Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Velosipēdu koplietošanas tīkls “nextbike LV”, sadarbojoties ar Latvijas Neredzīgo biedrību un mazumtirdzniecības veikalu tīklu LIDL, piedāvās visiem Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem jaunus, speciālus tandēma velosipēdus.

Tie būs pieejami jebkuram “nextbike LV” klientam, kā arī ļaus cilvēkiem ar redzes traucējumiem piedzīvot unikālu pieredzi – braukt ar velosipēdu. Šie tandēmi ir arī labs aprites ekonomikas paraugs, jo radīti no bojātiem “nextbike LV” velosipēdiem, kas savu mūžu bija nokalpojuši.

“Šis ir labs piemērs sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai. “nextbike LV” tandēmi, proti, velosipēdi, kas ir paredzēti braukšanai diviem cilvēkiem, Latvijā pirmo reizi tiks piedāvāti nomai, tādējādi radot iespēju cilvēkiem ar redzes traucējumiem izbaudīt braukšanu ar velosipēdu,” stāsta Svetlana Sproģe, Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētāja. “Tandēmi, protams, nav jauns izgudrojums, taču “nextbike LV” šos un citus velosipēdus veido paši un tagad tie būs arī daudz pieejamāki cilvēkiem ar redzes traucējumiem”.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Dienas laikā biedrības «Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi» dienas aprūpes centrā izgatavo dažus desmitus sveču

Biedrība «Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi» sniedz dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadību sasniegušiem cilvēkiem ar smagiem attīstības traucējumiem. Jau četrus gadus centrā ir sveču darbnīca, kas ir dienas aprūpes centrā integrēta nodarbinātības aktivitāte. «Sveču gatavošana ir ļoti piemērota centra apmeklētājiem, jo šo aktivitāti var sadalīt nelielos posmos, līdz ar to ir iespējams piemeklēt katram cilvēkam darbiņu, kuru viņš spēj veikt. Sveču gatavošanā mēs izmantojam īpašu tehnoloģiju, kas ietver arī terapeitisku efektu,» saka Inga Šķestere, biedrības «Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi» valdes priekšsēdētāja.

Viņas skatījumā sveču darbnīca ir lieliska aktivitāte cilvēkiem ar smagiem kustību traucējumiem, jo to iespējams sadalīt dažādos posmos, lai ikviens spētu darboties savu iespēju robežās. Apmeklējot darbnīcas, jaunieši piedalās dažādos sveču tapšanas procesos – lauž parafīna plāksnes, pilda sveču formas utt. «Jaunieši darba procesā strādā, lai sniegtu patīkamas emocijas sveču saņēmējiem. Katrs jaunietis rada unikālas sveces, kas sniedz mīlestību, neviltotu prieku un lepnumu par paveikto,» teic I. Šķestere.

Vietējais uzņēmums "Exceed" sadarbībā ar "ReadSpeaker" izstrādājis jaunu tehnoloģiju - latviešu valodas balss sintezatoru "Oskars".

Tā ir sintezēta, dabiski skanoša balss, kas tekstu pārvērš skaņā. To var izmantot izglītībā, medicīnā, apraides sistēmās, valsts pārvaldē utt. "Sākotnēji sintezators tika izstrādāts, lai palīdzētu vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, bet ar laiku sapratām, ka pielietojums ir daudz plašāks. Produkti neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem ir tikai 10% no risinājumiem, kur to var izmantot. Piemēram, sintezatoru var izmantot publiskās apraides sistēmās, sabiedriskā transporta informatīvajos paziņojumos, veselības aprūpē. Pielietojums ir plašs un mēs vēl tikai mācāmies, kā to izmantot," stāsta Gatis Grīntāls, SIA "Exceed" vadītājs.

