Uzņēmumi "Stena Line" un "Noord Natie Ventspils Terminals" (NNVT) ir parakstījuši līgumu uz 20 gadiem, vienojoties par pastāvīgu prāmju satiksmi no Ventspils brīvostas, informē "Stena Line".

Uzņēmums norāda, ka šim ilgtermiņa līgumam ir būtiska loma, paplašinot "Stena Line" darbību Baltijas jūrā un uzlabojot satiksmi maršrutā starp Ventspili un Nīnashamnu Zviedrijā. 2021.gadā šajā maršrutā sāks kursēt divi lieli RoPax prāmji, par 30% palielinot kravu pārvadājumu apjomu.

"Stena Line" satiksmi starp Ventspili un Nīnashamnu uzsāka 2012.gadā. Kopš tā laika prāmju kustības intensitāte ir divkāršojusies no viena prāmja un 10 reisiem nedēļā uz attiecīgi diviem prāmjiem un 24 reisiem nedēļā.

"Stena Line" nesen paziņoja, ka 2021.gadā plāno paplašināt savu darbību, izmantojot divus modernus RoPax prāmjus un tādējādi palielinot maršruta kravu pārvadājumu apjomu par 30%. Uzņēmums informē, ka jaunie prāmji "Stena Scandica" un "Stena Baltica" arī pasažieriem piedāvās lielākas ērtības. Prāmji tiks aprīkoti ar tādām ilgtspējīgām tehnoloģijām kā hibrīdām izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtām un balasta ūdens attīrīšanas sistēmām, kā arī ar dažādiem degvielas efektivitātes uzlabojumiem.

Prāmju satiksmes uzņēmums "Stena Line" paziņojis par savas darbības paplašināšanu un nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā. Nākamajā gadā pašreizējie kuģi maršrutā Nīnashamna-Ventspils tiks aizstāti ar diviem pagarinātiem RoPax prāmjiem – "Stena Lagan" un "Stena Mersey", informē uzņēmums.

"Stena Line" norāda, ka jaunie prāmji paplašinās piedāvājumu gan pasažieriem, gan ļaus par 30 procentiem palielināt kravu pārvadājumu apjomu šajā maršrutā.

Prāmji, kuru garums būs 222 m, nodrošinās vairāk vietas pasažieriem un spēs uzņemt uz klāja vairāk kravu vienību. Interjers būs atbilstošs pazīstamajam skandināvu dizainam. Prāmjos būs jaunas kajīšu kategorijas, kuģa veikals, atpūtas vietas ar guļamkrēsliem un daudz citu telpu, to skaitā divi restorāni, bārs, kafejnīca un ārējais klājs. Kajīšu skaits būs gandrīz divreiz lielāks nekā šobrīd – tiks nodrošinātas 764 gultasvietas.

"Ir pieaudzis pieprasījums no mūsu klientiem Baltijas jūras reģionā. Tagad mēs nostiprinām savu pozīciju reģionā, paplašinot piedāvājumu ar jauniem, moderniem kuģiem un lielāku ietilpību," stāsta Niklass Martensons (Niclas Mårtensson) "Stena Line" izpilddirektors.

Liepājas tiesas sēde, kurā skatīja deputāta Stēna Lorensa administratīvā pārkāpuma lietu, faktiski izvērsusies par strīdu starp koalīcijas deputātiem, kuri vēlas saglabāt līdzšinējo domes darba stilu, un opozīciju, kura vēlas lielāku ietekmi domes lēmumu pieņemšanā.

Tiesas sēdē izsludināts pārtraukums, lai pirmdien, 16. novembrī, kā liecinieku uzklausītu Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku un deputātu Jāni Vilnīti, kuri nevarēja ierasties uz domes sēdi. Tikai pēc tam tiesa pieņems lēmumu. Tiesa uzklausīja lielāko daļu domes deputātu un Stēna Lorensa tulku, kuri izstāstīja savu versiju par domes sēdi, kurā izraisījās konflikts starp domes priekšsēdētāju Uldi Sesku un deputātu Stēnu Lorensu.

Deputātu liecības bija pretrunīgas un izvairīgas, atšķīrās versijas par vārdiem, ko īsti izrunājis S. Lorenss. Pats Lorenss apgalvoja, ka viņa izteikumi bijuši vērsti konkrēti pret Uldi Sesku, ko viņš darījis dusmās, aizkaitināts par to, ka viņam nav bijusi pieejama pilna informācija par sēdē lemjamo papildjautājumu. Turklāt pēc domes sēdes viņš personīgi domes priekšsēdētājam atvainojies par izteiktajiem lamuvārdiem.

