Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien publiskoja jauno 100 un 200 eiro banknošu attēlus.

Jaunās banknotes nonāks apgrozībā 2019. gada 28. maijā. Jau ir izlaistas 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes, un 100 un 200 eiro banknotes ir pēdējās divas Eiropas sērijas banknotes. Tas nozīmē, ka šī sērija ir pabeigta.

Jaunajās 100 un 200 eiro banknotēs izmantoti jauni un inovatīvi pretviltošanas elementi. Tāpat kā pārējo nominālvērtību banknotes, arī jaunās banknotes viegli pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot.

Pavadoņhologrammā sudrabotās joslas augšmalā redzami mazi euro simboli €, kas riņķo apkārt nominālvērtības skaitlim un kļūst skaidrāk saskatāmi tiešā gaismā. Sudrabotajā joslā redzams arī Eiropas portrets, arhitektūras elementu attēlojums un liels eiro simbols €. Uz jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm redzams arī uzlabots smaragdzaļš skaitlis. Lai gan smaragdzaļais skaitlis izmantots arī uz visām parējām Eiropas sērijas banknotēm, tā uzlabotajā versijā euro simboli € redzami arī uz skaitļa.

Vairums eirozonas dalībvalstu nākamajā mēnesī pārtrauks laist apgrozībā 500 eiro banknotes saistībā ar bažām, ka tās bieži tiek izmantotas nelegālos skaidras naudas darījumos.

«No 2019.gada 27.janvāra 17 no 19 eirozonas nacionālajām centrālajām bankām vairs neemitēs 500 eiro banknotes,» norādīja Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

Taču Austrija un Vācija turpinās šo banknošu drukāšanu līdz 26.aprīlim, tādējādi cenšoties nodrošināt netraucētu pāreju un saistībā ar loģistikas iemesliem, skaidroja ECB.

Tāpat bankā uzsvēra, ka apgrozībā esošās šī nomināla banknotes joprojām būs likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc tam, kad tiks pārtraukta jaunu banknošu laišana apgrozībā.

Arī Latvijas Bankā norādīja, ka iedzīvotājiem nav jādodas mainīt 500 eiro banknotes. «Cilvēkiem un uzņēmējiem būtiski zināt, ka nekur nav jādodas, 500 eiro banknotes nav jāmaina, tās nezaudēs savu vērtību. Arī pēc tam, kad tiks pārtraukta šī nomināla eiro banknošu drukāšana un emisija, tās saglabās likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, tās varēs izmantot uzkrājumiem un norēķinos. Nākotnē, ja tiks nolemts no šo banknošu izmantošanas apgrozībā atteikties, tās nezaudēs savu vērtību un tās mūžīgi, līdzīgi kā latus pret eiro, varēs apmainīt pret citu nominālu eiro naudas zīmēm,» pauda Latvijas Bankā.

2018. gada 1. pusgadā Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 823 viltojumiem (708 banknotēm un 115 monētām), informē centrālās bankas pārstāvji.

Salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, nedaudz pieaudzis viltoto banknošu skaits (tad tika atklātas 656 viltotas banknotes), bet samazinājies viltoto monētu skaits (2017. gada 1. pusgadā to skaits bija 140). Viltojumu nodarītie finanšu zaudējumi nedaudz pieauguši – viltoto naudaszīmju kopējā vērtība 2017. gada 1. pusgadā bija 32 109 eiro, bet šā gada pirmajos 6 mēnešos – 40 553 eiro.

Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 75%), viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes.

Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eiro zonā kopumā 2018. gada 1. pusgadā konstatēts 301 tūkstotis viltotu banknošu (2017. gada 1. pusgadā 331 tūkstotis viltotu banknošu).

Eiropas Centrālā banka 17. septembrī paziņos par jauno 100 un 200 eiro banknošu izskatu, informē ECB.

