Ir pienākusi kārtējā lauksaimniecības sezona, un visās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā, aktualizējas minerālmēslu pieejamība. Dažādu sankciju un ierobežojumu rezultātā minerālmēslu imports no Krievijas un Baltkrievijas ir samazinājies, tomēr joprojām sastāda ievērojamu daļu no Eiropas valstu, tostarp Latvijas minerālmēslu portfeļa.

Ir jāmeklē alternatīvas agresorvalstu minerālmēslu piegādātājiem. Ievērojams apjoms minerālmēslu ražotāju ir Centrālāzijas valstīs, īpaši Kazahstānā un Uzbekistānā. Sarunas par minerālmēslu importu no šīm valstīm notiek jau šobrīd, un nākotnē šī sadarbība varētu pilnībā izskaust Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu gan Latvijā, gan visā Eiropā. Loģistika šādām piegādēm ir risināma - mēs varam atvest šos minerālmēslus beramā veidā specializētos dzelzceļa vagonos, kā arī iesaiņotus maisos parastos kravas vagonos. Atsevišķos gadījumos, kad Krievija ierobežo dzelzceļa tranzītu uz Baltijas valstīm, varam tos atvest no Centrālāzijas valstīm arī ar kuģiem vai autotransportu.

Saistībā ar kara izraisītajām pārmaiņām līdzšinējos kravu pārvadājumu ceļos uz Latviju pārorientēta daļa Centrālāzijas dzelzceļa kravu, un, visticamāk, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) sadarbībai ar šīm valstīm būs arvien lielāka nozīme arī turpmāk, norādīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš skaidroja, ka šis gads LDz koncernam, tāpat kā daudziem citiem uzņēmumiem un nozarēm, ir bijis negaidīti sarežģīts. Ietekmi uz LDz darbību atstāja gan karadarbība Ukrainā un tam sekojošās piemērotās starptautiskās sankcijas Krievijai, gan citi ar šiem notikumiem saistītie globālie procesi.

"Vistiešākajā veidā tika ietekmēta kravu pārvadājumu joma, un šī ietekme turpinās - liela daļa no Krievijai un Baltkrievijai piemērotajām sankcijām stājās spēkā pakāpeniski, un arī pašlaik ir gaidāmas jaunas sankcijas. Vienlaikus jau no pirmās kara dienas LDz veic apjomīgu papildu darbu, pārbaudot sadarbības partnerus, klientus un klientu klientus. Protams, sankcionētajos kravu segmentos kravu apjoms ir nulle," skaidroja Kleinbergs.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Latvijas muita šogad pirmajos četros mēnešos 913 gadījumos dokumentu un muitas fiziskās kontroles rezultātā ir liegusi noformēt muitas procedūras sankcijām pakļautu preču kravām, intervijā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Viņš skaidroja, ka lielākoties tas ir eksports - 796 gadījumi, savukārt 117 gadījumos muita liegusi kaut ko ievest no Krievijas vai Baltkrievijas. Pagājušā gada 12 mēnešos kopumā muita liedza pārvietot pāri robežai 2175 kravas ar sankcijām pakļautām precēm.

"Ja tendence saglabāsies, tad šogad būs vairāk šādu gadījumu. Pieredze liecina, ka noraidīto kravu skaits pieaug laikā, kad tiek pieņemta jauna sankciju kārta," teica Zukuls.

Arī pārbaudot fiziskās personas un viņu transportlīdzekļus, šogad ir konstatēti 962 pārkāpumi. Tie ir gadījumi, kad mēģināts ievest alkoholu vai degvielu. Savukārt 381 gadījumā personas mēģināja izvest skaidru naudu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu oficiālajā valūtā, pagājušajā gadā tie bija 2433 gadījumi. Tāpat 175 gadījumos ir konstatētas sankcijām pakļautas preces nelielā vērtībā pasta sūtījumos, piemēram, kosmētikas preces vai dārglietas.

