Latvijas Banku neapmierina lielo komercbanku īstenotā politika, trešdien tviterī raksta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot Finanšu nozares asociācija (FNA) aicinājumu Latvijas Bankai un Finanšu ministrijai viest skaidrību saistībā ar finanšu stabilitāti apdraudošiem priekšlikumiem par veidu, kā sniegt atbalstu hipotekārā kredīta ņēmējiem, un vērtēt atbilstoši Eiropas Savienības (ES) tiesiskajam ietvaram.
Kazāks norāda, ka kategoriski noraida FNA pārmetumus, kas adresēti Latvijas Bankai. "Šķiet, sabiedrības interešu aizstāvība un Latvijas Bankas neatlaidība sektoram "rīvē kantes"," raksta Kazāks.
Latvijas Bankas prezidents atgādina, ka uzdevumi komercbankām finanšu pakalpojumu pieejamības, tostarp kreditēšanas, uzlabošanas jomā ir nepārprotami un joprojām aktuāli - augstākas depozītu likmes, zemākas komisiju izmaksas, aktīva kreditēšana nākamajā ekonomiskās izaugsmes ciklā.
Kazāks atzīst, ka šajā ziņā ir uzlabojumi, bet komercbankām darāmā vēl gana, jo no bankām nepieciešami paliekoši, nevis īslaicīgi uzlabojumi.
Pretēji FNA apgalvotajam, neviens no uzdevumiem neapdraud finanšu stabilitāti, raksta Kazāks, norādot, ka tieši pretēji - nodrošina sekmīgu un ilgtspējīgu ekonomikas un arī paša finanšu sektora izaugsmi.
Finanšu sektora problēma ir nepietiekoša konkurence, skaidro Kazāks, norādot, ka ar nodokļiem to uzlabot nevar, bet pasliktināt gan. Turklāt bez konkurences slogs tiks pārnests uz klientu pleciem.
"Klope" starp politiķiem un komercbankām nav Latvijas sabiedrības interesēs, raksta Kazāks, uzsverot, ka politiķu lēmumiem ir jābūt tādiem, kas der ne tikai šodien, bet arī rīt, un emocijas nav labs padomdevējs.
Latvijas Bankas prezidenta ieskatā Finanšu ministrijas priekšlikums par regulāru uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) nomaksu bankām ir atbalstāms, savukārt bankām jāturpina palielināt depozītu likmes, jāsamazina komisijas, jāuzlabo finanšu pakalpojumu, tostarp, kreditēšanas, pieejamība.
Tāpat Kazāks atgādina, ka EURIBOR ir starptautiski atzīts cenošanas mehānisms kredītiem un to administratīva maiņa rada tiesvedības riskus, savukārt banku pievienotās likmes kredītiem ir pašu banku izvēle un, rūpējoties par ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, bankas var pašas brīvprātīgi samazināt savas pievienotās likmes negaidīti augstas peļņas apstākļos.