"Oskars" domāts automatizētai dažādu rakstisku paziņojumu nolasīšanai, piemēram, lai dzelzceļa stacijā ar septiņiem peroniem paziņotu, cikos un no kurienes pienāk un atiet vilciens, kurš reiss kavējas utt. Grafikā visu laiku ir izmaiņas un balss sintezators informāciju par to var atskaņot automātiski bez cilvēka iesaistes, turklāt punktuāli un precīzi. "Tagad Rīgas ielās beidzot parādās elektroniskie stendi, kas palīdz ieraudzīt, pēc cik ilga laika atbrauks tramvajs vai autobuss, bet nākamais solis būtu audiāla informācijas atskaņošana, lai informāciju iegūtu arī tie, kuri to nespēj saskatīt. Jo plašākā veidā informācija tiek piedāvāta, jo pieejamāka tā ir," saka G. Grīntāls. Risinājums tekstus ieraksta speciālā programmā un pēc brīža fails dažādos audio formātos ir pieejams datorā. Tas esot noderīgi ne tikai satiksmē, bet arī veselības sektorā, piemēram, sagatavojot senioriem recepšu instrukcijas audiāli.

Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Latvijas pilsoņus, kas dzīvo Lielbritānijā, nokārtot savu tiesisko statusu Lielbritānijā, informēja ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Lai izvairītos no sarežģījumiem, pastāvīgi uzturoties Lielbritānijā pēc 2020.gada 31.janvāra, ĀM turpina aicināt Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas pilsoņus reģistrēties "pastāvīgā" jeb "settled" vai "pagaidu" jeb "pre-settled" iedzīvotāja statusam.

"Pēc vēlēšanām Lielbritānijā un jaunā parlamenta sesijas atklāšanas ir skaidrs, ka janvāra beigās Brexit būs. Tādējādi ĀM uzstājīgi aicina Latvijas pilsoņus nokārtot savu tiesisko statusu Apvienotajā Karalistē," norādīja ministrijā.

Pēc Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas datiem, līdz 30.novembrim statusam pieteikušies kopumā 79 500 Latvijas pilsoņu. Novembrī saņemti 3 400 jauni reģistrācijas pieteikumi.

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Efektīvs finanšu sektors ir nozīmīgs faktors tautsaimniecības attīstībai, lai spētu novirzīt finansējumu tiem uzņēmumiem, kuri ir labi kapitalizēti, pārvaldīti un godprātīgi veic savu darbību, un vienlaikus stimulētu arī uzkrājumu veidošanu, dodot iespēju brīvajiem līdzekļiem pelnīt.

Ņemot vērā faktisko situāciju Latvijas ekonomikā, var secināt, ka šobrīd Latvijas finanšu sektora spēju šo funkciju veikt nevar novērtēt kā pilnīgi efektīvu.

Nozīmīga loma Latvijas finanšu sektorā ir kredītiestādēm, kuras citastarp ir atbildīgas šīs funkcijas veikšanā. Galvenokārt tas skaidrojams, ka tās joprojām ir galvenais finansējuma avots, kamēr citi alternatīvi finansējuma avoti ir mazāk attīstīti. Tādējādi, neskatoties uz samērā lielo kredītiestāžu skaitu, Latvijas banku sektoram ir iespējas uzlabot savu darbību, lai nodrošinātu uzlabojumus finanšu sektorā kopumā.

Turklāt Krievijas iebrukums Ukrainā ir aktualizējis dažādas ekonomiskās neatkarības dimensijas, piemēram, enerģētikā un arī finanšu jomā. Esošā politiskā situācija ir parādījusi, ka mums ir vajadzīgs efektīvs, neatkarīgs vietējais finanšu tirgus, kas sargātu Latvijas tirgu no ārējiem satricinājumiem un ļautu tautsaimniecībai pilnībā izmantot tās potenciālu. Ekonomiski spēcīga valsts var arī labāk gādāt par savu drošību.

Kopējie banku darbības rādītāji 2019. gadā parāda stabilitāti, līdz ar to ir noslēdzies banku sektora pārmaiņu posms, kura laikā būtiski mainījās noguldījumu un banku klientu struktūra, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

”Bankas, kas iepriekš fokusējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, izstrādāja un uzsāka ieviest jaunus biznesa modeļus. Kopumā bankas ir labi kapitalizētas un likviditātes rādītāji ir augsti. Tas ir labs drošības spilvens ekonomikas izaicinājumiem, ar kuriem sastopamies šobrīd – Covid-19 izplatības laikā. Notikumu attīstība Latvijā un pasaulē, kuru šobrīd vēl grūti precīzi prognozēt, rādīs, kā attīstīsies Covid-19 ietekme uz finanšu, it īpaši banku sektoru.”

