Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome drīz sāks mazināt procentu likmes, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Pagājušajā nedēļā ECB Padome apsprieda eirozonas ekonomikas attīstības prognozes un nolēma atstāt eiro procentu likmes nemainīgas 4% līmenī.

Kazāks norāda, ka eirozonā inflācija kļūst arvien lēnāka un tuvojas 2% mērķim. Vienlaikus vārgums ekonomikā ir ievilcies, un arī šogad strauju izaugsmi neredzēsim. Lai gan darba tirgū redzams neliels atslābums, darba tirgus joprojām ir spēcīgs un bezdarbs ir vēsturiski zemos līmeņos, savukārt algu kāpums ir straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju pirktspēja pamazām atgūstas no inflācijas šoka.

Februārī inflācija eirozonā atkāpās līdz 2,6%, bet Latvijā tā bija vien 0,6%, atzīmē Kazāks. Dabasgāzes cenas gada sākumā ir būtiski zemākas par prognozēto, un ir viens no iemesliem, kāpēc inflācijas prognoze eirozonai šim gadam tika samazināta uz 2,3%. Tas nozīmē, ka jau gada otrajā pusē inflācija eirozonā varētu pietuvoties 2%. Prognoze 2025.gadam un 2026.gadam ir attiecīgi 2% un 1,9%. Ja prognoze piepildīsies, tad inflācijas mērķis - eirozonā vidējā termiņā simetriski ap 2% - būs sasniegts aptuveni trīs gadu laikā, kas ir pieņemams laika posms vidējam termiņam, skaidro Kazāks.

Procentu likmes joprojām ir diezgan augstas un ekonomikas izaugsmi bremzējošas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 17.oktobrī, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome nolēma samazināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Kazāks atgādina, ka kopš 2024.gada jūnija tas ir jau trešais likmju samazinājums kopumā nu jau par 0,75 procentpunktiem, ECB politikas (noguldījumu iespējas uz nakti) likmi samazinot līdz 3,25%.

Kazāks informē, ka sešu mēnešu EURIBOR likme ir atkāpusies līdz 3%, kamēr gadu iepriekš tā bija ap 4,15%.

Latvijas Bankas prezidents skaidro, ka esošo kredītu apkalpošana kļūst vieglāka, jaunu kredītu izsniegšana - lētāka. Inflācijas tempi turpina samazināties, kamēr ekonomika joprojām ir vāja un straujš ekonomikas kāpums arvien vēl nav redzams, kas vājina spiedienu cenām kāpt.

Latvija nevar atļauties nīkulīgu un vāju kreditēšanu vēl 10 gadus, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka kreditēšanas apmēri pret Latvijas ekonomiku pēdējo padsmit gadu laikā ir turpinājuši sarukt. Piemēram, 2008.gadā rezidentiem - uzņēmumiem un mājsaimniecībām - izsniegto kredītu apmērs pret ekonomiku bija aptuveni 100%, kamēr pagājušā gada beigās vien 28%.

"Jā, pēdējos gados kreditēšana nedaudz ir pacēlusi galvu virs ūdens, un, ja skatāmies gadu pret gadu, tad kredītportfelis ir audzis. Tā ir labā ziņa. Bet ekonomika ir augusi krietni straujāk un tādēļ kredītu apjoms pret ekonomiku ir turpinājis sarukt. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka investīciju apjoms Latvijas ekonomikā ir bijis vājš. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi vājāka, nekā varēja būt, un arī nākotnes izaugsme nebūs pietiekami jaudīga, ja netiks veiktas investīcijas," uzsvēra Kazāks.

Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, aktīvāk kreditējot un palīdzot valstij augt straujāk, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot diskusijas Lietuvā par solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām ar mērķi ierobežot pārmērīgu peļņu.

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Jau vairākus gadus sarunās ar bankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju bankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka līdz šim vairāk ir dzirdēts, ko bankas nevar, bet tā vietā ir vēlme dzirdēt, ko tās var un ko darīs, lai kreditēšana būtu atbalsts Latvijas ekonomikas izaugsmei, nevis šķērslis.

"Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību. Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti, caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokļi nebūtu aktuāls," uzsvēra Kazāks.

