Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles būvdarbi lieliem soļiem virzās uz priekšu, informē Ventspils pilsētas Dome.

Ēkas kopējā platība ir 6 883 kvadrātmetri - 76% ēkas paredzēti skolas vajadzībām, bet 24% - komerciālo un nekomerciālo koncertzāles funkciju īstenošanai. Būvniecību plānots pabeigt 2019. gada sākumā, kad Ventspils iegūs ne tikai energoefektīvu izglītības iestādes mājvietu, bet arī augstvērtīgu koncertu norises vietu ar stabuļu ērģelēm un vertikālajām klavierēm.

Dotajā brīdī Ventspils Mūzikas vidusskolas ēkas konstrukcija ir pabeigta. Tās ārpusē tiek veikti siltumizolācijas ierīkošanas darbi norobežojošām konstrukcijām un labiekārtošanas darbi, piemēram, laukumu bruģēšana, apzaļumošana un aprīkojums. Ēkas iekšpusē notiek Lielās zāles paceļamās zāles montāža un regulēšana. Pirmajā stāvā ir uzsākta telpu aprīkojuma montāža un virsmu apdare. Darbi norit pēc kalendārā grafika un plānots, ka objekts ekspluatācijā tiks nodots plānotajā laikā – 2019.gada 1.ceturksnī.

Beļģijas karalistes pilsētā Lēvenē tiks būvētas ērģeles pēc Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģeļu parauga.

Pateicoties SIA Ugāles ērģeļbūves darbnīca vadītājam Jānim Kalniņam, kura vadītā Ugāles ērģeļbūves darbnīca jau astoņus gadus rūpējas par Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģeļu skanējumu un atjaunošanu, starptautiska projekta ietvaros līdz 26.oktobrim notiks Heinriha Andreasa Konciusa izgatavoto ērģeļu daļu dokumentācija. Lēvenes Senmišela baznīcā tiks būvētas ērģeles pēc Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles instrumenta Konciusa daļas parauga. Ērģeļu dokumentāciju veic Žoris Potfliegs, Vims Vinters (Beļģija) un Eriks Vinkels no Flentrop Orgelbouw (Holande). Dokumentācijas ietvaros tiks veikta Konciusa izgatavoto vējlāžu un stabuļu uzmērīšana, aprakstīšana un fotofiksācija. Šis darbs ir neatsverams ieguldījums arī Liepājas instrumenta turpmākajā restaurācijā, jo palīdzēs noskaidrot tās pārbūves, kuras notikušas pēc 1885. gada, kad instruments ieguva pasaules lielāko ērģeļu statusu, skaidro Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja lze Vitāle. Jauno ērģeļu būvē Lēvenē piedalās arī Ugāles ērģeļbūves darbnīca.

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas festivāla Tete-a-Tete ietvaros Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) atklātas jaunuzbūvētās trīsmanuāļu romantiskā stila ērģeles.

Šīs ir pirmās Latvijas pēckara vēsturē pilnīgi no jauna uzbūvētās ērģeles, kas veidotas Latvijas vajadzībām un kuru būvi īstenojuši Latvijas ērģeļbūvētāji- Ugāles ērģeļbūves darbnīca.

Pēdējās pilnīgi jaunu stabuļu ērģeļu būves Latvijā īstenotas tikai 1937. un 1972.gadā, pārējie instrumenti uzskatāmi par iepriekšējo ērģeļu rekonstrukciju vai arī tie pārvesti no citām valstīm.

«Līdz šim ērģeļspēles studentu darbs Mūzikas akadēmijā pamatā notika pie diviem nolietotiem divmanuāļu instrumentiem. Īpaši apgrūtināta bija romantiskā laikmeta un mūsdienu repertuāra kvalitatīva apguve šai mūzikai mazpiemēroto instrumentu dēļ, līdz ar to studentiem pieejamie mācību instrumenti nenodrošināja mūsdienu izglītības standartiem atbilstošas vingrināšanās iespējas un nedeva iespēju sagatavot reģistrācijas un manuāļu ziņā sarežģītās programmas, kas jāspēlē Rīgas Domā, beidzot savas studijas,» stāsta prof. Vita Kalnciema.

