Visticamāk, eiro šā gada laikā nepazudīs, neņemot vērā parādu krīzi eirozonā, citējot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājas Kristīnes Legardes (Christine Legarde) teikto, vēsta Reuters.

«Vai 2012. gadā mēs pieredzēsim eiro beigas? Es tā nedomāju, jo eiro ir ne vien jauna valūta, bet arī gana noturīga,» norādīja K. Legarde, viesojoties Dienvidāfrikā.

Vienotā valūta eiro tika ieviesta 1999. gadā.

«Problēmas eirozonā pastāv saistībā ar parādu krīzi, kā arī banku sistēmas stabilitāti, tomēr pati eirozonas valūta – eiro, 2012. gadā nepazudīs,» norādīja SVF vadītāja.

Atbildot uz jautājumu, vai 2012. gadā eirozonu pametīs Grieķija, K. Legarde norādīja, ka «eirozonas partneri ir vairākkārt apstiprinājuši savu apņemšanos, un mēs varam to vienīgi atbalstīt». Jau vēstīts, ka Grieķija pašlaik diskutē ar privātajiem kreditoriem par parādu norakstīšanu, kas paredzēta, lai samazinātu kreditoriem piederošo obligāciju nominālo vērtību par 50%. Tādējādi valsts parādsaistības samazināsies par 100 miljardiem eiro. Tāpat jau rakstīts, ka Lielbritānijas Ekonomisko un biznesa pētījumu centra (CEBR) analītiķi ir pārliecināti, ka Grieķija un Itālija no Eiropas kopējās valūtas atteiksies jau šogad.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Legarde brīdinājusi, ka globālajai ekonomika pastāv risks kļūt par «zaudēto desmitgadi», vēsta BBC.

«Pasaules ekonomika ir nokļuvusi bīstamā un neparedzamā stadijā,» K. Legarde norāda, ka parādu krīze Eiropā ir negatīvi ietekmējusi arī globālās ekonomikas perspektīvas. Viņa norādīja, ka pūliņi risināt parādu krīzi ir veduši pareizajā virzienā, tomēr vajadzīgs izdarīt vēl vairāk, lai atjaunotu pārliecību par ekonomikas nākotni.

«Ja mēs nerīkosimies drosmīgi un ja nebūsim vienoti, tad pastāv risks, ka pasaules ekonomika nonāks pie nenoteiktības, finansiālās nestabilitātes un, iespējams, starptautiskā pieprasījuma sabrukuma,» viņa norādīja, piebilstot, ka tādējādi globālajai ekonomikai var rasties risks kļūt par «zaudēto desmitgadi».

Attīstības valstis vēl joprojām veic «daudz konsultāciju» par kandidāta izvirzīšanu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja amatam, ceturtdien norādīja Dienvidāfrikas finanšu ministrs Previns Gordans (Pravin Gordhan), vēsta Reuters.

Attīstības valstis nosauks savu kandidātu SVF vadītāja amatam 10. jūnijā. «Šobrīd notiek daudzas konsultācijas un SVF vadītāja kandidāta izvirzīšana no attīstības valstu puses ir procesā,» norādīja P. Gordans.

Francijas finanšu ministre Kristīna Legarde (Christine Legarde), šī brīža līdere cīņā uz SVF vadītāja amatu, devās vizītē uz Brazīliju. Vizītes laikā viņa solīja veikt reformas, kas sniegtu attīstības valstīm lielāku svaru SVF.

Brazīlijas, lielākās Latīņamerikas ekonomikas, atbalsts K. Legardei viņai sniegtu ievērojamu diplomātisku spēku, turklāt tas palīdzētu samazināt attīstības valstu iebildumus pret to, ka par SVF vadītāju kārtējo reizi kļūtu eiropietis.

Pasaules ekonomikas izaugsme nav pietiekami ātra, tāpēc pastāv draudi ekonomikas pilnīgai atlabšanai pēc krīzes, pavēstīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīna Legarde, vēsta BBC.