Turpmākam Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju samazinājumam ir jābūt pakāpeniskam, uzmanīgi sekojot algu kāpuma, ražīguma kāpuma un uzņēmumu peļņas maržu dinamikai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents, ECB Padomes dalībnieks Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 6.jūnijā, ECB Padomē pieņemts lēmums procentu likmes samazināt par 25 bāzes punktiem. Noguldījumu likme centrālajā bankā, kas ietekmē naudas cenu finanšu tirgos un līdz ar to arī kredītu likmes, tiek samazināta no 4% uz 3,75%.

Kazāks skaidro, ka iepriekš straujais procentu likmju kāpums bija nepieciešams, lai bremzētu inflāciju un apturētu tās sāpīgo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju. Ja pērn maijā eirozonas gada inflācija bija 6,1%, tad šogad tā bija 2,6%. Latvijā patēriņa cenu inflācija bija attiecīgi 12,3% un 0,2%.

Tas pierāda, ka lēmumi par procentu likmju palielināšanu ir bijuši pareizi un inflācijas tempi ir mazinājušies, uzsver Kazāks. Saskaņā ar jaunajām ECB prognozēm 2% inflācijas mērķi eirozona sasniegs nākamā gada otrajā pusē, un tas nozīmē, ka procentu likmes var sākt pakāpeniski samazināt.

Spēcīgai Eiropai ir nepieciešams attīstīts un integrēts finanšu tirgus, trešdien konferences "Ceļā uz labāku nākotni. Finanšu sektora ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē" ("Financing a Better Future: The Vital Role of Finance in Achieving Sustainable Growth") atklāšanā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Atsaucoties uz skotu vēsturnieka Nialla Fērgusona pausto, ka finanšu inovācijas ir neaizvietojams faktors cilvēces labklājības progresā, Kazāks norādīja, ka ir visi iemesli ticēt, ka tas turpināsies arī nākotnē.

Viņš arī atzīmēja, ka ieguldījumi, kas Eiropas ekonomikai ik gadu nākamo sešu gadu periodā būtu papildus nepieciešami, lai nodrošinātu enerģijas pārkārtošanu, stiprinātu aizsardzības spējas, ieņemtu vadošu pozīciju digitālo tehnoloģiju jomā un ar nozīmīgām inovācijām sekmētu darba ražīgumu, ir aptuveni 4,5% no ES iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai finansētu šādas nepieredzētas papildu ieguldījumu vajadzības, būtu nozīmīgi jāmaina ES finanšu tirgus risinājumi un struktūra. Tam būtu jākļūst mazāk sadrumstalotam un daudz integrētākam nekā šobrīd, kā arī mazāk jāpaļaujas uz banku finansējumu. Proti, lai ES iegūtu vadošo lomu būtiskās nozarēs, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kurā tā šobrīd atpaliek no tirgus līderiem, vajadzīgs daudz lielāks pašu kapitāla īpatsvars finansējumā. Turklāt būtu jāuzlabo arī banku sektora finansēšanas spējas, minēja Kazāks.

Kreditēšanas attīstīšanai ir jādomā par plašāku iespēju izmantošanu, tostarp citu valstu banku iesaisti Latvijas un Baltijas tirgū, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijā ir ne tikai četras lielās bankas, bet arī virkne mazo banku, kuras ir mainījušas biznesa modeli, un daudzas no tām savu nākotni redz tieši Latvijas ekonomikas kreditēšanā, kas ir labi, bet tās joprojām ir nelielas un arī to ietekme uz tirgu kopumā ir neliela un izmaiņas prasīs daudzus gadus.

"Līdz ar to turpmāka šī sektora konsolidācija Latvijas ekonomikai arī nāktu par labu, jo tad šīs bankas kļūtu lielākas, jaudīgākas, ar lielāku tirgus daļu un spēju kopumā rezultātu padarīt labāku. Ja ar šīm bankām nepietiks, mēs skatāmies uz iespējām piesaistīt citus tirgus spēlētājus, kas palīdzētu strauji situāciju mainīt," sacīja Kazāks.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būtu jāsaskata ļoti būtiskas izmaiņas reģiona ekonomikas perspektīvās, lai samazinātu procentu likmes, aģentūrai "Bloomberg" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Intervijā pēc jaunāko statistikas datu publicēšanas, kas liecina, ka inflācija eirozonā oktobrī nokritusies līdz 27 mēnešos zemākajam līmenim, Kazāks norādīja, ka šāda lēmuma apsvēršanai varētu būt nepieciešams straujš aktivitātes kritums ekonomikā vai bezdarba pieaugums. "Nav nepieciešamības apspriest likmju samazināšanu," sacīja Kazāks.