Jeep Cherokee spēris platu soli prom no kārtīgiem bezceļiem, lai vairāk uzmanības pievērstu pilsētas dzīves stilam.

Sāksim ar to, ka jaunais Cherokee ir Chrysler&Fiat alianses pirmais kopdarbs, kur uzskatāmi izpaudies itāļu dzelžainais tvēriens, veidojot gan jaunā modeļa dizainu, gan arī slīpējot gaitas un vadāmības īpašības. Nav pārsteigums, ka šo mērķu īstenošanai Cherokee pamatā ir uzstādīta jaunā modulārā platforma, kas tiek izmantota arī Alfa Romeo Giulietta vajadzībām. Zem Cherokee nesošās virsbūves balstiekārtas priekšpusē uzstādīti McPherson statņi, bet aizmugurē – kompaktā daudzsviru piekare. Citiem vārdiem sakot, – visas nepieciešamās sastāvdaļas, kas vajadzīgas mūsdienīgam krosoveram, par ko ir transformējies arī jaunais Cherokee.

Pieminot Latvijas Brīvības cīnītājus, šodien galvaspilsētā notiks dažādi pasākumi gan pilsētas centrā, gan apkaimēs, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

No plkst.9 iedzīvotāji aicināti apmeklēt svinīgo dievkalpojumu Rīgas Domā, bet līdz plkst.21 pie Latvijas Kara muzeja varēs aplūkot militārās tehnikas izstādi.

Tikmēr Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā no plkst.10 būs apskatāma Lāčplēša kara ordeņa izstāde un izstāde "Satversme 100+".

Šajā dienā plkst.15 Sudrabkalniņā - Imantas apkaimē - notiks piemiņas brīdis, kas veltīts Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai. Pasākumā uzstāsies vīru kopa "Vilki", folkloras kopa "Vilcenes" un pūtēju orķestris "Auseklītis".

Plkst.17 notiks pasākums "Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem". Pasākuma laikā Brāļu kapos tradicionāli iedegs piemiņas svecītes. Pēc tam gaidāms patriotisks lāpu gājiens līdz Brīvības piemineklim un 11.novembra krastmalai, kā arī uguns plosta palaišana Daugavā pie pieminekļa, kas veltīts Lielajam Kristapam.

Kultūras ministrija atbalstījusi Valmieras Svētā Sīmaņa evaņģēliski luteriskās draudzes projekta pieteikumu, piešķirot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 49 286 eiro apmērā Sv. Sīmaņa baznīcas torņa rekonstrukcijai, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes valdes priekšsēdētājs Ainārs Pastva biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka tuvākajā laikā plānots izsludināt atkārtotu cenu aptauju, jo iepriekš izsludinātajā piedāvātās cenas bijušas pārāk augstas. Tādējādi pašlaik nav zināms cik torņa rekonstrukcijas projekts kopumā varētu izmaksāt.

Kopumā baznīcas rekonstrukcija plānota trīs posmos – pirmais paredz Sv. Sīmaņa baznīcas torņa rekonstrukciju, otrajā posmā plānots rekonstruēt banzīcas apkārtni, tāpat arī iekšpusi, un trešais posms paredz ērģeļu rekonstrukciju. Pirmo posmu - baznīcas torņa renovācijas darbus - plānots uzsākt jau šogad, lai tos pabeigtu līdz 2015.gada jūlijam.