Globālas krīzes draudi pastāv vēl joprojām, SVF vadītāja norādīja ASV Federālo rezervju sistēmas sanāksmē.

«Šīs vasaras notikumi ir parādījuši, ka patlaban atrodamies jaunā, bīstamā krīzes fāzē,» viņa pavēstīja. «Ir skaidrs tas, ka pastāv riski jau tā trauslās ekonomikas atlabšanai, tādēļ mums ir jārīkojas tagad,« aicināja K. Legarde.

«Pasaules ekonomika turpina augt, bet tas notiek nepietiekamos apmēros,» SVF vadītāja pauda bažas, norādot, ka patlaban valstis nedrīkst vilcināties, jo trūkst «tādas greznības kā laika». Patlaban attīstītās ekonomikas cīnās, lai padarītu savus parādus «kontrolējumus», bet tajā pašā laikā tās neievieš taupības pasākumus pietiekami ātri, un tas apdraud atlabšanu no krīzes, viņa skaidroja.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pavēstījis par jauniem pasākumiem, lai pasargātu valstis no eirozonas parādu krīzes, vēsta BBC.

Lai pasargātu valstis no recesijas, SVF izstrādājis «Piesardzības un likviditātes līniju» (The Precautionary and Liquidity Line (PLL)). Jaunie aizdošanas mēri aizvietos SVF iepriekšējo aizdevumu iespēju «Piesardzības kredītlīnija» (Precautionary Credit Line). PLL varēs tikt lietota kā «apdrošināšana pret satricinājumiem nākotnē», kā arī, lai risinātu īstermiņa likviditātes vajadzības.

«Reforma uzlabos fonda iespēju radīt finansējumu, lai izvairītos no krīzes,» norādīja SVF vadītāja Kristīne Legarde (Christine Lagarde). «Šis ir viens no soļiem, laik izveidotu efektīvu globālās finansiālās drošības tīklu,» viņa stāstīja.

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Pārējai eirozonai nostājoties pret «viltniekiem» monetārajā savienībā, Grieķija eirozonu pametīs 18. jūnijā, uzreiz pēc 17. jūnijā notiekošajām vēlēšanām, prognozē finanšu pārvaldības kompānijas Integral Asset Management vadītājs Niks Devirsts (Nick Dewhirst), vēsta CNBC.

«Eirozona ir klubs, bet tajā ir arī viltnieki, kas tiek sveikā cauri līdz brīdim, kad visi par to uzzina, un tajā brīdī no viltniekiem ir jāatbrīvojas, jo pretējā gadījumā krāpsies visi. Grieķijai būs labāk, ja tā izstāsies,» norāda N. Devirsts.

Viņš uzskata, ka Grieķijas sabiedrība ir būvēta uz krāpšanās un shēmošanas pamatiem, taču tagad pārējās eirozonas iedzīvotāji prasa Grieķiju atskaitīties.

«Vienkāršs jautājums, kāpēc vācietim ir jāpalielina pensionēšanās vecums no 65 līdz 67 gadiem, lai grieķis varētu doties pensijā 50 gados?! 17. jūnijs ir perfekta izdevība pateikt - «mēs uzvedīsimies labi» vai «mēs turpināsim krāpties»,» tā Devirsts.

Pērnā gada decembrī eirozonas inflācija sasniedza 0,8%, liecina Eurostat apstiprinātie aprēķini. Novembrī inflācija bija 0,9%.

Tādējādi inflācija turas ievērojami zem Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktā mērķa – 2%.

Pagājušās nedēļas sanāksmē ECB vadītājs Mario Dragi pārsteidza investorus ar izteicieniem, ka banka ir gatava rīkoties, ja inflācija samazināsies līdz bīstami zemiem līmeņiem. Savukārt trešdien ECB pārstāvis Īvs Meršs sacījis, ka pastāv risks, ka inflācija tuvāko mēnešu laikā samazināsies, tomēr nepastāv nenovēršami deflācijas draudi, raksta MarketWatch.

Eirozona nav vienīgā pasaules ekonomikas daļa, kuru apdraud zemā inflācija, un Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Legarde brīdinājusi, ka aug deflācijas riski, kas var izrādīties draudoši ekonomikas atveseļošanai.

