Liepājas tiesa nolēmusi atlikt krimināllietas izskatīšanu pret Liepājas domes deputātu, uzņēmēju un mūziķi Luiju Fonteinu jeb īstajā vārdā Stīnu Lorensu par neslavas celšanu.

Tiesas sēde pārcelta uz 14. aprīli pēc prasības iesniedzēja lūguma. Db jau rakstīja, ka kriminālprocess par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos pret Fonteinu sākts pēc partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) Liepājas nodaļas vadītāja Edgara Krūmiņa sūdzības. Pagājušā gada oktobrī masu saziņas līdzekļos Fonteins izplatīja atklātu vēstuli, apsūdzot SCP naudas izspiešanā jeb reketā. Fonteins apgalvoja, ka Krūmiņš un vairāki citi SCP pārstāvji pieprasījuši, lai deputāts samaksā partijas kampaņas izdevumus 13,5 tūkstošu latu apmērā. Savukārt E. Krūmiņš iepriekš pavēstīja, ka ar Fonteinu SCP nav nekā kopīga kopš tā laika, kad viņš pēc vēlēšanām atteicies iestāties partijā. Viņš arī uzsvēra, ka nekādu naudu par partijas kampaņas izdevumiem no Fonteina neesot prasījis.

Liepājas tiesa 7.aprīlī plāno skatīt lietu pret Liepājas domes deputātu, uzņēmēju un mūziķi Luiju Fonteinu jeb īstajā vārdā Stīnu Lorensu par neslavas celšanu. Deputātam draud arests vai piespiedu darbs, vai arī naudas sods līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

Kriminālprocess par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos pret Fonteinu sākts pēc partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) Liepājas nodaļas vadītāja Edgara Krūmiņa sūdzības. Db jau rakstīja, ka pērn rudenī S. Lorenss publicēja atklātu vēstuli, kuru nosauca «Par partijas Sabiedrība citai politikai reketu un Latvijas politiķiem».

Vēstulē viņš apgalvoja, ka vietējais SCP līderis Edgars Krūmiņš ar vairākiem citiem SCP Liepājas domē neievēlētiem deputātu kandidātiem pieprasījis segt partijas reklāmas kampaņas izdevumus. Šajā sakarā S. Lorenss arī četras reizes esot zvanījis KNAB, taču biroja pārstāvji atteikušies ierasties Liepājā, lai pārrunātu notikušo. Pērn Liepājas tiesa attaisnoja viņu administratīvajā lietā, kas bija ierosināta pēc domes deputāta Oskara Zīda iesnieguma saistībā ar S. Lorensa izteiktajiem lamuvārdiem 13. augusta domes sēdē.

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

Pērnā gada otrajā pusgadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodoti 203,9 tūkstoši jaunas patērētāju parādu lietu par kopējo summu 113,47 miljoni eiro.

Tā kā parādu atgūšanu ārpustiesas ceļā pakalpojumu sniedzēji parasti veic uz pilnvarojuma vai cesijas līguma pamata, tad lielākā daļa lietu – 141,6 tūkstoši par kopējo summu 75,5 miljoni eiro ir nodotas uz pilnvarojuma pamata, savukārt 62 tūkstoši lietu par kopējo summu 37,9 miljoni eiro ir nodotas, slēdzot cesijas darījumus starp pakalpojuma sniedzējiem un kreditoriem.

Lai efektīvi veiktu ārpustiesas parādu atgūšanas sektora tirgus uzraudzību un iegūtu vispusīgu informāciju par nozares attīstību, saskaņā ar nozari regulējošo normatīvo aktu bāzi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pirmo reizi ir apkopojis informāciju par ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem par 2013. gada 2. pusgadu.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Norādot uz pozitīvu tendenci lietu uzkrājumam Augstākajā tiesā samazināties, departamentu pārstāvji, piedaloties Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politika apakškomisijas sēdē, tomēr atzina – kasācijas instances noslodze joprojām ir pārlieku liela un ir nepieciešama likumdevēja griba kopā ar tiesu meklēt iespējas problēmas risinājumam, informē AT.