Šonedēļ Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kazahstānā un Kirgizstānā Juris Maklakovs un Green Bridge Forum vadītājs Andrejs Pumpurs dosies vizītē uz Kirgizstānas galvaspilsētu Biškeku, lai pārrunātu sadarbības iespējas tīro tehnoloģiju jomā, informē foruma pārstāvji.

Vizītes laikā J.Maklakovs un A.Pumpurs tiksies ar Kirgizstānas Enerģētikas un rūpniecības ministrijas un Dabas aizsardzības un mežsaimniecības valsts komitejas pārstāvjiem, kā arī ar vides tehnoloģiju jomas pārstāvjiem un uzņemējiem, kurus šīm sarunām izvirzījis Latvijas goda konsuls Kirgizstānas Republikā Arstanbeneks Tazabekovs. Galvenie sarunu temati ir abu valstu sadarbība vides tehnoloģiju jomā, kā arī Kirgizstānas pārstāvju dalība Green Birdge Forum 2015.

Vizītes laikā iecerēts tikties arī ar pašvaldību uzņēmumiem, kā arī nozares nevalstiskajām organizācijām, tostarp The Regional Environment Centre for Central Asia jeb Carec, kas risina vides problēmas Centrālāzijā vietējā, nacionālā un reģionālā līmenī.

Jaunu kravu piesaistei ostās nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to sasniegt, norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) pārstāvji.

LSA informē, ka 28.martā notikušajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto ostu pārorientācijā uz jaunām kravām, industriālo zonu attīstībā un jaunu investīciju piesaistē.

Tāpat iesaistītās puses sēdē vienojās izveidot darba grupu, kura divu mēnešu laikā izstrādās detalizētu plānu, kā saglabāt tranzīta nozari un pārstrukturēt kravu plūsmu caur Latviju.

LSA padomes loceklis Jānis Kasalis atzīmē, ka ostas jau patlaban meklē veidus, kā aizstāt līdzšinējās kravu plūsmas, tomēr tām nav pieejams nekāds atbalsts.

Kasalis uzsver, ka jaunu kravu piesaistei nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to visiem kopā sasniegt, ņemot vērā nozares specifiku un to, cik investīcijas un projekti ir lēni un komplicēti.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Pasaules bankas grupā ietilpstošā Starptautiskā finanšu korporācija (SFK) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Finanšu ministriju 3. februārī pulksten 10.30 aicina uzņēmējus uz tiešsaistes semināru par investīciju iespējām attīstības valstīs, piesaistot SFK finanšu instrumentus, informē LIAA.

"Viens no veidiem, kā strauji attīstīt savu eksporta potenciālu, ir investīcijas attīstības valstu tirgos. Latvijā tiek radīts pietiekami daudz jaunu tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu, lai tos veiksmīgi adaptētu citviet. Tā ir laba iespēja tehnoloģiju, farmācijas, kokrūpniecības un citu nozaru uzņēmumiem, kuri redz izaugsmes iespējas Austrumeiropas, Vidusāzijas vai citos attīstības valstu tirgos," uzsver LIAA direktora vietnieks Reinis Āzis.

Seminārā piedalīsies Pasaules bankas grupas SFK pārstāvji, Finanšu ministrijas un LIAA speciālisti. Interesentiem būs iespēja detalizētāk iepazīties ar SFK piedāvātajiem finanšu instrumentiem un situāciju Ukrainas tirgū, kā arī ar konkrētiem realizēto projektu piemēriem, kas īstenoti, piesaistot SFK finansējumu. SFK piedāvā dažāda veida aizdevumus, riska kapitāla ieguldījumus un citus finanšu pakalpojumus, lai stimulētu investīcijas attīstības valstu tirgos.

