Lietuvas kompānija Klaipedos nafta gribētu, lai Minska sniedz garantijas, ka Venecuēlas nafta Baltkrievijai caur Klaipēdu tiek piegādāta vismaz divus gadus, piektdien paziņojis premjerministrs Andrjus Kubiļus.

Pēc viņa teiktā, tas šobrīd ir vienīgais apstāklis, kas kavē galīgi vienoties par Venecuēlas naftas tranzītu caur Lietuvu uz Baltkrieviju, jo politiska vienošanās par to jau panākta.

Līdz 1.novembrim Baltkrievijas un Lietuvas darba grupām jāsagatavo atzinumi par Baltkrievijas sašķidrinātās gāzes termināļa attīstību un Lietuvas jaudu izmantošanu Venecuēlas naftas transportēšanai uz Baltkrievijas rūpnīcām.

«Diskusijas tiešām bijušas ļoti vērtīgas, konstruktīvas, pozitīvas, un politiskā līmenī nekādu problēmu attiecībā uz Venecuēlas naftas transportēšanu caur Lietuvu nav,» sacījis premjers, piebilzdams, ka uzņēmumiem atlicis vienoties par to, lai darījums būtu komerciāli izdevīgs.

Baltkrievijai domātā Venecuēlas nafta, visticamāk, tiks pārkrauta caur Rīgas, nevis Ventspils ostu, uzskata Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Viņš norādīja - ja tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Venecuēlas nafta noteikti tiks pārkrauta Ventspils ostā, bet, pēc Loginova rīcībā esošās informācijas, šāda vienošanās netiks panākta un tādējādi Venecuēlas nafta tiks pārkrauta Rīgā.

«Ja politiskā līmenī tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Ventspils ostai nav neviena konkurenta. Tomēr, viesojoties Rīgas ostā, Baltkrievijas premjers skaidrā un gaišā krievu valodā pateica, ka Baltkrievijas puse šī cauruļvada līdzīpašniecei Krievijas kompānijai Transņeftj prasījusi atļauju par tā izmantošanu, uz ko Krievijas uzņēmums atbildēja noraidoši,» viņš sacīja.

Eurodek bijušais termināls, kas atrodas Muuga ostā, pēdējo mēnešu laikā saņēmis un nosūtījis uz Baltkrieviju pa dzelzceļu vairāk nekā pusmiljonu tonnu jēlnaftas no Venecuēlas, raksta telegraf.lv.

Bez Igaunijas par Venecuēlas naftas tranzītu uz Baltkrieviju cīnās arī Lietuva, Latvija un Ukraina. Piemēram, vairāk nekā 700 tūkst. tonnas naftas saņēmušas arī Odesas ostas.

«Iemesls kāpēc Baltkrievija izvēlējās Muggas ostu naftas tranzītam ir saistīts ar tās infrastruktūru, kā arī termināla un dzelzceļa iespējām,» norādījis Tallina Sadam vadītājs Ains Kaljurands. Pēc viņa vārdiem, visām pārējām Baltijas jūras ostām ir nepieciešamas papildus investīcijas.

Pēc Tallinas ostas datiem, Baltkrievija nākamgad plāno importēt apmēram 10 milj. tonnas jēlnaftas no Venecuēlas. Tomēr pagaidām nav zināms, kuras tieši ostas šim mērķim tā plāno izmantot. Acīmredzot Baltkrievija patlaban izmēģina dažādus variantus.

Lai gan Ventspils Brīvosta un pašvaldība izdara spiedienu uz Ventspils nafta termināls vadību, lai tā pasteigtos pieņemt Venecuēlas naftas kravas uz Baltkrieviju, Vitol svarīgāki varētu būt tirdzniecības sakari ar Krieviju.

