Par trešdaļu pieaudzis Virši – A realizētās kafijas daudzums; uzņēmums koncentrējas uz svaigi grauzdētu kafiju

Jau 2016. gada sākumā a/s Virši-A noslēdza sadarbības līgumu ar SIA King Coffee Service par svaigi grauzdētas kafijas nodrošināšanu visā staciju tīklā. Tādējādi a/s Virši - A kļuva par pirmajiem un vienīgajiem Latvijā, kas degvielas mazumtirdzniecības tirgū saviem klientiem piedāvā svaigi grauzdētu kafiju. Viršu kafija tiek pagatavota no augstas kvalitātes pupiņām, kas tiek grauzdētas Rīgā grauzdētavā Rocket Bean Roastery, Miera ielā. Lai kafija saglabātu savu svaigumu, tā netiek grauzdēta ilgam periodam uz priekšu un turēta noliktavās. Virši – A piedāvā kafiju, kas grauzdēta ne senāk par 30 dienām.

Rocket Bean Roastery grauzdētavas līdzīpašnieks Mārtiņš Dzenis atklāj, ka abu pušu sadarbība sākusies jau pirms deviņiem gadiem, kad lūkojuši sadarbības partnerus, kam būtu interese par augstvērtīgas un kvalitatīvas kafijas konceptu. Tolaik Virši – A tīklā bija 16 pilna servisa degvielas uzpildes stacijas, tagad to skaits sasniedzis 51, taču kopējais staciju skaits tagad ir 55. Mārtiņš Dzenis stāsta, ka katrs kafijas pasūtījums tiek grauzdēts atsevišķi, ievērojot Virši – A izstrādāto receptūru. «Lai iegūtu augstas kvalitātes kafiju, ir svarīgi divi faktori – izejvielas un pagatavošanas iekārta. Jo augstvērtīgāka iekārta, jo lielāka garantija, ka kafijas lietotājs saņems nemainīgas kvalitātes dzērienu vienmēr, kad vēlēsies to nobaudīt. Svarīgi, cik šis aparāts spēj saražot dienas, stundas, minūtes laikā un cik precīzi to var izdarīt, lai būtu nemainīga kvalitāte. Kafijas pagatavošanas iekārta ir īsta maza rūpnīca, pauž Mārtiņš Dzenis.

Kafijas ražotājs Melnā Kafija sācis eksportu uz Baltkrieviju. Līdz šim uzņēmums Baltkrievijas tirgum ir piegādājis 1 tonnu Latvijā ražotās kafijas.

Baltkrievijā jau divus gadus ir nopērkami arī Melnā Kafija mātes uzņēmuma Löfbergs Lila produkti.

Mārtiņš Čakste, SIA Melnā Kafija ģenerāldirektors, norāda: «Baltkrievija ir apjomīgs tirgus ar plašu potenciālu biznesa izvēršanai. Mazumtirdzniecības apjomi Baltkrievijā turpina palielināties, tāpēc šajā valstī saredzam iespējas attīstīt gan Latvijā ražotās produkcijas tirdzniecību, gan mātes uzņēmuma Löfbergs Lila produktu izplatīšanu. Lai arī atšķirībā no Baltijas valstīm, Baltkrievijā vairāk patērē šķīstošo kafiju, arī maltās kafijas tirgum ir tendence augt.»

Baltijā lielākais kafijas ražotājam Melnā kafija pagājušajā finanšu gadā neauditētais apgrozījums pieaudzis par 21 %, sasniedzot 9,4 miljonus latu, bet neauditētā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir pieaugusi par 533 tūkstošiem latu, sasniedzot 491 tūkstoti latu pretstatā 42 tūkstošu latu zaudējumiem iepriekšējā finanšu gadā.