Aizņemšanās izmaksu samazinājums 2024.gada pirmajā pusē, "manuprāt, būtu pretrunā ar pašreizējām makroekonomiskajām prognozēm, taču nenoteiktība, protams, joprojām ir liela", teica Latvijas Bankas prezidents.

Kazāks ir starp tiem ECB padomes locekļiem, kuri uzsver, ka runas par procentu likmju samazināšanu ir priekšlaicīgas.

Ilgstoši augsta inflācija būs problēma pilnīgi visiem, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Augsta un it īpaši ilgstoši augsta inflācija būs problēma pilnīgi visiem! Ja uzņēmumi pašlaik nepamatoti ceļ cenas, tas nozīmē, ka nākotnē viņus gaida vismaz līdzvērtīgs algu kāpums, un tas būtiski mazinās viņu konkurētspēju un nākotnē sacensties ar citu valstu uzņēmumiem būs krietni grūtāk," teica Kazāks.

Vienlaikus viņš norādīja, ka atbilstoši Latvijas Bankas prognozēm šogad inflācijas dinamikā Latvijā būs redzams lūzuma brīdis - inflācijas temps būtiski samazināsies, it īpaši gada otrajā pusē, un gada inflācija atgriezīsies viencipara skaitļa teritorijā. Gada beigās inflācija Latvijā būs tuvāk 4-5%. "Inflācija ļoti strauji uzšāvās augšā un tagad arī strauji iet lejup," piebilda Kazāks.

Valdībai vēl būs jālemj par atalgojumu publiskajā sektorā, jo tas vairs nedrīkst augt tādā tempā kā līdz šim, otrdien valdības sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjere sacīja, ka ir sadzirdēti gan Latvijas Bankas, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas izteiktie brīdinājumi, ka straujais publiskā sektora algu pieaugums izraisa algu kāpumu arī privātajā sektorā, samazinot ekonomikas konkurētspēju.

Siliņa sacīja, ka valdībai būs jāatrod problēmas risinājums, sabalansējot publiskā sektora atalgojuma kāpumu ar privāto sektoru, kā arī ar kopējo budžeta situāciju. "Mēs esam aizskrējuši ar vēlmi palielināt algas un pielīdzināt tās Eiropas līmenim," izteicās Siliņa.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Siliņa sacīja, ka kopumā valsts pārvaldē tēriņi būs jāpārskata. Sākotnēji tie varētu būt uz kancelejas preču izdevumu un dažādu pakalpojumu izmaksu rēķina, taču ministrijām dots uzdevums pārskatīt savus izdevumus par "nopietnu procentu".

Konkurencei Latvijas banku tirgū ir jāpieaug, un tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem, 28.augustā atzina "Indexo bankas" dibināšanas pasākuma paneļdiskusijas dalībnieki.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sacīja, ka patlaban Latvijā konkurence starp bankām nav pietiekama, un "Indexo bankas" atvēršana apliecina, ka tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem. Tādējādi konkurence var kļūt stiprāka un no tā visi var tikai iegūt.

Kazāks atzina, ka pēdējos četros gados ļoti strauji augušas tieši Latvijas mazās bankas, audzējot kredītportfeli par 50%. Savukārt lielās bankas kredītportfeli audzējušas tikai par 3%.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents pauda, ka, viņaprāt, kreditēšanā zemākais punkts ir aiz muguras. Kazāks atzina, ka pagaidām skaitļi vēl ir mazi, bet kreditēšanas apjomu pieaugums ir straujāks nekā ekonomikas izaugsme.

Atbalsts kredītņēmējiem ir nepieciešams, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Tostarp viņš norādīja, ka Latvijas Banka atbalsta Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par pastāvīga banku peļņas nodokļa ieviešanu.

