«RBSSKALS bankrotēja valsts dēļ. Par Nacionālo bibliotēku RBSSKALS nesaņēma piecus miljonus! Protams, var jau formāli teikt – viņiem nepienācās. Bet, ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tas nav normāli! Valsts nebankrotētu, ja viņa tos piecus miljonus samaksātu, firma paliktu tirgū. Tā ir tikai valsts vaina,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka būvuzņēmējs, agrāk būvuzņēmuma PBLC vadītājs Jānis Lancers.

Nu jau viņš gandrīz 10 gadu ir pensijā un nesen klajā nākusi viņa sagatavotā grāmata Latvijas būvniecība 100 gados – apjomīgs un fundamentāls 1600 lappušu darbs trīs biezos sējumos.

Tas arī bija pamudinājums aicināt uz piektdienas sarunu pašu grāmatas autoru. Savulaik J. Lancers bija biežs viesis Dienas Biznesa lappusēs – ar Jāni tikāmies un sazinājāmies daudz un bieži, un viņš nekad neatteica paust savu viedokli un domas par nozares norisēm un problēmām – arī tad, ja šis viedoklis ne visiem bija glaimojošs un tīkams. Lai gan mūsu tikšanās iegansts ir grāmata, arī šoreiz tomēr neiztiekam bez sarunas par būvniecību – gan par nozares pagātni, gan pašreizējām norisēm. Un, lai arī Jānis pats sakās esam no visa tā kā malā pagājis, tomēr atļaušos tam nepiekrist – jautājot un uzklausot atbildes, ir jūtams, ka laikam jau nav tik vienkārši paiet malā no tā, kam veltīta visa dzīve.

SIA Coolored izdod pieaugušo krāsojamo grāmatu Sounds of the City; drīzumā iznāks arī otrā grāmata – Kitchen Stories

«Šī ir grāmata pieaugušajiem,» saka Rīgas pilsētskicēšanas kustības aktīviste un projekta Coolored.art līdzautore Agnese Aljēna. Ideja par cita līmeņa krāsojamo grāmatu pieaugušajiem radusies palielā domubiedru pilsētskicētāju un viņu draugu pulkā. Pirmā grāmata nonāca tirdzniecībā īsi pirms Ziemassvētkiem. Grāmatā ir dažādu valstu mākslinieku darbi – Indonēzijas, Portugāles, Krievijas, Amerikas, Vācijas, Francijas, Ungārijas, Lietuvas, Latvijas un Lietuvas.

Veikalos jau ir daudz krāsojamo grāmatu pieaugušajiem. «Mums bija doma piedāvāt kaut ko atšķirīgu – radīt kopīgu mākslas darbu, kad viens mākslinieks iesāk un otrs pabeidz,» raksturo Agnese. Atšķirīgais no citām pieaugušo krāsojamām grāmatām ir tas, ka šos zīmējumus paredzēts izkrāsot ar ūdenskrāsām, mākslinieki ļauj likt savu parakstu blakus viņu parakstam, un mākslas darbu var ierāmēt un kārt viesistabā pie sienas. Vienlaikus tas nozīmē, ka krāsojamā grāmata ir dārgāka, jo tajā izmantots biezāks papīrs nekā produktos, ko domāts krāsot ar zīmuļiem, un tālāk neko ar tiem nedarīt. Projekta virzītāji ilgi testējuši dažādus papīrus, jo vēlējās, lai var krāsot ne vien ar zīmuļiem, bet arī ar ūdenskrāsām, marķieriem un pludināmajiem flomasteriem.

Grāmatu rakstīšana un to izdošana pasaules tirgū ir ne tikai talantīga cilvēka pašizpausme, bet arī labs naudas gūšanas avots, ja lieta padodas. Vai šāda biznesa niša ir arī Latvijā un kā tajā veicas, Dienas Bizness jautāja grāmatu autoram, publicistam Lato Lapsam.

Vai grāmatu rakstīšanu un izdošanu Latvijā var dēvēt par biznesu?