Zviedrijas prāmju kompānija "Stena Line" iegādājusies prāmju un ro-ro jeb "roll on/roll off" kravu termināļa darbību Ventspils ostā, tādējādi turpinot paplašināšanos Baltijas jūrā, informēja uzņēmumā.

Prāmju un ro-ro kravu termināļa darbības Ventspils ostā iegādei vēl nepieciešams konkurences uzrauga apstiprinājums.

Detalizēta informācija par darījumu netiek publiskota.

Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa skaidroja, ka 8.maijā Ventspils brīvostas pārvalde noslēdza ilgtermiņa nomas līgumu par universālā termināļa teritorijas un infrastruktūras nomu ar AS "Ventspils Stevedoring Company". Vienlaicīgi tika pārtraukts nomas līgums ar SIA "Noord Natie Ventspils Terminals".

Šajā terminālī jau ilgstoši tiek apkalpoti "Stena Line" prāmji, un kuģošanas kompānijas paziņojums par termināļa tiesību (proti AS "Ventspils Stevedoring Company") iegādi ir kompānijas balsojums par sadarbības turpināšanu augstākajā līmenī.

Uzņēmums Stena Line šobrīd iegādājas piecus prāmju maršrutus no Zviedrijas un Vācijas uz Latviju. Trīs maršrutus, proti, no Trāvemindes uz Ventspili un Liepāju, kā arī maršrutu Nīnēshamna-Ventspils, uzņēmums ir iegādājies no Scandlines GmbH.

Turklāt Stena Line ir iegādājies Scandlines GmbH kuģus un darbību maršrutos starp Trelleborgu un Zasnicu, kā arī starp Trelleborgu un Rostoku, kas Stena Line padara par vienīgo īpašnieku. Šīs iegādes ir daļa no Stena Line darbības paplašināšanas stratēģijas augošajos tirgos.

«Iegādājoties maršrutus no Vācijas un Zviedrijas uz Baltijas valstīm, mēs izvēršam savu klātbūtni Baltijas dienvidu daļā un paplašinām savu piedāvājumu gan kravas, gan pasažieru pārvadājumu jomā. Mūsu mērķis ir turpināt jauniegūto darbību attīstību, tādējādi nodrošinot saviem klientiem labākus pakalpojumus un lielākas iespējas,» saka Gunnars Blūmdāls (Gunnar Blomdahl), Stena Line vadītājs.

Prāmju operatora Stena Line darbības stratēģija nākamgad ir vērsta uz to, lai pielāgotos sēra direktīvas radītajām tirgus izmaiņām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pārmaiņu laikā uzņēmums saviem klientiem sola nodrošināt stabilitāti, tomēr direktīvas ietekmē izmaksu pieaugumu novērst nevar. «Skatoties no ekonomikas perspektīvas, šis ir visnegatīvāk vērtējamais politiskais lēmums kopš tax free zonu atcelšanas,» uzskata Stena Line grupas direktors Karls Johans Hagmanis. Viņš atzīst, ka vides aizsardzība ir būtiska, taču noteikumiem jābūt vienādiem visiem tirgus spēlētājiem, turklāt ar uzņēmējiem un klientiem pieņemamām likmēm. «Diemžēl sēra emisiju samazināšanas regula nav šis gadījums,» savu viedokli pauž K.J.Hagmanis.

Paplašinās tīklu

Baltijas jūras floti papildinās jauns prāmis, informē kuģniecības kompānijā Stena Line.

Sākotnēji 186 metrus garais Visentini RoPax prāmis Stena Livia aprīļa vidū piebiedrosies prāmim Stena Flavia un kursēs maršrutā Nīnashamna-Ventspils. Vēlāk šī gada laikā, abi prāmji tiks novirzīti maršrutā Trāveminde-Liepāja, palielinot kapacitāti šajā maršrutā par 40%, un un saīsinot arī pārbrauciena laiku no 27 uz 20 stundām.