2019. gada beigās Latvijā darbojās 13 bankas un piecas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu banku filiāles. Gada sākumā noslēdzās kopš 2017. gada rudens Baltijas valstīs īstenotā "DNB Bank ASA" un "Nordea Bank AB" apvienošanās, kā rezultātā apvienotā banka "Luminor Bank AB" Latvijā un Lietuvā turpināja darboties kā Igaunijas "Luminor Bank" AS filiāles.

Valdībai jārīkojas, lai veicinātu pilnvērtīgu banku iesaisti Latvijas ekonomikā. Kā valdības prioritāti nepieciešams aktualizēt tautsaimniecības kreditēšanu, kontu atvēršanu vietējiem uzņēmējiem un investoriem un lielo banku pakalpojumu maksas pārskatīšanu mazināšanas virzienā, lai šajā jomā varam konkurēt Baltijā, jo bez šo jautājumu sakārtošanas nekāda ekonomiskā transformācija nebūs iespējama.

Situācija tautsaimniecībā ir ačgārna - banku peļņa palielinās, bet ekonomika buksē. Valdībai steidzami jāsper konkrēti soļi neapmierinošās situācijas risināšanā, piemēram, mazinot “kapitālā remonta” laikā ieviestās banku policejiskās funkcijas, mazinot no 100% uz 50% kreditēšanas noteikto slieksni pret banku pašu kapitālu, piesaistot jaunus tirgus spēlētājus, lai palielinātu konkurenci banku sektorā, vai ieviešot terminēta banku virspeļņas nodokli konkrētu nosacījumu neizpildes gadījumā.

Banku sektors pēc “kapitālā remonta” joprojām atgādina iestādes ar policejiskām funkcijām, kas traucē uzņēmējiem attīstīties. Uzņēmējiem un potenciāliem investoriem ir lielas grūtības atvērt kontus Latvijas bankās, tādejādi tie aizplūst uz kaimiņu bankām Lietuvā un Igaunijā, palīdzot sildīt kaimiņu ekonomiku, kamēr paši Latvijā arvien dziļāk atpaliekam. Šos jautājumus nebūs iespējams veiksmīgi atrisināt bez akcentu maiņas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadības īstenotajā politikā.

AS "Liepājas autobusu parks" (LAP) šogad septembrī Liepājas, Pierīgas, kā arī Ogres-Aizkraukles lotēs nodrošinājis 24 457 reisus jeb 99,7% paredzēto reisu, informē LAP pārstāvji.

Tostarp Ogres-Aizkraukles maršrutos, kur LAP darbu sāka šogad 1.jūlijā, kopējais reisu skaits septembrī veidoja 8988, no kuriem izpildīti 99,73%.

Kompānijā skaidro, ka galvenais iemesls neplānotām izmaiņām kustību sarakstos joprojām ir kvalificētu autobusu vadītāju trūkums, esošo darbinieku slimošana un transportlīdzekļu tehniskie bojājumi.

Autobusu šoferu deficīta problēma jārisina steidzami 

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu,...

Mēneša laikā uzņēmums ir ziņojis kopā par 76 atceltiem vai pārtrauktiem reisiem visos trijos pārvadājumu reģionos, norāda kompānijas pārstāvji, piebilstot, ka uzņēmums turpina darbības rādītāju uzlabošanu, piesaistot autobusu šoferus.

LAP pārstāvji uzsver, ka arī citi pārvadātāji sastopas ar autobusa vadītāju būtisku nepietiekamību. Satiksmes ministrijas šogad 19.septembrī organizētās domnīcas laikā Autotransporta direkcija, pēc pārvadātāju aptaujāšanas, pauda, ka šobrīd Pierīgas reģionā, tostarp Ogres novadā pārvadātājiem trūkst 92 autobusu vadītāji.

Pēc kompānijā vēstītā, LAP atbalsta nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu, kas paredzētu būtiskus uzlabojumus šoferu atalgojumā un sociālajās garantijās, nosakot minimālo bruto algu mēnesī, definējot, vai un kā tiek apmaksāts laiks, kas pavadīts autobusa vadīšanā, kā arī starpreisu stāvēšanas laiks.

Vienlaikus kompānijā norāda, lai īstenotu nozares ģenerālvienošanos, ir nepieciešama sadarbība un kopīga izpratne ne tikai pārvadātāju starpā, bet arī pašvaldību, nozares arodorganizāciju un atbildīgo valsts institūciju vidū.