Es neatklāšu jaunu Ameriku, sakot, ka jebkurā tirgū ir dažādas nišas. Savas nišas meklējums tirgū dažkārt ir samērā ilgstošs process. Ir cilvēki, kam tas padodas ātrāk, ir - kam ilgāk. Nenotiek jau tā, ka cilvēks tikai ar savām priekšzināšanām, ieraugot jaunu tirgu, uzreiz apjēdz, kas tieši un kā tieši viņam nesīs prieku, laimi un labumu, un, sācis darīt, tūdaļ arī gūst kāroto. Pirmkārt, zināšanas un pieredze nāk ar laiku. Otrkārt, arī izpratne par to, ko cilvēks patiesībā vēlas, ar laiku mainās kā viss šajā pasaulē. Es, kad atgriezos no dienesta PSRS armijā, vienkārši meklēju darbu. 1990. gada maijā sāku strādāt laikrakstā Diena, kad pats laikraksts vēl neiznāca. Nezināju jau tobrīd, ko es īsti gribu, vienkārši vajadzēja darba vietu un nopelnīt kaut kādu naudu papildus studijām. Un tādu kā es tur bija daudz – viss reportieru korpuss, kas bija absolūti izcilākais visu laiku ziņu dienests Latvijā. Tikai, ejot gadiem un beigu beigās nonākot līdz aģentūras LETA galvenā redaktora postenim, sāku sev uzdot jautājumus – vai es vēlos vadīt ziņu dienestu un strādāt 12 un 14 stundas dienā, kas ir nepieciešams, ja šādu darbu grib izdarīt kārtīgi, godprātīgi un kvalitatīvi – ne tā, kā to dara pašreizējie, piemēram, tā sauktie sabiedriskie mediji. Tad arī parādās jautājums - vai tu to vēlies, vai tu kļūsti laimīgāks no šāda darba vai tikai strādā citu cilvēku dēļ. Tā arī nonācu pie savas personiskās tirgus nišas – grāmatu rakstīšanas un publicistikas.

Nevajag iet pie Zilākalna Martas – bez šādu gaišreģu padomiem biznesā iespējams daudz ko redzēt un prognozēt pašiem, vajag tikai lasīt pareizo literatūru, uzskata A.C.B. grupas operatīvais vadītājs, biznesa konsultants Armands Sviķis, kurš nesen izdevis grāmatu Matric tīklojums

Tajā teorija ir sakausēta ar personisko pieredzi, klāt piejaucot veselīgu humora devu. Grāmata par biznesa pārvaldības modeli šobrīd ir viena no pārdotākajām Latvijas grāmatnīcās. Šodien A. Sviķis ar Matric tīklojumu iepazīstinās vadītāju konferences EBIT 2018 dalībniekus.

Kas ir Matric tīklojums?

Matric tīklojums ir oriģināls biznesa pārvaldības modelis, kas, pareizi pielietots, nodrošina uzņēmuma efektīvu darbību. Tas ļauj soli pa solim caurskatīt jebkuras organizācijas darbību, identificēt problēmu cēloņus un novērst kļūmes, akcentējot trīs svarīgākos elementus – stratēģiju, procesus un resursus. Šī grāmata ir balstīta personiskajā pieredzē un noderēs ikvienam, kurš apmaldījies uzņēmuma pārvaldībā, vēlas sākt darbību šajā jomā, atrisināt kādu citu sasāpējušu jautājumu vai vienkārši pārliecināties, ka pareizi dara pareizās lietas. Matric tīklojums ir pietiekams pamats, lai pieņemtie lēmumi būtu nekļūdīgi vai vismaz nebūtu muļķīgi, turklāt ne tikai biznesā, bet arī personīgajā dzīvē.

SIA Ziedu enerģija apgrozījums no 21 tūkstoša eiro 2010. gadā ir izaudzis līdz 111,76 tūkstošiem pērn

SIA Ziedu enerģija tirgo Baha ziedu esences, bet uzņēmuma īpašnieces Lauras Tidriķes lielākais lepnums ir grāmatas par šo tematu. «Tā es varu ikvienam interesentam nodot informāciju par šo vienkāršo un dabisko pašpalīdzības metodi. Katru gadu izdodu pa grāmatai, pērn bija divas, bet šogad būs pat trīs. Tulkoju Baha ziedu terapijas pamatlicēja ārsta Edvarda Baha rakstītās grāmatas, viņa līdzgaitnieces veidoto biogrāfiju un rakstu arī pati savas. Man prieks, ka 2012. gadā sarakstīju grāmatu, ko lasītāji uzskata par šīs terapijas «Bībeli»,» saka Laura Tidriķe, SIA Ziedu enerģija īpašniece. Viņa ir izdevusi desmit grāmatas latviešu valodā par Baha ziedu terapiju, viena viņas pašas rakstītā grāmata tulkota arī krievu valodā. Tā arī latviešu valodā esot vislabāk pirktā grāmata. Uzņēmuma pastāvēšanas desmit gados ir pārdoti 12 tūkstoši grāmatu par Baha ziediem. «Protams, tās nav Saplēstās mežģīnes, ko triju mēnešu laikā nopirka desmit tūkstoši lasītāju. Šīs grāmatas ir specifiskas. Manu grāmatu tirāža ir 2000 eksemplāru, jo tajās esošā informācija nenoveco, nemainās,» teic Laura. Katra jaunā grāmata konkrētajā gadā tiek pārdota visvairāk, bet arī iepriekš izdotās tiek stabili pirktas.