Stena Line 2021. gadā paplašina savu darbību Baltijas jūrā, abus prāmju maršrutus no Latvijas uz Zviedriju un Vāciju papildinot ar moderniem RoPax prāmjiem. Stena Line prāmji maršrutos Nīnashamna-Ventspils un Trāveminde-Liepāja sāka kursēt 2012. gadā. Šobrīd tie veido nozīmīgu Eiropas loģistikas tīkla daļu, savienojot Baltijas valstis, Krieviju un NVS valstis ar Vāciju un Zviedriju, kā arī ar pārējo Eiropu.

Zviedrijas prāmju kompānija Stena Line šogad maršrutā starp Ventspili Latvijā un Nīnashamnu Zviedrijā norīkos divus jaunus, lielus un modernus prāmjus.

Pirmais no tiem – Stena Scandica Nīnashamnas ostā ieradās 27. jūlijā, veicot savu pirmo nakts reisu no Ventspils.

Jaunajā prāmī ir par 70 % palielināta pasažieru salona ietilpība salīdzinājumā ar esošajiem kuģiem, kā arī gandrīz par 30 % lielāka kravas ietilpība, turklāt tiek nodrošināti apstākļi patīkamai laika pavadīšanai, ceļojot pa Baltijas jūru.

“Mēs gandrīz desmit gadus pārvadājam pasažierus un kravas Baltijas jūras reģionā. Šajā laikā ik gadu esam piedzīvojuši spēcīgu izaugsmi. Turklāt, salīdzinot ar 2012. gadu, mēs esam vairāk nekā divas reizes paplašinājuši savu darbību – sākām ar vienu kuģi un 10 reisiem nedēļā, un tagad divi kuģi veic 24 reisus nedēļā. Šo paplašināšanos veicina mūsu klientu pieaugošais pieprasījums pēc jūras braucieniem Baltijas jūrā un papildu kravas ietilpības,” saka Johans Edelmans (Johan Edelman), tirdzniecības direktors Baltijas jūras ziemeļu reģionā.

Liepājas tiesa izsludinājusi pārtraukumu lietā, kur partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) Liepājas nodaļas vadītājs Edgars Krūmiņš apsūdz Liepājs domes deputātu Stīnu Lorensu jeb Fonteinu goda un cieņas aizskaršanā, pieprasot 10 tūkstošus latu lielu materiālo kompensāciju.

Tiesa atlikta līdz 2. septembrim, lai uz tiesas sēdi kā liecinieci izsauktu Stīna Lorensa dzīvesbiedri Ivonnu Kalitu, kura piedalījusies kā tulks Edgara Krūmiņa un Stīna Lorensa tikšanās laikā, kad, saskaņā ar S. Lorensa iepriekš pausto informāciju, Edgars Krūmiņš pieprasījis aptuveni 13,5 tūkstošus latu priekšvēlēšanu izdevumu segšanai. Tiesā E. Krūmiņš savus nolūkus, 2009. gada septembrī aicinot uz tikšanos S. Lorensu, skaidroja ar to, ka tikšanos rīkot rosinājusi Stīna Lorensa negatīvā darbība Liepājas domē un vēlēšanās panākt Stīna Lorensa darbošanos vēlētāju interesēs. Viņš arī atgādinājis Lorensam, ka viņš nav nekāds neatkarīgs deputāts, jo vēlēšanu sistēmā tādi neesot paredzēti, un domē viņš iekļuvis no SCP saraksta jeb, runājot E. Krūmiņa vārdiem, ar «citām ragavām».

Prāmju operators "Stena Line" uzsāks jaunu, uz kravu pārvadājumiem orientētu maršrutu starp Latviju, Zviedriju un Vāciju, jau esošajā maršrutā Liepāja - Trāveminde pievienojot piestāšanu Kārlskrūnas ostā.

Prāmju operators "Stena Line" nodrošina kravu un pasažieru pārvadājumus septiņos maršrutos Baltijas jūrā. Sākot ar 13.augustu, kā papildpakalpojums kravu pārvadātājiem tiks piedāvāts reiss maršrutā Liepāja-Trāveminde ar piestāšanu Kārlskrūnas ostā, tā nodrošinot plašākas tirdzniecības un transporta iespējas starp Baltijas valstīm un Skandināvijas dienvidu daļu.

"Mēs novērojam pieprasījuma pieaugumu pēc jūras pārvadājumiem Baltijas reģionā. Mūsu mērķis ir nākotnē palielināt arī reisu skaitu un kapacitāti," saka Ēriks Tulins (Erik Thulin), Baltijas jūras ziemeļu reģiona vadītājs.

