Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) pirmais spriedums par Latvijas tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu: Gan iznīcināt kontrafaktas preces (preces ar apšaubāmu izcelsmi), gan piemērot administratīvo sodu.
Šā gada 12. februārī Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) pasludināja spriedumu par Regulas Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības interpretāciju (lieta C-93/08). Minētais EKT spriedums ir ievērības cienīgs ne vien tāpēc, ka tas ir pirmais spriedums par Latvijas tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu, bet arī tāpēc, ka strīdi saistībā ar kontrafaktu preču ievešanu pēdējos gados ir kļuvuši aktuāli. Latvijā ievesto kontrafakto preču klāsts ir dažāds - automašīnu rezerves daļas, apģērbi, apavi, mobilo telefonu detaļas, parfimērijas preces, šķiltavas, suvenīri un citas preces. Šie gadījumi arī rada strīdus par to, kurš ir atbildīgs par intelektuālo īpašuma tiesību pārkāpumu.
Administratīvā atbildība par muitas procedūru piemērošanu kontrafaktām precēm
Saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksu par muitas režīma piemērošanu kontrafaktām un pirātiskām precēm vai šo preču pagaidu uzglabāšanu persona var tikt administratīvi sodīta. Līdz ar to muitas brokerim, kas kā deklarētājs veic muitas procedūras piemērošanu, cita starpā, ir jāuzņemas risks, ka preces nav kontrafaktas vai pirātiskas.
Latvijas tiesās vairakkārt ir izskatītas lietas, kurās muitas brokeris kā deklarētājs apstrīd lēmumu, saskaņā ar kuru tas saukts pie administratīvas atbildības par muitas režīma piemērošanu kontrafaktām precēm. Viens no šo lietu strīdīgajiem jautājumiem ir muitas brokera kā deklarētāja vaina, kas ir priekšnoteikums personas saukšanai pie administratīvās atbildības.
Muitas brokerim kā deklarētājam nav tādu zināšanu, lai konstatētu, vai preces ir kontrafaktas. Tāpat arī muitas darbiniekam šādas zināšanas nav, bet gadījumā, ja tam rodas aizdomas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, muitas darbinieks ir tiesīgs preces aizturēt, taču atzinumu par to, vai preces ir kontrafaktas īpašā kārtībā sniedz attiecīgās preču zīmes īpašnieks vai tā pārstāvis. Neskatoties uz minēto, tiesa ir atzinusi, ka likums paredz saukt pie administratīvās atbildības tieši to personu, kas pieteikusi preci muitas procedūrai, neizvērtējot to, kas ir preču īpašnieks, nosūtītājs vai saņēmējs un vai minētās personas vispār ir atrodamas.
Deklarētājam ir jānodrošina, lai netiktu deklarētas preces, kas neatbilst pavaddokumentiem, tādējādi, brokerim ir objektīvi jāizvērtē risks attiecībā uz katru deklarēto kravu. Atsaucoties uz EKT praksi, tiesa ir lēmusi, ka deklarētājs nav atbildīgs par muitas iestādē iesniegtajā deklarācijā norādīto ziņu pareizību tikai īpašos apstākļos, kas pēc sava rakstura pielīdzināmi nepārvaramas varas apstākļiem, tas ir tādiem apstākļiem, kas ir ārpus importētāja vai eksportētāja ietekmes un nevar tikt konstatēti, pieliekot vislielākās pūles un rūpību (LR Augstākā tiesas Senāta 2007.gada 10.maija spriedums lietā Nr. SKA-162/2007).
Sekojošais jautājums, izvērtējot administratīvo atbildību, ir par to, vai preču zīmes pārstāvja atzinums ir pietiekams, lai konstatētu, ka preces tiešām ir kontrafaktas un tādējādi personai piemērotu administratīvo atbildību. Ņemot vērā to, ka attiecīgās preču zīmes īpašnieks vai tā pārstāvis vislabāk zina, vai preces ir kontrafaktas vai nē, atzinums uzskatāms par pietiekamu. Persona, kas nepiekrīt preču zīmes pārstāvja atzinumam, ir tiesīga vērsties tiesā civiltiesiskajā kārtībā, pieprasot piedzīt nepamatoti sniegtā atzinuma rezultātā nodarītos zaudējumus.
EKT spriedums
Saskaņā ar lietas faktiem tiesvedībā, kuras ietvaros tika uzdots prejudiciālais jautājums, preču zīmes īpašnieka pārstāvis informēja muitas iestādi, ka preces ir kontrafaktas, pēc kā tika noslēgta vienošanās ar kravas saņēmēju par šo preču iznīcināšanu (Lieta Nr.A2314605). Šāda kārtība ir atbilstoša Regulai Nr. 1383/2003, kas pieļauj vienkāršotu, elastīgu procedūru, saskaņā ar kuru preces, kas pārkāpj intelektuālās īpašuma tiesības, drīkst iznīcināt, iepriekš neuzsākot procedūras, lai noteiktu, vai saskaņā ar tiesību aktiem ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.
Neskatoties uz to, ka minētajā lietā tika panākta vienošanās par aizturēto preču iznīcināšanu, muitas iestāde, pamatojoties uz preču zīmes īpašnieka atzinumu par to, ka preces ir kontrafaktas, atzina, ka deklarētājs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu un to sodīja. Lēmums par soda uzlikšanu tālāk tika apstrīdēts tiesā. LR Augstākā tiesa uzdeva prejudiciālu jautājumu EKT, vai gadījumā, ja intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks ir vienojies ar preču deklarētāju vai īpašnieku par preču iznīcināšanu vai uzsāk sarunas par preču iznīcināšanas iespējām, un muita šīs procedūras ietvaros saņem informāciju, ka preces ir kontrafaktas, tiek izslēgta iespēja piemērot nacionālajās tiesību normās paredzētās sankcijas preču deklarētājam vai īpašniekam.
EKT spriedumā norādīja, ka dalībvalstīm ir tiesības papildus viltoto preču iznīcināšanai vainīgās personas sodīt, jo preču iznīcināšana nav uzskatāma par sodu. Pie šāda secinājuma EKT nonāk, cita starpā konstatējot, ka tādu preču, saistībā ar kurām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, tas ir, viltotu preču, ievešana Kopienas muitas teritorijā ir vispārīgi aizliedzama un dalībvalstis var paredzēt efektīvus, samērīgus un preventīvus sodus.