Tāpat Kazāks pauda viedokli, ka ikvienam ilgtermiņā domājošam uzņēmumam ir jāskatās uz esošos situāciju arī sociāli atbildīgi, un tas akcentēts arī sarunās ar bankām, taču tās līdz šim ir negribīgi nākušas pretī klientiem. "Esam ļoti skaidri izstāstījuši bankām, ka esošais regulējums ļauj nākt pretī klientiem un šo sociālo atbildību īstenot dzīvē. Diemžēl no banku puses esam redzējuši, ka tas ir bijis vārgi, negribīgi - šis tas ir darīts, bet darāmā vēl daudz," viņš sacīja.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents pauda, ka atbalsts kredītņēmējiem ir nepieciešams, bet tam būt jābūt mērķētam, laikā terminētam, samērīgam, šajā gadījumā tam būt jābūt finansētam no banku peļņas, kā arī tam būtu jābūt tūlītēji pieejamam.

Ar nodokļu politikas pārskatīšanu vien izrāvienu Latvijas ekonomikā nevarēs panākt, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka neliela nodokļu pamainīšana šurpu turpu Latvijas ekonomikas stāstu radikāli nemainīs, tāpēc šo nodokļu stāstu nevajadzētu pārvērtēt.

"Nodokļu sistēma viennozīmīgi ir jāpārskata - jāskatās, kas der, kas neder, bet, tikai un vienīgi pārskatot nodokļus, Latvijas ekonomikā jaunu izrāvienu mēs neizveidosim. Tur ir krietni vairāk lietu, kas ir jādara, un tās lielā mērā jau iepriekšējos gados ir ieskicētas dažādos attīstības plānos. Šie plāni ir vienkārši jānoved līdz galam," sacīja Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents piebilda, ka Latvijas nākotne nav zemāku nodokļu valsts un lētāka darbaspēka valsts, jo mēs vēlamies lielas algas, tādējādi šī diskusija būtu krietni veiksmīgāka, ja mēs skatītos uz nodokļiem krietni plašāk - ko mēs ekonomikā vēlamies kā valsts izdarīt, kādu mēs ekonomiku gribam redzēt.

Bankām turpinot pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kontu atvēršanas politiku, pastāv iespēja tām piemērot jaunu nodokli, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).

Ja banku riska politika nemainīsies, "mēs varētu piemērot jaunu nodokli par agresīvu risku politiku un paņemt valsts budžetā vēl kādus 100 miljonus eiro," teica Reirs.

Tāpat viņš norādīja, ka komisija uzrunās Finanšu ministriju un lūgs konkrētu plānu, kad un kā tiks atrisinātas visas finanšu sektorā identificētās problēmas. Reirs izteicās, ka līdz šim no ministrijas ir tikai dzirdēts, ka "mēs risināsim, mēs risināsim...".

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks komisijas sēdē atzina, ka banku piesardzība patlaban ir pārspīlēta.

"Latvijas Banka no komercbankām konkrēti prasa - ejiet pie klientiem, uzlabojiet pakalpojumus, ieviesiet jaunus, mūsdienīgus pakalpojumus," teica Kazāks, kā piemēru minot "Revolut", kur viss notiek "ātrāk un lētāk".

Bankām virspeļņas nodokli varētu ieviest, ja tās pilnvērtīgāk neiesaistīsies Latvijas ekonomikā, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Virspeļņas nodoklis nav labākais risinājums. Diemžēl pastāv arī tāda iespēja, ka nāksies ieviest šādu maksājumu, ja no banku sektora puses nesagaidīsim pilnvērtīgāku iesaisti Latvijas ekonomikā," teica Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijas sabiedrībai lielāks un paliekošāks ieguvums būtu kreditēšana, kas palīdzētu Latvijas ekonomikai attīstīties krietni straujāk un izaugsmei notikt ilgstoši.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka no straujākas kreditēšanas iegūtu visi, taču, ja kreditēšana nenotiek, ja depozītu likmes saglabājas zemas, kredītu likmes saglabājas augstas un komisijas maksas ierobežo konkurenci, tad virspeļņas nodoklis ir viens no iespējamiem risinājumiem.

Ēnu ekonomikas mazināšanā ir jāiesaistās sabiedrībai un katram individuāli, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka pasaulē nav tādas valsts, kurās nebūtu ēnu ekonomikas, jautājums cik liela tā ir. Latvijā tā viennozīmīgi ir pārāk liela un tas būtiski ietekmē daudzus citus ar ekonomikas izaugsmi saistītus procesus.