Grieķijas interneta lietotāji uzsākuši karu Facebook pret Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāju Kristīni Lagardi (Chritine Lagarde), kas apvainojusi grieķus, vēsta ABC-CBN News. Db.lv novēroja, ka pirmdien lapai bija gandrīz 3000 «sekotāju».

K. Lagarde intervijā britu laikrakstam Guardian izteikusies, ka viņa jūt vairāk līdzi nabadzības upuriem Āfrikā nekā grieķiem, kurus skārusi krīze. Viņa norādījusi, ka grieķi ilgstoši izvairījušies no nodokļu nomaksas. Grieķijas finanšu ministrs un sociālistu līderis Evangels Venizels (Evangelos Venizelos) norādīja, ka K. Lagarde ir grieķus apvainojusi.

«Nevienam nav tiesību apkaunot grieķus krīzes laikā, un es to šodien specifiski adresēju SVF vadītājai, kas ar savu apgalvojumu ir apvainojusi grieķu tautu,» norādīja E. Venizels.

Kopš sava skarbā izteikuma K. Legarde jau ir saņēmusi vairāk nekā 10 tūkstošus grieķu vēstuļu, kurās pausta neapmierinātība par viņas izteikumu. Svētdienas pievakarē sociālajā medijā Facebook tika radīta atsevišķa lapa «Greeks are against Lagarde» (Grieķi ir pret Lagardi). Tajā pausts, ka SVF vadītāja nav novērtējusi grieķu ciešanas, kopš valstī veikts algu un pensiju samazinājums.

G8 valstu – Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, ASV, Apvienotās Karalistes, Kanādas un Krievijas – vadītāji šodien Francijā tiekas, lai pārrunātu atbalstu jaunajām arābu valstu demokrātijām, kā arī apspriestu Rietumvalstu un attīstības valstu atšķirīgo redzējumu par Starptatutiskā Valūtas fonda (SVF) nākamo vadītāju, vēsta Reuters.

G8 apspriedīs jautājumus, sākot no pasaules ekonomikas attīstības, turpinot ar karu Lībijā un nemieriem Sīrijā. Samits norisināsies līdz piektdienai, un ir paredzēts, ka lielu daļu sarunu aizņems strīdi par nākamā SVF vadītāja ievēlēšanu.

«Iespējams, ka Kristīne Legarde ir labākā kandidāte SVF vadītāja amatam,» stāstīja Krievijas pilnvarotais pārstāvis Aleksandrs Orlovs, «tomēr pastāv jautājums, vai vienmēr Rietumeiropas pārstāvjiem būtu jāvada šī institūcija, un kāpēc šo pienākumu nevarētu veikt citu, piemēram, BRIC valstu (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidāfrika) pārstāvji,» norādīja A. Orlovs.

Eiropas Savienība ir gatava Ukrainai piedāvāt finansiālo atbalstu vairāku miljardu eiro apmērā, kā arī pagarināt termiņus sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā, raksta Financial Times.

Tiklīdz Ukraina paudīs pārliecinošu gatavību reformām un izveidos leģitīmu valdību procesā, kas balstīts uz demokrātiskiem principiem, Eiropas Savienība būs gatava piedāvāt būtisku finansiālo palīdzību Ukrainai un Ukrainas iedzīvotājiem.

Tā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas, monetāro lietu un eiro jautājumos Olli Rēns, uzstājoties G20 sanāksmes laikā Sidnejā.

Eiropas Savienība ir gatava sadarboties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), lai piedāvātu Ukrainai finansiālo atbalstu 20 miljardu eiro apmērā uz septiņiem gadiem.

SVF gan tikmēr uzsver, ka jebkuram aizdevumam Ukrainai ir jābūt ar stingriem noteikumiem, ieskaitot nacionālās valūtas grivnas devalvāciju, kā arī pakāpenisku enerģijas subsīdiju samazināšanu, kas veicina strauju Ukrainas ārvalstu valūtu rezervju kritumu. Kā norāda SVF, Ukrainas ārvalstu valūtu rezerves samazinās ar tempu 2 miljardi ASV dolāru mēnesī.