Jaunās 100 un 200 eiro banknotes noslēgs Eiropas sērijas banknošu ieviešanu eiro zonā. Jauno banknošu ieviešana tiek veikta laicīgi un ir rūpīgi pārdomāta. Jaunās 100 un 200 eiro banknotes papildinās mums Latvijā un eiro zonā jau ierastās 5, 10, 20 un 50 eiro nominālu banknotes ar atjaunotu dizainu un uzlabotām drošības pazīmēm.

Uzņēmējiem tiks dots pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos jaunās banknotes laišanai apgrozībā (par apgrozībā nonākšanas laiku uzzināsim pēc mēneša, tāpat kā par jauno banknošu dizainu un drošības elementiem). Vienlaikus ierasts, ka Latvijas Banka aicina neatlikt naudas apstrādes iekārtu pielāgošanu uz pēdējo brīdi. Iepriekšējo Eiropas sērijas banknošu ieviešana notika raiti un bez lieliem sarežģījumiem, tomēr priekšdarbus nepieciešams veikt laicīgi, lai nerastos problēmas ar naudas apstrādes iekārtām un klientu apkalpošanu.

2018. gada 2. pusgadā no apgrozības tika izņemts apmēram 262 000 viltotu eiro banknošu – par 13% mazāk salīdzinājumā ar 2018. gada 1. pusgadu un par 27.8% mazāk nekā 2017. gada 2. pusgadā, liecina Eiropas Centrālās bankas dati.

Iespēja saņemt viltotu banknoti patiešām ir ļoti maza, jo viltojumu skaits joprojām ir ļoti neliels salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu, kas kopš to ieviešanas nemitīgi pieaudzis straujākā tempā nekā IKP, skaidro ECB.

2018. gadā apgrozībā esošo eiro banknošu skaits un vērtība pieauga attiecīgi par aptuveni 4% un 3,7%. Pašlaik apgrozībā ir vairāk nekā 22 miljardi eiro banknošu, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 1,2 triljoni eiro.

Joprojām visbiežāk tika viltotas 20 eiro un 50 eiro banknotes. Kopā šo banknošu viltojumi veidoja vairāk nekā 80% no visiem viltojumiem.

Vairums (96,7%) viltojumu atklāts eiro zonas valstīs. Pārējie bija sadalīti starp ārpus eiro zonas esošajām ES dalībvalstīm (2,2%) un citiem pasaules reģioniem (1,1%).

Šā gada pirmajos 6 mēnešos Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 640 eiro naudaszīmju viltojumiem (477 banknotēm un 163 monētām), informē centrālā banka.

Salīdzinot ar 2018. gada 1. pusgadu, viltojumu skaits samazinājies par 22% (tad tika konstatētas 708 viltotas banknotes un 116 viltotas monētas), savukārt nodarītie finanšu zaudējumi samazinājušies par 20% (attiecīgi 40.5 tūkstošu eiro zaudējumi 2018. gada 1. pusgadā un 32.3 tūkstošu eiro zaudējumi 2019. gada 1. pusgadā).

Vērtējot naudas viltojumu datus eiro zonas mērogā, Latvija tradicionāli ir starp tām eirozonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz 1 iedzīvotāju. Turklāt turpinās tendence viltojumu skaitam samazināties – 2018. gadā kopumā atklāto viltojumu skaits Latvijā samazinājās par 24%, bet nodarītie finanšu zaudējumi – par 14%.

Latvijā 2017. gads viltojumu ziņā ir vērtējams kā stabils, Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 1749 viltojumiem (1462 banknotēm un 287 monētām), stāsta Latvijas Bankas naudas laboratorijas vadītājs Aleksandrs Antiņš.

Salīdzinot ar 2016. gadu, atklāto viltojumu summa ir samazinājusies par 5% (75,4 tūkstoši eiro salīdzinājumā ar 79,4 tūkstošiem eiro 2016. gadā), bet ekspertīzei saņemto viltojumu skaits pieaudzis par 11%, kas ir nenozīmīgi pret kopējo naudas zīmju apjomu apgrozībā un arī pret iepriekšējo gadu.

Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 60%) un 20 eiro banknotes (ap 20% no kopējā saņemto viltojumu skaita). Iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtiski zināt, ka viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes, kuras ar 2017. gada pavasari pakāpeniski nomaina otrās jeb Eiropas sērijas 50 eiro banknotes.

2016. gadā kopumā Latvijā pārbaudei nosūtītas un par viltotām atzītas 1577 naudas zīmes, t.sk. 300 monētas un 1277 banknotes. 2015. gadā Latvijā tika konstatētas 1483 viltotas naudas zīmes, t.sk. 353 monētas un 1130 banknotes.

No otrdienas, 28. maija, apgrozībā nonāks jaunās Eiropas sērijas banknotes - 100 eiro un 200 eiro, tā noslēdzot vērienīgo modernāka dizaina un drošāku banknošu ieviešanu, kas tika uzsākta vēl pirms Latvijas pievienošanās eiro zonai - 2013. gadā, apgrozībā laižot jauno 5 eiro banknoti, informē Latvijas Bankā.

Db.lv jau vēstīja, ka jaunās 100 eiro un 200 eiro banknotes papildinās Latvijā un citur eiro zonā jau ierastās 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes ar atjaunotu dizainu un uzlabotiem pretviltošanas elementiem.

Eiropas sērijas banknotes nodrošina labāku aizsardzību pret viltošanu, jo veikti banknošu drošības uzlabojumi. 100 eiro un 200 eiro banknotēm ir tādi paši pretviltošanas elementi kā 50 eiro banknotei, piemēram, portrets ūdenszīmē un hologrammā, kā arī jauni un uzlaboti elementi, kas padara tās grūtāk viltojamas, bet ir viegli pārbaudāmi.

Eiropas Centrālā banka (ECB) plāno izstrādāt jaunu eiro banknošu dizainu, šajā procesā sadarbojoties ar Eiropas iedzīvotājiem, informēja ECB pārstāvji.

Gaidāms, ka galīgais lēmums tiks pieņemts 2024.gadā.

Jaunā dizaina izstrādes process sāksies ar mērķa grupu izveidi, kuru uzdevums būs apkopot eirozonas iedzīvotāju viedokļus par nākotnes eiro banknošu iespējamajiem dizaina motīviem. Pēc tam dizaina motīvu konsultatīvā grupa, kuras sastāvā būs viens eksperts no katras eirozonas valsts, iesniegs izvēlēto jauno dizaina motīvu sarakstu ECB Padomei.

Pamatojoties uz eirozonas nacionālo centrālo banku ieteikumiem, ECB jau izraudzījusies konsultatīvās grupas locekļus. Tie pārstāv dažādas jomas, piemēram, vēsturi, dabas un sociālās zinātnes, vizuālo mākslu un tehnoloģijas.

Pašreizējā eiro banknošu dizaina pamatā ir laikmetu un stilu motīvi, kas atainoti, izmantojot logus, durvis un tiltus. "Eiro banknotes turpinās pastāvēt. Tās ir taustāms un redzams Eiropas kopības simbols, īpaši krīzes laikos, un pēc tām joprojām ir liels pieprasījums. Pēc 20 gadiem pienācis laiks pārskatīt mūsu banknošu izskatu, lai padarītu tās saistošākas visu vecumu un dzīves gājumu eiropiešiem," norāda ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā (ES), aģentūrai LETA atzina Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Viņš norādīja, ka Latvija jau tradicionāli ir starp tām eirozonas valstīm - kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju un Lietuvu -, kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

Ir pagājis gads, kopš Latvijas Bankā darbu uzsāka vienotais naudas pārbaudes centrs. Ja iepriekš naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās, tagad visa aizdomīgā nauda nonāk Latvijas Bankas naudas laboratorijā, kur tiek veiktas visas eiro un citu valūtu banknošu un monētu ar viltojumu pazīmēm pārbaudes.