Ēnu ekonomikas rādītāji noteikti pasliktina finanšu pakalpojumu pieejamību, tostarp arī kreditēšanu, bet tie noteikti nevar kalpot par atrunu nerisināt dažādus citus ar vāju kreditēšanu saistītus jautājumus, uzsvēra Kazāks, piebilstot, ka pārāk liela ēnu ekonomika nedrīkst kļūt par atrunu neuzlabot citas lietas.

Kazāks arī pauda uzskatu, ka nebūs viens tāds pasākums, ko izdarot, ēnu ekonomikas problēma atrisināsies. Latvijā ir ierasts problēmas risināt ar nodokļu politikas izmaiņām, taču nodokļi nudien nav visu panākumu vai neveiksmju cēlonis, tas ir tikai viens no elementiem.

Eiropas Savienībā un eirozonā ir jāpabeidz finanšu tirgu integrācija, izveidojot kapitāla tirgu savienību, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" atzina eksperti.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atzina, ka vienotais eirozonas tirgus vēl nav pilnībā funkcionējošs, bet tas ļautu augt daudz straujāk.

Latvija eirozonai pievienojās tās 2.0 versijā, bet tagad ir jāturpina būvēt 3.0 versija ar banku savienību, kapitāla tirgus savienību, kopējo fiskālo mehānismu, teica Kazāks. Vienlaikus viņš atzina, ka vienoties par kapitāla tirgus savienību būtu vieglāk.

"Sāksim paši ar sevi, mums ir milzīgs tirgus Eiropā, padarīsim to efektīvāku. Eiropieši uzkrāj daudz, bet pagaidām nav pietiekamu prasmju likt uzkrātajai naudai strādāt," teica Kazāks.

Viņš piebilda, ka Eiropas zaļā pārkārtošanās būs dārga un tas prasīs privātā kapitāla piesaisti. Tāpēc kapitāla tirgus savienība ir tik būtiski nepieciešama.

Pagaidām nav pamata cerēt uz strauju Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju samazināšanu, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Jautāts, vai ECB varētu šogad vēl samazināt likmi, Kazāks pauda, ka tāda iespēja pastāv, taču nav pamata cerēt uz strauju procentu likmju samazinājumu tuvākajā laikā.

"Neskriesim ratiem pa priekšu. Cerība tāda ir, bet tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā inflācija uzvedīsies. Diemžēl inflācijai ir niķis atdzīvoties. Līdz ar to cerēt uz strauju procentu likmju samazinājumu un to gaidīt tuvākajā laikā nav pamata, jo ir jāpārliecinās, ka inflācija tiešām saglabāsies zemos līmeņos," sacīja Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā inflācija šobrīd ir ļoti zema, tostarp maijā gada inflācija bija 0,1%, taču eirozonā inflācija vēl vidēji joprojām pārsniedz mērķi, kas ir 2%, un ir 2,6%.

Latvijas Banka šonedēļ noslēdza šā gada reģionālo sarunu ciklu, kura laikā tikās ar uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas ekonomikas aktualitātes un finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos, kā arī situāciju mājokļu kreditēšanā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver: "Latvijas reģionos ir nepieciešama lielāka komercbanku klātbūtne un risinājumi, kas nodrošina individuālāku pieeju. Vienlaikus jāapzina un valsts pusē dažādos procesos jānoņem šķēršļi, kas traucē uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei. Standartizācija ir digitalizācijas un birokrātijas blakne, kas uzņēmējiem nereti sarežģī vēlamā rezultāta sasniegšanu, īpaši, ja runājam par kreditēšanu vai citu sarežģītāku finanšu pakalpojumu saņemšanu. Komercbanku un to klientu attiecībās zemākais punkts ir aiz muguras, arī kreditēšanas tempi pakāpeniski kļūst straujāki. Augstākas ambīcijas un cieņpilna banku attieksme pret to klientiem ir ekonomikas izaugsmes pamatā. Otrs problēmu bloks ir birokrātija un valsts pusē identificēto problēmu pārāk lēna risināšana. Reģionu pašvaldībām un uzņēmējiem rūp Latvijas nākotne un ekonomikas izaugsme, un valsts pārvaldei un banku sektoram šie centieni ir jāatbalsta."

