Tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmums Latvijas Tekstils turpmāk nodrošinās arī digitālo druku, informēja uzņēmuma vadītājs Oskars Polmanis.

Ideja radusies pirms diviem gadiem, apmeklējot pasaules tekstila izstādes un lūkojoties pēc tekstila apdrukas inovācijām. Šā gada sākumā atrastas piemērotākās idejas īstenošanai. «Gadu sākām ar eksperimentiem, pasūtot šo pakalpojumu ārpus Latvijas, lai saprastu, kāds ir šīs produkcijas noiets. Tirdzniecības rādītāji bija pārliecinoši, tādēļ nolēmām riskēt un investēt, lai šo tehnoloģiju atvestu uz Latviju. Nav tā, ka Latvijā nav iespējama digitālā druka uz lina un kokvilnas, bet problemātika ir tirāža un pieejamība. Mūsu uzsvars - nelielas tirāžas plašākam interesentu lokam,» sacīja O. Polmanis.

Viens no pamudinājumiem investēt šajā tehnoloģijā ir gadu mijā uzsāktais projekts 119 Latvijas skati, kura ideja ir simtgades gadā radīt katram Latvijas novadam auduma maisiņus ar raksturīgiem fotoattēliem. «Līdz ar iekārtu atvešanu un testa režīma pabeigšanu, tas būs pirmais projekts, ko drukās šīs iekārtas. Galvenais, ko gribu akcentēt - mēs no kreklu apdrukātājiem atšķirsimies ar to, ka kreklus mēs neapdrukāsim,» uzsver O. Polmanis.

«Ja runājam par uzņēmuma «Latvijas Tekstils» salonveikalu, kas atrodas Rīgā, Matīsa ielā 17, diemžēl bēdīgākais ir tas, ka pilsētas centrs kļūst arvien tukšāks, veikalu piedāvājums - arvien garlaicīgāks, jo visa tirdzniecība pārvācas uz lielveikaliem un tirdzniecības centriem,» biznesa portālam db.lv sacīja «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis.

O. Polmanis atzīst, ka, ja fiziskā veikala Matīsa ielā finansiālie rādītāji turpinās kristies, iespējams, «Latvijas Tekstils» pat pieņems lēmumu par tā slēgšanu.

«Latvijas Tekstils» izgatavo mājas tekstilu: dvieļus, galdautus, salvetes, priekšautus, cimdus, maisiņus no lina un kokvilnas, karogus un lentes, kā arī pārdod saistītos produktus gan fiziskajā veikalā, gan internetveikalā.

Vaicāts, vai arī «Latvijas Tekstils» apsvēris iespēju atvērt veikalu kādā no tirdzniecības centriem, O. Polmanis db.lv sacīja: «Neesam par to domājuši, neesam uzprasījušies un arī neviens piedāvājums nav bijis.»

«Tajā, ka Rīgas centrs kļūst arvien tukšāks, svarīgu faktoru spēlē arī apstāklis, ka Rīga ir viena no retajām galvaspilsētām Eiropā, kurā vispār nav iepirkšanās ielas, un tā vistiešākā veidā ir pilsētas plānotāju atbildība. Krišjāņa Barona un Tērbatas ielas ir mašīnu caurbrauktuves. Tur nav interesanti pastaigāties un atrast interesantus veikalu piedāvājumus. Sūdzamies, ka Rīgai ir par maz tūristu, tai pat laikā izveidot kaut vienu iepirkšanās ielu nepietiek politiskas motivācijas. Jautājums tikai - kādēļ? Kamēr Stopiņu novadā būvēs dzīvesstila tirdzniecības centru ar gājēju ielām un streetfood kafetērijām, tepat Matīsa ielā ir milzīga degradēta teritorija - Vidzemes tirgus, kur dzīvība dziest ar katru dienu. Pilsētas sirdī, sabiedriskā transporta krustpunktā ir vairāki hektāri zemes, kur varētu attīstīties dzīvesstila veikaliņi, streetfood kafejnīcas, amatnieki, pakalpojumu sniedzēji un kas vēl tik nē... Un tas sekmīgi kalpotu ne tikai par vietējo iedzīvotāju, bet arī tūrisma magnētu. Un tieši šis būtu tas galapunkts, uz kuru vajadzētu vest iepirkšanās ielai vai pat ielām. Taču, lai tas notiktu, ir vajadzīgs pilsētas plānotājs ar galvu, ideju un enerģiju. Pats no sevis nekas netaps,» savās pārdomās dalījās O. Polmanis.

