Lidosta parauj līdzi pārējās jomas

Līdz ar lidlauka attīstību rosība sākas arī saistītos biznesos

Tādus secinājumus pērnā gada nogalē izdarīja Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki, Liepājā diskutējot par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību. Kā atzīmē LAD, runa ir par civilās aviācijas lidlaukiem Latvijas reģionos, kas apkalpo nelielu aprūpes areālu un var nodrošināt gan komerciālās, gan vispārējās aviācijas lidojumus, bet ne par Rīgas lidlauku, kura ekspluatants VAS Starptautiskā lidosta Rīga šobrīd ir vienīgā no Latvijas lidostām, kas nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no un uz Latviju.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Līdztekus Rīgas lidlaukam mūsu valstī ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki ‒ Liepājā (faktiski Grobiņas novada Cimdeniekos) un Ventspilī, taču tikai Rīga un Liepāja nodrošina komerciālus ‒ regulārus un neregulārus ‒ pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlaukā tiek apkalpoti vispārējās aviācijas lidojumi un speciālie aviācijas darbi, taču tas nav sertificēts komerciālu lidojumu veikšanai. Latvijā gan ir vēl 11 vispārējās aviācijas lidlauki, tostarp septiņi vispārējās aviācijas helikopteru lidlauki. Tajos pārsvarā apkalpo gaisa pārvadājumus ar helikopteriem un nekomerciālos lidojumus ar vispārējās aviācijas gaisa kuģiem. Tukuma novadā ir rekonstruēts privātais Tukuma lidlauks (bijušais militārais lidlauks), bet pagaidām tas nav sertificēts civilās aviācijas lidojumiem. Tukumā bāzējas Baltijas valstīs vienīgā augstākās pilotāžas grupa Baltic Bees.

Vispārējās aviācijas loma Latvijā nav pietiekami novērtēta gan no transporta savienojamības, gan arī brīvā laika pavadīšanas viedokļa, un tās attīstības potenciāls nav pietiekami izmantots, atzīmē LAD. Faktiski vispārējā aviācija mūsu valstī ir vien dažu aviācijas entuziastu hobijs. Domnīcas ieskatā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, reģionālajai aviācijai vajadzētu būt sabiedrībai pieejamam transporta veidam, nevis bagātu cilvēku nodarbei. Proti, vispārējās aviācijas gaisa kuģus var izmantot transporta pārvadājumiem tur, kur ir nerentabli izmantot lielas ietilpības gaisa kuģus. Šāds risinājums var būt noderīgs biznesa ceļojumiem pie nosacījuma, ka tiek maksimāli samazinātas administratīvās izmaksas, kur viens no būtiskākajiem faktoriem ir lidsabiedrības sertifikācija un sarežģīta drošības pārvaldības sistēma. Diemžēl patlaban Latvijā piemērojamās procedūras uzņēmumam ar pāris mazietilpīgiem gaisa kuģiem ir tādas pašas kā nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic ar 140 vietīgām lidmašīnām. Tādēļ LAD rosina Latvijā ieviest ES tiesību aktos noteiktos atvieglojumus mazo lidsabiedrību sertifikācijai.

Reģionālo lidlauku infrastruktūra tuvākajos gados var kļūt nepieciešama arī dronu aviācijai – gan preču, gan pasažieru pārvadājumiem, lēš domnīca. Tāpat reģionālajiem lidlaukiem ir būtiska nozīme militārās aviācijas funkciju un aviācijas glābšanas darbu nodrošināšanai, līdz ar ko jāmeklē ciešākas sadarbības iespējas ar Aizsardzības ministriju. Piemēram, tā kā militārie gaisa kuģi galvenokārt lidojumus veic nekontrolētajā gaisa telpā un tiem ir svarīga lidojumu drošība, viens no risinājumiem ir finansēt aeronavigācijas informācijas pakalpojumus nekontrolētajā gaisa telpā no valsts militārā budžeta.

Vispārējās aviācijas attīstību Latvijā būtiski kavē finanšu pakalpojumu trūkums vispārējās aviācijas gaisa kuģu iegādei, norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. Proti, mūsu valstī faktiski nedarbojas gaisa kuģu līzinga tirgus, jo līzinga uzņēmumi nav specializējušies šādu pakalpojumu sniegšanā un uzskata tos par pārāk riskantiem. Patlaban gan ir cerības, ka jau drīzumā Latvijas tirgum tiks piesaistīti ārvalstu līzinga uzņēmumi. Tas varētu pavērt iespējas 2‒3 cilvēku grupai, maksājot mēnesī ne vairāk kā 1000 eiro, iegādāties 50‒300 tūkst. eiro vērtu lidaparātu. Cits šķērslis jomas attīstībai ‒ Latvija ir nevienlīdzīgas konkurences situācijā ar citām ES valstīm, kur vispārējās aviācijas pilotu apmācības pakalpojumiem piemērotā PVN likme ir 0%, kamēr pie mums tā ir 21%.

Visu rakstu Lidosta parauj līdzi pārējās jomas lasiet 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!