Latvijas ekonomikas izaugsme pašlaik ir vājāka, nekā gaidīts un ir virkne lietu, kas Latvijai ir darāmas, lai izaugsmi "pastumtu" uz priekšu, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka ekonomikas vājā izaugsme pašlaik ir saistīta ar diviem faktoriem. Pirmkārt, ekonomika ir vāja arī Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs un Eiropā kopumā. Kamēr tur neparādīsies izaugsme, mūsu eksporta sektors būs vājš un vilks uz leju Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi. Otrkārt, ir redzams, ka mājsaimniecību ienākumi aug un pirktspēja atgūstas, bet nedrošība vēl ir diezgan liela, un mājsaimniecības izvēlas uzkrāt, nevis tērēt.

"Ekonomika ir vāja un vājāka, nekā gaidīts, turklāt ne tikai Latvijā, bet Eiropā kopumā. Tēlaini runājot, pēc laba gada sākuma, pavasaris ir ievilcies, un vasara ekonomikā vēl nav iestājusies," sacīja centrālās bankas vadītājs. Tomēr viņš uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka ir jāsēž un jāgaida, kad mājsaimniecības beidzot sāks tērēt vai uzlabosies situācija eksporta tirgos.

Piedāvātais risinājums samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī, iemaksu likmes vienu procentpunktu novirzot uz pensiju pirmo līmeni, nav ilgtermiņā optimālākais sabiedrībai, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Ja nākotnē kāda iemesla dēļ pašlaik ierosinātā viena procentpunkta atlikšana atpakaļ pensiju otrajā līmenī kavēsies, tad tas var radīt pensiju sistēmas ilgtspējas problēmas," uzsvēra centrālās bankas vadītājs.

Viņš atzīmēja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka pensiju otrajā līmenī tiek novirzīti 10% no sociālo iemaksu likmes, taču šobrīd tiek novirzīti 6%.

Jāatgādina, ka, ieviešot fondēto pensiju sistēmu 2001.gadā, bija paredzēts, ka Latvijas strādājošo sociālās iemaksas, kuru likme ir 20%, ar laiku sadalīsies uz pusēm starp pirmo un otro pensiju līmeni, bet finanšu krīzes laikā jau sasniegtā 8% iemaksu likme otrajā pensiju līmenī tika samazināta līdz 2%, lai būtu līdzekļi pirmā līmeņa pensiju izmaksām. Vēlāk sociālo iemaksu likme otrajā līmenī tika pakāpeniski palielināta līdz 6%, bet tā arī nekad neatgriezās ne pie 8%, ne 10% sociālo iemaksu likmes.

Latvijas Banka atbalsta solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām, lai finansētu drošības vajadzības, bet labāk to būtu saistīt ar kreditēšanu, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka finansējums drošībai būs nepieciešams ne tikai gadu, divus, piecus, bet tas būs nepieciešams ilgākam laikam, tādēļ vislabāk ir atrast risinājumu, kas ir paliekošs.

"Mūsuprāt, būtu ļoti labi banku solidaritātes maksājumu saistīt kopā ar kreditēšanas izaugsmi. Ja kreditēšanas temps ir pārāk zems, valsts iekasē šo virspeļņas nodokli, savukārt, ja bankas dara savu darbu labāk, kreditēšana ir aktīvāka un tas parādās arī straujākā ekonomikas izaugsmē, šis ieguvums ir paliekošs un valsts lielākus ienākumus iegūst no citiem nodokļiem. Tad vairs nav tā, ka šogad var izņemt nodokli, bet nākamgad tur vairs nekā nav. Ja ekonomika ir augoša, tā spēj ģenerēt lielākus nodokļu ieņēmumus, un tas ir paliekošs efekts. Tas būtu labāks risinājums," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Latvijas Banka pievērsīs uzmanību tam, kā līdztekus bankām attīstīt pārējos finanšu tirgus spēlētājus, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka konkurence finanšu sektorā nav pietiekama, tāpēc Latvijas Banka strādā dažādos virzienos, lai vide būtu pievilcīga jauniem tirgus dalībniekiem, kas sniegtu mūsdienīgus, pieejamus un lētākus pakalpojumus, un iedzīvotāji, uzņēmumi no tā iegūtu.