Latvijas tirgū HoReCa segmentam tekstilu piedāvā vairāki pašmāju uzņēmumi un arī kaimiņvalstu kompānijas. Konkurentu skaits ir lielāks tajās preču grupās, kuras ir vieglāk saražot vai pirkt un pārdot. «Ekonomika atdzīvojas – tā ir priecīga ziņa. Latvijā šajā nišā pēdējos gados nopietnu konkurenci veido nomas uzņēmumi, kas piedāvā viesnīcām tekstilu iznomāt, kā arī paši nodrošina tā kopšanu. Latvijā šo servisu nodrošina igauņu uzņēmumi, bet prognozēju, ka tas ir laika jautājums, kad šādu pakalpojumu sāks sniegt arī pašmāju firmas,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Viesnīcu tekstils līdzīpašnieks Jānis Jansons.

SIA Aviro projektu vadītājs Mārtiņš Circens teic, ka nozarē konkurence ir ļoti sīva un pēdējos gados tā noteikti ir saasinājusies, jo tik tiešām Latvijas mazajā tirgū aktīvi ienāk lietuviešu un igauņu piegādātāji. Konkurences rezultātā daudzi vietējie piegādātāji spiesti samazināt cenas, bieži vien tas notiek uz nenomaksāto nodokļu rēķina.

SIA Viesnīcu tekstils nodibināts pirms desmit gadiem kā SIA Viesnīcu apgāds meitas uzņēmums ar mērķi ražot tam tekstilu. «Mums tolaik bija iespēja iegūt finansējumu finanšu institūcijā ALTUM, un kopējās investīcijas bija apmēram 20 tūkst. eiro. Uzņēmāmies risku, tolaik neapzinoties, kas sekos, jo tikko dzimušam uzņēmumam nācās izdzīvot krīzes gadus. Tie bija liktenīgi arī mātes uzņēmumam, kas fiziski vairs nefunkcionē, savukārt mēs darbību turpinām,» stāsta J. Jansons, kurš uzņēmumu vada kopā ar sievu Annu Anitu Jansoni. SIA Viesnīcu tekstils sortimentā ir piecas produktu grupas – restorānu tekstils, viesnīcu tekstils un interjera lietas, aizkari, darba apģērbs un dažādi aprīkojumi un piederumi. Pēc pieprasījuma apjoma absolūts līderis ir viesnīcām paredzētais tekstils. Katram viesnīcas viesim ir paredzēti trīs gultas veļas un dvieļu komplekti. Ik gadu tekstils tiek pakāpeniski nomainīts.

«Iegādājoties karogu, cilvēki nepērk tikai krāsainu auduma gabalu, bet arī pienākumu, lepnumu, iespēju apliecināt savu nacionalitāti,» Db.lv stāstīja SIA Latvijas tekstils valdes loceklis Oskars Polmanis. Valsts svētku noskaņās Db.lv devās uz uzņēmuma ražotni Tukumā - lai redzētu, kā tiek ražots viens no Latvijas valsts nozīmīgākajiem simboliem.

«Karogu pārdot ir viegli, jo nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc ir vajadzīgs karogs. Visi labi zina, ko ar to darīt un kādos nolūkos to drīkst vai nedrīkst lietot,» norāda O. Polmanis.