SIA Melnā kafija ģenerāldirektors Mārtiņš Čakste uzsver, ka tādējādi izvēlētā biznesa attīstības stratēģija ir sevi attaisnojusi, ļaujot sasniegt iepriekš nospraustos mērķus. Noteicošie faktori uzņēmuma izaugsmei ir eksporta attīstīšana un investīcijas mārketingā. 2011. gadā izveidotā Baltijas tirdzniecības un mārketinga struktūra ir ļāvusi uzsākt kompānijas mātes uzņēmuma Lofbergs Lila produktu izplatīšanu Lietuvā un Igaunijā. Tieši šo divu tirgu iekarošana ir devusi iespēju palielināt Lofbergs Lila produktu pārdošanas apjomus par 25% Lietuvā un 22% Igaunijā.

Baltijas līderis savā nozarē SIA Melnā kafija vairo saražotās produkcijas apjomu un apgrozījumu, iestaigā jaunus eksporta ceļus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Melnā kafija ne tikai pati grauzdē kafijas pupiņas ražotnē Ķekavā, bet arī veic mātes kompānijas Zviedrijas kafijas ražotāja Löfbergs Lila grupas produkcijas izplatīšanu Baltijā un Austrumeiropā. Kā stāsta Baltijā lielākā kafijas ražošanas uzņēmuma ģenerāldirektors Mārtiņš Čakste, Brazīlijā un citās kafijas audzēšanas zemēs ap ekvatoru kafija šomēnes zied, bet ražas novākšana sāksies pēc vairāk nekā sešiem mēnešiem.

Pašlaik pasaulē kafijas cena ir visai zema, biržas cenas samazinājuma turpināšanās nesīs negatīvas sekas nozarei. Cena bīstami noslīdējusi zem viduspunkta, kas apmierina gan ražotājus, gan audzētājus, norāda M. Čakste. «Ja fermeri netiks pienācīgi atalgoti, tas ietekmēs nākamās ražas, jo viņi sāks ekonomēt uz mēslojumu vai kafijas vietā izvēlēsies audzēt ko citu, atzīmē M. Čakste, kurš nesen apmeklēja kafijas plantācijas Brazīlijā. «Jau pašlaik kalnainajos Brazīlijas apgabalos, kur kafiju tradicionāli novāca ar rokam, tās vietā tagad stāda eikaliptus. Pārejot uz audzēšanu līdzenumos, kafija savā ziņā kļūst vienveidīga, pazūd nianses. Tas nozīmē, ka Brazīlijā, kas veido 50–60% no pasaules kafijas tirgus, kafija kļūs arvien industriālāka. 20 gadu laikā brazīlieši spējuši trīskāršot ražīgumu no hektāra, pateicoties laistīšanas sistēmām un minerālmēsliem,» stāsta M. Čakste.

Aizvadītajā pārskata periodā tējas un kafijas pārstrādes uzņēmuma Melnā kafija neto apgrozījums sasniedzis 13,22 miljonus eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi 412,4 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa, ja to salīdzina ar iepriekšējo pārskata periodu, ir kritusies par 40,96%, savukārt apgrozījums ir noturējies iepriekšējā pārskata perioda līmenī. Šos rādītājus uzņēmuma vadība skaidro ar kafijas tirgus izmaiņām un zemāku pārdošanas cenu, tāpat arī Melnās kafijas peļņu ietekmēja investīcijas ražošanas telpās, produktu mārketingā un attīstībā.

Nākamajā gadā uzņēmums plāno attīstīt Lofbergs Lila tirdzniecības vadību Krievijā un Baltkrievijā. Ir plānots attīstīt Melna Coffee zīmola tirdzniecību gan Latvijas, gan eksporta tirgos, kā arī uzņēmuma plānos ietilpst turpināt investēt energoefektivitātes un kvalitātes uzlabošanā.

