Ik pa laikam informatīvajā telpā pavīd ziņas par apkrāptiem pircējiem, kas mazumtirdzniecībā vai interneta veikalos iegādājušies viltotas preces, piemēram, slavenus modes zīmolus, elektroniku, un sastapušies ar izteiktām kvalitātes problēmām. Tas, protams, izraisa līdzjūtību, taču daudz lielāku iespaidu atstāj augustā lasītā ziņa, ka pērn muitnieki uz Eiropas Savienības (ES) robežām aizturējuši viltotas preces miljards eiro vērtībā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas gada ziņojumu par muitas pasākumiem, kas veikti intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai, ES muitas darbinieki 2012. gadā ir aizturējuši gandrīz 40 miljonus produktus, par kuriem radušās aizdomas, ka tie ražoti, pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības. Pavisam šokējošu iespaidu uz mani atstāja informācija, ko saņēmu Apvienoto Nāciju Eiropas ekonomiskās komisijas (UNECE) kvalitātes infrastruktūras konferences ietvaros.
Saskaņā ar Starptautiskās pretviltojumu koalīcijas (IACC) datiem, pasaules tirdzniecībā viltotu produktu apjoms ir pieaudzis no 5 miljardiem ASV dolāru 1982.gadā līdz aptuveni 600 miljardiem ASV dolāru pašlaik. Tas veido 5-7% no visas globālās tirdzniecības apjoma.
Daudzas viltotas preces, kas ienāk tirgū, rada tiešus draudus lietotāju drošībai un veselībai. Turklāt nedrošas vai neuzticamas viltotas preces var negatīvi ietekmēt tirgus uztveri par legāliem oriģinālproduktiem, tādējādi samazinot šo produktu pārdošanu, bojāt oriģinālpreču ražotāju vai pat visas nozares reputāciju. Vislielākie ieguvēji šajā nelikumīgajā biznesā ir organizētajā noziedzībā iesaistītās personas. Nelegālie tirgus dalībnieki un tirgotāji nodokļus nemaksā, tātad vairāk jāmaksā pārējiem, lai šo iztrūkumu kompensētu. Atdarinājumu tirgotāji grauj likumīgo uzņēmējdarbību un kavē inovāciju attīstību.
Kā uzskata ASV muitas departamenta pārstāvis Roberts Kreins (no angļu - Robert Crane), lai samazinātu iespēju kļūt par viltotāju mērķi, katrai nopietnai kompānijai jārada formāla zīmola aizsardzības programma, kurā jāparedz iespējamie riski, kā arī jāparedz veicamās darbības šo risku novēršanā.
Atsaucoties uz iepriekš minēto avotu, viltotājus piesaista :
- augsta apgrozījuma , zemu cenu produkti,
- plaši pieprasīti produkti,
- produkti, kuriem ir ievērojama tirgus daļa,
- luksus preces,
- produkti, kuros nav iestrādāta aizsardzība pret viltojumiem,
- kompleksas un vāji kontrolētas piegādes ķēdes,
- izejmateriāli un preču komponenti, kurus uzņēmēji iegādājas balstoties tikai uz zemāko cenu,
- interneta tirdzniecība.
Man sevišķi interesants šķiet aspekts, ka nekvalitatīvas iepirkumu daļas darbības rezultātā, izvēloties piegādātāju tikai pēc zemākās cenas kritērija, pats zīmola produkts var saturēt viltotas sastāvdaļas, kā rezultātā tas neatbilst sludinātajai vērtībai. Lai to novērstu, kompāniju iepirkuma departamentiem nepieciešams ieviest procedūras, kas izslēdz viltotu komponenšu piegādi, kā arī dibināt uz savstarpēju sadarbību balstītas attiecības ar piegādātājiem. Tas ļauj būt drošiem par komponentu un izejmateriālu atbilstību. Neparasti zema komponentes cena var būt rādītājs, ka komponente ir viltota.
Varētu rasties jautājums – kāpēc es rakstu par šo problēmu? Latvijā un Eiropā ir labi apmācīti muitnieki – lai viņi arī izķer viltotās preces un identificē viltotājus. Primitīvajos gadījumos tas tā arī notiek. Tomēr, lai samazinātu viltojumus (atdarinājumus), sarežģītākos gadījumos ir vajadzīga cieša sadarbība starp visām ieinteresētajām pusēm: ražotājiem, tirgus uzraudzības iestādēm, atbilstības novērtēšanas institūcijām, Nacionālo akreditācijas institūciju, kas garantē atbilstības novērtēšanas institūciju veiktspēju, Nacionālo metroloģijas institūciju, kas nodrošina mērījumu vienotību valstī, kā arī Nacionālo standartizācijas institūciju, kas sekmē legālu standartu izplatību un stimulē standartizācijas procesus. Spēcīga un sakārtota kvalitātes infrastruktūra apgrūtinās viltojumu un atdarinājumu ienākšanu tirgū.
Duļķainā ūdenī viltotājiem vieglāka dzīve.