Lai arī nedaudz lēnāk kā iepriekš, Latvijas tautsaimniecība šā gada pirmajā pusgadā turpināja izaugsmes ceļu, norāda Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.
Pirmajā pusgadā iekšzemes kopprodukts salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieauga par 2,9%, 2. ceturksnī uzrādot 3,5% pieaugumu, kas joprojām ir viena no straujākajām izaugsmēm eirozonas valstu vidū un ir tuva iepriekš prognozētajiem 3,3%.
Tomēr kopš gada sākuma ir novērotas dažas pazīmes tam, ka ekonomikas izaugsme diemžēl pakāpeniski bremzējas, saka bankas vadītājs. Par to liecināja apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide, kas 1. pusgadā bija vien par 0,6% lielāka nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. To noteica gan iekšēji faktori kā joprojām jūtamais negatīvais Liepājas Metalurga efekts, gan arī ārējās norises, kas pakāpeniski sāka ietekmēt Latvijas eksporta rādītājus. Arī dzelzceļā pārvadāto un ostās pārkrauto kravu apjomu dinamika pēc neliela uzlabojuma 1. ceturksnī, turpmākajos mēnešos turpināja samazināties.
Savukārt galvenais ekonomikas dzinējspēks pirmajā pusgadā ir bijis privātais patēriņš jeb mājsaimniecību tēriņi, kas atspoguļojas tirdzniecības un pakalpojumu nozaru salīdzinoši spēcīgajos izaugsmes rādītājos. Arī būvniecības nozare šā gada pirmajā pusgadā sniedza diezgan būtisku pienesumu IKP izaugsmē, saka LB vadītājs.
Tomēr viņš norāda, ka ir skaidrs, ka privātā patēriņa izaugsme nespēs ilgstoši uzturēt šo tempu un tāpēc ārējo norišu kontekstā vājinoties eksporta rādītājiem, vājināsies arī uzņēmumu pelnītspēja, kas mazinās to rocību radīt jaunas darbavietas un kāpināt atalgojumu. Tādēļ vidējā termiņā ir kritiski nepieciešams sekmēt un kāpināt izaugsmi eksportā.
Runājot par Latvijas ekonomikas tālāko izaugsmi, šā brīža prognozēšanas nenoteiktības pakāpe ir samērā augsta, un tas galvenokārt saistīts ar neziņu ārējā vidē, saka centrālās bankas prezidents. Tāpēc šobrīd, ņemot vērā, ka piepildījušās pavasarī LB pieminētās bažas par iespējamo negatīvo attīstības scenāriju un tālāku sankciju noteikšanu no abām pusēm, banka šī gada izaugsmes prognozi pazemina – IKP pieaugums šogad kopumā būs 2,9%.
Arī nākamajā gadā sagaidāms, ka izaugsme būs mērena – 2,7%, un tas ir LB tā saucamais bāzes scenārijs. Ja situācija attīstīsies labāk un Liepājas metalurgs atsāks savu darbību līdz šā gada beigām vai nākamā gada sākumam, šī prognoze varētu tikt pārskatīta uz augšu. Savukārt, ja nenoteiktība ar ārējo vidi turpināsies, pasliktināsies Eiropas ekonomiskās telpās rādītāji, turpināsies neziņa par konflikta noregulējumu Ukrainā un Krievijā un tādējādi pasliktināsies Krievijas ekonomiskās izaugsmes rādītāji, Latvijai var nākties pārskatīt arī šos nākamā gada izaugsmes rādītājus, saka I. Rimšēvics.
Runājot par inflāciju, viņš uzsver, ka to būtiski ietekmē ne vien pasaules pārtikas un naftas cenu dinamika, neradot spiedienu uz inflāciju, bet arī ļoti nelielais patēriņa cenu kāpums galvenajās Latvijas importētāj-partnervalstīs.
Novērtējumu par šā gada vidējo inflāciju, ko jūnijā LB prognozēja 1,1%, kas ir saskaņotais patēriņa cenu indekss, šobrīd lejupvērsti ietekmē Krievijas noteiktās pārtikas produktu sankcijas. Līdz ar to LB paredz, ka inflācija šogad būs 0,7%.