Brīdī, kad tekstilmateriāls kādam šķiet lieks, sākas tā ceļojums. Galamērķi ir vairāki, bet parasti tas tiek apglabāts poligonā; pagaidām Latvijā neviena rūpnīca neveic tekstila pārstrādi , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir vairāki šķirošanas laukumi, kur tiek pieņemti tekstilizstrādājumi, lielākoties tos cilvēki izmet konteinerā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, kas pēc tam nonāk atkritumu poligonā un tur arī tiek apglabāti. Latvijas poligonos apglabātie tekstila materiāli ir vidēji 3% no visām saimnieciskajām drazām. Eiropas valstīs vidēji tie ir 12%, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati.

Ik gadu sadzīves atkritumos nonāk liels daudzums apģērbu, un lielākā daļa no šīm drēbēm varētu tikt izmantotas vēlreiz, atkal lietotas vai pārstrādātas. Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas iedzīvotājiem nodot tekstilizstrādājumus pārstrādei.

«Latvijā nolietoto apģērbu apjomi ir ļoti mazi, lai runātu par to pārstrādi. To var atļauties darīt tikai valstis ar samērā lielu apģērba patēriņu,» skaidro a/s Latvijas zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis.

Arī atkritumos nonākušais tekstils netiek šķirots. Galvenā problēma ir tā, ka vienuviet tiek sajaukti dažādi audumi, ko nevar pārstrādāt citā produktā. «Pieļauju, ka viendabīgiem, nesajauktiem tekstila ražošanas atgriezumiem ir iespējama pārstrāde, kaut vai – atpakaļ šķiedrā, lai atkārtoti savērptu un ražotu audumu. Ir dzirdēts par siltumizolācijas materiālu izgatavošanu no tekstila atgriezumiem. Brīdī, kad Latvijā sāks aktīvi pāršķirot un apstrādāt sadzīves atkritumus, tekstils nonāks materiālu plūsmā, no kuras tiks gatavots kurināmais,» teic SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Gaida kārtu

SIA Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija (ZAAO) sākusi jaunu iniciatīvu, kas paredz, ka tie tekstila materiāli, kas tiek iemesti šķirošanas konteineros, tiek atdalīti no citiem sadzīves atkritumiem. Tie tiek sapresēti un saķīpoti. Tā kā tekstils konteinerā ticis sajaukts ar citiem sadzīves atkritumiem, tas ir sasmērēts. Tas nozīmē, ka jaunus pavedienus no tā nevar radīt. Šādam nolūkam der tikai tīri audumi. «Pagaidām ķīpas stāv lielā kaudzē un jau ir ar zāli apaugušas. Tās gaida pārstrādes iespēju. Ir paredzams, ka to varēs izmantot kā kurināmo materiālu, bet pagaidām nav uzradies neviens, kurš tās gribētu iegādāties,» informē ZAAO sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Leimane.

Visu rakstu Jāsamierinās ar pabērna lomu lasiet 12. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.