Kazahstānā bāzētais uzņēmums “Kazphosphate”, kas veic vairāk nekā 20 veidu fosforu saturošus produktu ražošanu, sākot no minerālmēsliem un barības fosfātiem līdz ķīmiskām izejvielām rūpnieciskiem nolūkiem, uzsāk MAP (monoamonija fosfāta) 10:46 mēslojuma tirdzniecību Eiropā un atver savu pirmo noliktavu šajā reģionā. Vietējiem lauksaimniecības produktu ražotājiem šī produkta plašāka pieejamība Eiropā atvieglos mēslojuma iegūšanu.

Klaipēdā, Lietuvā 19. jūlijā atklāšanas ceremonijā atvērta pirmā “Kazphosphate” pārstāvniecība un noliktava Eiropā. Ceremonijā piedalījās gan uzņēmuma pārstāvji, gan Lietuvā nozīmīgas amatpersonas.

“Noliktavas pieejamība Klaipēdā ir nozīmīgs pavērsies ne tikai “Kazphosphate” izaugsmes ceļā un solis pretim mūsu pamatmērķim – uzņēmuma darbības paplašināšanai globālā mērogā. Tāpat tas ir arī vērā ņemams notikums arī Eiropas lauksaimniecības nozarē kopumā, jo MAP (monoamonija fosfāta) 10:46 plašāka pieejamība ne tikai samazinās piegādes laiku, bet arī palīdzēs nodrošināt konkurētspējīgu cenu,” skaidro uzņēmuma “Kazphosphate” komercdirektors Bulatkhanov Bauyrzhan.

Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atvērusi pārstāvniecību Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā, lai sniegtu jaunas eksporta iespējas Latvijas uzņēmējiem apgūt jaunu tirgu, informē LTRK.

«Jau panākta vienošanās ar vietējām lielākajām veikalu ķēdēm par Latvijas ražotās pārtikas un sadzīves produktu importu un izplatīšanu. LTRK atvēris jaunu pārstāvniecību, kas jau uzsākusi aktīvu darbu un guvusi pirmos rezultātus,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka eksporta veicināšana ir viens no organizācijas pamatuzdevumiem, palīdzot Latvijas biznesam attīstīties.

Pārstāvniecības uzdevums ir palīdzēt Latvijas ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un citiem uzņēmumiem Uzbekistānas un Centrālāzijas tirgos, piedāvājot juridiskos, grāmatvedības un citas konsultācijas, akreditējot kompānijas, pārstāvot vietējos iepirkumos, u.c. «Sadarbībā ar LTRK vadību, organizējam pārdomātas, komerciāli izdevīgas Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misijas, informatīvos seminārus, biznesa forumus un izstādes reģionā. Galvenie mērķi ir piesaistīt jaunus klientus, sadarbības partnerus un paplašināt Latvijas uzņēmumu noieta tirgus Centrālāzijas reģionā,» saka J.Endziņš.

Pērkot gāzi no Turkmenistānas, Gazprom vadās pēc pilnīgi citiem likumiem, nekā gāzi pārdodot, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas gāzes monopola kompānija vienpusēji ir mainījusi līguma nosacījumus un nemaksā pilnu cenu par gāzes importu no Turkmenistānas. Šāda taktika ir acīmredzamā pretrunā ar Gazprom prasībām attiecībā pret saviem gāzes eksporta partneriem, prasot pilnībā ievērot līgumus, piemēram, par iepērkamās gāzes apjomiem.