Civillietu departamentā, kurā lietu uzkrājums ir vislielākais, 2015.gadā izdevies nepabeigto lietu skaita pieaugumu samazināt būtiski – par 21%. Kā galvenos iemeslus salīdzinoši garajiem lietu izskatīšanas termiņiem un nepabeigto lietu uzkrājumam departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša minēja ekonomiskās krīzes radīto civilstrīdu pieaugumu, kasācijas instances noslogojumu ar maza apmēra prasību lietām līdz grozījumiem Civilprocesa likumā, savukārt pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā divkāršojies blakus sūdzību skaits un gandrīz trīsarpus reizes palielinājies pieteikumu skaits par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. E.Vernuša uzsvēra, ka ir būtiski veikt pasākumus, kuru rezultātā ne vien tiktu likvidēts atlikušais lietu uzkrājums un samazināti lietu izskatīšanas termiņi, bet arī nodrošināta Civillietu departamenta kā kasācijas instances tiesas pilnvērtīga darbība.

2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 236,935 miljoni eiro.

Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem, 42% no kopējā 2015. gadā nodoto lietu skaita parādu atgūšanai nodevuši nebanku kreditētāji.

Pieaudzis pilnībā un daļēji atgūto parādu lietu skaits, kas vērtējams kā pozitīvs signāls tirgus sakārtošanā, gan arī patērētāju maksāšanas disciplīnas uzlabošanās rādītājs. Kopējais parādu portfelis 2015. gadā palielinājies par 5,99% salīdzinājumā ar 2014.gadu un sastādīja 582,952 milj.eiro.

2015.gadā Latvijā darbojās 28 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 3 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2015.gadā.

Šveices franka kurss pret eiro ceturtdien pieauga par 29% pēc tam, kad Šveices centrālā banka paziņoja, ka izbeidz trīs gadus ilgušos centienus mākslīgi pazemināt franka kursu.

Dažu minūšu laikā pēc Šveices Nacionālās bankas paziņojuma, ka tiek atcelta tās noteiktā minimālā maiņas likme 1,2 franku par eiro apmērā Šveices valūtas kurss krasi pieauga pret eiro zonas vienotās valūtas kursu.

Franka vērtība, kas trešdien bija 1,2010 franki par eiro, ceturtdien pieauga līdz 0,8517 frankiem par eiro.

«Šveices Nacionālā banka izbeidz minimālās maiņas likmes 1,20 franki par eiro uzturēšanu,» teikts bankas paziņojumā.

Banka kopš 2011.gada septembra aizstāvēja kursa grīdas noteikšanu, cenšoties aizsargāt valstij nozīmīgo eksporta jomu, tostarp tā arī uzpirka lielu daudzumu ārvalstu valūtas.

Kurzemes apgabaltiesa atkārtoti attaisnojusi Liepājas domes deputātu, uzņēmēju un mūziķi Luiju Fonteinu (īStīnu Lorensu) apsūdzībā par neslavas celšanu partijas Sabiedrība citai politikai biedram Edgaram Krūmiņam.

Kurzemes apgabaltiesa, skatot apelācijas lietu, atstāja negrozītu Liepājas tiesas spriedumu.

Db.lv jau rakstīja, ka Edgaru Krūmiņu, Liepājas domes deputāta kandidātu no Sabiedrība citai politikai saraksta, domē neievēlēja, bet no šī saraksta ievēlēja bezpartijisko S. Lorensu. 2009. gada oktobrī S. Lorenss izplatīja preses paziņojumu, ka E. Krūmiņš no viņa mēģinājis izspiest 13,5 tūkstošus latu vai arī prasījis atkāpties no deputāta krēsla. Vēlāk, mēģinot rast strīda risinājumu kopīgi ar Dānijas vēstnieku Latvijā, E. Krūmiņš solījis atsaukt prasību par neslavas celšanu, ja S. Lorenss noliks deputāta mandātu, bet Fonteins tam nav piekritis. Septembrī tiesa ieteica vienoties abām pusēm par mierizlīgumu, taču neviena no pusēm nepiekāpās.

Liepājas koncertzāle «Lielais dzintars» atklāj vasaras ekskursiju sezonu, katru svētdienu latviešu un angļu valodā piedāvājot grupu pastaigas gida pavadībā.

