinās līdz 60%, stāsta uzņēmuma pārstāvji.

Liepājā siltumapgādes pakalpojumu jau izmanto 70 namu iedzīvotāji, kas ir aptuveni 7% no visiem SIA Liepājas enerģija klientiem, informē Liepājas enerģijas sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda.

Apkures sezona Liepājā uzsākta 10 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, 26 privātmājās un 34 komercobjektos. Prognozēts, ka laikapstākļiem kļūstot vēsākiem, klientu skaits, kuri izvēlējušies uzsākt jauno apkures sezonu, mēreni pieaugs dienu no dienas.

Atgādināts, ka efektīvāk mājokļa apsildi uzsākt pakāpeniski. Uzņēmumā norāda - lai mājokļos būtu mājīgi un komfortabli jau šobrīd, kā arī siltumenerģija tiktu izmantota efektīvi, svarīgi pareizi ieregulēt ēku individuālos siltummezglus. Tie nodrošina iespēju automātiski uzsākt ēkas apsildi pie noteiktām ārgaisa temperatūrām, piemēram, temperatūrai sasniedzot +12 grādus; savukārt temperatūrai paaugstinoties, siltummezgla automātika atslēgs regulēšanas vārstu apkures sistēmai un siltumenerģija netiks patērēta. Pakāpeniska ēkas uzsildīšana nodrošinās ekonomisku siltumenerģijas patēriņu, jo, uzsākot apkures sezonu jau pie ļoti zemas ārgaisa temperatūras, siltumenerģijas patēriņš var būt daudzkārt augstāks.

SIA Liepājas enerģija laika posmā no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada maijam šķeldu piegādās 16 uzņēmumi, liecina noslēgtā iepirkuma rezultāti.

«2014. gadā vairāk nekā 60% siltumenerģijas SIA Liepājas enerģija saražos izmantojot vietējo, atjaunojamo energoresursu šķeldu, līdz ar to uzņēmumam ikdienas nepieciešams noteikts kurināmā daudzums,» norādījuši uzņēmuma pārstāvji.

Vasaras mēnešos nepieciešamais kurināmā daudzums ir salīdzinoši neliels, bet ziemas mēnešos var sasniegt pat 50 tūkst. beramo kubikmetru šķeldas.

Enerģijas uzņēmuma paziņojumā pausts, ka 2013. gadā SIA Liepājas enerģija izmantojusi 1964 automašīnu kravas jeb 165 943 beramo kubikmetru šķeldas. Kurināmā iepirkuma apjoms 2014./2015. gadā būs aptuveni par 50% lielāks nekā pirms gada. Lai nodrošinātu abu siltumenerģijas avotu veiksmīgu darbību, uzņēmumam gadā nepieciešami 250 tūkstoši beramo kubikmetru šķeldas. Ar šādu daudzumu uzņēmums gadā aizvietos aptuveni 22 milj.nm3 importētās dabas gāzes apjoma.

Liepājā apsaimniekotāja Remaks Namu serviss un Remaks Nami nolaidības un ļaunprātības dēļ 11 daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem apkures pieslēgšana ir apdraudēta.

Kopējā parāda summa šobrīd ir 117 374,64 Ls, informē siltumapgādes SIA Liepājas enerģija. Tā kā darbs ar apsaimniekotāju nav devis rezultātu, šobrīd turpinās abpusēji izdevīga risinājuma meklēšana ar namu iedzīvotāju pārstāvjiem.

Jau šā gada 1.jūnijā SIA Liepājas enerģija ar Remaks Namu serviss un Remaks Nami noslēdza vienošanos par parāda nomaksu, taču tā nav pildīta. Līdz šim parāda summa ir sarukusi vien nedaudz, norāda SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Andris Štāls. Vasarā situāciju vēl vairāk sarežģīja fakts, ka iedzīvotāji apsaimniekotājam ir maksājuši, bet tas nav veicis norēķinus ar siltumenerģijas piegādātāju.

Lai apzinātu šķeldas piedāvājumu un cenu, Liepājas suiltumenerģijas uzņēmums SIA Liepājas enerģija izsludinājusi kārtējo kurināmās šķeldas iepirkuma procedūru.

Plānotais kurināmā piegādes laiks ir no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada maijam, savukārt nepieciešamais apjoms ir aptuveni 250 tūkstoši beramo kubikmetru (m3 ) šķeldas.

Kopumā šķeldas iepirkuma apjoms 2014. gadā plānots par 70% lielāks kā gadu iepriekš. Uzņēmumam gadā būs nepieciešami 250 tūkstoši beramo m3 šķeldas, ziemas mēnešos maksimālais nepieciešamais šķeldas apjoms var sasniegt 50 tūkst. beramo m3. Ar šādu šķeldas daudzumu uzņēmums gadā aizvietos aptuveni 26 tūkst. tonnu nm3 importētās dabas gāzes apjoma, norādīts uzņēmuma paziņojumā.

2013. gadā SIA Liepājas enerģija izmantpoja 1964 automašīnu kravas jeb 165 943 beramo m3 šķeldas, dabas gāzes patēriņš samazināts par 33% jeb 10 199 tonnām nm3.

SIA Liepājas enerģija parakstījusi līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par divu ar biomasu kurināmu ūdenssildāmo katlu uzstādīšanu. Katlu kopējā jauda būs 30MW.