«Šo 12 mēnešu laikā ir izdevies būtiski samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstīm pēc savlaicīguma, kādā tiek pārbaudītas iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegtās aizdomīgās naudas zīmes. Pašlaik iesniegtās naudas zīmes Latvijas Bankas naudas laboratorijā tiek pārbaudītas caurmērā mazāk nekā divu nedēļu laikā. Pirms pārmaiņām naudas ekspertīzes termiņš bija no viena līdz pusotram mēnesim,» atzina Tauriņš.

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā 8.septembrī sešiem vīriešiem par 3,5 miljonu ASV dolāru viltošanu piesprieda reālus cietumsodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Lietā apsūdzēts Aleksandrs Fomičevs, Viktors Ždanovičs, Normunds Juška, Ilmārs Krieviņš, Māris Popovs un Sergejs Jakovļevs.

Fomičevam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem. Ždanovičam cietumsods uz pieciem gadiem. Juškam un Jakovļevam cietumsods uz četriem gadiem, bet Krieviņam un Popovam cietumsods uz trīs gadiem.

Visiem apsūdzētajiem piespriesta arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu.

Prokurors un apsūdzētie, kā arī cietušā pārstāvis desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas rakstveidā var iesniegt lūgumu par pilna sprieduma sastādīšanu. Ja tiek sastādīts pilns spriedums, to var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas.

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Kosmētikas un higiēnas preču, medikamentu un rotaļlietu viltojumu aprite Latvijā veido 33 miljonu eiro zaudējumus oriģinālo preču ražotājiem, kā arī var radīt bīstamas un neatgriezeniskas sekas cilvēku veselībai un drošībai.

Turklāt šādu viltotu preču aprite ar katru gadu palielinās, secināts dažādu valsts iestāžu apkopotajā informācijā par viltojumu apjomu Latvijā.

Lai informētu sabiedrību par sekām, kādas var rasties, iegādājoties viltotas preces, Patentu valde atklājusi informatīvu kampaņu "Viltotā realitāte… joprojām realitāte", kas rīkota sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvaldi, Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi (ENAP).

"Cilvēki mēdz izvēlēties lētākas preces, nerēķinoties ar riskiem, ka tās var kaitēt gan pašu, gan tuvinieku veselībai," saka Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Vairāk nekā 6 no 10 (63 %) konfiscētajiem viltojumiem ir atklāti mazajos sūtījumos – izmantojot pasta vai kurjerpasta pakalpojumus, atklāj ES Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākā pētījuma dati.

EUIPO un OECD pētījumā tiek analizēta mazo pasta sūtījumu ļaunprātīga izmantošana viltotu un pirātisku preču tirdzniecībā, aplūkojot kurjerpasta un pasta pakalpojumu darbības tiesiskos un ekonomiskos aspektus.

Aizturētajos pasta sūtījumos tiek atklātas tādas preču kategorijas, kā, piemēram, apavi (84 %), optiskie līdzekļi (77 %), informācijas un sakaru tehnoloģiju (IKT) ierīces (66 %) un aksesuāri (63 %) – tai skaitā viltoti rokaspulksteņi un juvelierizstrādājumi, ādas izstrādājumi un rokassomas.

Viltotu preču sūtījumi nāk galvenokārt no Ķīnas (Honkongas), Indijas, Singapūras, Taizemes un Turcijas. Ķīna, Indija un Taizeme ir atzītas par potenciālām viltotu un pirātisku preču ražotājvalstīm, savukārt Honkonga un Singapūra ir galvenie tranzīta punkti.