Interesi par šo tūrisma pakalpojumu Liepājā ik gadu izrāda tūristi no Latvijas, Baltijas, Eiropas valstīm, kā arī Amerikas, Japānas, Austrālijas u.c.. Viesus visbiežāk interesē jautājumi, kas saistīti ar koncertzāles īpašo un neordināro arhitektūru, aizkulišu fakti, interesanti atgadījumi no koncertzāles ikdienas un citi jautājumi. Stundu garajā pastaigā apmeklētāji var sadzirdēt arī koncertzāles skaņu vibrācijas, jo 7 stāvus augstā ēka ir pārvērsta makro mēroga mūzikas instrumentā.

Ieņēmumu rādītāji liecina, ka vislielākā interese par pakalpojumu bija pirmajā gadā pēc koncertzāles atklāšanas. Bieži apmeklētāji izvēlas ekskursiju rezervēt koncerta dienā. Ekskursiju ieņēmumi (bez PVN) ir samazinājušies par 4 tūkstošiem eiro salīdzinot 2016. gadu, kad tie bija 12 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā 8 tūkstoši eiro.

Liepājas tiesa šodien, 2. septembrī, noraidīja Edgara Krūmiņa (SCP) prasību krimināllietā pret Liepājas domes deputātu Stīnu Lorensu jeb Fonteinu par neslavas celšanu, goda un cieņas aizskaršanu.

Savukārt S. Lorensa advokāts pieprasīja E. Krūmiņam labprātīgi uzrakstīt iesniegumu policijā un atzīties naudas izspiešanā, kā arī samaksāt morālo kaitējumu S. Lorensam - tos pašus 5000 latus. Nevienai no pusēm otras puses priekšlikums nebija pieņemams. Uzklausot abu pušu lieciniekus, tiesa pieņēma lēmumu par labu apsūdzētajam.

Db.lv jau rakstīja, ka Edgaru Krūmiņu, Liepājas domes deputāta kandidātu no Sabiedrība citai politikai saraksta, domē neievēlēja, bet no šī saraksta ievēlēja bezpartijisko S. Lorensu. 2009. gada oktobrī S. Lorenss izplatīja preses paziņojumu, ka E. Krūmiņš no viņa mēģinājis izspiest 13,5 tūkstošus latu vai arī prasījis atkāpties no deputāta krēsla. Vēlāk, mēģinot rast strīda risinājumu kopīgi ar Dānijas vēstnieku Latvijā, E. Krūmiņš solījis atsaukt prasību par neslavas celšanu, ja S. Lorenss noliks deputāta mandātu, bet Fonteins tam nav piekritis. Šī ir jau otrā prasība pret S. Lorensu, ko izskata Liepājas tiesa. Iepriekš tiesa izbeidza administratīvo procesu pret deputātu par lamāšanos Liepājas domes sēdē.

Uzņēmējs un mūziķis Stīns Lorenss jeb Luī Fonteins nosūtījis rēķinu bijušajam politiskajam partnerim iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Edgaram Krūmiņam (Vienotība) par izdevumiem, kas saistīti ar abu savstarpējo tiesāšanos.

Kopējā rēķina summa ir 9000 latu, un tas ietver divu advokātu pakalpojumu izmaksas lietā, kurā E. Krūmiņš zaudēja visās instancēs - 5000 latu. Tāpat rēķinā ieskaitīta morālā kompensācija 3000 latu apmērā un maksa par Stīna Lorensa laika izniekošanu - 1000 latu.

«Mani padara dusmīgu tas, ka Edgars Krūmiņš nav mācījies no neveiksmīgajiem mēģinājumiem mani šantažēt un atkal mēģina tikt lielajā politikā. Pēc uzvaras tiesā man bija gana un es izlēmu likties mierā. Tomēr pēc likuma man ir doti 10 gadi, kuru laikā varu pieprasīt kompensāciju no Krūmiņa par izmaksām, ko šī prāva no manis ir prasījusi. Tā kā man jau metās nelabi ieraugot viņa seju vien, izlēmu neizmantot šīs tiesības, taču pēc nesenajiem notikumiem, redzot, ka Edgars Krūmiņs tomēr uzstājīgi cenšas kļūt par pilnvērtīgu politiķi, mainīju savas domas, jo uzskatu, ka viņš Latvijai nesīs tikai postu,» raksta dāņu uzņēmējs atklātā vēstulē presei.

