2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gada 2. pusgadu bija vērojams parādu lietu skaita pieaugums par 8% elektronisko sakaru un par 6% nebanku kreditēšanas nozarēs, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem.

Kopējais parādu portfelis 2014. gadā palielinājies par 33,28% salīdzinājumā ar 2013.gadu un sasniedza 549,986 miljonus eiro.

2014.gadā Latvijā darbojās 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 4 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2014.gadā.

2014. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 375 455 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 166,975 milj.eiro. Lielākā daļa parādu lietu ārpustiesas parādu nozarē tika nodotas uz pilnvarojuma pamata, salīdzinoši maz tika slēgti cesijas darījumi. Kopējais parādu portfelis uz 2014.gada 31.decembri sasniedza 549,986 miljonus eiro, kas ir par 33,28% vairāk nekā 2013.gada 31.decembrī (412,654 miljoni eiro).

2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 236,935 miljoni eiro.

Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem, 42% no kopējā 2015. gadā nodoto lietu skaita parādu atgūšanai nodevuši nebanku kreditētāji.

Pieaudzis pilnībā un daļēji atgūto parādu lietu skaits, kas vērtējams kā pozitīvs signāls tirgus sakārtošanā, gan arī patērētāju maksāšanas disciplīnas uzlabošanās rādītājs. Kopējais parādu portfelis 2015. gadā palielinājies par 5,99% salīdzinājumā ar 2014.gadu un sastādīja 582,952 milj.eiro.

2015.gadā Latvijā darbojās 28 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 3 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2015.gadā.

Pērnā gada otrajā pusgadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodoti 203,9 tūkstoši jaunas patērētāju parādu lietu par kopējo summu 113,47 miljoni eiro.

Tā kā parādu atgūšanu ārpustiesas ceļā pakalpojumu sniedzēji parasti veic uz pilnvarojuma vai cesijas līguma pamata, tad lielākā daļa lietu – 141,6 tūkstoši par kopējo summu 75,5 miljoni eiro ir nodotas uz pilnvarojuma pamata, savukārt 62 tūkstoši lietu par kopējo summu 37,9 miljoni eiro ir nodotas, slēdzot cesijas darījumus starp pakalpojuma sniedzējiem un kreditoriem.

Lai efektīvi veiktu ārpustiesas parādu atgūšanas sektora tirgus uzraudzību un iegūtu vispusīgu informāciju par nozares attīstību, saskaņā ar nozari regulējošo normatīvo aktu bāzi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pirmo reizi ir apkopojis informāciju par ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem par 2013. gada 2. pusgadu.

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Debitoru kontrole ir katra uzņēmuma būtisks pieturpunkts, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Ja klienti nemaksā rēķinus, Jūsu uzņēmumam trūkst apgrozāmo līdzekļu un no tā cieš gan Jūsu uzņēmuma attīstība, gan uzņēmuma pamatdarbība. Ko darīt, lai risinātu šādas situācijas?

Klientu monitorings

Protams, vislabāk būtu zināt, kuriem klientiem nākotnē būs problēmas ar rēķinu apmaksāšanu, lai no tālākejošām problēmām varētu laicīgi izvairīties. Daļēji tas ir iespējams ar klientu monitoringu, pārbaudot gan potenciālos, gan esošos sadarbības partnerus, viņu maksātspēju un potenciālos riskus. Tāpat ar klientu monitoringu Jūs varat ieekonomēt laiku pastāvīgai klientu uzraudzībai, par izmaiņām saņemot automātiskus e-pastus no sistēmas.

Lai sevi laicīgi pasargātu no klientu nemaksāšanas riska, bez esošo un potenciālo sabiedrības partneru monitoringa neiztikt. Kā “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.”

Pasaules čempionāts rallijā nav iedomājams bez pilnpiedziņas automašīnām. Turklāt arī ikdienas gaitās tā vairs nav greznība – pārvietojoties pa apledojušu segumu, mežu vai dubļainiem lauku ceļiem, pilnpiedziņa ļauj noturēties uz ceļa, neiestrēgt un sasniegt nepieciešamo mērķi. Tomēr šis raksts nebūs par auto industriju – pilnpiedziņu izmantojām kā salīdzinājumu pilnai parādu piedziņai. Kādas līdzības ir starp šiem risinājumiem un kādos gadījumos parādu piedziņa var palīdzēt biznesa atbalstam, noskaidrojiet šajā rakstā!