Šā gada 8. decembrī klajā tiks laista latviešu autores Zanes Zustas otrā bērnu grāmata par rotaļu pūcīti - «Ucipuci domā ārpus kastes». Stāsta uzdevums ir jaunajai paaudzei iemācīt svarīgu dzīves gudrību - kā mainīt domāšanu, ja nevari mainīt apstākļus.

«Ucipuci domā ārpus kastes» ir grāmata pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Stāsts vēsta par rotaļu pūcīti Ucipuci un ir grāmatas «Ucipuci meklē mājas» sērijas turpinājums. Stāstu vizuāli atdzīvinājusi un ilustrācijas zīmējusi māksliniece Evija Timma – Novika.

Šoreiz Ucipuci piedzīvotie notikumi norisinās mājās, jo pūcīte ir laimīgi atgriezusies pie sava drauga – puisēna Kriša. Kad mājinieki no rīta dodas ikdienas gaitās, Ucipuci paliek viena un netīšām iekrīt kartona kastē, ko tur pēc spēlēšanās atstājis Kriša brālis. Nonākusi piespiedu slazdā – kļūst pikta un bēdīga, bet drīz vien tas kļūst par aizraujošu notikumu, satiekot savdabīgus mājiniekus, par kuriem Ucipuci pat nebija nojautusi. Kastē piedzīvotais pūcītei māca par to, kā mainīt domāšanu, ja nav iespējams mainīt apstākļus, spēt fantazēt, uzdrošināties un pārvarēt bailes no nezināmā.

Lai bērni nedomātu, ka pārtikas produkti rodas veikalu plauktos, Kristīne Jacino sagatavojusi grāmatu sēriju Kur rodas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Bērni ir pieraduši visus produktus redzēt veikala plauktā. Negribu, lai viņi domā, ka viss rodas pats. Bērniem patīk būt gudriem. Es gribu iedrošināt domāt līdzi. Vēlos viņos radīt zinātkāri un interesi noskaidrot līdz galam – lai viņi zina, kā rodas milti un ka tos izmanto gan pankūkās, gan kūkās. Katrā grāmatiņā ir informācija par ar produktu saistītajām profesijām, kā arī receptes, kur šos produktus ikdienā var izmantot,» viņa stāsta.

Visi procesi grāmatās attēloti tā, lai bērniem būtu saprotami un viegli uztverami. Kristīne teic, ka pieaugušie iemācījušies domāt ļoti sarežģīti. Tomēr, lai arī piens ir viens no sarežģītāk ražojamiem produktiem, un tas nebūt nav vienkāršs process, nav pamata baidīties, ka bērni to nesapratīs, un tāpēc par to nerunāt. «Katrs bērns ir pelnījis iegūt zināšanas. Tāpēc mans mērķis ir, lai grāmata ir maksimāli pieejama,» saka Kristīne.

Režisors Ģirts Šolis Liepājas Leļļu teātrī radījis Zanes Zustas bērnu grāmatas "Ucipuci meklē mājas" dramatizējumu.

Bērnu grāmata – rotaļlieta "Ucipuci meklē mājas" dienasgaismu ieraudzīja 2015. gadā. Tā ir Latvijā radīta grāmata pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem - četru produktu apvienojums, kas ietver – grāmatu, leļļu teātri, papīra lelles un zinības. 2017. gadā iznāca arī otrā daļa "Ucipuci domā ārpus kastes". Pagājušā gada aprīlī "Ucipuci meklē mājas" tika izdota arī tādā vērienīgā tirgū kā Ķīna.

Pirmās grāmatas un tagad tapušās izrādes galvenā varone ir rotaļu pūcīte Ucipuci, kura ģimenes ceļojuma laikā ir nozaudējusies Itālijā un piedzīvo aizraujošus brīžus, meklējot ceļu mājup pie sava saimnieka – puisēna Kriša. Izrādes veidotāji to nodēvējuši par pasaulē mīlīgāko šausmenīti.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš grāmatā "Latvijā dzīvot ir interesanti" apkopo savus 25 gadu periodā tapušos rakstus par tautsaimniecību

"Grāmatas mērķis ir pierādīt tās nosaukumā izteikto apgalvojumu. Tā nav par ekonomiku. Neesmu skaitījis, bet varbūt pat vairāk nekā puse rakstu nav par to. Grāmata ir par Latvijas ekonomiku, bet arī politiku, attiecībām ar pasauli, kultūru, dabu, dialektiem un citām lietām," teic P. Strautiņš.