«Septembris, oktobris un novembris mums viennozīmīgi paiet sarkanbaltsarkanās krāsās,» runājot par šūšanas un dizaina ražotni, norāda tās vadītājs. Tuvojoties svētkiem, pieprasījums pēc karogiem ievērojami aug, taču vadība mēģina šo sezonalitāti «izlīdzināt» ar dažādām mārketinga aktivitātēm arī citos gada laikos. Pieprasījums pēc karogiem aug ne vien pirms valsts svētkiem, bet arī sākoties mācību gadam, kad karogus mastā «atsvaidzināt» vēlas skolas un citas izglītības iestādes. Savukārt pavasarī karogus iegādājas, lai nomainītu vecos, kas jau nolietojušies.

«Pēc manā rīcībā esošās informācijas šis ir pārpratums, un atļauja ir piešķirta,» db.lv elektroniski informēja Rīgas domes priekšsēdētāja biroja vadītāja Anna Kononova.

Savukārt SIA Latvijas Tekstils īpašnieks Oskars Polmanis telefonsarunā ar db.lv apgalvoja, ka neviens viņu par piešķirto atļauju neesot informējis. «Es to pirmo reizi dzirdu no jums,» viņš sacīja. 3.augustā viņš saņēmis elektronisku vēstuli no Rīgas svētku rīkotājiem, kurā teikts, ka uzņēmums neatbilst kritērijiem, lai piedalītos amatnieku tirgū Doma laukumā. Tā kā viņš vēlējies sīkāku paskaidrojumu, viņam ieteikts vērsties ar rakstisku iesniegumu pie svētku organizatoriem.

Db.lv rakstīja, ka uzņēmums Latvijas Tekstils, kurš šuj Latvijas karogus, izgatavo ar Latvijas karoga tematiku saistītus suvenīrus un dažādus lina un kokvilnas tekstilizstrādājumus, tika saņēmis attiekumu no Rīgas svētku amatnieku tirgus organizatoriem. Svētku organizatoru - koncertorganizācijas Ave sol! direktora pienākumu izpildītāja Kitija Riekstiņa db.lv norādīja, ka svētku tirgus tematika ir Hanzas savienības amatnieki Viduslaikos. Lēmumu par to, kurš pretendents atbilst šādam statusam un kurš - ne, pieņēmusi piecu cilvēku komisija. Komisijas vadītāja ir Rīgas domes Kultūras iestāžu un amatierkolektīvu nodaļas vadītāja Ilona Vanadziņa.

Godinot Latvijas valsts simtgadi, tekstilizstrādājumu zīmols «Latvijas Tekstils» ir izveidojis dvieļu un galdautu kolekcijas «Ziņojums» un «Mantojums». Kolekciju idejas un izstrādes autors ir uzņēmuma «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis, kurš pats pārveido vēsturiskos dizainus.

Kolekcijā «Ziņojums» ietverta Lielvārdes jostas kopija. Šīs kolekcijas nosaukums ir izvēlēts ar nolūku, jo tiek uzskatīts, ka latvju rakstu zīmes, īpaši Lielvardes josta, ietver ziņojumu no pagātnes par latviešu identitāti un spēku. Kolekcijā «Ziņojums» ietilpst tikai dvieļi.

Savukārt, otrā kolekcijā «Mantojums» ietilpst gan dvieļi, gan galdauti. Šie raksti izvēlēti no latviešu etnogrāfiskā mantojuma pūra, ko apkopojis lietišķās mākslas meistars Žanis Ventaskrasts. Kolekcijā «Mantojums» ietilpst dažāda izmēra galdauti, sākot no mazas salvetītes 35x35 cm, beidzot ar galdautu izmērā 146x350 cm.

Trešais tekstila izstrādājumu projekts, auduma maisiņi, ir procesā, jo vēl nesen norisinājās auduma maisiņu konkurss, kurā tika meklēti 119 Latvijas skati, kas varētu vislabāk raksturot konkrēto novadu. Attēlus maisiņiem iesūtīja gan foto amatieri, gan profesionāļi, savukārt attēla izvēle notika pēc sociālā tīkla Facebook sekotāju balsošanas rezultātiem. Šobrīd tiek plānots, ka maisiņi tiks pārdoti rudenī.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Lai paplašinātu tekstila materiālu šķirošanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no aizvadītā gada septembra līdz šā gada februārim īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savāktas 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.

Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.

Brīdī, kad tekstilmateriāls kādam šķiet lieks, sākas tā ceļojums. Galamērķi ir vairāki, bet parasti tas tiek apglabāts poligonā; pagaidām Latvijā neviena rūpnīca neveic tekstila pārstrādi , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir vairāki šķirošanas laukumi, kur tiek pieņemti tekstilizstrādājumi, lielākoties tos cilvēki izmet konteinerā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, kas pēc tam nonāk atkritumu poligonā un tur arī tiek apglabāti. Latvijas poligonos apglabātie tekstila materiāli ir vidēji 3% no visām saimnieciskajām drazām. Eiropas valstīs vidēji tie ir 12%, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati.

Ik gadu sadzīves atkritumos nonāk liels daudzums apģērbu, un lielākā daļa no šīm drēbēm varētu tikt izmantotas vēlreiz, atkal lietotas vai pārstrādātas. Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas iedzīvotājiem nodot tekstilizstrādājumus pārstrādei.

Kuldīgā, ražošanas uzņēmumā SIA "Kuldīgas tekstils", vairāk nekā diviem darbiniekiem oficiāli apstiprināta Covid-19 infekcija, atsaucoties uz uzņēmuma sniegto informāciju, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Savukārt saskaņa ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtajiem datiem, Kuldīgas novadā saistībā ar ražošanas uzņēmumu kopumā konstatēti desmit saslimušie.

Kā norādīja Duļbinska, ceturtdienas, 24.septembra, rītā visiem "Kuldīgas tekstils" darbiniekiem veikti Covid-19 testi, kam rezultāti solīti vakarā.

Vienā ēkā ar SIA "Kuldīgas tekstils" strādā arī SIA "Saules ieleja 3", kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumu divām izglītības iestādēm. Pašvaldības vadība vienojusies ar SIA "Saules ieleja 3", ka papildus drošībai arī visiem šī uzņēmuma darbiniekiem šodien veiks Covid-19 testus. Nevienam no šajā uzņēmumā strādājošajiem pašlaik nav šīs slimības simptomu, norādīja pašvaldībā.

Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports.

Pašreizējā realitāte liecina, ka 1% apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal.

ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šā gada 1. jūlija. Tas ir loģisks solis, jo pēc burta direktīvas mērķis ir mazināt šos atkritumus, pēc gara – stimulēt tekstila pārstrādes inovācijas, jo līdz šim šajā nozarē tās ir bijušas kūtras. Savukārt no 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visiem un visām ES dalībvalstīm.

Taču tekstila atkritumu mazināšanai šķirošana un tekstila atkārtota izmantošana, nevis izmešana sadzīves atkritumos, ir tikai viens no veidiem, kā samazināt šo atkritumu daudzumu. Otrs veids, ilgtermiņā daudz efektīvāks un apritīgāks, ir tā dēvētā pārstrāde “no šķiedras līdz šķiedrai”. Šī pieeja iemieso aprites ekonomikas būtību – nevis iegūt pirmreizējos resursus, bet izmantot to, kas jau ir. Šajā tehnoloģiju jomā ir redzamas iestrādnes, taču arvien tiek meklēti veidi, kā kāpināt jaudu un apjomu.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Arī «Orkla Foods Latvija» savā piedāvājumā iekļāvusi produktus par godu Latvijas valsts simtgadei. Katra no četrām jaunajām tomātu mērcēm simbolizē attiecīgā Latvijas kultūrvēsturiskā novada būtību, raksturu un garšu, biznesa portālam db.lv pastāstīja Raitis Avots, «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors.