Jo tā ērtāk

Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesenā telefonsarunā ar Turkmenistānas prezidentu Gurbanguli Berdimuhamedovu pārrunājuši dažādus jautājumus, bet fons un tiešais iemesls sarunai – abu valstu domstarpības par turkmēņu dabasgāzes eksporta cenu, ziņo aģentūra AzerNews. Krievijas stratēģija ir savus apjomīgos dabasgāzes resursus eksportēt uz Eiropu par attiecīgām cenām, bet savam iekšējam patēriņam lielā mērā izmantot importēto lētāko gāzi no Centrālāzijas valstīm – Turkmenistānas un Uzbekistānas. Šo lētāko gāzi Gazprom mēdz arī reeksportēt par augstāku cenu. Ekonomisko pētījumu datu arhīvā Munich Personal RePEc Archive redzams, ka 2008. gadā Uzbekistāna uz Krieviju eksportējusi gāzi par 160 USD par 1000 kubikmetriem. Tai pašā laikā Gazprom eksports uz Eiropu šim apjomam vidēji bija 350 USD vērts. Dabasgāze līdz nesenam laikam ir bijusi viens no stratēģiskajiem stūrakmeņiem Turkmenistānas un Krievijas attiecībās, un Gazprom ir padomju laikā būvētā Centrālāzijas gāzes vada īpašniece. Bet nu Turkmenistānas Naftas, gāzes un izrakteņu ministrija ziņo, ka Gazprom Export, kas ir Gazprom pilnībā piederoša meitas kompānija, nemaksā atlikumu par faktiski piegādāto resursu. Pēc tāda paziņojuma Gazprom ir vērsusies Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā pret Turkmenistānu par piegādes līgumā paredzētās gāzes cenas pārskatīšanu. Pēc Forbes datiem gāzi no Turkmenistānas Gazprom importē par 240 USD par 1000 kubikmetriem. Tas ir ievērojami mazāk par Gazprom pašas eksporta cenām uz Eiropu, kas gan ir atšķirīgas.

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Starptautiska finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupa Eleving Group (iepriekš Mogo Finance), kas darbojas Baltijā, Centrāleiropā, Kaukāza un Centrālāzijas reģionos, kā arī Austrumāfrikā, emitējusi augstākā ranga nodrošinātās obligācijas 150 miljonu eiro apjomā Frankfurtes biržā, tādejādi noslēdzot vienu no lielākajiem darījumiem Baltijā, ko īstenojušas privātā kapitāla kompānijas.

Obligācijas emitētas ar gada procentu likmi 9,50% un termiņu 2026.gadā. Obligācijas tika emitētas slēgta piedāvājuma formā Eiropas profesionālajiem investoriem pēc vairākām Eiropas profesionālo investoru sanāksmēm. Ieņēmumi tiks izmantoti, lai refinansētu esošās saistības, kas ietver 100 miljonus eiro nenomaksāto eiroobligāciju un citas, kā arī palīdzēs turpmāk optimizēt Eleving Group aizņēmumu izmaksas un sekmēs uzņēmuma tālāku izaugsmi.

"Mēs esam gandarīti un pateicīgi esošajiem un jaunajiem investoriem, kuri mūs atbalstīja un izrādīja uzticību mūsu uzņēmumam. Mēs esam gandarīti, ka mūsu investoru kopienā ir investori no visas Eiropas, ar īpaši spēcīgu pieprasījumu no Baltijas reģiona. Šis ir vēl viens ļoti nozīmīgs pavērsiens kompānijas vēsturē un nodrošina stabilu uzņēmuma finansējumu pārskatāmā nākotnē. Mēs turpināsim attīstīt savu mobilitātes un finansēšanas platformu, vienlaikus ieviešot jaunus produktus un ieguldot digitalizācijā," komentē Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Apmaksātā stažēšanās programmā uzņēmumi var pieņemt praktikantus, kas reizē solās būt arī biznesa partneri, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par Latvijas ārpolitisko prioritāti deklarētā Centrālāzija ar ES finansējuma palīdzību solās uzrādīt labāku sniegumu arī biznesa sadarbībā. Sākums tam acīmredzot būs Uzbekistānā.

«Uzbekistāna ir mūsu galvenais stratēģiskais partneris Centrālāzijā,» DB saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Centrālāzijā Florens Jansons. «Ne velti tieši tur ir Latvijas vēstniecība, kas sedz arī pārējās Centrālāzijas valstis (izņemot Kazahstānu, kur ir atsevišķa vēstniecība), un tieši Uzbekistānai ir vēstniecība Rīgā, kamēr citi Centrālāzijas vēstnieki rezidē citviet». Viņš norāda, ka Latvija jau no 90. gadiem bauda Uzbekistānas uzticību jautājumos par ES, tomēr «politiski tā ir viena lieta, bet cita – jau ekonomikā».