Eiropas baņķieri un politiķi ceturtdien atteicās kapitalizēt reģiona bankas un noraidīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izteiktās aplēses, ka Eiropas bankām nepieciešami 200 miljardi eiro lieli uzkrājumi kapitālā, vēsta Reuters.

Sestdien SVF vadītāja Kristīne Legarde norādīja uz obligātu Eiropas banku kapitalizāciju, lai izvairītos no krīzes. SVF un Starptautiskās Grāmatvedības standartu padome (International Accounting Standards Board (IASB)) ir izteikušas bažas par Eiropas banku kapitāla pietiekamību, tomēr Eiropas baņķieri, politiķi un banku asociācijas norāda, ka banku kapitāls ir pietiekams, lai tās tiku galā ar svārstīgo tirgu un parādu krīzi.

Trešdien «Eiropas avots» ziņu aģentūrai Reuters norādīja, ka SVF aplēsis - Eiropas bankas varētu pieredzēt 200 miljardu eiro lielu iztrūkumu savā kapitālā.

J.P. Morgan ir aplēsis, ka Eiropas banku deficīts ir 80 miljardi eiro, Lielbritānijas bankām nepieciešami 25 miljardi eiro, Francijas bankām – 20 miljardi eiro, savukārt Vācijas aizdevējiem – 14 miljardi eiro.

Jau trešo gadu pēc kārtas eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā notiek ekonomikas atlabšana. Tā turpināsies arī nākamgad – tikpat pieticīgā intensitātē kā šogad – lai arī stāvoklis pasaules ekonomikā kļūs arvien sarežģītāks, jaunākajā prognožu pārskatā informē Eiropas Komisija (EK).

Šogad naftas cenu samazināšanās, atbalstošas monetārās politikas un relatīvi zemas eiro ārējās vērtības ietekmē ekonomikas atlabšana ir bijusi noturīga un aptvērusi plašu dalībvalstu loku. Tomēr tā joprojām norit lēni, uzsver eksperti.

Pozitīvo faktoru ietekme mazinās, un vienlaikus rodas jauni sarežģījumi, piemēram, izaugsmes palēnināšanās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs un pasaules tirdzniecībā, kā arī joprojām pastāvošā ģeopolitiskā spriedze. Ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā citu faktoru, piemēram, pieaugošas nodarbinātības un līdz ar to augstāku reālo izmantojamo (pēcnodokļu) ienākumu, labvēlīgāku kreditēšanas noteikumu, parādsaistību apjoma samazinājuma un ieguldījumu apjoma pieauguma ietekmē ekonomikas izaugsme būs pietiekama, lai atsvērtu minētos sarežģījumus. Dažās valstīs izaugsmi papildus balstīs strukturālo reformu pozitīvā ietekme.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Ja eirozonā smagākais periods būs pāri, tad iestāsimies tajā, savukārt ja smagākais periods nebūs pāri, tad neiestāsimies, sacīja finanšu ministrs Andris Vilks.

«Galvenais ir saprast, ka Latvija nekad nestāsies monetārā savienībā, kurā ir neskaidri spēles noteikumi,» šorīt intervijā raidījumam Dienas rīts sacīja Vilks.

Viņa vērtējumā, Latvijai jābūt gatavai iestājai eirozonā, bet «tad redzēsim situāciju».

«Ja eirozonā būs pāri smagākais periods, iestājamies, ja smagākais periods nav pāri, tad neiestājamies,» sacīja finanšu ministrs, atzīmējot, ka tiks vērtēta eirozonas kondīcija un mūsu iespējamās izmaksas.

«Varam neiestāties, ja mums izmaksas ir pārāk lielas vai ir neskaidra situācija,» sacīja finanšu ministrs.

Ministrs atzina, ka, Latvijai esot eirozonā, mūsu valsts reitingos būs krietni labāk novērtēta un mums būtu iespēja lētāk aizņemties. «Redzam Igaunijas likmes un mūsu,» Igaunijas priekšrocības, atrodoties eirozonā, raksturoja Vilks.

