Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons spēris vēl vienu soli tuvāk, lai gūtu parlamenta piekrišanu papildu pilnvarām, kas ļautu viņam daļēji atteikties no pērn noslēgtās breksita vienošanās, jo likumdevēji otrdien atbalstījuši grozījumus pretrunīgi vērtētajā likumprojektā par iekšējo tirgu.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) brīvu un netraucētu tirdzniecību starp visām četrām Apvienotās Karalistes sastāvdaļām.
Valdība norāda, ka gadījumā, ja netiks panākts izrāviens sarunās ar Briseli par turpmākajām abu pušu attiecībām, lai nepieļautu barjeru ieviešanu tirdzniecībā starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju, var būt nepieciešama atteikšanās no breksita vienošanās.
Tas izsaucis Briseles sašutumu, kā arī parlamenta deputātu bažas, ka atteikšanās no starptautiska līguma ievērošanas var kaitēt Londonas reputācijai.
Taču potenciālo dumpi paša Džonsona vadīto toriju rindās ir apslāpējusi valdības piekrišana piešķirt deputātiem faktiskas veto tiesības šāda lēmuma pieņemšanas gadījumā.
Lai gan dažus deputātus konservatīvo rindās, piemēram, bijušo premjerministri Terēzu Meju tomēr nav izdevies pārliecināt, likumprojekts nonācis pēdējā izskatīšanas fāzē parlamenta apakšnamā, kur galīgais balsojums gaidāms nākamajā otrdienā.
Pēc tam sekos divus mēnešus ilga likumprojekta izvērtēšana Lordu palātā, kur Džonsonam nav vairākuma.
Daudzi pēri pauduši lielu satraukumu par likumprojektu un var mēģināt svītrot no tā normu par valdības papildu pilnvarām.
Taču jebkuri grozījumi ir jāatbalsta abām parlamenta palātām.