Viņš secina, ka stāsts par ekonomiku galvenokārt nav stāsts par naudu.

Jo ilgāk strādā finanšu sistēmā, jo skeptiskāks P. Strautiņš kļūst par naudas nozīmi un spriež, ka tā ir tikai punktu skaitīšanas sistēma dzīves lielajā spēlē.

"Nauda nav pašvērtība. Tās daudzums rāda, cik labi protam strādāt. IKP pieaugums nenotiek pats no sevis. Dziļākajā būtībā ekonomikas attīstība ir pieredzes, zināšanu, pirkstu veiklības un savstarpējās uzticēšanās pieaugums. Fiziskā kapitāla uzkrāšana drīzāk ir rezultāts, bet nauda – tikai nervu impulsi, kas koordinē procesu," tā ekonomists.

Žurnālists un publicists Lato Lapsa saņēmis ziņas, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3. nodaļā par viņa sarakstīto grāmatu "Hiēnu banda. 1. daļa" ir sākts kriminālprocess Nr. 18100004723 un ka pašlaik tā ietvaros notiek aktīvas "izmeklēšanas" darbības, informē L.Lapsa.

"Man ir patiess gandarījums par to, ka grāmatā „Hiēnu banda” publiskotie fakti un dokumenti ir izrādījušies prokuroru mantijās un policistu mundieros tērptajai hiēnu bandai tik nepatīkami un neciešami, ka ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu. Uz to, cik sāpīga noziedzīgajam astoņkājim ir grāmatas „Hiēnu banda” izdošana un un tajā publicētie fakti un dokumenti saistībā ar maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietas aizkulisēm, jau norādīja decembra vidū Jura Stukāna vadītās LR Prokuratūras un Armanda Ruka vadītās Valsts policijas kopīgi izplatītais paziņojums, kurā tika izteikta asa nepatika par „iejaukšanos izmeklēšanā” (kaut patiesībā lieta jau tiek izskatīta tiesā un nekāda izmeklēšana tajā jau sen nenotiek)," norāda L.Lapsa.

Vatikāna finanses nav apdraudētas, otrdien pavēstīja divi Romas Katoļu baznīcas pāvesta Franciska augsta ranga padomnieki, noliedzot apgalvojumus, kas pausti itāļu žurnālista grāmatā.

«Nav bankrota vai maksātnespējas. Ir tikai nepieciešamība pārskatīt tēriņus,» laikrakstam «Avvenire » sacīja Vatikāna «de facto» centrālās bankas - Apustuliskā Krēsla Patrimonija administrācijas (APSA) - vadītājs bīskaps Nuncio Galantīno.

Džanluidži Nuci publicējis piecas grāmatas, balstoties nopludinātos Vatikāna dokumentos. Jaunākā «Giudizio Universale» ("Pastarā tiesa") Itālijā klajā laista pirmdien.

Kā apgalvots grāmatā, Francisks 2018.gada maijā saņēmis iekšējo ziņojumu, un tajā esot bijis teikts: «Deficīts, kas nomāc Svēto Krēslu, ir sasniedzis satraucošu līmeni, kas var novest pie maksātnespējas.»

Grāmatā arī apgalvots, ka APSA esot slepeni bankas konti un pirmo reizi tās vēsturē 2018.gadā bijis deficīts.

Daru pats un iesaku citiem.