Valsts policija pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par viltotu 100 ASV dolāru banknošu izgatavošanu, glabāšanu un izplatīšanu, kopumā veidojot 3,5 miljonus, kas bijis līdz šim lielākais konstatētais viltotas naudas daudzums Latvijā. Aizturētā noziedzīgā grupa sešu personu sastāvā viltotos ASV dolārus izplatījusi ne tikai Latvijā, bet arī Anglijā un ASV.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sadarbībā ar partneriem no ASV slepenā dienesta, atklāja noziedzīgu grupējumu, kas Rīgā kāda tipogrāfijas uzņēmuma telpās nodarbojusies ar naudas viltošanu, glabāšanu un izplatīšanu lielā apmērā starptautiskā līmenī. Tagad izmeklēšana kriminālprocesā pabeigta un nosūtīta prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Valsts policijai pirmie aizmetņi par viltotu 100 ASV dolāru naudas zīmju izplatīšanu radās 2014.gada septembrī un 2016.gada aprīlī Rīgā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde par šādām darbībām aizturēja vairākas personas. Izmeklēšanas gaitā, sadarbībā ar partneriem no ASV slepenā dienesta, tika konstatēts, ka tāda paša parauga viltotas naudas zīmes tikušas izplatītas ne tikai Latvijā, bet arī Anglijā un ASV. Veicot vērienīgu un apjomīgu darbu, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas konstatēja, ka šo dolāru izgatavošana notiek Latvijā.

Japāna trešdien izlaida pirmās jaunās banknotes pēdējo 20 gadu laikā, kas ir aprīkotas ar trīsdimensionālu hologrammu tehnoloģiju pret viltošanu.

Premjerministrs Fumio Kisida atzinīgi novērtēja mūsdienīgās pretviltošanas pazīmes jaunajās 10 000 jenu, 5000 jenu un 1000 jenu banknotēs.

"Es ceru, ka cilvēkiem patiks jaunās naudaszīmes un tās palīdzēs padarīt enerģiskāku Japānas ekonomiku," premjers sacīja reportieriem Japānas Bankā.

Neraugoties uz jauno banknošu skaļo prezentāciju, derīga būs arī līdz šim apgrozībā esošā nauda. Cilvēkiem vēl arvien būs vajadzīgas vecāku laidienu banknotes izmantošanai preču automātos un samaksai par braucienu autobusā, ziņoja vietējie mediji.

Kisida atzīmēja, ka uz jaunajām banknotēm attēlotie cilvēki simbolizē Japānas kapitālismu, sieviešu līdztiesību un zinātniskās inovācijas.

Latvijas Banka ieguldīs 1,26 miljonus eiro banknošu apstrādes sistēmas modernizācijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Minētajā iepirkuma konkursā saņemts viens pretendenta piedāvājums un par uzvarētāju atzīta Vācijas kompānija «Giesecke and Devrient Currency Technology GmbH», kuras piedāvātā līgumcena ir 1 259 740,39 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Sākotnēji Latvijas Banka paredzēja, ka līgumcena varētu būt nedaudz lielāka - 1,323 miljoni eiro bez PVN.

«Ņemot vērā Latvijas Bankas lomu kā reģionālajam Baltijas skaidras naudas apstrādes centram, paredzēts modernizēt Latvijas Bankas izmantotās naudas apstrādes iekārtas, tostarp arī palielinot to jaudu. Paredzēts iekārtas aprīkot ar jaunākās paaudzes identifikācijas un kvalitātes sensoriem, nodrošinot to, ka izmantotās iekārtas atbilst Eiropas Centrālās bankas standartiem attiecībā uz banknošu identificēšanu un šķirošanas kvalitāti, nodrošinot dažādu nominālvērtību banknošu vienlaicīgu apstrādi un iespēju apstrādāt dažādos virzienos sakārtotas banknotes,» aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Bankā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas, veicot kontroles pasākumus Rīgas brīvostā, divos konteineros atklāja lielu daudzumu - 24 528 - viltotu sporta apavu ar «Nike» preču zīmi, aģentūru LETA informēja VID.