Maršrutā no Liepājas uz Trāvemindi zem dāņu karoga kursē divi RoPax kuģi "Stena Gothica" un "Urd" – abi ir 171 metru gari un ar 1600 līnijmetru ietilpību. Sākotnēji piestāšana Kārlskrūnas ostā būs tikai ceturtdienas vakarā - vienā virzienā no Liepājas uz Trāvemindi.

Zviedru prāmju uzņēmums Stena Line šodien oficiāli atklājis jaunu kravas pārvadājumu maršrutu Dublina–Liverpūle (Bērkenheda).

Plānots, ka jaunā maršruta atklāšana vēl vairāk palielinās uzņēmuma kravu pārvadājumu apjomu pēc rekordlielā kravu apjoma, kas tika sasniegts 2023. gadā.

Pirmais prāmis jaunajā maršrutā devās ceļā no Dublinas ostas 5. termināļa šorīt plkst. 6.30. Prāmis izbrauks no Dublinas katru dienu no rīta un dosies atpakaļceļā no Bērkenhedas 12 Quays termināļa vakarā. Šis būs jau septītais Stena Line maršruts Īrijas jūras reģionā līdztekus maršrutiem Belfāsta–Kērnraina, Belfāsta–Heišema, Belfāsta–Liverpūle, Dublina–Holiheda, Roslēra–Fišgārda un Roslēra–Šerbūra.

Pašlaik jaunajā maršrutā Dublina–Liverpūle kursēs prāmis Stena Horizon, taču uzņēmums apsver iespēju pastāvīgi norīkot maršrutā prāmi, kas paredzēts tikai kravu pārvadāšanai. Jaunais maršruts sniegs klientiem, kuri izmanto kravas pārvadājumu pakalpojumus abos Īrijas jūras krastos, vēl efektīvāku un uzticamāku transporta pakalpojumu izvēles iespēju starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

Aktivizējoties kravu plūsmai dienvidu – ziemeļu virzienā, prāmju operators Stena Line pārkārto prāmju loģistiku, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izmaiņas kravas un pasažieru prāmju maršrutos, ko Stena Line piedāvā no Liepājas un Ventspils, nozīmē jaudu pārdali, palielinot to virzienā uz Zviedriju (Nīneshamni) un samazinot uz Vāciju (Travemindi). Maršruts Liepāja – Nīneshamne papildus ieguvis 4000 līnijmetru ietilpību nedēļā, nomainot līdz šim kursējošo prāmi Urd pret modernāko un komfortablāko Stena Flavia.

Tirgus mainās

Prāmis Urd turpmāk tiks izmantots maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija). Izmaiņas veiktas, reaģējot uz tirgus konjunktūru, skaidro Stena Line komercdirektora pienākumu izpildītājs Oskars Osis. «Redzot to, ka kravu plūsma starp Skandināviju un Baltiju attīstās stipri aktīvāk, nekā tas notiek starp Eiropu un Baltiju, tika pieņemts lēmums nedaudz samazināt kapacitāti uz Vāciju un palielināt uz Zviedriju,» viņš skaidro. Arī šā gada pirmajā ceturksnī pārvadāto kravu vienību skaits pieaudzis par 20% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Līnija tiek pozicionēta kā savienojums starp Latviju un Zviedriju, līdz ar to prāmis Stena Flavia ienāks ne tikai Liepājas, bet arī Ventspils ostā. Tas joprojām kursēs arī no Ventspils uz Travemindi, taču samazināts ir kursēšanas biežums. Šādi prāmju kustību organizē ļoti maz operatoru, atzīst O. Osis. Skandināvijas un Baltijas tirgus ir mazāk atkarīgs no tranzīta kravām, bet orientēti uz vietējām kravām, skaidro Stena Line pārstāvis. To apstiprina arī prāmju apkalpotājas, Liepājas ostas komercsabiedrības Terrabalt termināla vadītājs Andris Ivanovs. Pēc viņa teiktā, virzienā no Liepājas kravu struktūrā dominē zāģmateriāli, savukārt pretējā virzienā ceļo lietotas automašīnas. Katrā braucienā ir vismaz 10 automašīnu treileri, tostarp no Igaunijas un Lietuvas. Tāpat tiek sūtītas dažādas iekārtas, lauksaimniecības tehnika. Ievērojami samazinājušās kravas, kas iepriekš tika sūtītas uz Krieviju un Kazahstānu, galvenokārt valūtas svārstību dēļ.