Vēderprieks

Rīgas restorānus man patīk iepazīt no pilsētas viesu skatu punkta, jo tas sniedz iespēju ikdienas ierastajā vidē atklāt arvien jaunas šķautnes un palīdz labāk novērtēt Latvijas unikalitāti. Šī iemesla dēļ ārvalstu kolēģu vai partneru viesošanās Rīgā vienmēr ir sava veida iespēja, kā pārsteigt arī sevi. Aizvadītā gada decembrī Rīgā organizējām plašu Enefit pārstāvju tikšanos ar kolēģiem no Zviedrijas, Somijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Portugāles. Pasākuma ietvaros devāmies apskatīt Rīgu, kā arī ieturējām maltīti Valtera restorānā. Tā bija patīkama pieredze, kas pozitīvi atšķīrās no citkārt standartizētām vakariņām ar kolēģiem, jo ēdieni veidoja stāstu par latviešu tradicionālo virtuvi, kas pasniegta mūsdienīgā restorāna pavāru interpretācijā. Kolēģi gan uzzināja vairāk par mūsu tradicionālajiem ēdieniem, gan arī ieturēja gardas vakariņas. Viesa lomā kolēģus visbiežāk apmeklēju Viļņā, Tallinā un Varšavā. Pērn kopā ar manis vadīto Enefit Lietuva komandu vakariņojām restorānā Sweet Root, kas atrodas Užupē, Viļņā. Jāsaka, tas bija viens no interesantākajiem aizvadītā gada restorānu apmeklējumiem. Izvēlējāmies degustāciju ēdienkarti un, entuziastiska vakara vadītāja atbalstīti, izbaudījām 13 dažādus no Lietuvas laukiem nākušus garšu risinājumus. Var tikai apbrīnot, cik daudz izdomas un radošuma ieguldīts, lai vienkāršu virtuves klasiku pārveidotu pārsteidzošā restorāna šedevrā. Apmeklējot Viļņu, iesaku ieplānot vakaru šī restorāna apmeklēšanai tieši bagātīgās pavāru izdomas dēļ.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Nākusi klajā laikraksta Dienas Bizness karikatūrista un Latvijas senvēstures pētnieka Agra Liepiņa grāmata Senā Latvija.

Grāmatā Senā Latvija apskatāmas 10. – 12. gadsimtā dzīvojušo latgaļu, zemgaļu, kuršu un lībiešu tērpu rekonstrukcijas, pilskalnu un uz tiem uzbūvēto koka piļu atveidojumi, kā arī aprakstīti daži tā laika amati – podnieka un kalēja darbnīca, tirgotāja darba rīki un lielākie tā laika tirdzniecības ceļi.

Grāmatu izdod izdevniecība Zvaigzne ABC un tas ir atkārtots un papildināts izdevums. Pirmoreiz Senā Latvija iznāca 2009. gadā grāmatu sērijas Latvijas mazā enciklopēdija ietvaros. Grāmata tika labi pirkta. Jaunais izdevums papildināts ar nodaļu par dziju krāsošanu senatnē, par krāsas nozīmi apģērba rotāšanā un varas simbolizēšanā. Tāpat jaunajam izdevumam ir greznāks vāks.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) Rīgā, Mūkusalas ielā, tika nozagtas vairākas vērtīgas grāmatas - 1829. gadā izdota Aleksandra Puškina grāmata “Poltava” (oriģinālrakstībā – “Полтава”), 1913. gadā izdota Alekseja Kručjoniha grāmata “Protestēsim“ (“Возропщем”) un nezināmā gadā izdota Alekseja Kručjoniha grāmata “Uzvara par sauli“ (“Побѣда над Солнцем”).

Jāatzīmē, ka A. Puškina grāmatas vērtība Krievijas tirgū varētu būt ap 100 000 eiro.

Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka ar noziegumu, iespējams, saistīts attēlā redzamais vīrietis. Pēc A. Puškina grāmatas zādzības, kas tika izdarīta 23. aprīlī, vīrietis, iespējams, ar sabiedrisko transportu ap pulksten 11.45 devās virzienā uz Vecrīgu.

Valsts policija aicina aplūkot attēlā redzamo vīrieti un atsaukties ikvienu, kurš viņu atpazīst vai zina viņa iespējamo atrašanās vietu! Tāpat aicinām atsaukties iedzīvotājus, kuriem ir informācija par konkrēto grāmatu atrašanās vietu, tostarp, ja tās redzētas pārdošanā! Informēt policiju iespējams, zvanot pa tālruņa numuru 25321551 vai 110.

#Nīderlande nolēmusi atteikties no drukātām telefonu grāmatām. Interneta dēļ tās kļuvušas liekas.

Nīderlande nolēmusi atteikties no drukātām telefonu grāmatām, kas valstī izmantotas gandrīz 140 gadus.

Izdevējs ceturtdien paziņoja, ka interneta dēļ šādas grāmatas kļuvušas liekas.

«Tā ir vienīgā grāmata Nīderlandē, kuru gandrīz visi ir izmantojuši vismaz vienreiz,» radio paziņoja izdevējs Ēriks Vīčers.

Lielākais vairums Nīderlandes iedzīvotāju meklē telefonu numurus telefonu grāmatas interneta izdevumā. Drukātās telefonu grāmatas izmanto vairs tikai neliela grupa gados vecu cilvēku laukos, un viņi šogad tiks apmācīti meklēt internetā, norādīja izdevējs.