Konteineri bija ievesti no Ķīnas. Preču zīmes īpašniekam novērstais kaitējums ir aptuveni 2,93 miljoni eiro.

Veicot muitas kontroli diviem konteineriem ar apavu kravām, VID muitas darbinieki atklājuši, ka konteineros atrodas sporta apavi. Dažās kastēs bija apavi bez zīmola un nosaukuma, bet lielais vairums - sporta apavu ar «Nike» zīmolu, kuriem bija saskatāmas iespējama viltojuma pazīmes. Lai pārliecinātos, vai aizdomas par iespējamo viltojumu ir pamatotas, «Nike» preču zīmes pārstāvim lūgts sniegt atzinumu.

Ar pagājušajā nedēļā saņemto preču zīmes «Nike» īpašnieka pilnvarotā pārstāvja atzinumu preces ir atzītas par kontrafaktām jeb viltotām, jo preču zīmes uz apaviem norādītas bez preču zīmju īpašnieka atļaujas. Tādējādi tas ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums.

Saistībā ar atklāto apjomīgo viltotu ASV dolāru banknošu izgatavošanu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem Rīgā aizturējusi septiņas personas. Viltoto naudas zīmju izgatavošanas vietas atrašana prasījusi nepilnus divus gadus.

Kā stāstīja policijas pārstāvji, 2014.gada septembrī tika aizturētas trīs personas par viltotu 100 dolāru naudas zīmju izplatīšanu, bet izmeklēšanas gaitā netika iegūti pierādījumi naudas izcelsmei. Turpmāko gadu laikā kopā ar partneriem tika konstatēts, ka tāda paša tipa naudas zīmes tika izplatītas Latvijā, ASV un Anglijā.

Veicot analītisko darbu, tika sašaurināta iespējamās tipogrāfijas atrašanās vieta, konstatējot, ka tā atrodas Latvijā.

Secīgi šā gada 15.aprīlī tika aizturētas septiņas personas. Šajā procesā tika veiktas 13 kratīšanas, izņemti lietiskie pierādījumi - tipogrāfijas iekārtas, dažādas klišejas. Kopumā uzieti 3,5 miljoni viltotu ASV dolāru.

#Viltotās banknotes izplatīja ne tikai Latvijas Republikas robežās, bet arī ārpus tās.

Valsts policija (VP) pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par 50 eiro banknošu izgatavošanu, glabāšanu un izplatīšanu, kopumā viltojot 1 000 viltotas banknotes, kas līdz šim ir bijis lielākais konstatētais viltotu eiro naudas banknošu daudzums Latvijā, informē VP.

Par minēto noziedzīgo nodarījumu tika aizturētas trīs personas, kuras viltotās banknotes izplatīja ne tikai Latvijas Republikas robežās, bet arī ārpus tās.

Kriminālprocesā noskaidrots, ka 2015. gada oktobrī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas īsā laika posmā konstatēja trīs personu grupējumu, kas Rīgā, kādas tipogrāfijas uzņēmuma telpās, nodarbojās ar naudas viltošanu, glabāšanu un izplatīšanu lielā apmērā starptautiskā līmenī. Izmeklēšanas laikā tika veiktas vairākas kratīšanas, kuru rezultātā izņemti noziedzīgā nodarījuma lietiskie pierādījumi – tipogrāfijas iekārtas un ierīces, dažādas klišejas naudas zīmju reljefa un detaļu izgatavošanai, kā arī izgatavotā un daļēji izgatavotā produkcija 50 000 eiro vērtībā.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Eiropas un ASV amatpersonas ceturtdien paziņoja, ka vairākās valstīs, tostarp Latvijā, aizturēti 20 cilvēki par līdzdalību starptautiskā tīklā, kas atmazgājis miljoniem eiro, kurus ar ļaunatūru palīdzību nozaguši kibernoziedznieki.