Savukārt, runājot pat LAP iespējām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kompānijā min, ka reisu izpildēs Ogres novadā LAP izmanto četrus jaunus "Isuzu Turquoise" autobusus, kas ir pielāgoti personām ar kustību traucējumiem. Gadījumos, kad personai ar kustību traucējumiem ir nepieciešams saņemt pakalpojumu reisā, kurā nav norīkots speciāli pielāgots autobuss vai personai nav zināma informācija par speciāli pielāgota autobusa norīkojumu konkrētā reisa izpildē, šo informāciju iespējams noskaidrot un pieteikt šādu autobusu 36 stundas pirms konkrētā reisa izpildes, piezvanot uz bezmaksas dispečeru dienesta tālruni attiecīgajā reģionā.

AS Liepājas autobusu parks valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns informē, ka kompānijas vadība ir nosūtījusi Ogres pašvaldības priekšsēdētājam atklātu vēstuli, skaidrojot reisu nodrošināšanas kārtību Ogres un Aizkraukles lotē, kā arī aicinot uz konstruktīvu sadarbību labākā iedzīvotāju informēšanā.

Vēstulē LAP aicina Ogres pašvaldību atbalstīt un palīdzēt skaidrot informāciju iedzīvotajiem atbilstoši valdībā apstiprinātajiem noteikumiem, gan attiecībā uz to, kā iedzīvotāji var uzzināt par izmaiņām kustību sarakstos, gan attiecībā uz pasažieru, kuriem ir kustību traucējumi, pārvadāšanu.

Jau ziņots, ka Autotransporta direkcija ir brīdinājusi LAP par iespējamu pirmstermiņa līguma laušanu reģionālajos autobusu maršrutos Ogres un Aizkraukles novados saistībā ar reisu neizpildi.

LAP apgrozījums pagājušajā gadā bija 15,406 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 3,603 miljonus eiro.

Pēc Konkurences padomes 2022.gada 29.marta lēmumā par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu LAP darbībās, uzņēmuma mazākuma akcionārs (34,85%) ir Liepājas pašvaldība, bet 59,83% akciju pieder SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" datiem, pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (33%) ģimenēm.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

VAS "Latvijas pasts" līdz 2026.gada beigām apņemas ieviest jaunu un ilgtspējīgu pasta nodaļu konceptu, lai tās būtu ērti un droši pieejamas ikvienam, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, aģentūru LETA informēja "Latvijas pasta" pārstāvji.

Pasta pārstāvji informē, ka koncepts paredz, ka visās pasta nodaļās būs iespēja pārvietoties un saņemt pasta pakalpojumus ikvienam, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, lai viņi tos varētu saņemt bez citu palīdzības vai ar iespējami mazāku atbalstu.

Tāpat stratēģiskās pārmaiņas ietver gan efektīvu un kvalitatīvu pakalpojumu ieviešanu, gan uzlabojumus sūtījumu piegādēs un klientu apkalpošanā.

Lai situāciju uzlabotu, "Latvijas pasts" konsultēsies ar nevalstiskajām organizācijām, kuru prioritāte ir vides pieejamība. Saskaņā ar vides pieejamības prasībām un vadlīnijām, uzklausot nevalstisko organizāciju ieteikumos, tiks sagatavots rīcības un ieviešanas plāns, lai 2026.gada beigās pieejamības ierobežojumi pasta nodaļās vairs nepastāvētu, vēsta "Latvijas pasta" pārstāvji.

Viduskurzemes pamatskolas - attīstības centra nodibinātais skolēnu mācību uzņēmums "Jaunais amatnieks" kopā ar Rīgas Krēslu fabriku (RKF) uzsāk ergonomisku krēslu TIP ražošanu Latvijas skolām, informē RKF.

Krēsla detaļas izgatavošanā iesaistīti bērni ar garīgās attīstības traucējumiem. Viduskurzemes pamatskolas - attīstības centram ir sava darbnīca kokmateriālu apstrādei un dažādu priekšmetu izgatavošanai un tur arī noritēja bērnu apmācība detaļas izgatavošanā. Apmācību nodrošināja Rīgas Krēslu fabrikas pārstāvis Andris Nīmanis.

