Pēdējā pusgada laikā inflācijas ietekmē mainās arī apdrošināšanas prēmiju un atlīdzību apmērs. Ceļojumu apdrošināšanas atlīdzības augušas gandrīz trīs reizes. Nesen kļuva skaidrs, cik OCTA Garantijas fondam izmaksās bankrotējušās AAS Balva maksātnespēja, un tas liek pārdomāt apdrošinātājiem uzliktās sociālās funkcijas, intervijā stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Fragments no intervijas
Runājot jau par skaitļiem – apgrozījums, peļņa, apdrošināšanas prēmiju lielumi –, kā noslēdzies 2021. gads, kādas ir šī gada galvenās izmaiņas, raugoties uz 2022. gada pirmo pusgadu?
Kopumā ņemot, izskatās, ka šobrīd apdrošināšanā esam atgriezušies 90. gados. Tādus skaitļus es sen neesmu redzējis! Piemēram, prēmiju pieaugums 2022. gada pirmajā pusē ir 18%, atlīdzību pieaugums ir 32%. Tie ir 90-tie! Dziļāk skatoties, ir vēl trakāk! Piemēram, ceļojumu apdrošināšanas gadījumā pieaugums ir pat reizēs, ne procentos.
Ceļojumu apdrošināšanā 2022. gada pirmajā pusē prēmiju pieaugums ir 93%, bet atlīdzību pieaugums ir 270%. Te jāņem vērā tas, ka cilvēki, neraugoties uz gaidāmo ziemu, metās ceļot no visas sirds, cik vien iespējams. Acīmredzot tāpēc, ka pāris gadus šīs iespējas nav bijis, šajā vasarā ceļojumu bija ļoti daudz. Atlīdzību pusē tās ir gan Covid-19 atskaņas, gan nekārtības aviācijas nozarē, kas šobrīd Eiropā valda. Bieži vien nevar normāli atlidot, lidmašīnas kavējas, tiek atcelti reisi, un tas veido lielu daļu no atlīdzību pieauguma. 2021. gads noslēdzās ar pirmajām atskaņām par cenu pieaugumu dažādās nozarēs. Prēmiju pieaugums bija 6,5% pret 2020. gadu, bet atlīdzību pieaugums – 3%. Tie vēl ir kaut cik saprotami skaitļi, jo sevišķi, ja salīdzinām ar 2022. gada pirmo pusi. Apdrošinātāju peļņa, salīdzinot ar 2020. gadu, tiem, kas ir nodevuši gada pārskatus, pērn ir gājusi mazumā.
Nupat publiski tika apspriesta ideja par viena kilometra ātruma pārsniegšanas kontroli. Pēc būtības stāsts ir par nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Vai tas kaut kā mainīs arī motivāciju apdrošināties laikā?
Pirmkārt, jāteic, ka tā ir tikai iecere. Tā bija ideja, kas parādījās Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā. Tālāk idejai būtu jānonāk pašā Ceļu satiksmes drošības padomē, kas klasiski sanāk divas reizes gadā. Ja nemaldos, drīzumā šāda padomes sēde notiks, un tur tad arī pateiks, vai domnīcā ģenerētā ideja bijusi laba vai tomēr ne visai. Tad sāk kustēties Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas birokrātiskā mašinērija, kas ierosina Administratīvo noteikumu grozījumus. Jautājums jau ir – vai vispār līdz šādiem noteikumiem mēs nonāksim, jo jebkurā posmā ideja var apstāties! Manuprāt, šādas izmaiņas apdrošināšanas jomā neko daudz nemaina, jo fotoradari jau tāpat kontrolē gan OCTA, gan tehnisko apskati. Proti, ātruma pārkāpumi nemazina vai nevairo citu pārkāpumu konstatēšanu, vismaz runājot par automātiskām ierīcēm. Runājot tieši par fotoradariem, būtu nedaudz jāpārdomā kārtība, kas pieļauj, ka kāds, kurš aizmirsis nopirkt OCTA, vienā dienā pamanās parādīties trīs fotoradariem un saņemt trīs atsevišķus sodus par vienu un to pašu pārkāpumu. Vai tas ir pareizi? Manuprāt, to vajadzētu apdomāt, jo mērķis jau ir panākt, lai cilvēks pilda likumu, nevis sodīt pēc iespējas vairāk reižu.
Visu rakstu lasiet 6.septembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