Latvijā aizturēti seši cilvēki.

Portugāles izmeklētāju un ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītā starptautiskā policijas operācija notika Eiropas policijas organizācijas Eiropola pārraudzībā un aptvēra 15 Eiropas valstis.

Eiropols paziņoja, ka operācijā aģenti pārmeklējuši vairāk nekā 40 mājokļus Spānijā, Itālijā, Bulgārijā un Latvijā.

Visvairāk kratīšanu veikts Latvijā, kur aizturēti seši cilvēki. Vēl seši cilvēki aizturēti Lielbritānijā, četri - Spānijā, un pa vienam Portugālē, Polijā, ASV un Austrālijā, pavēstīja Eiropols.

Pensilvānijas štata rietumu apgabala federālā zvērināto tiesa ceturtdien izvirzīja apsūdzības 14 cilvēkiem, no kuriem astoņi ir Latvijas valstspiederīgie - Martins Ignatjevs, Dmitrijs Kuzminovs, Valentīns Sevecs, Dmitrijs Šļapins, Armens Vecels, Tomass Treščinks, Ruslans Šarapovs un Silvestrs Tamenieks, teikts ASV Tieslietu ministrijas paziņojumā. Pārējie seši apsūdzētie ir pa diviem Gruzijas un Bulgārijas pilsoņiem un pa vienam Rumānijas un Beļģijas pilsonim.

Šomēnes Valsts policija (VP) ir aizturējusi trīs Latvijas valsts piederīgos, kuri nelegālās ārvalstu interneta vietnēs apzināti bija iegādājušies viltotu naudu un pasūtījuši to no Nīderlandes, izmantojot pasta starpniecību, informē VP.

Kopumā likumsargi izņēmuši 87 viltotas 50 eiro nomināla banknotes, tādējādi nepieļaujot to nokļūšanu apgrozībā. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess.

Šā gada janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Lidostas «Rīga» iecirknī tika saņemta informācija par iespējamu viltotas naudas pārsūtīšanu. Iecirkņa darbinieki sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonām, brīdī, kad no Nīderlandes uz Latvijas Pasta šķirošanas kompleksu tika nogādāts pirmais sūtījums, konstatēja aploksni, kurā atradās piecdesmit piecas 50 eiro nomināla banknotes ar viltojuma pazīmēm, kuras maskēšanas nolūkā bija ieliktas apsveikuma kartītē.

Aktuālās kriptovalūtu tirgus tendences: ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus, NFT tirgus uzrāda dzīvības pazīmes un mēmu monētu bums izceļ jaunās platformas BASE potenciālu.

Kopš Bitcoin spot ETF apstiprināšanas šā gada sākumā investīciju ieplūšana tajos ir palielinājusies ar katru nākamo mēnesi. Janvārī vidējā dienas neto plūsma bija 98 miljoni ASV dolāru, februārī 287 miljoni ASV dolāru un martā jau 231 miljons ASV dolāru. Pie tam martā reģistrētas divas dienas ar rekordaugstiem ieguldījumu rezultātiem – 12. martā tika ieguldīts vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru, bet 13. martā vairāk nekā 680 miljoni ASV dolāru. Līdz ar to kopējās investīcijas spot Bitcoin ETF pārsniedza 12 miljardus ASV dolāru.

Visveiksmīgākie fondi Bitcoin piesaistē ir BlackRock IBIT un Fidelity FBTC, kas uzkrājuši BTC attiecīgi 13 miljardu un 7 miljardu ASV dolāru apmērā. Abiem līderiem ar visai lielu atrāvienu seko Ark Invest ARKB un Bitwise BITB, kas piesaistīja BTC attiecīgi 2,3 miljardu ASV dolāru un 1,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt citos jaunajos ETF fondos ieplūda noguldījumi no 60 miljoniem līdz vairāk nekā 450 miljoniem ASV dolāru apmērā.