Ideja iesaistīt bērnus ar īpašām vajadzībām ergonomisku krēslu ražošanā savulaik radās Viduskurzemes pamatskolas - attīstības centra direktorei Inārai Oļenai. Viņasprāt, šāda sadarbība palīdzētu mainīt sabiedrības uztveri un parādīt, ka bērns ar garīgās attīstības traucējumiem var palīdzēt ar savu darbu radīt ergonomisku vidi saviem vienaudžiem skolās. Turklāt ar šo projektu viņa vēlējās risināt vienlaicīgi divas problēmas - ražojot ergonomiskus krēslus, mazināt skoliozes straujo izplatību Latvijas izglītības iestādēs un nodrošināt absolventu sekmīgu iekļaušanos darba tirgū.

Mutes un deguna aizsegu varēs nelietot persona, kas ir pārslimojusi Covid-19, kā arī pie konkrētiem nosacījumiem apmeklētāji tādos pasākumos, kuros ir fiksētas vai personalizētas sēdvietas, vienlaikus sejas maska turpmāk būt jāvelk arī taksometru pasažieriem un vadītājiem.

To paredz šodien spēkā stājušies grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Veselības ministrijā skaidro, ka nav precīzu pierādījumu, cik noturīga ir imunitāte pēc Covid-19 pārslimošanas, bet aplēses liecinot, ka sešu mēnešu laikā pēc pārslimota Covid-19 atkārtoti inficēties ar jauno koronavīrusu praktiski nav iespējams.

Ņemot vērā minēto, tiek noteikts, ka, ja persona, uzrādot antivielu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātus un izrakstu no pacienta slimības vēstures, var pierādīt, ka ir pārslimojusi Covid-19 pēdējo sešu mēnešu laikā un šo faktu apliecina ārsta izsniegta izziņa, persona var nelietot mutes un deguna aizsegu.

Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests otrdien sāk programmu iedzīvotāju vakcinēšanai pret jauno koronavīrusu.

Aptuveni 70 slimnīcās visā Lielbritānijā cilvēkiem, kas vecāki par 80 gadiem, un veselības aprūpes darbiniekiem tiks injicēta ASV farmācijas giganta "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" izstrādātā vakcīna pret jauno koronavīrusu.

Lielbritānija ir pirmā valsts pasaulē, kas izmantos šo vakcīnu, ko Lielbritānijas zāļu aģentūra apstiprināja pagājušajā nedēļā.

Pirmā, kas saņēma poti, bija 90 gadu vecā Mārgareta Kīnana, kurai injekcija tika veikta Koventrijas Universitātes slimnīcā.

Vakcinēšanās ir brīvprātīga.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks sacīja, ka beidzot redzama gaisma tuneļa galā.

"Mēs atskatīsimies uz šo dienu, V dienu, kā būtisku mirkli mūsu cīņā pret šo briesmīgo slimību," paziņoja ministrs.

Pastiprinoties migrantu vēlmei kļūt «neredzamiem», latviešu valoda Lielbritānijā izskan aizvien retāk, veicot pētījumu, secinājis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

M. Kaprāns 2018.gada sākumā uzsāka pētījumu «Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji», kura ietvaros pētnieks tikās ar vairāk nekā 3000 respondentiem - migrantiem Lielbritānijā no Latvijas un Lietuvas, lai noskaidrotu, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt latviešu dzīvi.

Latvieši vidū valdot sajūta, ka Lielbritānija ir ekonomiski atkarīga no migrantu darbaspēka. Cilvēki jūtas nepieciešami un apzinās, ka tikpat, cik viņi paļaujas uz Lielbritānijas ekonomisko situāciju, tās pilsoņi paļaujas uz migrantiem.

Pētījuma dati liecina, ka 48% latviešu un 57% lietuviešu neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, 44% Latvijas un 48% Lietuvas valstspiederīgo sagaida, ka Brexit varētu veicināt negatīvas sekas viņu ikdienā.

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

«PNB bankas», kuras darbība no augusta vidus ir apturēta, jaunais īpašnieks - gāzes un naftas magnāts, miljardieris Rodžers Tamrazs (Roger Tamraz) - izskatījis vairāku Latvijas banku iegādes iespējas, tostarp piedāvājumu iegādāties «Rietumu banku».