Primārais mērķis – cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām

Kā liecina 2019. gadā veiktā SKDS pētījumu centra aptauja, teju trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (32%) vismaz reizi ir aizdevuši ievērojamu naudas summu, kas netika laicīgi atgūta. Līdz ar to varam secināt, ka konkrētā problēma, proti, parādu atgūšana, skar ne tikai uzņēmējus, bet arī lielu daļu pārējās sabiedrības. Šajā rakstā galveno fokusu virzīsim uz parādu piedziņu tieši uzņēmumiem.

Ierasta izvēle gadījumā, kad parādnieks jeb debitors naudu atdot nespēj (vai negrib), ir censties to atgūt, izmantojot tiesas palīdzību. Taču tā pēc būtības ir cīņa ar sekām, un arī rezultāts visai bieži nav iepriecinošs, turklāt tiesas process mēdz izvērsties laikietilpīgs un arī dārgs. Lai netiktu zaudēti gan līdzekļi, gan laiks, pareizākais risinājums būtu izmantot pilnu parādu piedziņu. To diktē arī pēdējā desmitgadē novērojamais attīstības temps un biznesa modeļi – lai uzņēmējdarbība neapstātos pie pirmajām grūtībām, ir svarīgi iespējamos riskus izplānot un paredzēt jau pirms biznesa uzsākšanas. Šeit jau atkal varam runāt analoģijās ar auto pasauli, proti, paļaušanās uz parāda piedzīšanu tiesā ir tas pats, kas iegādāties jaunu auto, taču neaprīkot to ar modernākajām drošības iekārtām un neatlicināt līdzekļus KASKO polisei, cerot, ka zādzības vai bojājumu gadījumā palīdzēs policija un tiesa. Bet – kas tad īsti ir pilna parādu piedziņa, un kāds ir tās pamatprincips?

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis SIA ,Julianus Inkasso Latvija rakstveida apņemšanos, kurā sabiedrība apņemas pārtraukt īstenoto negodīgo komercpraksi par parādu atgūšanas izdevumu piemērošanu 17 eiro apmērā lietās, kurās sabiedrība īstenoja parādu ārpustiesas atgūšanu autostāvvietu pakalpojuma sniedzēja SIA ,Cityparks Latvija uzdevumā, informē PTAC.

Tādējādi sabiedrība ir apņēmusies patērētājiem, kuri laika periodā no 2015.gada 1.jūnija līdz 2017.gada 28.jūlijam ir veikuši pilnu parāda atgūšanas izdevumu (17 eiro) apmaksu, atlīdzināt nepamatoti ieturētos parādu atgūšanas izdevumus 10 eiro apmērā.

PTAC pozitīvi vērtē Sabiedrības sadarbošanos, pārkāpuma atzīšanu, kā arī novēršanu.

PTAC saņēma vairāku patērētāju sūdzības par sabiedrības īstenoto komercpraksi saistībā ar parādu atgūšanas izdevumu piemērošanu to maksimāli pieļaujamā 17 eiro apmērā lietās, kurās patērētājiem, pārkāpjot autostāvvietu lietošanas noteikumus, tika piemērots līgumsods no pakalpojuma sniedzēja SIA ,Cityparks Latvija.

Patērētāji sūdzībās norādīja, ka, saņemot paziņojumus par neapmaksātiem autostāvvietas pakalpojumiem, bija spiesti maksāt parādu atgūšanas izdevumus maksimālajā - 17 eiro apmērā, lai gan patērētāji saņēma tikai pirmreizējo paziņojumu par parādu. PTAC šādu rīcību atzina par profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, jo sabiedrībai nebija pamata piemērot maksimāli pieļaujamo parādu atgūšanas izdevumu apmēru, kas noteikts 2013.gada 29.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.61, ja patērētāju parādu lietās bez pirmreizējā paziņojuma nosūtīšanas netika veiktas nekādas papildu darbības, lai atgūtu minētos parādus (veikti telefona zvani, sūtīti atkārtoti paziņojumi par parādu u.tml.).

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

2020.gadā samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits līdz 326 904 lietām par kopējo summu 220 314 820 eiro, kas ir par 34,30% parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Savukārt parādu kopējā summa ir samazinājusies par 10,67%.

2020.gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši PTAC izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, taču uz 2020.gada 31.decembri licencēto komersantu skaits samazinājās līdz 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

2020.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 96 334 parādu lietas par kopējo summu 124 010 678 eiro, savukārt 230 570 parādu lietas par kopējo summu 96 304 141 eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

2020.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem krasi samazinājies parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits par 170 676 lietām proti, kopskaitā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem 2020.gadā no jauna tika nodotas atgūšanai 326 904 parādu atgūšanas lietas, kas ir par 34,30% mazāk nekā 2019.gadā, kad tika nodotas 497 580 jaunas parādu lietas. Tas varētu būt skaidrojams ar vispārēju komersantu piesardzīgu un nogaidošu rīcību, ņemot vērā neparedzamās izmaiņas gan nozares tirgū, gan ekonomikā kopumā.