To sarunā ar presi Liepājā atzina Ventspils mērs Aivars Lembergs. «Ventspils osta ir ieinteresēta un gatavāka nekā jebkura cita osta Baltijā,» uzsvēra A. Lembergs. Viņš norādīja, ka Ventspils Nafta Termināls (VNT) regulāri pārkrauj naftas produktus, kas nāk no Kaļiņingradas, un tehniskajā ziņā process neatšķiroties. Tomēr, lai pārkrautu Venecuēlas naftu, jau maijā VNT vajadzējis izņemt B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju, taču ar Vitol Group saistītais termināls to izdarījis tikai jūlijā. «Pirmajam tankkuģim, cik zinu, vajadzēja būt jau 10. jūlijā,» sacīja A. Lembergs, taču viss kavējoties nenokārtotās birokrātijas dēļ. Ventspils mērs arī norādīja, ka Venecuēlas nafta būtu lieliska iespēja atjaunot kopš 90. gadiem slēgtā cauruļvada darbību, jo tas būtu lētāk nekā izmantot dzelzceļu.

Lietuva noslēgusi vienošanos, lai uz Baltkrieviju tranzītā katru gadu transportētu 17,5 miljonus barelu Venecuēlas jēlnaftas, piektdien paziņoja amatpersonas.

«Mēs esam piekrituši parakstīt vienošanos līdz oktobra beigām, lai tranzītā caur Lietuvu transportētu Venecuēlas naftu uz Baltkrieviju,» norādīja Lietuvas valdības kanclers Deivids Matuļonis.

Vienošanās paredz, ka Lietuva transportēs 2,5 miljonus tonnu jeb 17,5 miljonus barelu jēlnaftas gadā.

Sagaidāms, ka Klaipēdas ostā piestās divi līdz trīs tankkuģi mēnesī.

«Naftas tranzītam Lietuvā vajadzētu sākties līdz nākamā gada sākumam, taču pastāv iespējamība, ka tas varētu sākties pat agrāk,» sacīja Lietuvas valsts naftas kompānijas "Klaipedos nafta" vadītājs Roks Masjulis.

Viņš pavēstīja, ka naftas tranzīta darījums noslēgts uz diviem gadiem, taču "Klaipedos nafta" plāno iegūt ilgtermiņa līgumu.

Vitol būtu gatavs apspriest sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā, šodien raksta Dienas bizness.

To intervijā DB saka lielākā a/s Ventspils nafta īpašnieka Vitol Group pārstāvis Marks Vērs. Vitol grupas uzņēmumu darbība Latvijā ritot veiksmīgi, uz kājām pamazām nostājas arī Latvijas kuģniecība. Savukārt attiecībā uz Venecuēlas naftas tranzīta piesaisti, M. Vērs neizslēdz, ka nākotnē šāda iespēja Ventspilij tomēr varētu būt.

«Vitol pieder vairāki LNG termināļi, tāpēc varu pateikt, ka tā ir ļoti dārga investīcija. Lielbritānijā LNG ir ļoti būtiska energoapgādes sastāvdaļa, vai šis risinājums ir labākais arī Latvijai, es nezinu. Vitol pašlaik neizskata iespēju par LNG termināļa būvniecību Latvijā, jāredz arī ekonomiskais pamatojums. Taču, ja Latvijas valdība mūs uzrunātu, mēs būtu ar mieru šī projekta detaļas apspriest,» tā M. Vērs.

Nu jau vairākus gadus Latvijas valdība domā dažādus variantus, kā konsolidēt valsts budžetu, nereti šā mērķa sasniegšanai izvēloties absurdus, neefektīvus vai pat tautsaimniecībai nelabvēlīgus pasākumus. Tajā pašā laikā neizprotamu iemeslu dēļ faktiski tiek ignorēta iespēja mēģināt paņemt teju vai zemē gulošu naudu. Runa ir par bēdīgi slvenajā tā saucamajā Ventspils naftas cauruļvadā esošo bufernaftu, kuras izsūknēšanu nu ir sākusi kompānijas LatRosTrans.