Mērces idejas un izpildījuma autori ir «Orkla Foods Latvija» jauno produktu izstrādes komanda, tehnologi un mārketinga speciālisti.

«Spilvas» jaunās tomātu mērces pārdošanā nonāca maijā un uzņēmums secina, ka cilvēki ir novērtējuši produktu, jo tiek veikti atkārtoti pirkumi. «Jaunās produktu sērijas kopējo ietekmi uz tomātu mērču kategoriju varēsim izvērtēt šā gada beigās, kad arī būs godam nosvinēta valsts apaļā jubileja,» stāsta R. Avots.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

Šodien Mežaparkā, Dziesmu svētku lielajā estrādē, tika izklāts pasaulē lielākais sašūtais Latvijas karogs - vairāk nekā 1050 kvadrāmetru izmērā.

22,5 metrus platais un 45 metrus garais Latvijas valsts galvenais simbols tapis uzņēmuma Latvijas Tekstils ražotnē.

Karoga izklāšana norisinājās Veselīga dzīvesveida dienas ietvaros Mežaparkā.

«Šī doma radās, meklējot interesantas lietas par Latviju, kas vēl līdz šim nav realizētas,» par idejas pirmsākumiem stāsta Oskars Polmanis, SIA Latvijas Tekstils valdes loceklis.

Lielais karogs esot kā uzņēmuma simboliska dāvana savai valstij 95 gadu jubilejā.

Līdz šim lielākais zināmais Latvijas karogs, izmērā 6 x 12 m tiek izmantots militāro parāžu laikā, kad tas ir redzams zem helikoptera, kas parādes laikā lido gar 11.Novembra krastmalu, informē uzņēmums.

Rīgā, Torņkalnā, ugunsgrēkā cietusi tekstiluzņēmuma Lenta ražotne, kurai dega jumts aptuveni 80 kvadrātmetru platībā, vēlāk jumts arī iebrucis, Db.lv pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele.

Fabrikā Lenta tiek ražotas arī sarkanbaltsarkanās lentītes, kuras iedzīvotāji mēdz spraust sev pie krūts valsts svētkos.

Dzēšanas darbi bijuši sarežģīti, jo degošajai ēkas daļai bijis grūti piekļūt ar ugunsdzēsības tehniku. Notikuma vietā strādāja deviņas VUGD autocisternas, divas autokāpnes un viens autopacēlājs.

Izsaukums uz notikuma vietu tika saņemts pēc pulksten 18 vakarā un tam tika izsludināts paaugstinātas bīstamības statuss.

Cilvēki ugunsgrēkā cietuši nav.

Kā savā Twitter kontā norāda pats uzņēmums, «ziņas par lentīšu ceha nedienām ir stipri pārspīlētas». «Sarkanbaltsarkanās lentītes pietiks visiem.»

SIA "Kuldīgas tekstils" uz desmit dienām apturējis darbību, jo uzņēmumā vairāki darbinieki saslimuši ar Covid-19, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtā informācija liecina, ka Kuldīgā šonedēļ apstiprināti kopumā 27 inficēšanās gadījumi ar Covid-19, kas visi ir saistīti ar ražošanas uzņēmumu SIA "Kuldīgas tekstils".

SPKC ir apzinājis inficēto cilvēku kontaktpersonas, kuras atrodas izolācijā un nedodas uz darbu vai izglītības iestādi. Informēti arī kontaktpersonu ģimenes ārsti. Kontaktpersonu vidū ir vairāku Kuldīgas izglītības iestāžu audzēkņi un arī atsevišķi darbinieki.

"Kuldīgas tekstila" valdes locekle Jolanta Krūmkalne apstiprināja, ka kopumā uzņēmumā ir inficējušies 27 darbinieki, bet par inficētiem darbinieku ģimenes locekļiem viņas rīcībā nav informācijas.