Kafijas ražošanas uzņēmums Baltijā SIA Melnā Kafija maina nosaukumu uz SIA Lofbergs Baltic. Līdz ar šīm izmaiņām tiek izveidots arī uzņēmuma Lofbergs Baltic galvenais birojs, kas atrodas Ķekavā, Latvijā, koncentrējoties uz Löfbergs zīmola pārdošanas un mārketinga aktivitātēm, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma nozīmīgākie mērķi ir stiprināt Löfbergs zīmola produktu pozīciju mazumtirdzniecībā un HoReCa sektorā Baltijas tirgū, kā arī īstenot ražošanas procesu optimizāciju un modernizāciju.

Kafijas ražotne Melnā Kafija ir daļa no Zviedrijas ģimenes uzņēmuma kopš 2010. gada rudens. Ķekavas novadā līdzās kafijas grauzdēšanas līnijai uzņēmumam ir arī sava kafijas kvalitātes laboratorija. Uzņēmuma produkcija tiek realizēta gan Latvijā, gan eksportēta uz Krieviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, Dāniju, Baltkrieviju un citām valstīm. Zaļās kafijas pupiņas tiek iepirktas no pārbaudītiem un sertificētiem piegādātājiem Eiropā, kā arī kafijas audzēšanas reģionos - Centrālajā Āfrikā, Brazīlijā, Kolumbijā un Āzijas valstīs. Rūpnīca Ķekavā arī turpmāk koncentrēties uz privāto zīmolu kafijas ražošanu.

Klientu pirkšanas paradumi un pirktspēja Rīgā un reģionos būtiski neatšķiras, tomēr vidējā čeka summa Rīgā esošajās stacijās ir par nepilniem 3% lielāka nekā reģionos, biznesa informācijas portālam db.lv atklāja AS «Virši-A» mazumtirdzniecības daļas vadītājs Uldis Piekuss.

Kopumā populārākie pirkumi DUS veikalos ir cigaretes, kafija un kafijas dzērieni, karstās uzkodas un sviestmaizes. «Jāsaka, ka klienti arvien vairāk sāk izmantot arī tādus DUS sniegtos pakalpojumus kā vinješu iegādi, piekabju nomu, iespēju norēķināties par komunālajiem u.c. pakalpojumiem,» viņš atzīmē.

No dzērieniem gan Rīgā, gan reģionos populārākā ir balta kafija. Otrs populārākais dzēriens Rīgā un Vidzemē ir Caffe Latte, savukārt Latgalē un Kurzemē – melna kafija. Tēju, savukārt, biežāk iegādājas Rīgas iedzīvotāji.

U. Piekuss norāda, ka arī ātro uzkodu izvēlē nav novērojama būtiska gaumju atšķirība. Top produkts visā Latvijā ir hotdogi, savukārt Rīgā un tās apkārtnē pēdējo pāris mēnešu laikā iecienīts ir kebabs.

Režisors Uldis Cipsts šobrīd aktīvi strādā pie sava gara darba - seriāla Šķiršanās formula, kam jākļūst par jaunās TV3 rudens sezonas sensāciju un būs skatāms no 27. septembra.

Seriāls ir par mīlestību, ģimeni un to, kāpēc nešķirties, par lielākajām dzīves izvēlēm un par to, cik ilgi jāpierod vienam pie otra, par piedošanu saviem tuvākajiem. Seriāla galveno varoni tēlo Intars Rešetins.

Par seriāla tematiku U. Cipsts sācis domāt, redzot, cik bieži cilvēki šķiras, pat tādi, kuri ir šķietami paraugi citām ģimenēm. Viņš esot daudz domājis par to, kāpēc cilvēki šķiras un nevēlas mainīties kopā, tāpat veicis pietiekami apjomīgu pētniecisko darbu par šo tēmu.

Režisors nelielā intervijā biznesa portālam db.lv stāsta par seriāla tapšanas finansiālo pusi:

Cik izmaksā seriāla uzņemšana? Kas prasa vislielākās izmaksas?