Sākušies Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošanas darbi, kurus plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.jūnijam. Kopējās Sv.Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošanas projekta izmaksas (bez gaiļa un pulksteņa restaurācijas) ir aptuveni 165 000 eiro, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Atjaunošanas darbi sākti ar sastatņu uzstādīšanu apkārt baznīcas tornim līdz pat baznīcas gailim. Tas ļaus novērtēt baznīcas torņa pulksteņa un gaiļa tehnisko stāvokli un lemt par tālāko darbu gaitu. Lēmums par gaiļa nomaiņu vai atjaunošanu tiks pieņemts pēc ekspertīzes veikšanas un konsultācijas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

L. Moča norāda, ka tuvākajā laikā plānots nomērīt un pasūtīt kaparu jaunajam baznīcas torņa jumta segumam un veikt esošā seguma demontāžu. Tad būs iespējams novērtēt koka konstrukciju stāvokli un precīzāk noteikt veicamo darbu apjomu.

Veicot renovācijas darbus, plānots iespēju robežās saglabāt veselās jumta koka konstrukcijas. Projekta realizācijas gaitā nav paredzēts izmainīt esošo jumta siluetu. Oriģinālo jumta koka konstrukciju nomaiņa plānota tikai gadījumos, kad nebūs iespējama to saglabāšana sliktā tehniskā stāvokļa dēļ vai gadījumā, ja šis elements vai tā izpildījums pavājinās jumta konstrukcijas nestspēju kopumā.

Ar svētku dievkalpojumu sestdien, 2. jūlijā svinīgi tiks atklāta atjaunotā kultūrvēsturiskā pērle – Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca, kas pēc rekonstrukcijas ir atguvusi savu sākotnējo vēsturisko spožumu, informē Ķekavas novada pašvaldības pārstāve Vineta Bērziņa.

Katlakalna baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir celta pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta 1794. gadā. Tā ir unikāla ar savu Latvijas baznīcām neraksturīgo, apaļo – Romas panteonam līdzīgu formu. Izprotot baznīcas vērtību Latvijas dievnamu kontekstā, tika veikta ēkas vēsturiskā restaurācija, pirms tam veicot nopietnu un ilgu ēkas izpētes darbus, apzinot vēsturiskos sienu krāsojumus, pārbaudot pamatu un sienu mūrējumu stāvokli.

Restaurācija ilga divus gadus, un tās laikā baznīca tika atjaunota no pamatiem līdz jumtam. Restaurēta altāra glezna un vēsturiskais tornītis virs baznīcas kupola, virs kura tagad atrodas apzeltīts arhibīskapa Jāņa Vanaga iesvētīts krusts.

Par godu Rīgas Doma 800 gadu jubilejai, Latvijas Pasts izdevis speciālu aploksni ar Latvijas vēstures, kultūras un arhitektūras pieminekļa attēlu. Šodien notiek aploksnes pirmās dienas zīmogošana.

Jaunizdotajā aploksnē mākslinieks Ģirts Grīva Rīgas Domu attēlojis akvareļa tehnikā, uzlūkojot to no Doma laukuma puses. Savukārt zīmogā, kas izdots kopā ar aploksni, grafiski atainots Doma baznīcas torņa zelta gailis.

Aploksnes ar pirmās dienas zīmogu var iegādāties par Ls 0,35, un to kopējā tirāža ir 1000 eksemplāru.

Rīgas Doms ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams un arhibīskapa katedrāle. Tā ir lielākā viduslaiku baznīca Baltijā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Svētās Marijas jeb Rīgas Doma katedrāles kā Livonijas bīskapijas bīskapa rezidences pamatakmens ielikts 1211.gada 25.jūlijā, un svinīgo ceremoniju vadījis bīskaps Alberts. Savukārt 1883./1884.gadā būvētās Rīgas Doma ērģeles ir vienas no vērtīgākajām vēsturiskajām ērģelēm pasaulē. Kopš 2005.gada noris Rīgas Doma atjaunošanas darbi.

Liepājā uzsākti Sv.Trīsvienības katedrāles fasādes un torņa atjaunošanas, logu un smilšakmens detaļu restaurācijas darbi.