Pirmajā Nīderlandes telefonu grāmatā, kas tika izdota 1881.gadā, bija 49 adreses. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados tika drukāti gandrīz septiņi miljoni telefonu grāmatas eksemplāru.

Restorāna "Kest" šefpavārs Māris Jansons kopā ar Vides risinājumu institūtu un Latvijas Dabas fondu radījis dabiskajai pļavai veltītu recepšu grāmatu "Pļava", kurā neparastās receptēs apvienojas pavārmākslas inovācijas un Latvijas dabisko pļavu augi. Katra recepte grāmatā ir stāsts par kādu īpašu, Latvijas dabiskajā pļavā sastopamu augu.

"Veidojot šo grāmatu, ilgi domāju - ko man nozīmē daba. Kļūstot pieaugušam, arvien vairāk liekas, ka dzīvē atgriežas vecās, labās vērtības no bērnības, un es zinu, ka tā ir ne tikai man. Īpaši Latvijai ir raksturīgi tādi augi, kas ir noderīgi gan ārstnieciskiem nolūkiem, gan ir lieliskas ēdiena sastāvdaļas", par grāmatu stāsta šefpavārs Māris Jansons.

VIDEO:Kest Cēsīs - ne visiem pa spalvai 

Pārcelšanās no Rīgas uz Cēsīm šefpavāram Mārim Jansonam devusi iespēju noslīpēt restorānu...

Recepšu grāmatā "Pļava" iekļauti 25 augi, kuri sastopami Latvijas dabiskajās pļavās un kuru unikālās garšas un smaržas īpatnības ļāvušas šefpavāram radīt pavisam jaunas, pat izaicinošas receptes. Grāmatas receptēs izmantoti tādi augi kā gaiļbiksīte (Primula veris), stāvais retējs (Potentilla erecta), ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria), pļavas bitene (Geum rivale) un daudzi citi.

Ar grāmatu tās veidotāji vēlas atgādināt par dabisko pļavu kā vienu no Latvijas dabas dārgumu krātuvēm un identitātes stūrakmeņiem. Dabas daudzveidības ziņā Latvijas dabiskā pļava ir pielīdzināma tropiskajiem mežiem - vienā tās vienā kvadrātmetrā var sastapt līdz pat 50 savvaļas augu sugu. Diemžēl dabiskās pļavas Latvijā jau kļuvušas par izzūdošu dabas vērtību - tās saglabājušās tikai 0,7% Latvijas teritorijas. Lai saglabātu tās arī nākamajām paaudzēm, Vides risinājumu institūts, Latvijas Dabas fonds, pētnieki, lauksaimnieki un uzņēmēji apvienojušies dabisko zālāju atjaunošanas projektā GrassLIFE, kura ietvaros arī tapusi šī grāmata.

Laikā, kad dzīves ritējums notiek lēnāk nekā ierasts, filmu režisors un vairāku grāmatu autors Māris Martinsons, sāk publicēt savu pirmo elektronisko grāmatu "Klusa nakts", atklājot sarežģītas cilvēku attiecības ierobežojošā laika posmā - Ziemassvētkos.

Grāmata pieejama elektroniskā formātā no 3. aprīļa interneta vietnē www.klusanakts.com, kur ik nedēļu autors publicēs nākamo grāmatas nodaļu.

"Ikvienu šī brīža situācija, kas pārņēmusi pasauli, ietekmē atšķirīgi. Man tas ir pārdomu laiks. Laiks, kad ir iespēja apskatīties uz noieto ceļu. Apstāšanās man nozīmē pārskatīt uzrakstītos scenārijus. Gan tos, kas noteikti ieraudzīs dienas gaismu kinoteātros, gan tos, kas jau sen ir nolikti tālākajos pagātnes vai arī nākotnes plauktos. Uz galda ir iesākti romāni, nepabeigti vai arī vienkārši latviešu valodā vēl nepublicēti stāsti. Kā, piemēram, "Klusa nakts"," stāsta M. Martinsons.

Iznācis pirmais latviešu literatūras klasikas darba tulkojums spāņu valodā – Andreja Pumpura eposs «Lāčplēsis», kas ir bilingvāla latviešu-spāņu eposa publikācija, kura papildināta ar komentāriem par eposa kā žanra attīstību un varoņa tēla – Lāčplēša – klātbūtni latviešu kultūrā.

Izdevējs ir Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds.