«Sākotnēji nebiju noskatījis tieši šo [»PNB"] banku. Vispirms runāju ar citiem baņķieriem, jo Latvijā diezgan daudzas bankas ir pieejamas pirkšanai. To vidū lielākā bija «Rietumu banka», kuras galvenie akciju turētāji manas pirmās Latvijas vizītes laikā vēlējās to pārdot. Man bija jādodas uz Floridu, taču, kad atgriezos vēlreiz, īpašnieki bija izšķīrušies banku paturēt,» intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» sacījis Tamrazs.

Viņš minējis, ka runājis arī ar citiem baņķieriem, piemēram, no «PrivatBank» un no «Reģionālās investīciju bankas».

Tāpat Tamrazs atzīmējis, ka vienošanās ar Grigoriju Guseļņikovu par «PNB bankas» akciju pārdošanu un cenu sasniegta viegli. «Mūsu pārrunu reizes bija labi ja pusstundu garas. Tikšanās, kuras laikā iegādājos banku, prasīja desmit minūtes. Pirms mēs izšķīrāmies par darījumu, sazinājāmies ar īsziņām,» viņš sacījis.

Šajā rakstā stāstām par to, ka un kāpēc ir ēkas automatizācijas sistēmas ir svarīgas, kam jāpievērš īpaša uzmanība un kā izvēlēties savam īpašumam piemērotāko automatizācijas sistēmu. Mūsuprāt, tehnoloģiju automatizācijai un efektivizācijai nozīme ir daudzkārt pieaugusi tieši šobrīd, kad piedzīvojam teju hiperinflāciju, tostarp energoresursu cenu svārstības.

Kas ir ēku automatizācija?

Pēc Caverion Latvija SIA novērojumiem, tehnisko iekārtu un dažādu vadības sistēmu skaits un veids nekustamajā īpašumā pēdējās desmitgadēs ir pastāvīgi un sistemātiski pieaudzis. Vienkārši definējot - ēkas automatizācija attiecas uz sistēmu, kas kontrolē ēkas tehniskā aprīkojuma darbību. Jau daudzkārt ir pierādījies, ka ēku automatizācija ļauj daudz efektīvāk ēku iekštelpās pārvaldīt klimata apstākļus, drošību un energoefektivitāti kā vienu vienību, un šo funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams uzstādīt desmitiem dažādu sistēmu katras funkcijas atsevišķai vadībai.

Sniedzot ikdienas pakalpojumus Caverion Latvija SIA izgudro, realizē un izmanto ēku automatizāciju, kas ļauj uzraudzīt un vadīt tādas inženiersistēmas kā: apgaismojums, gaisa kondicionēšana, ventilācija, apkure, ūdens apgāde, piekļuves kontrole un apsardze, ugunsgrēka atklāšanas signalizācija un sprinkleri, audio vizualizācijas sistēmas, videonovērošanu un citas.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien pirmajā kampaņas mītiņā pēc Elpaso un Deitonas slaktiņiem aizstāvēja «likumam paklausīgo» pilsoņu tiesības uz šaujamieročiem.

Runājot ļaužu pilnā arēnā Ņūhempšīrā, Tramps sacīja, ka aizstāvēs tiesības uz šaujamieročiem un koncentrēsies uz to, lai šaujamieroči «nebūtu vājprātīgo rokās un to rokās, kas ir garīgi slimi un kuru īpašumā šaujamieročiem nevajadzētu būt».

«Tas nav šaujamierocis, kas nospiež mēlīti, tas ir cilvēks, kas tur šaujamieroci,» skaidroja Tramps. «Mēs vienmēr atbalstīsim tiesības uz pašaizsardzību.»

Prezidents ar šiem spriedumiem nācis klajā pēc nesenajām masu apšaudēm Elpaso un Deitonā, kad 24 stundu laikā tika nošauts 31 cilvēks, no jauna liekot skanēt prasībām par stingrāku kontroli šaujamieroču jomā.

Demokrātu likumdevēji aicina veikt stingrākas potenciālo pircēju pārbaudes un aizliegt atsevišķus triecienšauteņu veidus, kas bieži tiek izmantotas masu apšaudēs.