Krievijas karš Ukrainā sabombardējis daudzmaz ierasto pasaules kārtību. Turklāt tai pašai Krievijai kaimiņš ir arī Latvija, un notiekošais starmešu gaismā arvien vairāk izceļ dažādas pārdomas par to, kādi patiesībā var izrādīties mūsu valsts riski.
Jau agrāk varēja runāt par situāciju, kad tās pašas procentu likmes Latvijā ir augstākas, ja salīdzina, piemēram, ar vecajām Rietumu demokrātijām. Jau tad varēja mēģināt teikt, ka daļēji tas ir tādēļ, ka mūsu kaimiņos atrodas tāda valsts kā Krievija. Attiecīgi viens scenārijs ir, ka attiecībā uz mūsu valsti un droši vien visu Baltiju kopumā arī nākotnē varēs runāt par pat vēl lielāku tādu kā ģeopolitiskā riska prēmiju.
Tas nozīmētu, ka gandrīz jebkas mūsu valstī tiek uztverts kā riskantāka padarīšana. Procentu frontē to atspoguļotu, piemēram, augstākas likmes. Tomēr ietekme šādai vēl pat papildu Latvijas riska prēmijai varētu būt ļoti plaša.
Labāk kaut ko no Krievijas tālāku
Maija otrajā daļā jau, piemēram, Financial Times (FT) nāca klajā ar virsrakstu, ka Krievijas iebrukums Ukrainā it kā sanervozējis parāda tirgu Baltijā un Somijā. Rezultātā atturīgāki pret šādiem ieguldījumiem esot kļuvuši tieši starptautiskie investori, kuri nu cenšas izvairīties no kādiem ģeopolitiskajiem riskiem. Ziemeļu Investīciju bankas vadība FT klāstīja, ka parāda investori esot skeptiskāki pret Somiju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, tāpēc šo tirgu vietā priekšroka nu tiekot dota tādiem, kuri atrodas patālāk no Krievijas. Pamatā tiek uzsvērts, ka šādiem investoriem ir grūtības izsvērt to, cik patiesībā lieli ir šī pierobežas reģiona riski. Rezultātā tiekot ieņemta “pagaidām un paskatāmies” nostāja.
“Ja es paskatos uz Latviju un Lietuvu un salīdzinu šīs valstis ar Spāniju, tad var jautāt, vai ir jēdzīgi ieguldīt ļoti mazā valstī, kas ir atkarīga no Krievijas naftas, vai arī ir kāda alternatīva ar līdzīgu ienesīgumu lielākā valstī?” aptuveno domu gaitu FT ieskicē aktīvu pārvaldnieka Candriam fiksēto ienākumu tirgus eksperti. Tie arī atklāj, ka samazinājuši savu šī reģiona ieguldījumu reitingu, kam attiecīgi sekojusi agrāko investīciju pārdošana. Tiek atklāts, ka šī nauda tad ieguldīta Dienvideiropā, kur ienesīgums esot līdzīgs, bet ģeopolitiskie riski – mazāki.
Pamatā gan tiek izcelts, ka skepses palielināšanās manāma arī pret vairākām citām Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm. Obligāciju tirgū lielāks ienesīgums nozīmē dārgāku aizņemšanos. Tas var raisīt situāciju, kurā gan mūsu valdībai, gan uzņēmumiem, gan privātpersonām piesaistīt naudu saviem plāniem ir salīdzinoši neizdevīgāk. Tas var sist gan pa vietējo uzņēmumu konkurētspēju, gan patēriņu, gan ekonomikas dinamiku kā tādu.
Prēmija bijusi vienmēr
Vaicāts par to, cik tad lielā mērā aktuāla var būt situācija, kad teju pilnīgi pie visa, ņemot vērā notiekošo, te tiek pieprasīta klāt vēl lielāka ģeopolitiskā prēmija, ja salīdzina ar citiem, kas Krievijai blakus gluži neatrodas, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis atzīst, ka mēs jau sen piemaksājam savas vēstures un ģeogrāfiskā novietojuma prēmiju, kas izriet no uzkrātajiem stereotipiem. “Tas nav nekas jauns. Tas bija un ir vērojams, vērtējot mūsu reģiona ģeopolitisko iedalījumu, ekonomikas attīstību, kā arī piedāvājot atšķirīgus standartus daudzām precēm vai paaugstinātās investīciju atdeves gaidas. Kaut kādā mērā visam ir savs pamats. Nepieciešams laiks, darbs un, kas īpaši, – sasniegumi, lai uztvere mainītos. Ģeopolitiskais aspekts daudzos segmentos varētu atkal kļūt aktuālāks, īpaši tiem, kas šo reģionu un nianses nepazīst. Šādas lietas varam redzēt sakāpinātā reakcijā, tūristiem atsaucot rezervācijas. Taču virzība ir pozitīva, un, turpinoties politiskajai un mentālajai integrācijai, šādu prēmiju skaits un īpatsvars ies mazumā. Šie apsvērumi atbilst arī finanšu pasaulei, jo situācijas nepārzināšana palielina piesardzību. Tādēļ gan valsts, gan uzņēmumu, gan individuālā līmenī būs jāiegulda resurss skaidrojumā un informēšanā. Taču lielos vilcienos finanšu pasaule ir gigantiska attiecībā pret mūsu vajadzībām, lai sagaidītu izteiktu ģeopolitiskās prēmijas parādīšanos. Latvija un Baltija kopumā turpina integrāciju, stiprinot drošības arhitektūru kopsolī ar sabiedrotajiem."
Visu rakstu lasiet 7.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