No 2024. gada 28. maija līdz 7. jūnijam 1427 poligrāfijas iekārtu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 50 valstīm prezentēs inovatīvas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus, kas virza nozari šodien un nākotnē. Latviju izstādē pārstāvēs trīs uzņēmumi: Baltink SIA 3/E08, Print Wire SIA 6/F40, PrintOn.Pack.com AS 7A/B21. Pasaulē vadošās poligrāfijas iekārtu un pakalpojumu izstādes galvenās tēmas būs digitalizācija un ilgtspējība.

Kā liecina vadošo tehnoloģiju, iekārtu, izejmateriālu un pakalpojumu sniedzēju aptaujas, starptautiskās poligrāfijas nozares pārstāvji ar nepacietību gaida savas nozares nozīmīgāko pasākumu klātienē, uz kuru šoreiz gaidīts divreiz ilgāk nekā citkārt, proti, ir pagājuši astoņi gadi kopš pēdējās izstādes klātienē. Tas ir ilgs laiks, ja mēs runājam par jaunu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, produktu pilnveidošanu un savlaicīgu nozares spēlētāju informēšanu par tirgus tendencēm, kas ir viens no starptautiskās izstādes uzdevumiem. Lai arī pandēmija jau ir labi aizmirsta pagātne, pašreizējā situācija globālajā tirgū tiek raksturota kā nepastāvīga, to pavada gan lieli sociāli, gan arī strauji tehnoloģiski satricinājumi, uz kuriem gan uzņēmumiem, gan izstādes organizatoriem jāspēj reaģēt.

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.

Vairāki Latvijas uzņēmēji, vēloties dot savu artavu Latvijas simtgades svinībām, sākuši ražot dažādus produktus savas zemes apaļajai jubilejai par godu

Daļa no ražotājiem produktus rotā ar Latvijas simtgades oficiālo simbolu, bet daļa akcentē mūsu zemes spēka zīmes un krāsas. Tomēr visiem vienojošs ir stāsts, kuru tie vēlas līdz ar jauno produktu līniju iznest tautā un pasaulē.

Zīmols Grandfather par godu Latvijas simtgadei ražo džemperus ar kapuci un bez tās tumši sarkanā krāsā ar Latvijas simtgadei izstrādāto identitāti. «Lielākais izaicinājums bija saražot biezu kokvilnas audumu džemperi, kas būtu nevis standarta sarkanajā krāsā, bet mūsu valsts noteiktajā tumši sarkanajā tonī. Ja pavērosiet, tad lielākā daļa mūsu nacionālās izlases arī ir ietērptas standarta sarkanās krāsas virsdrēbēs. Nespēju noticēt, ka pat tādi lieli ražotāji kā 4F nevar pareizo krāsas toni dabūt. Tā arī aizsākās mūsu ceļš līdz īstajai krāsai,» stāsta zīmola Grandfather dibinātājs Aleksandrs Bondars. Viņš Latvijas oficiālo krāsas toni aizsūtīja sadarbības partneriem Itālijā, Polijā un Turcijā. No visām laboratorijām saņēma standarta sarkanu toni ar paskaidrojumu, ka krāsas pigmenti nespēj iesūkties audumā un šādu toni nav iespējams saražot. «Tomēr nepadevos un mainīju pieeju, kā iegūt šo toni, un pēc astoņu mēnešu saskaņošanas ar ražotājiem es tiku līdz īstajai krāsai. Pateicoties šai pieredzei, tagad varam droši teikt, ka spējam saražot džemperus jebkurā krāsas tonī,» smej A. Bondars. Šā zīmola jakas tirdzniecības vietās nonāks šī mēneša beigās.

Ukraina ir liels tirgus, taču jāņem vērā, ka, pēc Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides reitinga Doing Business datiem, tā ir 137. vietā no 185 pasaules ekonomikām

Tas nozīmē, ka ir daudzas citas valstis, kur uzņēmējdarbības veikšana varētu būt vienkāršāka, vide – vairāk sakārtota.