"Ja bankas nedara savu darbu, tad ir jābūt tirgus dalībniekiem, kas to dara. Protams, mēs ļoti uzmanīgi skatāmies, kas ar šo sektoru notiek. Te ir sasaiste arī ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), un šis kopdarbs ir ļoti svarīgs," teica Kazāks.

Viņš atgādināja, ka šogad eirozonā ir panākta iespēja, ka centrālo banku maksājumu sistēmām var pieslēgties arī maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes. Tas mazinās banku oligopola stāvokli un veicinās konkurenci. Latvijas Banka ir arī izstrādājusi jaunu regulējumu, lai atbalstītu krājaizdevu sabiedrību attīstību reģionos un ļautu tām kreditēt arī juridiskas personas. Tāpat tiek strādāts pie tā, lai ieviestu tā saucamo vieglās bankas licenci, kur kapitāla prasība ir viens miljons eiro.

Latvijai ir ļoti liels risks iestrēgt vidējo ieņēmumu slazdā, jo ekonomikas pieauguma temps nav pietiekami straujš, lai pārskatāmā nākotnē būtu iespējams sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, 8.martā intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka nevienu ideālu valsts budžetu savā dzīvē vēl nav redzējis un tāda arī nebūs, taču ļoti pozitīvi ir vērtējama Latvijas valdības apņemšanās veicināt ekonomikas transformāciju.

"Latvijas ekonomika riskē iesprūst vidējo ieņēmumu slazdā. (..) Ekonomikas pieauguma temps nav pietiekami straujš, lai mēs pārskatāmā nākotnē sasniegtu ES vidējo līmeni. Līdz ar to Latvijas problēmas vienkārši ar saukli "Vairāk naudas!" atrisināt nevarēs. Tāpēc visas reformas, kas dara ekonomiku kvalitatīvāku, kas ļauj tai kļūt produktīvākai un iedzīvotājiem ilgtermiņā pelnīt vairāk, ir pamatu pamats," teica M.Kazāks.

Vidējo ieņēmumu slazds ir ekonomikā plaši zināms fenomens, kad nabadzīgākas valstis sākotnēji samērā strauji pietuvojas bagāto valstu līmenim, bet tad vienā brīdī praktiski "iesprūst" - sasniedz zināmu līmeni, kad visas vienkāršākās priekšrocības ir izmantotas, piemēram, darbaspēks vairs nav lēts, bet nav pietiekami kvalificēts, investīcijas nav pietiekami apjomīgi veiktas un nav pietiekami gudras.

Latvijas Banka strādā pie regulējuma, lai no nākamā gada krīzes situācijās iedzīvotāji ar banku kartēm varētu norēķināties par pārtiku, pirmās nepieciešamības precēm, degvielu un medikamentiem 200 eiro vērtībā arī tad, ja nedarbojas interneta sakari, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atgādināja, ka tāpat pastāv maksājumu sistēma, kuru Latvijas Banka krīzes situācijās, kad tiek ietekmēti interneta sakari, var izmantot un veikt norēķinus starp sistēmiski svarīgajām bankām.

Veikti arī pasākumi, lai saglabātu bankomātu tīklu visā Latvijā, tā nodrošinot pieeju skaidrajai naudai, kā arī noteikti kritiskie bankomāti, ar kuru starpniecību krīzes situācijās nodrošinātu pastiprinātu apgādi ar skaidro naudu.

"Te nevajag domāt, ka tas ir saistīts tikai ar militārām lietām. Arī plūdu, citu krīžu laikā tas ir izmantojams," sacīja Kazāks.

Savukārt jautāts, kā vērtēt Finanšu ministrijas ierosinājumus, kas ir mērķēti uz skaidras naudas aprites lielāku kontroli, Kazāks atbildēja, ka skaidra nauda bija, ir un būs, kamēr vien cilvēki vēlēsies to izmantot, kā arī tā ir ļoti svarīga dažādās krīzes situācijās, kā to pierādīja arī Ukrainas pieredze. Tomēr Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta ierosināto izmaiņu mērķis ir ēnu ekonomikas izplatības ierobežošana.