#«Tas sākās kā joks. Mēs te bijām un runājām par šo vietu: cik mums tā tuva un ar kādām labām atmiņām saistās. Pēc nedēļas skatāmies portālā, ka ēku pārdod.»

«Tas sākās kā joks. Mēs te bijām un runājām par šo vietu: cik mums tā tuva un ar kādām labām atmiņām saistās. Pēc nedēļas skatāmies portālā, ka ēku pārdod,» reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks stāsta Māris Mors, kurš ar dzīvesbiedri Annu Losmani pērn oktobrī kļuvuši par «Royal Hotel Liepāja» jeb bijušās «Fontaine Royal Hotel» viesnīcas saimniekiem.

Iegādājoties īpašumu, liepājnieki nedomāja par to kā viesnīcu, bet gan kā māju, kurā ir arī viesnīca. Viņuprāt, viesnīcu piedāvājums Liepājā ir plašs, taču vasarā ir par šauru. «Tas ir labi, ka šāda tipa viesnīca Liepājā ir tikusi radīta, un mēs vairāk skatāmies, kā to uzlabot. Daudzi ir jautājuši: ar ko tad jūs konkurēsiet? Es saku, ka nevajag konkurēt. Vajag domāt, kā piesaistīt aizvien jaunus pilsētas viesus, kas gribētu apmeklēt mūsu lielisko Liepāju. Strādāt pie tā, lai cilvēki šeit justos labi un izvēlētos Liepāju, nevis aizbraukt uz Kuldīgu, Ventspili, Klaipēdu, Palangu. Mēs ceram veidot pienesumu caur labsajūtu.»

Liepājas tiesa izsludinājusi pārtraukumu lietā, kur partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) Liepājas nodaļas vadītājs Edgars Krūmiņš apsūdz Liepājs domes deputātu Stīnu Lorensu jeb Fonteinu goda un cieņas aizskaršanā, pieprasot 10 tūkstošus latu lielu materiālo kompensāciju.

Tiesa atlikta līdz 2. septembrim, lai uz tiesas sēdi kā liecinieci izsauktu Stīna Lorensa dzīvesbiedri Ivonnu Kalitu, kura piedalījusies kā tulks Edgara Krūmiņa un Stīna Lorensa tikšanās laikā, kad, saskaņā ar S. Lorensa iepriekš pausto informāciju, Edgars Krūmiņš pieprasījis aptuveni 13,5 tūkstošus latu priekšvēlēšanu izdevumu segšanai. Tiesā E. Krūmiņš savus nolūkus, 2009. gada septembrī aicinot uz tikšanos S. Lorensu, skaidroja ar to, ka tikšanos rīkot rosinājusi Stīna Lorensa negatīvā darbība Liepājas domē un vēlēšanās panākt Stīna Lorensa darbošanos vēlētāju interesēs. Viņš arī atgādinājis Lorensam, ka viņš nav nekāds neatkarīgs deputāts, jo vēlēšanu sistēmā tādi neesot paredzēti, un domē viņš iekļuvis no SCP saraksta jeb, runājot E. Krūmiņa vārdiem, ar «citām ragavām».

17. novembrī Liepājā durvis apmeklētājiem vērs jauna ēdināšanas iestāde – suši restorāns OISHII, kas savu mājvietu radis nu jau bijušā bāra Prison Bar telpās, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Suši restorāna valdes priekšsēdētājs Dānijā dzīvojošais ķīnietis Jans Sjui (Yang Xu) stāsta, ka ar suši restorānu biznesu pats nodarbojas jau aptuveni desmit gadu: «Laika gaitā esmu izveidojis piecus šādus restorānus Dānijā, un tur tie ir ļoti iecienīti! Tieši tāpēc šogad nolēmu savus spēkus šai jomā izmēģināt arī ārpus Dānijas robežām.»