Latvijai ir būtiski ievērot fiskālo disciplīnu, lai, pārfinansējot valsts parādsaistības, turpmāko gadu laikā nebūtu jāpārmaksā desmitiem vai simtiem miljoni eiro par valsts parādiem.

Tā šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē norādīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. «Ja neievērosim fiskālo disciplīnu, tad rezultātā nāksies daudzkārt pārmaksāt par parādsaistībām, līdz ar to nevarēsim šos līdzekļus izmantot efektīvāk,» skaidroja premjers.

No starptautiskā aizdevuma programmā saņemtā finansējuma 2014. un 2015. gadā Latvijai Eiropas Komisijai jāatmaksā aptuveni 1,5 miljardi latu. Pasaules bankai 2015. gadā jāatmaksā 42,2 milj. latu. Saņemto finansējumu plānots atmaksāt, pārfinansējot valsts parādu. «Vai mēs to varēsim, tas ir atkarīgs no tā, vai varēsim pieturēties pie pašu sev noteiktajiem fiskālajiem mērķiem, vai arī nē,» sacīja V. Dombrovskis.

Visu veidu naudas darījumi ir mūsdienu pasaules neatņemama sastāvdaļa. Situācijās, kad debitora un kreditora finanšu attiecībās veidojas sarežģījumi, kurus iesaistītās puses nespēj atrisināt nereti tiek īstenota tiesvedība. Pieņemot lēmumu par tālāko rīcību apgrūtināto aktīvu atgūšanā, jājautā, vai parāda atgūšanas izmaksas nepārsniegs ieguldītos līdzekļus.

Pārstāvniecība tiesvedībā

Tiesvedība ir drošākais veids, kā novērst savu tiesību aizskārumu, atlīdzināt zaudējumus un atgūt parādu vai mantu. Tomēr, nolemjot vērsties tiesā, ir jāizvēlas savs pārstāvis, iepriekš paredzot gan juridisko pakalpojumu, gan tiesvedības procesa izmaksas. Minētie izdevumi ir tikai viens aspekts. Papildus jāizvērtē arī tiesvedības paredzamais ilgums un vai, beidzoties tiesas procesam, atbildētājam būs pietiekami līdzekļu, lai segtu prasību pilnā apmērā.

SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par sagaidāmām debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.” Tātad lietas pirmstiesas apstrādes procesā tiek atgūti līdzekļi vai top skaidrs, cik lietderīga būs tiesvedība.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka AS Latvijas Gāze ļaunprātīgi izmantojusi savu monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus.

Tādējādi AS Latvijas Gāze piemērots tiesiskais pienākums pārtraukt pārkāpumu, kā arī naudas sods 1,57 miljonu latu apmērā.

Lai arī AS Latvijas Gāze KP lēmumu var pārsūdzēt tiesā, tomēr konstatētais pārkāpums tai jebkurā gadījumā jāpārtrauc uzreiz pēc KP lēmuma saņemšanas.

KP skaidro, ka dabasgāzes lietotāji – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi –, kas cietuši no AS Latvijas Gāze rīcības, var vērsties pie AS Latvijas Gāze, lūdzot atmaksāt nepamatoti veikto svešo parādu apmaksu. Ja AS Latvijas Gāze atsaka atlīdzināt zaudējumus, cietušie lietotāji var vērsties ar prasību tiesā.

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Vairāku mēnešu bezvējš eiroznas problēmvalstu obligāciju tirgū, marta «brīvprātīgā» grieķu parādu restrukturizācija un 25 ES valstu parakstītais Budžeta līgums ir izsaucis virknei politiķu strauju optimisma vilni.

ES prezidents Hermans van Rompejs jau pasteidzās izziņot, ka «krīzes zemākais punkts jau ir garām» un to vārds vārdā atkārtoja arī ECB vadītājs Mario Dragi. Savukārt Vācijas kanclere Angele Merkele paziņoja, ka «šis ir pagrieziena punkts Eiropas Savienības vēsturē». Tiesa, SVF vadītāja Kristina Lagarda ir izteikusies daudz piezemētāk: «uz kolektīvi pieņemto pasākumu fona, pasaules ekonomika ir atkāpusies no bezdibeņa malas un tagad mēs varam skatīties uz lietām nedaudz optimistiskāk».