Projektu plānots realizēts divu gadu laikā un tā kopējās investīcijas - aptuveni astoņi miljoni latu, no kuriem 50% ir ES Kohēzijas fonda finansējums.

Tas ir trešais lielais projekts, ko uzņēmums īsteno ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Projektu mērķis ir sakārtot centralizēto pilsētas siltumapgādi un palielināt zaļās enerģijas īpatsvaru, kā arī mazināt gāzes cenas ietekmi uz tarifu – tā pēc līguma parakstīšanas atzina SIA Liepājas enerģija valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs.

Jau šonedēļ SIA Liepājas enerģija izsludinās konkursu par projekta realizāciju, kas būs sarunu procedūra ar pretendentu atlasi. Ņemot vērā iepirkuma procedūras formālos termiņus, plānots, ka būvniecības darbi tiks uzsākti nākamā gada pavasarī, bet ekspluatācijā abi katli jānodod pēc gada, tas ir 2013. gada pavasarī, bet ne vēlāk kā 2013. gada jūnijā.

15.novembrī Liepājā paredzēta SIA Liepājas enerģija jaunbūvētās biokoģenerācijas stacijas atklāšana.

Jaunā stacija ir pirmais nozīmīgais solis Liepājas siltumapgādē, lai diversificētu kurināmā veidus, izmantojot ražošanā atjaunojamu vietējo resursu – šķeldu. Tas deva iespēju ar inovatīvām tehnoloģijām modernizēt ražošanas procesu un jau no šā gada novembra par 13% samazināt siltumenerģijas gala tarifu patērētājiem, norāda SIA Liepājas enerģija.

Pie pašreizējās dabasgāzes cenas – 230 lati par 1000 kubikmetriem, siltumenerģijas gala tarifs ir samazināts par 13%, no 53,17 uz 46,06 Ls/MWh. Šis ir jau trešais siltumenerģijas tarifa samazinājums Liepājā pēdējo divu gadu laikā, kā arī lielākais SIA Liepājas enerģija vēsturē.

Noslēdzies iepirkums par kurināmās šķeldas piegādi SIA Liepājas enerģija laika posmā no 2015. gada jūnija līdz 2016. gada maijam. No 31 pretendenta iesniegtajiem piedāvājumiem, Liepājas enerģija ir izvēlējusies 12 atbilstošākos, noslēdzot līgumus ar sadarbības partneriem visam šķeldas piegādes periodam, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

Izvērtējot iesniegtos piedāvājums, tika ņemta vērā pretendenta pieredze, piedāvātā kurināmā kvalitāte un cena, pretendentra tehniskais nodrošinājums un šķeldas piegādes iespējas, kā arī tika vērtēta iepriekšējo gadu sadarbība. Kopumā kā atbilstošākie izvēlēti 12 šķeldas piegādes uzņēmumi, tostarp deviņi uzņēmumi, kas pakalpojumu sniedza arī iepriekšējā periodā. Šobrīd ar visiem šķeldas piegādātājiem ir noslēgti līgumi par atjaunojamā kurināmā nodrošināšanu Liepājas enerģijai no 2015. gada jūnija līdz 2016. gada maijam.

Kopējais 31 iepirkuma pretendenta piedāvātais šķeldas apjoms sasniedza nepilnus divus miljonus beramo kubikmetru, un tas vairakkārt pārsniedz apjomu, kas nepieciešams Liepājas enerģijai «zaļās» enerģijas ražošanai. Šķeldas patēriņa apjoms 2015./2016. gada sezonā plānots līdzīgs kā gadu iepriekš, t.i. 221 500 beramo kubikmetru šķeldas jeb aptuveni 2 750 automašīnu kravu, lai ar kurināmo nodrošinātu abu uzņēmuma siltumenerģijas avotu veiksmīgu darbību. Ikdienā patērētās šķeldas apjomu ietekmē gadalaiks un laika apstākļi, piemēram, vasaras mēnešos apjoms ir salīdzinoši neliels, bet ziemas mēnešos var sasniegt pat 40 000 beramo kubikmetru šķeldas.

Plānotais cietums Liepājā pilsētai radīs apmēram 400 jaunas darba vietas, uz kurām varēs pretendēt atbilstošas izglītības un kvalifikācijas cilvēki, stāstīja Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA).

Politiķis norādīja, ka cietumam būs nepieciešami ne tikai apsargi un uzraugi, bet arī psihologi, mediķi un citi speciālisti.

Vilnītis atzina, ka liepājnieki cietuma būvniecību vērtē dažādi, tomēr pārsvarā atbalstot ieceri, jo novērtējot gan potenciālo jaunu darbavietu radīšanu, gan līdzšinējā cietuma pārcelšanu no paša pilsētas centra uz attālāku rajonu.

«Jau tagad ir skaidrs, ka jaunais objekts kļūs par vienu no lielākajiem komunālo pakalpojumu lietotājiem pilsētā. Tas nozīmē, ka cietums izmantos gan uzņēmuma «Liepājas ūdens», gan «Liepājas enerģija» pakalpojumus, gan citus saimnieciska rakstura uzņēmumu pakalpojumus,» uzsvēra Vilnītis.

Jauna cietuma būvniecība nozīmēšot, ka dažādu cietuma uzturēšanai nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanā būs iespējas iesaistīties arī Liepājas uzņēmumiem - būs jānodrošina dažādi servisa pakalpojumi, piemēram, jaunajā cietuma kompleksā būs paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem, kuriem būs jānodrošina ēdināšana, piebilda mērs.