Projekta ietvaros plānots atjaunojot katedrāles fasādi, torņa fasādi, tajā skaitā restaurēt logus, durvis un smilšakmens detaļas, kā arī ierīkot zibensaizsardzības sistēmu, veikt pamatu hidroizolāciju un lietus ūdens savākšanas sistēmas ierīkošanu.

Pēc darbu pabeigšanas katedrālē tiks radīts jauns tūrisma pakalpojums – izveidota ekspozīcija katedrāles tornī par vēsturiskiem notikumiem un personībām Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcā cauri gadsimtiem, kā arī pilnveidoti divi esoši tūrisma pakalpojumi - nodrošināti apstākļi ērģeļu koncertdarbībai visa gada garumā, ne tikai vasaras sezonā, un nodrošinātas mainīgās izstādes katedrālē.

Īstenojot dievnama fasādes atjaunošanas darbus, tiks noslēgts katedrāles glābšanas darbu posms, kas ildzis jau vairāk nekā 10 gadus. Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles glābšanas darbi tika aizsākti 2008. gadā, veicot ēkā un ērģelēs koksngraužu likvidēšanu ar gāzēšanas metodi, laikā no 2012. līdz 2014. gadam tika veikta ēkas pamatu nostiprināšana un jumta renovācija.

Pēc projekta apstiprināšanas SIA Liepājas enerģija uzsākusi pievada izbūvi Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālei. Uzņēmums par saviem līdzekļiem izbūvēs siltumtrasi 140 m garumā.

Plānots, ka darbus paveiks divu nedēļu laikā. Sv. Trīsvienības katedrāle ir viens no vairāk nekā 30 jauniem klientiem, ko ieguvusi centralizētās siltumapgādes nodrošinātāja SIA Liepājas enerģija, norāda uzņēmuma valdes loceklis Andris Štāls.

Patlaban notiek pieslēguma maģistrālajiem siltumtīkliem un siltumtrases izbūve līdz katedrālei. Nākamnedēļ rakšanas darbi turpināsies dievnama dārzā, un tie notiks arheologu uzraudzībā, jo nav skaidru ziņu par apbedījumiem. Plānots, ka centralizētā apkure Sv. Trīsvienības katedrālei būs pievienota līdz Ziemassvētkiem.

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle iuzskatāma par greznāko un monumentālāko vēsturisko celtni Liepājā. Tās iespaidīgākais darinājums ir ērģeles, kas būvētas 1758. gadā un izvirzītas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstam. 2006. gadā reģistrēts Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds, kas vāc ziedojumus celtnes atjaunošanai.

Ventspilī, koncertzālē «Latvija»jau kopš februāra notiek ērģeļu uzstādīšanas darbi - pirms nedēļas uzsākta stabuļu montāža , informē Ventspils pašvaldības P/i «Komunālā pārvalde».

Ērģeles no Vācijas pilsētā tika nogādātas ar trīs autofurgoniem, vienas kravas svars sasniedza vidēji 40 tonnas. Kopumā piegādātas 3060 ērģeļu stabules, no tām 253 ir koka stabules un 2807 ir metāla stabules. Lielākā no metāla stabulēm ir 5,5 metrus gara ar nosaukumu «Gambe 16'», savukārt mazākā metāla stabule ir lodīšu pildspalvas izmērā - 10 milimetru garumā un 4 milimetru diametrā. Bet lielākā taisnstūra formas koka stabule ir 5,5 metru garumā un tai piedēvēts nosaukums «Untergatz 32’ G». Viena no šīm stabulēm ir īpaša - tās nosaukums ir «Mežrags», un tās ideja ir aizgūta no Ventspils pilsētas ģerboņa. Tika prognozēts, ka koncertērģeļu uzstādīšanas process ilgs līdz jūnija beigām, tomēr šobrīd sastatnes plānots noņemt 30. aprīlī, lai uzsāktu ērģeļu skaņošanu.