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi kafijas tirgus uzraudzību, kuras ietvaros analizēja konkurences situāciju un pārbaudīja, vai tirgū nepastāv uzņēmumu darbībai vai patērētāju interesēm kaitējoši konkurences kropļojumi. Uzraudzības gaitā KP nekonstatēja pazīmes, kas varētu liecināt par konkurences tiesību pārkāpumiem, informē KP.

Lielāko daļu kafijas Latvijā importē, tomēr ir arī uzņēmumi, kopskaitā 12, kas kafiju ražo. Kopumā aptuveni 3-4% no kafijas, ko iegādājas Latvijas patērētāji, ir ražota šeit. Lielākais kafijas ražotājs Latvijā ir SIA Melnā kafija, kam seko SIA Emerald Baltic un SIA ALTUS.

Uzņēmumiem, kas vēlas uzsākt kafijas ražošanu, ir vajadzīgas lielas investīcijas, piemēram, ražošanas iekārtu iegādei un telpu iekārtošanai. Tāpat tiem jāspēj konkurēt ar jau esošajiem ražotājiem, kas sasnieguši tādu mēroga ekonomiju, kas ļauj piedāvāt savu produkciju gan Latvijas patērētājiem, gan to eksportēt. Ir nepieciešami arī starptautiski sertifikāti saražotajai produkcijai atsevišķiem noieta tirgiem, kā arī jārēķinās ar valūtas kursa svārstībām, iepērkot kafiju.

Baltijā lielākais kafijas ražotājs Melnā kafija investējis 30 tūkstošus latu jauna zīmola izveidē.

Zīmols MELNA COFFEE tiek ieviests ar mērķi palielināt mazumtirdzniecības tirgus daļu Baltijā un eksporta tirgos – Krievijā, Dānijā, Somijā, Baltkrievijā.

Melnās kafijas ģenerāldirektors Mārtiņš Čakste skaidro, ka līdz šim izmantotais mazumtirdzniecības zīmols Black Professional cilvēkiem vairāk asociējies ar kafiju, ko ir iespējams pagatavot tikai profesionālajos kafijas aparātos. Kompānijas vadība sapratusi, ka, mainot zīmolu un produktu iepakojumu, produkti pircējiem tiks padarīti pieejamāki, līdz ar to tie kļūs konkurētspējīgāki.

Ķekavas novadā bāzētā kompānija ir līderis kafijas ražošanā Baltijas valstīs – tās tirgus daļa Latvijā ir 17,5%, Lietuvā 22%, Igaunijā 2% tirgus. Mazumtirdzniecībai ražoto produktu tirgus daļa Latvijā ir 5%. Uzsākot jaunā zīmola produktu tirdzniecību, plānots palielināt tirgus daļu, informē Melnās kafijas ģenerāldirektors.

Ik dienas virtuvē pavadām salīdzinoši daudz laika, gatavojot dažādas maltītes. Taču nereti talkā nāk virtuves palīgi jeb ierīces, kas ļauj kāroto ēdienu pagatavot daudz ātrāk. Raksta turpinājumā uzzini, ko ņemt vērā, izvēloties mazo sadzīves tehniku virtuvei un kādi palīgrīki būs visnoderīgākie!

Priekšnosacījumi, izvēloties mazo sadzīves tehniku

Šobrīd ikdiena bez sadzīves tehnikas šķiet teju neiespējama. Tomēr tās klāsts ir tik plašs un daudzveidīgs, ka dažubrīd rada apjukumu par to, kura no ierīcēm būtu patiesi vērtīgs un vajadzīgs pirkums. Pirms veikt pirkumu iesakām rūpīgi izvērtēt vairākus nozīmīgus faktorus:

• nosaki budžetu. Lai arī mazā virtuves tehnika cenas ziņā nesastāda astronomiskas izmaksas, tomēr ar zināmiem tēriņiem ir jārēķinās. Lai nepārtērētos un izvairītos no impulsīvu pirkumu veikšanas, nosaki konkrētu summu, kādu esi ar mieru tērēt;