Liepājas tiesa ir izbeigusi administratīvo lietu pret Liepājas domes neatkarīgo deputātu Stēnu Lorensu, pazīstamu arī kā mūziķi Fonteinu, jo nav konstatēts administratīvais pārkāpums.

Administratīvā lieta pret S. Lorensa tika ierosināta pēc domes deputāta Oskara Zīda iesnieguma saistībā ar S. Lorensa izteiktajiem lamuvārdiem 13. augusta domes sēdē, kad S.Lorenss domes sēdi pameta, rupji nolamājot angļu valodā domes priekšsēdētāju Uldi Sesku.

Db jau ziņoja, ka viena no tiesas sēdēm faktiski izvērtās par strīdu starp koalīcijas deputātiem, kuri vēlas saglabāt līdzšinējo domes darba stilu, un opozīciju, kura vēlas lielāku ietekmi domes lēmumu pieņemšanā.

Tiesā deputātu liecības bija pretrunīgas un izvairīgas, atšķīrās versijas par vārdiem, ko īsti izrunājis S. Lorenss. Pats Lorenss apgalvoja, ka viņa izteikumi bijuši vērsti konkrēti pret U.Sesku, ko viņš darījis dusmās, aizkaitināts par to, ka viņam nav bijusi pieejama pilna informācija par sēdē lemjamo papildjautājumu. Turklāt pēc domes sēdes viņš personīgi domes priekšsēdētājam atvainojies par izteiktajiem lamuvārdiem.

No Liepājas uz Zviedrijas pilsētu Nīneshamnu sāks kursēt prāmis Stena Flavia, kurš šobrīd apkalpo Stena Line maršrutu no Ventspils uz Vāciju un Zviedriju. Papildu sagaidāmas izmaiņas kursēšanas grafikā starp Latviju un Zviedriju, atjaunojot 8 atiešanas nedēļā katrā virzienā, tā palielinot pakalpojuma kapacitāti, liecina medijiem sniegtā informācija.

Izmaiņas stāsies spēkā 2015. gada 12. aprīlī.

Ro-pax tipa prāmis Stena Flavia ir būvēts 2008. gadā, tā ietilpība ir 2300 kravu līnijmetri, 200 pasažieru auto un 830 pasažieru vietas, un kopš 2010. gada tas kursē no Ventspils uz Travemindi (Vāciju). Stena Flavia aizvietos prāmi URD, kas līdz šim kursēja no Liepājas uz Nīneshamnu. Turpmāk URD tiks izmantots maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija).

«Mēs tuvojamies jau agrāk izvirzītajam mērķim: ieviest divus identiskus prāmjus, kas būtu vienlīdz piemēroti kā kravu pārvadāšanai, tā pasažieru ērtībām,» tā Tonijs Mikelsens, Baltijas jūras maršrutu direktors.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Prāmju operators "Stena Line" testē jaunu mākslīgā intelekta ceļojumu optimizācijas sistēmu maršrutā starp Liepāju un Trāvemindes ostu Vācijā, informē "Stena Line" pārstāvji.

"Stena Line", izmantojot mākslīgo intelektu, plāno ievērojami samazināt degvielas patēriņu. Paredzēts, ka uzņēmuma jaunā ceļojumu optimizācijas sistēma palīdzēs efektīvāk optimizēt prāmja funkcijas, rezultātā samazinot degvielas patēriņu līdz 5%.

Tostarp mākslīgais intelekts palīdz optimizēt kuģa ekspluatāciju, jo precīzi analizē dažādus kuģa pārvietošanos ietekmējošus faktorus, piemēram, vēju, viļņu augstumu un ūdens dziļumu reisa laikā, tādējādi nodrošinot pareizu un energoefektīvu jaudas izvadi, norāda "Stena Line".

Kā skaidro uzņēmumā, šos datus apkopo reāllaikā un apstrādā ar mākslīgā intelekta algoritmu palīdzību, tādējādi samazinot degvielas patēriņu un uzlabojot darbības stratēģijas īstenošanu.

11. oktobrī prāmju operators Stena Line oficiāli pārņēmis piecas Scandlines prāmju līnijas Baltijas jūrā.