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai ar pašreizējo valsts dotāciju 65 miljonu eiro apmērā nepietiek, jo kravu apmēra kritums ir pārāk liels, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

"Mēs esam ļoti būtisku ekonomiju panākuši, bet ir skaidrs, ka dotāciju apjomam būs tendence pieaugt. Es nevaru precīzi aplēst, cik būs nepieciešams," sacīja ministrs.

Viņš norādīja, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunieceltajam valdes priekšsēdētājam ir uzdevums pārbaudīt visus līdz šim iesniegtos aprēķinus un iesniegt vairākus scenārijus, gan ņemot vērā sankciju ietekmi, gan paredzot scenāriju par visas kravas plūsmas apsīkšanu.

Ministrs atzīmēja, ka katrā scenārija gadījumā dotāciju apmērs proporcionāli pieaug. "Es neesmu no tiem, kas uzskata, ka mums kaut kur būtu jāslēdz dzelzceļš, jo dzelzceļa infrastruktūrai ir stratēģiska nozīme un jāatrod ilgtspējīgs veids, kā šo infrastruktūru uzturēt," piebilda Briškens.

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Ņemot vērā, ka Latvija ir unikālā situācijā ar zemu CO2 intensitāti un neproporcionāli lielu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un ja vēsturiski esam investējuši dabasgāzes TEC jaudās aptuveni miljards eiro, tad šobrīd neizveidot savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG — liquefied natural gas) termināli būtu neloģiski, jo paļauties tikai uz tirgu nav iespējams.

Šādus infrastruktūras ieguldījumus tikai uz tirgus principiem neviens neveic. Tas nav OIK2, bet gan drošības garantija, ka energosistēmā ir jēga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un TECiem. Ir nepiedodami, ja valsts un/vai "Latvenergo" šīs dabiskās priekšrocības nespēj izmantot, lai amortizētu dabasgāzes cenu kāpumu Latvijas patērētājiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā vēl skaudrāk parādījis nepieciešamību ieguldīt Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Ieguldījumi jādiversificē, bet viens no nozīmīgākajiem ir investīcija LNG importa ekosistēmas izveidei. Latvijas dārgums — Inčukalna pazemes gāzes krātuve — kopā ar LNG importa infrastruktūru atrisinātu lauvas tiesu enerģētiskās neatkarības jautājumu un vēl arī sniegtu iespēju Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam.

Pēdējo mēnešu laikā ekonomisti un apskatnieki lauž šķēpus un viedokļus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. Tā paredz desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP apjomu.

Apsveicami, ka EM pie šādas stratēģijas strādā un to virza, uzsverot, ka, lai to izdarītu, Latvijas uzņēmumiem jāspēj vēl veiksmīgāk sevi pierādīt eksporta tirgos. Farmācija un medikamentu ražošana jau izsenis ir bijusi viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm, kas turklāt ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka nozare nevar gulēt uz veciem lauriem un tai ir “jāaudzē muskuļi” globālā līmenī, piedāvājot arī jaunus produktus un atrodot savu nišu, kur varam būt vēl efektīvāki, ātrāki, produktīvāki un konkurētspējīgāki.

Kā to izdarīt? Katrai kompānijai sava attīstības stratēģija, bet manā ieskatā ir vismaz trīs vienojošās aktivitātes, kas Latvijas farmācijas nozarei palīdzētu straujāk kļūt par starptautiski atpazīstamu spēlētāju visā pasaulē, nevis tikai Baltijas reģionā.

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Par to, kādos veidos Attīstības finanšu institūcija Altum palīdz Latvijas uzņēmējiem stiprināt un attīstīt savu biznesu, intervijā stāsta Altum kredītu garantiju vadītājs Māris Vasiļjevs un korporatīvo darījumu eksperts Emīls Raiks. Šoreiz konkrētāk par kredītu garantijām.