Mēģināsim tikt skaidrībā, kādas tad kustības ir notikušas sistēmā un vai tas var sekmēt parādu krīzes noslēgšanos eirozonā.

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka tīri teorētiski kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga mazliet vairāk nekā trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts, Konstantīns Beņkovskis un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ja kredītu procentu likmju pārmaiņas, tai skaitā nesen pieredzēto likmju pieaugumu, galvenokārt nosaka EURIBOR likmju svārstības, tad iemesls, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā ir ilgstoši bijušas starp augstākajām eirozonā, ir salīdzinoši augstās pievienotās likmes, norāda ekonomisti.

Tomēr banku pievienotās likmes laika gaitā ir samazinājušās. Tās joprojām ir augstas, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, bet vismaz ar tendenci samazināties. Ja 2014.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto likmi aptuveni 2,8% apmērā, tad 2023.gadā vidējā pievienotā likme bija 2%. Piemēram, 100 000 eiro kredītam ar 25 gadu termiņu par 0,8 procentpunktiem mazāka likme nozīmē kredīta procentos samaksāt par 10 000-15 000 eiro mazāk.

Ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē pērn būtiski pieaudzis patērētāju (nebanku) kreditēšanas pakalpojuma sniedzēju nozares no jauna piedziņai nodoto parādu lietu skaits un summa, bet turpina samazināties neatgūto parādu summa, pirmdien preses konferencē informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.

Vītoliņa informēja, ka 2023.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodotas 121 690 parādu lietas par kopējo summu 274,918 miljoni eiro, savukārt 295 722 parādu lietas par kopējo summu 154,24 miljoni eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visās nozarēs vērojams no jauna nodoto parāda lietu skaita un summas pieaugums. Būtiskākais parāda lietu skaits vērojams patērētāju kreditēšanas pakalpojumu jomā, kas parādu atgūšanai nodevusi 92 106 lietas par kopējo summu 193,807 miljoni eiro, un elektronisko sakaru jomā - 92 105 lietas par kopējo summu 19,402 miljoni eiro.

Būtisks pieaugums vērojams arī no kredītiestādēm nodotajām parādu lietām - 35 424 lietas par kopējo summu 172,662 miljoni eiro.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam jau šobrīd ir radījis grūtības apmaksāt ikmēneša rēķinus. Tiek lēsts, ka, tuvojoties ziemas sezonai, kas draud ar rekordlieliem rēķiniem par siltumu un elektroenerģiju, šādu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.

2022. gada 11. augustā Saeima apstiprināja terminētu atbalsta pasākumu ieviešanu laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas un mazinātu inflācijas pieauguma ietekmi uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tādējādi mazinot potenciālo negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, cenu un izmaksu pieaugumu, jo īpaši ziemas mēnešos, kas neizbēgami skars katru mājsaimniecību un arī komersantus. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, sedzot iedzīvotājiem daļu energoresursu cenu pieauguma un gaidāmajā apkures sezonā nodrošinot atbalsta pasākumus no valsts budžeta līdzekļiem centrālajai apkurei, dabasgāzei, koksnes granulām, briketēm, malkai un apkurē izmantotajai elektrībai.

Pagaidām konkrētas sarunas par starptautiskā aizdevuma atmaksu ar Latvijas valdību nav notikušas, taču Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) tic, ka Latvija būs spējīga pilnvērtīgi īstenot starptautiskā aizdevuma programmu un 2012.gadā sākt aizdevuma atmaksu.

Tā intervijā portālam Nozare.lv atzina SVF Eiropas departamenta vecākā padomniece Anne Marija Gulde-Volfa, kura 2009.gadā bija arī SVF misijas vadītāja Latvijā.

SVF programma Latvijā beigsies šogad un 2012.gadā Latvijai būs jāsāk atmaksāt aizņemtā nauda. Saskaņā ar Valsts kases sniegto informāciju 2012.gadā Latvijai no starptautiskā aizdevuma būs jāatmaksā vairāk nekā 200 miljoni latu.

Gulde-Volfa atgādināja, ka bijušas vairākas valstis, kas veiksmīgi izpildījušas SVF programmas, un tiek sagaidīts, ka arī Latvija to spēs, kaut arī atmaksa esot atkarīga no ekonomiskās situācijās valstī.

«Ja recesija turpināsies un ekonomiskā situācija neļaus Latvijai sākt atmaksāt starptautisko aizdevumu, pastāv iespēja, ka tiek izveidota jauna programma, kas pagarinātu atmaksas periodu un balstītu nepieciešamo ekonomisko pielāgošanos. Bet, visticamāk, Latvija varēs rast iespējas pārfinansēties tirgū,» sacīja Gulde-Volfa.