Uzņēmuma vadītājs Gunnars Blūmdāls sola renovēt prāmjus, kuri kursē šajās līnijās, kā arī ieviest jaunu koncepciju.

Darījuma noslēgums nozīmē, ka Stena Line izvērš savu maršrutu līniju tīklu, turklāt uzņēmums uzsāk darbību Baltijas reģionā, teikts paziņojumā presei Stena Line Zviedrijas mājaslapā.

Pirmās nedēļas Stena Line sola strādāt pie integrācijas, kuras plāns izstrādāts vairākus mēnešus, iepriekš DB klāstīja Stena Line korporatīvo komunikāciju direktors Joakims Kendals.

Jauno līniju un kuģu, tostarp Ask un Urd, kuri kursē uz Liepāju un Ventspili, iegāde nozīmē, ka tagad Stena Line saviem klientiem Ziemeļeiropā var piedāvāt 22 līnijas, ko apkalpo 37 prāmji. Papildus šai darbībai arī aptuveni 300 šajās līnijās strādājošo darbinieku uzsāks darba gaitas uzņēmumā Stena Line, norādīts paziņojumā.

No pirmdienas Aivars Tauriņš, kurš līdz šim strādāja uzņēmumā Schenker, sāks darbu Stena grupā ietilpstošajā zviedru prāmju kompānijā Stena Line Freight. A. Tauriņš ir arī Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs.

«Uzņemties jaunos pienākumus mani pamudināja iespēja veidot reģiona pārvaldes galveno biroju tieši Latvijā,» tā A. Tauriņš, kurš stāsies Hansa Hansona vietā. Stena Line Freight ir atbildīga par visu komerciālo kravu pārvadājumu pārdošanu un mārketingu Stena Line ietvaros, liecina kompānijas informācija.

DB jau rakstīja, ka Zviedrijas prāmju operators plāno kāpināt Zviedrijas preču pārvadājumus uz Latviju un NVS. Olsonu ģimenei piederošās Stena grupas uzņēmums Latvijā ir uz ilgu palikšanu, bet vispirms plāno uzlabot un paplašināt šā gada oktobrī pārņemtos Scandlines maršrutus Ventspils-Nīneshamna uz Zviedriju un Ventspils-Traveminde, Liepāja-Traveminde uz Vāciju. Šis ir jauns tirgus, jo Stena Line līdz šim darbojusies Skandināvijas valstu, Lielbritānijas, Īrijas un Polijas virzienā. Sākumā ir jāsaprot tirgus, jānodibina kontakti, strauju attīstību nesolīja Stena Line izpilddirektors Gunnars Blomdāls.

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Priekšlikumos grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā tiek rosināts noteikt, ka pašvaldības deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret viņu sākts kriminālprocess.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumi šim likumprojektam paredz paplašināt regulējumu, kas attiecas uz deputāta pilnvaru apturēšanu un deputāta aizvietošanu uz laiku. VARAM rosina noteikt, ka deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret deputātu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā uzsākts kriminālprocess.

Tāpat viens no VARAM ierosinājumiem paredz, ka deputāts kā domes priekšsēdētājs ir atstādināms no amata likuma «Par pašvaldībām» noteiktajā kārtībā. Likums «Par pašvaldībām» nosaka: ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas.

Šodien Daugavpils pilsētas domes sēdē pašvaldības deputāti atbalstīja deputāta pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa aizdomās par saistību ar Valsts drošības komiteju (VDK) turamajam domes deputāts Borisam Ivanovam (Latgales partija).

Šādu lēmumu deputāti pieņēmuši, pamatojoties uz Ivanova iesniegumu, kurā viņš kā iemeslu deputāta mandāta nolikšanai min ģimenes apstākļus, kuru dēļ ir spiests uzturēties ārpus Latvijas un nevar pilnvērtīgi veikt Daugavpils domes deputāta pienākumus.

Ivanovu Daugavpils domē deputāta krēslā varētu nomainīt viņa partijas biedrs, Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes loceklis Reinis Joksts, kurš Latgales partijas deputātu kandidātu sarakstā ir nākamais populārākais politiķis.

Pēc Ivanova iesnieguma deputāti atbrīvoja viņi arī no Baltkrievu kultūras centra vadītāja amata. No ieņemamā amata Ivanovs atbrīvots pēc Darba likuma 114.panta pēc pušu vienošanās.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.