Vīrietis atzīst, ka izvēlēties valsti, kurā veidot savu sesto restorānu, nav bijis grūti: «Pirms aptuveni diviem mēnešiem atbraucu restorāna telpu meklējumos uz Latviju, un man uzreiz te iepatikās. Maza piejūras valsts, kurā nav pārmērīgi lielas cilvēku burzmas. Te ir jauki.» Vēl esot Latvijā, Jana labs draugs viņu iepazīstināja ar saldenieku Ēriku Jaunzemu, kuram jau bija uzkrāta vairāku gadu pieredze apkalpojošajā sfērā dažādās ēdināšanas iestādēs, un abi nolēma sadarboties. «Man uzreiz bija skaidrs, ka te sanāks kaut kas labs, un, tā kā pašam ļoti garšo suši un patīk darbs ar cilvēkiem, tad šai Jana idejai nodevos pilnībā,» stāsta Ē. Jaunzems, kurš nu jau ir SIA OISHII valdes loceklis un menedžeris.

Dienas biznesa žurnāliste Līva Melbārzde Latvijas Žurnālistu savienības konkursā Žurnālistikas cerība 2010 atzīta par labāko laikrakstu žurnālisti

Savukārt laikrakstu Dienas bizness un Diena kopīgi veidotā žurnāla Lietišķā Diena žurnāliste Ieva Nora Fīrere atzīta par labāko jauno žurnāla vai nedēļas izdevuma žurnālisti.

Līva Melbārzde laikrakstā Dienas bizness raksta par enerģētikas nozares aktualitātēm, kā arī atspoguļo laikraksta lappusēs valdības un Saeimas darbu. Īpaši izceļami ir publicētie raksti par enerģētiku, kas raduši plašu sabiedrības rezonansi, kā arī apspriesti un atspoguļoti citos medijos, piemēram, Latvenergo apsver došanos uz biržu, Zaļā centrālapkure šosezon visdārgākā, Eesti Energia cierē uz Latvijas mājsaimniecībām.

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.

Lai gan par viedpilsētām un lietu internetu aktīvi runā vismaz pēdējos piecus gadus, tikai šobrīd tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka ir tam nepieciešamā infrastruktūra un tiek izstrādāti gala risinājumi

Šīs tēmas kļūst aktuālākas arvien vairāk uzņēmumiem, jo kļūt efektīvākiem ir ekonomisks izaicinājums. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Lattelecom korporatīvās attīstības direktors Krists Avots. Vairāk par to, kā lietu interneta sensori var palīdzēt panākt kardināli jaunu efektivitātes izrāvienu, uzlabot satiksmi pilsētā un gaisa kvalitāti birojā, viņš stāsta intervijā.

Kas jūsu skatījumā ir viedpilsēta?

Tas ir dzīvs organisms vai sistēma, kura analizē procesus, kas tajā notiek, un nepārtraukti tiek uzlabota un vadīta atbilstoši tam, ko cilvēki dara. Tai ir daudz dažādu izpausmju un dimensiju. Piemēram, Nīderlandē piejūras pilsētās aktīvi tiek izmantotas pilsētas līmeņa sensoru sistēmas, kas skatās, vai kaut kur ir plūdi, kā tiek radīti atkritumi, kur plūst satiksme. Visi šie dati tiek izmantoti, lai vadītu pilsētu un preventīvi risinātu problēmas.

Pērn ārpustiesas parādu piedziņai iesniegtas lietas par kopējo summu 161,08 milj. Ls. Juridisko personu segmentā iesniegtas 29,6 tūkst. lietu par kopējo summu 26,34 milj. Ls, bet privātpersonu segmentā – 389,16 tūkst. lietu par kopumā 134,74 milj. Ls.

To liecina Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apkopotie dati, balstoties uz nozares lielāko kompāniju iesniegtajiem rezultātiem.

Apkopotā statistika rāda, ka privātpersonu segmentā iesniegto lietu skaits pērn palicis tādā pašā līmenī kā 2009.gadā, bet iesniegtā piedzenamā lietu kopējā summa no privātpersonām pieaugusi par 21%. 2009.gadā, ārpustiesas parādu piedziņā tika iesniegtas 52 tūkst. lietu par parādiem no juridiskajām personām ar kopējo vērtību vairāk nekā 56 milj. Ls – pērn tie ir attiecīgi 29 tūkst. lietu par nedaudz vairāk nekā 26 milj. Ls apmērā.