• pievērs uzmanību ražotājam. Tā kā mazā sadzīves tehnika ir pieejama ļoti plašā klāstā, līdz ar to ir arī daudz ražotāju. Taču, izvēloties atpazīstama zīmola un kvalitatīvu ierīci, tās kalpos ilgāk. Ja nevari izlemt par labu kādam no zīmoliem, palasi citu cilvēku atsauksmes par konkrēto elektropreci;

Pasaulē kafijas cenas sarūk, pašu mājās akcīzes dēļ strauju cenu kritumu gan neparedz.

Arabikas kafijas cenas pēdējo 12 mēnešu laikā samazinājās par 18,74%, bet maijā kafijas cena nokritās par 1%. Savukārt jūlija piegāžu arabica kafijas pupiņu cena Ņujorkas preču biržā samazinājusies līdz 1,28 ASV dolāru atzīmei par mārciņu, kas ir zemākais līmenis kopš 2009. gada rudens. Eksperti uzskata, ka kafijas cenas samazinās lielā mērā tāpēc, ka globālais kafijas piedāvājums pārsniedz pieprasījumu.

Pērnā gada labā raža Brazīlijā piesātināja kafijas tirgu, kā rezultātā cenas nonāca zem spiediena. Šogad Brazīlijas kafijas ražotāji jau sāka vākt jaunu kafijas ražu, lai gan iepriekšēja gada kafijas krājumi vēl nav pārdoti. Tas, pēc ekspertu domām, nozīmē, ka vismaz pāris mēnešus kafijas cenas vēl ies uz leju. Dažos gadījumos kafijas eksportētāji samazina ražošanu un eksportu, jo cenas padara viņiem kafijas tirdzniecību nerentablu. Piemēram, zemo cenu dēļ samazinājās kafijas eksports no Indijas. Kad šo procesu dēļ pasaules kafijas piedāvājums būtiski saruks, kafijas cenas atkal sāks pieaugt.

Ēdināšanas uzņēmums Lido sācis piedāvāt espresso šķirnes kafiju Cumbia.

Lido piedāvās kafiju, sadarbojoties ar Löfbergs Lila grupas Latvijas uzņēmumu Melnā kafija.

Cumbia šķirne tiek iegūta samaisot kafijas pupiņas, kas audzētas Karību jūras krastā, ar Gvatemalā un Etiopijā audzētām kafijas pupiņām, teikts paziņojumā medijiem.

Šogad pirmajā pusgadā a/s Lido apgrozījums audzis par 10 %. 2012. gadu uzņēmums pabeidza ar 241,9 tūkstošu latu peļņu un veicis izmaksu optimizāciju. Šobrīd kompānija par vienu no mērķiem deklarējusi pievēršanos ekoloģiskai pārtikai, jo šāda tendence vērojama visā pasaulē. Šā gada jūlija beigās tika vērts vaļā jauns veikals un bistro Ķirsons Māja.

Bija grūti aizbraukt un nebija viegli atgriezties. Esmu gandarīta gan par to, ka aizbraucu, gan par to, ka atgriezos

Tā saka Eva Miķelsone, degvielas mazumtirgotāja Virši-A mārketinga vadītāja. Viņa trīs gadus strādāja Lielbritānijā. «Aizbraucu, jo Latvijā sākās krīze. Strādāju IT uzņēmumā, paralēli LU maģistrantūrā studēju komunikācijas zinātni. Sākās krīze, diemžēl zaudēju darbu, pabeidzu studijas un vairs nespēju sevi realizēt Latvijas darba tirgū. Tolaik uzņēmumu, kas atlaida darbiniekus, bija vairāk nekā tādu, kas pieņēma darbā. Izvērtējot situāciju, biju spiesta aizbraukt,» atceras E. Miķelsone.

