Interese par viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm šobrīd ir augsta, un paredzams, ka tā saglabāsies augsta vēl pāris mēnešus pēc gadumijas.
«Kopējais pieprasījums pēc viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm ir diezgan liels – esam noslēguši līgumus un veikuši piegādes bankām, arī tirgotāji un mazie uzņēmumi aktīvi iepērk naudas pārbaudes un skaitīšanas ierīces,» saka Māris Lūks, Hansab valdes priekšsēdētājs. Lielākie tirgotāji un bankas par viltotiem eiro sāka domāt jau vasarā, bet tagad pieaug interese arī no mazajiem uzņēmumiem. Igaunijas pieredze liecinot, ka augsts pieprasījums pēc viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm turpināsies līdz martam. Pieprasījums pēc viltotas naudas atpazīšanas ierīcēm jau vairākus mēnešus aug, piekrīt arī Miks Ozoliņš, cekulentas.lv projektu vadītājs. Ņemot vērā, ka cilvēkiem ir tendence visu atlikt un darīt pēdējā brīdī, viņš paredz, ka pēc 1. janvāra pieprasījums būšot vēl vismaz divreiz lielāks.
«Aug ne tikai pieprasījums pēc atpazīšanas ierīcēm, bet arī pēc tādām naudas apstrādes iekārtām kā banknošu skaitītāji, monētu skaitītāji, cenu marķēšanas iekārtas u.c.,» teic M. Ozoliņš. Šobrīd visaktīvāk par viltojumu atpazīšanas ierīcēm interesējoties lielie tirgus spēlētāji – veikalu ķēdes, bankas, valūtas maiņas punkti un valsts institūcijas. Mazie tirgotāji un uzņēmumi, kas strādā ar skaidras naudas plūsmu, interesi izrāda mazāk. Tas noteikti ir skaidrojams ar zināšanu un resursutrūkumu, spriež M. Ozoliņš.
Nomu neizvēlas
Investīcijas viltotas naudas atpazīšanas ierīcēs tiešā veidā ir atkarīgas no uzņēmuma lieluma un specifikas – cik daudzi darbinieki strādā ar skaidru naudu utt. Piemēram, salīdzinoši neliels eiro detektors EuroSure maksājot 60 latus, un Hansab pārdevis vairākus tūkstošus šādu ierīču. Var gadīties, ka uzņēmējs ir aprēķinājis, ka iespējamie zaudējumi no viltotas naudas būs mazāki nekā ieguldījumi atpazīšanas ierīcēs, tāpēc ne visi iegādājas šādas ierīces.
Hansab bija paredzējis, ka varētu būt pieprasījums pēc viltotas naudas pārbaudes ierīču nomas, bet šīs prognozes nav piepiepildījušās, uzņēmēji izvēlas iegādāties šīs ierīces uzreiz, nevis nomāt. M. Lūks pieļauj, ka zināmā mērā tas saistīts ar to, ka uzņēmējiem ir kredīti un dažādi līzinga maksājumi un viņi nevēlas kārtējo ikmēneša maksājumu. Tikpat labi tas varētu būt saistīts arī ar mentalitāti – mūsu cilvēki priekšroku dod pirkšanai, nevis nomai.
Arī cekulentas.lv šo ierīču noma nav aktuāla. «Par viltotas naudas atpazīšanas ierīču nomu neviens nav interesējies. Šo ierīču cenas nav tik augstas, lai noma būtu rentabla. Es zinu, ka Latvijā ir viens vai divi uzņēmumi, kas piedāvā nomu, bet nedomāju, ka tas ir pieprasīts pakalpojums. Nomas cena varētu būt vismaz desmit latu mēnesī, un par šo summu jau var nopirkt ultravioletās gaismas valūtas detektoru,» saka M. Ozoliņš.
Baidās, ka neatpazīs
Ņemot vērā statistikas datus par naudas viltošanas apmēriem Eiropā, igauņi bijuši bažīgi, gatavi ļaunākajam scenārijam. M. Lūka rīcībā esošā informācija liecina, ka viltotu eiro īpatsvars pieauga par 7%. «Tas nav daudz un tas nav maz – tas ir ievērības cienīgs rādītājs, lai mēģinātu pasargāties,» viņš saka.
Šī gada sākumā Hansab veica pētījumu Latvijā – aptaujāti gandrīz 1000 cilvēku; 49% respondentu baidoties, ka nespēs atpazīt viltojumus, un 56 % nezinot, kā rīkoties, atklājot viltojumu.
Izmantos nezināšanu
Latvijas latiem viltojumu iespējamība esot aptuveni 0,002%, norāda M. Ozoliņš. Saistībā ar to, ka eiro tiek lietots daudzās pasaules vietās, to viltojumu iespējamība ir augstāka. «Ļoti svarīgi ir arī tas, ka mēs vēl nebūsim tik ātri pieraduši un iepazinuši eiro valūtas drošības pazīmes, tāpēc viltojumu «autori» to noteikti izmantos,» viņš uzsver.
#1/7
#2/7
#3/7
#4/7
#5/7
M. Lūks
#6/7
#7/7
M. Lūks