Prognozes turpmākajiem gadiem liecina, ka valsts parāds pieaugs 2016. gadā, bet pēc tam nedaudz kritīsies

Izmaiņu iemesls ir nākamā gada aizņēmums, lai 2017. gada sākumā izpildītu iepriekšējo gadu saistības. Bet arī pēc diviem gadiem tiek plānots budžeta deficīts, kas būs jāfinansē. Līdz ar to Latvija parādu jūgā ir, bija un būs. Tomēr Latvijai ir viens no zemākajiem parādiem Eiropas Savienībā, intervijā DB uzsver Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Raksturojiet valsts parāda izmaiņas, sākot no tā pirmsākuma.

Valsts parāds sāka veidoties 1992. gadā, kad pirmais lielākais aizņēmums bija no Pasaules Bankas. Parāda apjomu raksturo procentos pret IKP, tādējādi redzams, ka līdz pat 2007. gadam tas bija ļoti zemā līmenī. IKP pieauga. Savukārt no 2008. gada ir ļoti straujš valsts parāda kāpums, kas ir krīzes sākums un pirmie aizņēmumi no Starptautiskā valūtas fonda. Attiecīgi rīkoties lika samilzušās vajadzības. Proti, bija liels budžeta deficīts. Tāpat bija jānodrošina likviditāte Parex bankai pēc tās pārņemšanas. Tā bija jānodrošina Valsts kasei ar aizņēmumu palīdzību. Tie bija aizņēmumi iekšējā tirgū – īstermiņa parādzīmes uz trīs mēnešiem, arī saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) palielinot procentu likmes, vairumam mājsaimniecību ikmēneša maksājums pieaugs līdz 60 eiro robežās, pirmdien Latvijas Bankas diskusijā "Procentu likmju celšana - rūgtas zāles, lai neielaistu infekciju" sacīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Viņš minēja, ka vidējais ikmēneša kredītmaksājuma pieaugums mājsaimniecībām būs ap 50 eiro. Vienlaikus aptuveni katram ceturtajam kredītņēmējam ikmēneša maksājuma pieaugums pārsniegs 100 eiro, bet aptuveni 5% - pieaugums būs par vairāk nekā 200 eiro.

Vilerts skaidroja, ka ECB, cīnoties pret inflāciju, paaugstina procentu likmes. Tostarp finanšu tirgi sagaida, ka trīs mēnešu EURIBOR likme līdz 2022.gada beigām sasniegs 2,5%, bet tuvākajos gados nostabilizēsies 3-3,5% robežās.

Ekonomists informēja, ka Latvijā kopumā kredītos mājsaimniecībām ir izsniegti vairāk nekā pieci miljardi eiro, no kuriem pārliecinoši lielākā daļa jeb gandrīz 85% ir mājokļu kredīti. Hipotekārās saistības ir aptuveni 147 000 mājsaimniecību.

Paus konsults, audzējot apgrozījumu par 71%, pakāpies uz nozares augstākā goda pjedestāla pakāpiena. TOP 10 parādu piedziņas uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn palielinājies gandrīz par 50%, tomēr šis skaitlis neatspoguļo nozares tendences, jo galvenie pieauguma «vaininieki» ir trīs uzņēmumi, kuru apgrozījums mērāms miljonos: UAB Gelvora filiāle Latvijā, SIA Paus Konsults un Lindorff Oy Latvijas filiāle.

UAB Gelvora filiāles Latvijā apgrozījums pērn uzšāvies gaisā, pieaugot gandrīz piecas reizes - līdz 1,1 milj. Ls, turklāt 2011. gads ir pirmais, kurš noslēgts ar peļņu (254,0 tūkst. Ls) kopš filiāles dibināšanas Latvijā 2009. gadā. Uzņēmuma pamatapgrozījumu veido cesijas darījumu rezultātā iegūtie ienākumi.

«Esam aktīvi darbojušies cesijas darījumu sektorā, uzpērkot dažādu uzņēmumu prasības pret parādniekiem, kā arī palielinājuši sadarbības apjomu ārpustiesas piedziņā, kā klientus piesaistot vairākus Latvijas TOP 20 uzņēmumus,» atzīmē UAB Gelvora filiāles Latvijā biznesa attīstības vadītājs Jānis Lukaševskis. SIA Paus konsults Juridiskā departamenta direktore Aija Zirne apgrozījuma pieaugumu skaidro ar iepriekšējos gados nodoto lietu skaitu, jo cilvēki parādus maksā pakāpeniski, pēc grafikiem u.tml., turklāt palielinājies arī lietu skaits ar piedziņas izdevumiem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?