Eposa tulkotājs Migels Anhels Peress Sančess ir gandarīts par paveikto: «Šis tulkojums ir pirmais latviešu literatūras klasikas darba tulkojums spāņu valodā. Ar tā publikāciju ceru kaut nedaudz līdzsvarot līdz šim valdošo situāciju, ko varētu raksturot šādi: kamēr spāņu valodā rakstošo autoru darbi Baltijas valstīs bauda patiesu cieņu un interesi, spāņu valodā runājošiem lasītājiem un kritiķiem tikpat kā nav zināšanu par latviešu literatūru. Nedomāju, ka šo līdzsvara trūkumu varētu skaidrot ar neproporcionālo lasītāju skaitu katrā valodā vai atšķirīgo laika nogriezni katras literatūras tradīcijā, spāņu tūkstošgadīgajai tradīcijai pretstatot divos simtos gadu mērāmo latviešu literatūras tradīciju, jo pat mazāku nāciju literatūra, kā, piemēram, īslandiešu vai albāņu, pēdējos gados var lepoties ar ievērojamu tulkojumu skaitu spāņu valodā. Te drīzāk varētu norādīt uz vēsturiski veidojušos intereses trūkumu par Baltijas valstu pasauli, par kuru uzzinām tikai 19. gadsimta beigās, pateicoties Anhela Ganiveta (Ángel Ganivet) rakstiem. Mūsdienās tulkojumu skaitu ietekmē arī izdevējdarbības nozares nepārtrauktās svārstības, mēģinot pielāgoties aktuālajām tendencēm. Ja ar šī tulkojuma palīdzību būs izdevies sniegt ieguldījumu abu kultūru savstarpējo attiecību uzlabošanā un palielināt to interesi vienai par otru, tulkojuma autors būs vairāk nekā apmierināts ar panākto.»

Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) regulai par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA — Markets in Crypto-Assets), Eiropas mērogā tiks ieviests vienots kripto nozares regulējums.

Regulas ieviešanu atbalsta absolūtais tirgus dalībnieku vairākums, tostarp arī vadošās kriptoplatformas ir vienas no lielākajām jaunās regulas atbalstītājām.

Viens no regulas galvenajiem mērķiem ir palielināt patērētāju uzticību kriptoaktīviem, stiprinot lietotāju aizsardzību ar regulējumu. Nosakot skaidras prasības visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, jaunais regulējums paaugstinās ierindas kriptovalūtu lietotāju drošību. Jaunais regulējums attieksies gan uz kriptovalūtu emitentiem, gan biržas platformām, gan arī kriptovalūtu maku pakalpojumu sniedzējiem.

Regula paredz, ka kriptoaktīvu emitentiem turpmāk obligāti būs jāsagatavo un jāpublicē tā dēvētā “baltā grāmata”, kurā precīzi būs jāapraksta izmantoto tehnoloģiju standarti, protokoli un funkcijas. Baltās grāmatas publicēšana jau šobrīd nozarē ir visai ierasta prakse, tomēr iepriekš tā bija brīva izvēle – tajā ierakstītais netika pārbaudīts un uzraudzīts. Savukārt pēc regulas stāšanās spēkā par nepatiesas informācijas sniegšanu baltajā grāmatā varēs saukt pie atbildības. Tas gan nozīmē, ka nākotnē tiks veidots ikvienam pieejams un uzticams balto grāmatu reģistrs, kurā esošās informācijas patiesums tiks kontrolēts. Vēl viens solis pretī lietotāju ērtībai būs prasība emitentiem nodrošināt lietotājiem tiesības atkāpties no darījuma noteiktā laika periodā.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Ceļotājs un publicists Gints Barkovskis atkal iemetis sevi ekstremālā situācijā

Guļ nu jau pāris mēnešus tikai dažas stundas diennaktī, lai nepārtrauktu soli pa solim virzīties uz priekšu. Šoreiz gan viņš neairējas kopā ar draugu Kārli Bardeli pāri okeānam, par ko krāšņi izklāstīts gan grāmatā Okeāna saviļņotie. Atklāt sevi no jauna, gan dokumentālā filmā. Viņš gluži vai pēdējiem spēkiem tuvojas mērķim «Ziemeļpolā». Precīzāk – latviešu Ziemeļpolā Zosēnos, vecāku mājās Zanderos, pie krāsns liesmas, pārdabiskā klusumā un mierā pabeidz vēl vienu grāmatu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 25. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kādām personības kvalitātēm jābūt, lai izkustinātu un īstenotu šķietami neiespējamu projektu?