«Arī citās valstīs ir diskusija par eiro nākotni, bet praktisku apsvērumu dēļ viņiem nav iespējas patlaban lemt par iestāšanos eirozonā. Neviena cita valsts vienkārši neizpilda Māstrihtas kritērijus,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, atbildot uz iebildi, ka neviena cita valsts pašlaik nepiesakās dalībai eirozonā, kāpēc Latvija ir vienīgā, sacījis Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.

«Citām valstīm iestāties eirozonā tīri tehniski nemaz nav iespējams. Un viņu situācijā spriest par viņu iespējamo dalību eirozonā jau ar 2014. gadu ir tāpat, kā kādam teikt, ka Audi es nepirkšu, izliekoties, ka tā nepatīk, bet patiesībā šīs markas auto nemaz nevar atļauties, jo naudiņa ir tikai priekš žigulīša,» skaidrojis ekonomists.

«Manuprāt, interesanta lieta ir šī: prasām iedzīvotājiem - viņi eiro negrib, prasām uzņēmējiem - lielākā daļa saka, ka vajag. Un tad ir jautājums - kurš zina labāk, kā radīt jaunas darba vietas, palielināt algas utt. Iespējams, ka tie ir uzņēmumu vadītāji. Iedzīvotājiem vajadzētu saviem vadītājiem uzticēties. Protams, jautāt un pārliecināties, bet arī ticēt. Pāreja uz eiro daudzos gadījumos ir speciālistu kompetences jautājums,» uzskata M. Kazāks.

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Eiropas Savienībā šogad ir vērojami ekonomikas izaugsmei labvēlīgi apstākļi. Kā liecina Eiropas Komisijas sagatavotais pētījums Ekonomikas prognoze – 2015. gada pavasaris (Spring 2015 Economic Forecast), šādi īstermiņa faktori stimulē vēl vājo ES ciklisko augšupeju.

Eiropas valstīs vienlaikus var konstatēt vairākus ekonomikai labvēlīgus faktorus. Naftas cenas joprojām ir relatīvi zemas, pasaulē ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, turpinās eiro kursa kritums, un Eiropas Savienībā tiek īstenota labvēlīga ekonomikas politika, liecina šodien medijiem izplatīts paziņojums.

Monetārajā jomā finanšu tirgus ievērojami ietekmē Eiropas Centrālās bankas īstenotā kvantitatīvās stimulēšanas politika, un līdz ar to pazeminās procentu likmes un tiek sagaidītas labākas iespējas saņemt kredītus. Tā kā fiskālajā jomā kopumā ES tiek īstenota neitrāla pieeja – nedz stingra, nedz arī pavisam brīva – arī fiskālā politika būs piemērota izaugsmes vajadzībām. Laika gaitā ir sagaidāmi arī rezultāti no īstenotajām strukturālajām reformām un Investīciju plāna Eiropai.

Somijas prezidents Saule Nīnisto atzinīgi novērtējis Latvijas plānus šogad pievienoties Ziemeļvalstu energobiržai Nord Pool spot, kas nozīmē atvērtu elektroenerģijas tirgu, pēc Latvijas prezidenta Andra Bērziņa vizītes Somijā informē Prezidenta preses dienests.

Latvijas pievienošanās Nord Pool spot biržai nozīmē atvērtu elektroenerģijas tirgu, proti, apmēram 70% no Latvijā patērētās elektroenerģijas tiek pirkta elektroenerģijas tirgū par vienošanās cenu, savukārt par regulētu cenu elektroenerģiju var saņemt mājsaimniecības.

Tāpat abu valstu prezidenti tikšanās laikā apsprieda jautājumu par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, par kuru joprojām tiek gaidīti neatkarīgā Eiropas komisijas pētījuma rezultāti.