2012. gadā Ukraina bija Latvijas 20. lielākais preču eksporta un 18. lielākais preču importa partneris, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pērn Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Ukrainu sasniedza 214,3 miljonus latu, kas ir par 49% vairāk nekā 2011. gadā.

Tirdzniecības apjomi aug, taču šobrīd mēs no Ukrainas vairāk importējam, nekā eksportējam, saka Andris Pārups, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta Eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs. Pēdējos gados Ukrainas tirgus aug par 5% gadā. «Tās ir labas ziņas. Tas nozīmē, ka viņi kļūst turīgāki, un augošā tirgū preces un pakalpojumus ir vieglāk pārdot,» viņš norāda.

Latvijas mēbeļu ražotāju apgrozījums šogad kopvērtējumā varētu būt tuvu iepriekšējā gada līmenim, aģentūrai LETA prognozēja asociācijas «Latvijas mēbeles» prezidents Juris Griķis.

«Gads līdz šim nozarei ir bijis bez īpaša pieauguma. Pirmais pusgads parasti mēbeļu ražotājiem nav tas labākais. Atbilstoši tirgus konjuktūrai, parasti mēbelēm cilvēki tērē naudu otrajā pusgadā. Pirmajā pusgadā dažiem veicies nedaudz labāk, dažiem nedaudz sliktāk. Apgrozījums šogad nozarei kopvērtējumā varētu būt tuvu iepriekšējā gada līmenim,» sacīja Griķis.

Vienlaikus viņš piebilda, ka Latvijas mēbeļu ražotāju peļņa, visticamāk, šogad saruks. «Ja ar cīņu mēs noturam realizācijas līmeni - eksporta un vietējā tirgus līmeni -, tad peļņas rādītāji, iespējams varētu samazināties, jo izdevumu daļa aug daudz straujāk nekā ieņēmumu daļa. Izejvielu cenas un resursi - algas, materiāli, elektrības cenas, siltums - pieaug. Taču tirgus, īpaši, eksporta tirgus neakceptē tik milzīgas resursu izmaiņas, tik augstu cenu pieaugumu. Līdz ar to nozare cīnās ar resursu cenu pieaugumu. Arī nodokļu slogs pieaug,» pārdomās dalījās Griķis.

Līdz ar Zviedrijas mājlietu zīmola IKEA ienākšanu Latvijā citi tirgus dalībnieki «kreņķi neķer», uzskatot, ka darbojas tomēr nedaudz atšķirīgā nišā.

Pagājušas nedaudz vairāk kā divas nedēļas, kopš Latvijā durvis vēra Zviedrijas zīmola veikals IKEA. Šajā laikā to apmeklēt jau paguvuši simtiem cilvēku gan no Latvijas, gan arī tuvākajām kaimiņvalstīm. IKEA franšīzes ņēmējs Latvijā ir SIA Paul Mason Properties, kura īpašniekam pieder arī zīmola veikals Lietuvā un Islandē. Kā iepriekš apgalvoja SIA Paul Mason Properties vadītājs Sigurdurs Palmasons, viņš uz Latviju braucis jau kopš 1997. gada ar vīziju atvērt te IKEA veikalu. Beidzot tas ir noticis. Projekta izmaksas no uzņēmuma puses ir aptuveni 60 milj. eiro. Tomēr S. Palmasons pieļauj, ka ar laiku šī summa varētu pieaugt, jo tālākā nākotnē iecerēts attīstīt teritoriju ap IKEA veikalu, izveidojot reģionālas nozīmes iepirkšanās centru.

No šā gada 1. jūlija Latvijā stāsies spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot dabas resursu nodokli (DRN) 0,50 eiro apmērā par vienu kilogramu tirgū laisto tekstilizstrādājumu - apģērbiem, apaviem un mājas tekstilam. Atbildīgie šajā gadījumā ir tekstila ražotāji un tirgotāji Latvijā. Tādejādi tiks īstenots ražotāju atbildības princips - piesārņotājs maksā.