Iesaka Jānis Zvirbulis, restorāna Fish House Brasserie de Luxe šefpavārs

Vēderprieks

Vienmēr, kad dodos uz Franciju, apmeklēju restorānu Daniel & Denise Lionā, kur šefpavārs ir Jozefs Viola (Joseph Viola). Tur var nobaudīt īstu, klasisku Lionas virtuvi, kas ir fantastiska, sniedz patiesas un vērtīgas garšas. Katru reizi, apmeklējot šo restorānu, atklāju kaut ko jaunu un pārsteidzošu. Šī ir vieta, kuru iesaku ikvienam, kurš vēlas pamēģināt patiesu Francijas garšu. Lai gan man patīk ieturēties ārpus mājas, pēdējā laikā tas diemžēl nesanāk tik bieži, pārsvarā – laika trūkuma dēļ, bet, ja rodas iespēja, labprāt to daru. Turklāt parasti eju pie šefpavāra kā pie personības. Latvijā mani favorīti varētu būt divi trīs restorāni. Viens no tiem ir nesen durvis vērušais restorāns Barents, kurā saimnieko šefpavārs Ivans Šmigarevs. Labprāt dodos arī uz šefpavāra Valtera Zirdziņa restorānu. Pie viņiem es varu doties ar pārliecību, ka nobaudīšu labu ēdienu, un šos restorānus parasti iesaku arī saviem viesiem. Man ļoti patīk gatavot arī mājās, bieži aicinu ciemos draugus, brīvdienās gatavojot, kopā pavadām laiku. Gatavot tuviem cilvēkiem ir atpūta un vienlaicīgi arī enerģijas uzņemšana. Ikdienā visbiežāk mājās sanāk gatavot Ragu Bolognese, jo tas ir iemīļots ēdiens manai meitai Elizabetei, tāpēc nākas to taisīt ļoti bieži.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātniskās bibliotēkas Retumu lasītavā, Paula Valdena ielā 5 12. februārī plkst. 15 tiks atklāta izstāde "No baroka līdz...", kas veltīta arhitektūras izglītības 150 gadu jubilejai.

Izstādē varēs iepazīt ne tikai eksponātus, kas saistīti ar arhitektūras izglītības, RTU Arhitektūras fakultātes, tās mācībspēku darbību, bet arī dažādus retus materiālus, kas atklāj Latvijas un Rīgas arhitektūras pašreizējos un jau zudušos vaibstus. Izstādi papildina miniatūro ēku meistara Alfrēda Straumes mājiņu maketi.

Nozīmīga izstādes sadaļa veltīta materiāliem par Rīgas Politehniskās augstskolas (tagad - RTU) Arhitektūras nodaļas dekāniem, mācībspēkiem un absolventiem. Apmeklētāji varēs iepazīties ne tikai ar arhitektu darbiem un publikācijām, bet arī ar rakstiem par viņiem. Tāpat izstādē aplūkojamas grāmatas par arhitektūras vēsturi un stiliem, par projektēšanu, zīmēšanu un citiem ar nozari saistītiem jautājumiem.

Bieži vien aģentūru izstrādātās zīmola grāmatas netiek izmantotas, tāpēc reklāmas nozares pārstāvji izveidojuši interaktīvu tiešsaistes rīku "Corebook".

Uzņēmumu dibinājuši trīs partneri – Aigars Āboltiņš, Jānis Vērzemnieks un Maksims Kušnarevs, kuri kopā strādāja aģentūrā "Digibrand". Savā darbā viņi bija pamanījuši, ka zīmola grāmatas kolēģi sūta cits citam šurpu turpu un beigās neviens vairs nezina, kura ir īstā versija.

"Ideja par "Corebook" datējama ar 2018. gadu, kad sapratām, ka statiskas zīmola grāmatas pdf formātā 70% gadījumu netiek lietotas. Pētījām tirgū esošos zīmolu vadlīniju un failu vadības risinājumus, bet nekas mūs neapmierināja," saka J. Vērzemnieks.

Viņiem šķita, ka būtu loģiski, ka zīmola grāmata ir kā saite, kam var piekļūt visi, kam tai ir pieeja un var būt pārliecināti, ka tā ir aktuālā versija, turklāt to laika gaitā var papildināt un labot. Galarezultāts izskatās kā mājaslapa, bet nav vajadzīgas programmēšanas zināšanas, lai to sagatavotu. "Šāds risinājums der ne tikai statiskām pdf formāta zīmola grāmatām, bet arī vadlīnijām par video, audio un animāciju," skaidro J. Vērzemnieks.