«Salīdzinot ar 2009. gadu, ievērojamākā atšķirība vērojama juridisko personu segmentā iesniegto lietu summā – gada laikā tā kritusies uz pusi. Mazinājies arī iesniegto lietu skaits. Tas skaidrojams gan ar ekonomisko situāciju, gan ar uzņēmēju paradumu maiņu. Proti, uzņēmēji sākuši veikt daudz vairāk preventīvu pasākumu, lai parāds vispār neizveidotos,» atzīmē Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Priedīte.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Jaunākās paaudzes LPWAN tehnoloģija ļauj pieslēgt tīklā arī tādas ierīces, kas atrodas pagrabos vai aiz biezām ķieģeļu sienām

Viena no tehnoloģiju pasaules karstākajām tendencēm – lietu internets – šovasar uzņēmumiem un privātpersonām Rīgā kļūs pieejamāks. Lattelecom visā galvaspilsētas teritorijā īsā laika posmā izveidojis lietu internetam nepieciešamo infrastruktūru, tādējādi jau no 1.jūlija rīdziniekiem pieejami uzņēmuma piedāvātie risinājumi gudrās pilsētas, gudrās ražošanas un citās jomās.

Lattelecom lietu interneta tīkla izveidei ir izmantota jaunākās paaudzes (LPWAN-Low-Power Wide-Area Network) tehnoloģija, kas no bezvadu un mobilā interneta atšķiras ar zemām uzturēšanas izmaksām, mazu enerģijas patēriņu un iespēju pieslēgt tīklā neierobežotu ierīču skaitu. Tehnoloģija darbojas uz radioviļņu principa, nodrošinot plašu interneta pārklājumu, ar kura palīdzību tiek darbinātas dažādas ierīces un sensori. Līdz ar to tīkls pieejams grūti sasniedzamās vietās, kur ierastie interneta veidi lielākoties nav pieejami, – ēku pagrabos, objektos ar biezām betona vai ķieģeļu sienām.

Kaut arī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) tikai pirmdien oficiāli tiksies ar ceturtdien demisijas rakstu iesniegušo partijas biedri iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci, lai izlemtu, vai pieņemt viņas atlūgumu, kuluāros jau piektdien izskanēja potenciālo Mūrnieces pēcteču uzvārdi, norāda portāls pietiek.com.

Portāla rīcībā esošā informācija liecina, ka apvienība Vienotība iekšlietu ministra amatam apsvērusi divus kandidātus – partijas Jaunais laiks Rīgas domes deputāta Olafa Pulka un Vienotības Saeimas deputāta, parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja Ainara Latkovska kandidatūras.

Bez šiem abiem Vienotības kandidātiem neoficiāli izskan vēl divi kandidāti, kurus iekšlietu ministra amatam ieteikusi virzīt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un kuri sabiedrībai tiktu pasniegti kā iekšlietu sistēmas profesionāļi. Proti, tie ir līdzšinējais Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis un bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, ilggadējais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks pensionētais ģenerālis Aivars Straume.

Kā datu pārraides attīstība un lietu interneta tehnoloģijas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti un organizāciju efektivitāti – 12. oktobrī pieredzē dalīsies vadošie tehnoloģiju profesionāļi 3. lietu interneta konferencē izstādē «RIGA COMM 2018» Ķīpsalā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda «RIGA COMM 2018» vadītājs Andris Breške.

Par to, kādus parametrus mērīt, lai kļūtu par labāku sevis versiju,3. lietu interneta konferencēuzstāsies Latvijas biohakinga kustības līdzdibinātājs un konferences organizators Kaspars Vendelis. Viņš stāstīs par sistēmisku zinātnes, tehnoloģiju un dabas izmantošanu (pieeju), lai personas labklājību uzturētu pēc iespējas ilgāk. Lai labāk saprastu savu ķermeni un uzlabotu dzīves kvalitāti, modernās tehnoloģijas sniedz iespēju iegūt un mērīt dažādus ikdienas datus, piemēram, uzņemto pārtiku, miega kvalitāti, sirds ritma izmaiņas, glikozes, skābekļa līmeni asinīs u.t.t.

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu? 

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.