Jautājums par šī termināļa vietu joprojām paliek atvērts, tai pašā laikā Latvijai ir iespējas un Latvija var piedāvāt iespējas gāzes uzglabāšanai Inčukalna gāzes krātuvē, uzsvēra A. Bērziņš. Ar šīm iespējām Somijas pusei tiks piedāvāts iepazīties nākotnē gaidāmā Somijas prezidenta vizītes laikā Latvijā.

Daudzi zināmi ekonomisti ir vienisprātis par to, ka eiro ieviešana pirms 13 gadiem eirozonā, kur tagad ir jau 17 valstis ar 331 miljoniem iedzīvotājiem, izrādījies neizdevies vēsturisks eksperiments. Tiesa, daudzi arī tic eiro, tomēr tas nevar saglabāties tādā Eiropas valūtas savienības sastāvā, kā ir tagad.

Uz to DB norāda Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. Apkopojot datus un ekspertu teikto medijiem Vācijā, profesors uzskaita vairākus iemeslus šādiem secinājumiem.

Pēc J.Ofmaņa teiktā, galvenais avots eksperimenta neveiksmēm, pirmkārt, saistīts ar konjunktūras atbalsta un valūtas bāzes atšķirībām. Proti, visām vadošo industriālo pasaules valstu valūtām ir drošs vairāk vai mazāk vienpakāpes konjunktūras atbalsts un valūtas bāze. Piemēram, ASV dolārs stingri balstās uz Amerikas 50 štatu vienpakāpes konjunktūras atbalstu, vai mārcņa - uz 18 Lielbritānijas grāfistēm. Savukārt tas, ko var redzēt šodien eirozonā, ir : svarīgu konjunktūras datu atšķirīgs daudzpakāpju līmenis, kas nav varējis kļūt par tādu pašu uzticamu balstu un bāzi vienotajai valūtai eiro. Pie Māstrihtas normatīva 3%, piemēram, Vācijā valsts budžeta deficīts 2005.gadā bija 3,3% no IKP, tāds pats bija arī 2011.gadā. Tikmēr Grieķijā attiecīgi 4,5% no IKP un 10,5% no IKP. 2005.gadā lielākais deficīts 6% apjomā bija Portugālē, bet budžeta pārpalikums 2,6% apjomā bija Somijai. Tāpat starp valstīm ievērojami atšķiras bezdarba līmenis, vidējais ienākumu līmenis un citi rādītaji, turklāt tie spēcīgi atšķiras no vidējiem eirozonas rādītājiem.

«Zinu, ka Latvija kopumā droši dodas virzienā, lai 2014. gadā iestātos eirozonā. Par to esmu nobažījies, jo domāju, ka eirozonā tomēr nevajadzētu stāties,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.

«Mums tajā iestāties ir bīstami, jo redzu, ka visas tās valstis, kuras bijušas nabadzīgas, līdz iestājās eirozonā, no sākuma piedzīvo tādu kā strauju uzplaukumu, kas bāzēts patēriņa kāpumā. Ieplūst nauda, cilvēki priecīgi, ka var vairāk tērēt, bet šis «uzplaukums» agrāk vai vēlāk beidzas ar krīzi. Cenas pieaug, uzņēmumi zaudē konkurētspēju, un valsts ilgtermiņā ir zaudētāja. Tā ir noticis ar visām nabadzīgajām valstīm, kas ir iestājušās eirozonā. Šobrīd neredzu skaidras atbildes, kā novērst to, ka arī Latvija nebankrotē pēc iestāšanās eirozonā,» skaidrojis ekonomists.

«Es nepiekrītu idejai, ka, tikai ievērojot fiskālo disciplīnu, var saņemt laimes smaidu. Gluži otrādi. Redzu, ka tās valstis, kuras nabadzīgas iestājās eirozonā un ievēroja fiskālo disciplīnu, atrodas dziļā krīzē. Piemēram, Spānija pēc iestāšanās eirozonā samazināja kopējo parādu no 60% līdz 40% no IKP, kas ir būtisks samazinājums. Viņiem bija ļoti minimāli budžeta deficīti un atsevišķos gados budžeti tika veidoti pat ar pārpalikumu, bet tas neglāba viņus no krīzes.