Tomēr jāņem vērā, ka DRN tiek piemērots tikai gadījumā, ja tekstilizstrādājumu ražotājs un tirgotājs nepiedalās ražotāju paplašinātajā atbildības sistēmā, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta šo nolietoto tekstila izstrādājumu atbilstoša apsaimniekošana.

Cik daudz tekstila tiek izmests atkritumos?

Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 27 000 tonnu jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju. Turklāt liela daļa ir lietotais apģērbs, kas kalpo daudz īsāku laiku un jau drīz draud nonākt atkritumos. Kā liecina dati, atkritumu poligonos patlaban gadā tiek apglabātas aptuveni 25 000 tonnas nevajadzīgo tekstilizstrādājumu. Attīstot pilnvērtīgu tekstila apsaimniekošanas sistēmu, lielu daļu šī apjoma varēs novirzīt atkārtotai lietošanai, labdarībai un pārstrādei. Tomēr, tuvojoties 1.jūlijam, izskan bažas, ka tekstila DRN vai apsaimniekošanas izmaksas var būtiski palielināt preces cenu tirgū. Jāatzīst, ka tas ir tikai mīts, ko varam kliedēt ar vienkāršiem piemēriem.

Eiropā pieprasījums pēc tekstila ir stabils, taču apģērbu tirdzniecība cieš no patēriņa apjoma krituma. Neskatoties uz to, Latvijas ražotājiem pārdošanas apjomu rādītāji saglabājas stabili.

Globālās finansiālās krīzes un pieprasījuma krituma novājinātās Eiropas tekstila un apģērbu ražošanas nozares pašreizējais kredītreitings Coface kredītrisku ekspertu vērtējumā tiek vērtēts tikai kā vidējs.

Coface kredītreitingu indikators tiek veidots, analizējot vairāk nekā 6000 kompāniju finanšu datus Āzijas, Ziemeļamerikas un 15 Eiropas Savienības valstīs. Indikatora tapšanā tiek ņemtas vērā apgrozījuma izmaiņas, rentabilitāte, parādsaistības, naudas plūsma un Coface analītiķu novērotie prasījumi. Indekss ir sadalīts četrās riska kategorijās: mērens, vidējs, augsts un ļoti augsts.

Komentējot situāciju Latvijas tekstila un apģērbu ražošanas nozarē, Sandra Smiltniece, Coface Latvija mārketinga un pārdošanas direktore, norāda, ka pēdējos gados arī Latvijas tekstila industrija uzrāda labu tendenci ar lēnu un stabilu augšupejošu eksporta līkni.

Kādreiz es kļūdaini domāju, kas tad Latvijā var būt par pieprasījumu dizaina priekšmetiem? Izrādījās, ka tas ir pilnīgi aplami – Latvijā ir ļoti laba pirktspēja.

Latvieši ļoti augstu vērtē pašmāju produktus, īpaši pēdējos gados un ir gatavi atbalstīt savējos. Ja noliktu blakus ārvalstu dizaina stikla produktu un Latvijas, domāju, ka vairums izvēlēsies pašmāju produktu.

Uzņēmējdarbību aizsākām laikā, kad nebija iesācies Latvijas produktu bums, tāpēc ļoti labi jūtam sabiedrības attieksmes maiņu, īpaši no uzņēmumu puses – aizvien biežāk kā korporatīvās dāvanas tiek izvēlētas Latvijā ražotas preces. Arvien vairāk uzņēmumu atbalsta pašmāju ražojumus, nevis bezpersoniskus ārzemju produktus.

Vācijā svarīgs dizains, Krievijā - zīmols

Dizaina priekšmeti ir pieprasīti ļoti plašā valstu lokā. Ja runājam par traukiem, tad lielākais noieta tirgus ir Vācija. Šāda veida priekšmetus, lielākoties, pārdod nelielos veikaliņos, kuri ir tendēti uz konkrētu nišu. Vācijā dizaina traukus izmanto vairākas viesnīcas un restorāni.