Darbu atrast viegli

Viņa devās uz Lielbritāniju un darbu tur atrada viegli. Vispirms viņa bija pārdevēja delikatešu veikaliņā, drīzumā kļuva par veikala maiņas vadītāju. «Lai to sasniegtu, bija vajadzīgs sūrs darbs – strādāju arī pa 10 un 12 stundām sešas dienas nedēļā. Vadība manī saskatīja cilvēku, kam ir mērķtiecība, kurš strādā patstāvīgi un ir spējīgs sasniegt ko vairāk. Ātri apguvu visu nepieciešamo un mani izvirzīja par veikala maiņas vadītāju. Tas bija pavisam citādāks darbs, ar jauniem pienākumiem, – sākot ar ikdienas darbu koordinēšanu un veikala preču sortimenta nodrošināšanu, beidzot ar darbinieku vadību un klientu lojalitātes vecināšanu. Man patika šis darbs, jo varēju sevi realizēt un nebija nekādu rāmju, kas noteiktu, ka jādara tikai tā un ne citādi,» stāsta E. Miķelsone. Tomēr, strādājot veikalā, viņa neatmeta cerību atrast darbu savā specialitātē, gribēja pārliecināties, ka var sevi pierādīt ne tikai Latvijā, bet arī Lielbritānijā. Tāpēc viņa paralēli visu laiku meklēja darbu savā specialitātē – mārketingā vai komunikācijā.

Šogad aprit 25 gadi kopš pašmāju degvielas mazumtirgotāja "Virši" dibināšanas.

1995. gada ziemā trīs jauni cilvēki – Jānis Riekstiņš, Jānis Rušmanis un Vilis Plūme, strādājot savās specialitātēs kā galvenais inženieris, loģistikas speciālists un enerģētiķis, īstenoja ideju par degvielas tirdzniecību un atvēra savu pirmo degvielas uzpildes staciju (DUS) Aizkrauklē.

Laika gaitā daudz kas ir mainījies, taču uzņēmuma darbības veids un darītāju filozofija palikusi nemainīga.

"Savu darbu jaundibinātais uzņēmums sāka tālajā 1995. gadā Aizkrauklē, izīrējot no kolhoza uzpildes staciju, kurā veicām degvielas tirdzniecību lauksaimniecības vajadzībām. Stacijā bija iespējams uzpildīt dīzeli un benzīnu, kā arī iegādāties nelielu produktu klāstu," stāsta J. Riekstiņš, uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

AS "Latvenergo" padome otrdien, 16.novembrī, iecēlusi kompānijas valdi jaunā sastāvā, valdes priekšsēdētāja amatā ieceļot Mārtiņu Čaksti, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus par valdes locekļiem no jauna iecelti Dmitrijs Juskovecs un Harijs Teteris, bet darbu valdē turpinās Guntars Baļčūns un Kaspars Cikmačs. Jaunie valdes locekļi darbu sāks 2022.gada 3.janvārī.

"Latvenergo" pārstāvji min, ka D.Juskovecs būs kompānijas komercdirektors, bet Teteris būs atbildīgs par "Latvenergo" ražošanas virzienu.

M.Čakste, D.Juskovecs un H.Teteris darbam "Latvenergo" valdē ir izvēlēti publiski izsludinātā kandidātu atlases konkursā.

"Latvenergo" valdes locekļi amatos iecelti uz piecu gadu termiņu.

"Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts norāda, ka "Latvenergo" valdei būs ne tikai jāturpina virzība uz ambiciozajiem mērķiem pašmāju un kaimiņvalstu tirgos, bet atbilstoši koncerna vispārējam stratēģiskajam mērķim jāpalielina "Latvenergo" koncerna vērtība, ekonomiski pamatoti attīstot un nodrošinot preces un pakalpojumus enerģijas un ar to saistītu biznesu vērtību ķēdēs un efektīvi pārvaldot valsts attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgus resursus un infrastruktūru.