Kādiem nolūkiem uzņēmumiem parasti nepieciešamas kredītu garantijas?

Māris Vasiļjevs: Tas var būt jebkurš pakalpojums bankā, kur banka var pieprasīt nodrošinājumu – ilgtermiņa kredīti, apgrozāmo līdzekļu kredīti, kredītlīnijas, overdrafti, faktoringa līnijas, finanšu līzingi, banku garantiju produkti, to skaitā kredītvēstules utt.

Uzņēmuma ieguvumi ir ļoti racionāli. Pirmkārt, uzņēmums var saņemt aizdevumu, kas bez garantijas nebūtu iespējams. Otrkārt, to var saņemt vajadzīgajā apmērā. Straujāk attīstoties, ne vienmēr ir racionāli brīvos līdzekļus investēt, ir jādomā arī par papildu apgrozāmiem līdzekļiem. Treškārt, saņemot šādu garantiju, banku risks būtiski samazinās, tāpēc uzņēmums var saņemt aizdevumu uz labākiem nosacījumiem. Risks ir zemāks, un cena ir zemāka.

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

2019. gada 4. ceturksnī turpināja sarukt uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem, tomēr pieprasījuma kritums bija mazāks nekā iepriekš, liecina Latvijas Bankas (LB) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) veiktā aptauja.

2020. gada janvārī LB sadarbībā ar ECB veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2019. gada 4. ceturksnī un prognozēm 2020. gada 1. ceturksnim. Aptaujā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, kuru kopējā tirgus daļa nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību kreditēšanā ir pietiekami liela, lai raksturotu kreditēšanas attīstību Latvijā kopumā. Aptaujāto kredītiestāžu sniegtās atbildes tiek ietvertas eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

Tikai viena no četrām aptaujātajām Latvijas kredītiestādēm norādīja, ka 2019. gada 4. ceturksnī sarucis pieprasījums pēc aizdevumiem kopumā. Pieprasījuma kritumu pēc aizdevumiem uzņēmumiem kopumā ieteikmējis pieprasījuma sarukums pēc ilgtermiņa aizdevumiem lieliem uzņēmumiem, skaidro LB. Tas nedaudz samazinājies divās aptaujātajās Latvijas kredītiestādēs, bet pieauga – vienā, nodrošinot neto pieprasījuma sarukumu. Turpretī pieprasījuma pieaugums pēc aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem bija vērojams vienā kredītiestādē.

Efektīva loģistikas pārvaldība ir būtisks faktors veiksmīgas uzņēmumu darbības nodrošināšanā un attīstībā. Viens no loģistikas risinājumiem, kas kļūst arvien populārāks gan starptautiskos, gan vietējos kravu pārvadājumos, ir saliktās kravas.

Saliktās kravas, zināmas arī kā LTL (Less Than Truckload) pārvadājumi, piedāvā vairākas priekšrocības gan mazajiem, gan lielajiem uzņēmumiem. Kas ir saliktās kravas un kādos gadījumos LTL ir efektīvāks risinājums nekā pilnu kravu (FTL) pārvadājumi?

Kas ir saliktās kravas?

Saliktās kravas jeb LTL (Less Than Truckload) pārvadājumi ir loģistikas risinājums, kur viena kravas automašīna tiek komplektēta no dažādiem nosūtītājiem un tā tiek izmantota vairāku sūtījumu pārvadāšanai.

Kad izvēlēties saliktās kravas?

Šis risinājums ir īpaši piemērots uzņēmumiem, kuriem nepieciešams pārvadāt relatīvi nelielu preču daudzumu, kas nesasniedz pilnas kravas apjomu. Salikto kravu pārvadājumi nodrošina izmaksu efektivitāti, jo katrs nosūtītājs maksā tikai par tam piederošās kravas aizņemto vietu transportlīdzeklī, nevis par visu kravas automašīnas izmantošanu.