Pirmkārt, īsti nav skaidrs, vai šis cauruļvads nesāks strauji bojāties brīdī, kad bufernafta būs izsūknēta. Protams, var teikt, ka Ventspils cauruļvads netiek izmantots jau vairākus pēdējos gadus, tomēr tas nenozīmē, ka tā izmantošanu nebūtu iespējams veikt kaut kad nākotnē. Jāatgādina vien tas, ka tieši Polocka - Ventspils cauruļvada iespējamā izmantošana ir tikusi apsvērta saistībā ar Venecuēlas naftas transportēšanas iespējām caur Ventspili uz Baltkrieviju.

Otrkārt, kaut kādā mērā fascinējoša ir Latvijas valdības attieksme pret šobrīd notiekošo procesu. Proti… LatRosTrans ir sācis bufernaftas izsūknēšanu, lai gan savā finanšu pārskatā šim produktam ir piešķīris apzīmējumu «iespējamais aktīvs». Tas nozīmē, ka šī nafta varbūt arī pieder LatRosTrans. Taču tikpat labi tā minētajam uzņēmumam var piederēt tikai daļēji vai nepiederēt nemaz. To pašu varētu teikt arī par Balkrieviju vai Latvijas valsti.

Dažas pēdējās nedēļas vērojams visai straujš naftas cenas pieaugums, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena Londonas preču biržā kopš augusta vidus palēkusies par 10 ASV dolāriem un pārrāpusies pāri apaļajai 80 ASV dolāru par barelu atzīmei. Rezultātā šobrīd pasaulē vērojama dārgākā nafta četru gadu laikā. Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) pārstāvji devuši mājienus, ka naftas piedāvājuma palielināšana, visticamāk, tuvākajā laikā nav dienas kārtībā. Turklāt naftas piedāvājuma pusi uz jautājuma zīmes uzlikuši notikumi, kas aptver Irānu un Venecuēlu. Būtībā OPEC atklājusi, ka negarantēs zaudēto Irānas un Venecuēlas barelu aizvietošanu ar papildu naftas ieguvi. Pieejamā informācija liecina, ka Venecuēlā augustā vidēji dienā tika iegūti aptuveni 1,25 miljoni barelu naftas, kas ir par pusmiljonu mazāk nekā pagājušā gada beigās un par miljonu mazāk nekā pirms diviem gadiem.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Vitol būtu gatavs apspriest sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā.

To intervijā DB saka lielākā a/s Ventspils nafta īpašnieka Vitol Group pārstāvis Marks Vērs. Vitol grupas uzņēmumu darbība Latvijā ritot veiksmīgi, uz kājām pamazām nostājas arī Latvijas kuģniecība. Savukārt attiecībā uz Venecuēlas naftas tranzīta piesaisti, M. Vērs neizslēdz, ka nākotnē šāda iespēja Ventspilij tomēr varētu būt.

650 518 vēlētāju izsaka neuzticību Saeimai

Referendumā par 10. Saeimas atlaišanu piedalījušies 687 304 balsstiesīgie vēlētāji, kas veido 71% no šo Saeimu vēlējušajiem 967 162 vēlētājiem pērnruden.

Reportāža

Naftas cena atkāpusies par 10 ASV dolāriem

Vēl šā mēneša sākumā naftas cena paviesojās virs 86 ASV dolāru par barelu atzīmes. Tas aktualizēja retoriku, ka aiz kalniem varētu nebūt situācija, kad melnā zelta vērtība pēc ilgāka pārtraukuma nonāk apaļā 100 ASV dolāru par barelu sliekšņa priekšā. Kopš tā brīža tirgus dalībnieku riska apetīte gan ir saplakusi, ko nodrošinājis kritums lielākajos akciju tirgos un vēsāki pieņēmumi par globālās tautsaimniecības izaugsmi. Rezultātā naftas tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena šīs nedēļas vidū atradās pie 76 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir par 12% zemāk nekā mēneša sākumā.

Vēl nesen tirgus dalībnieki galvenokārt bažījās par Irānas un Venecuēlas naftas piedāvājuma pazušanu, kas Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai lika aicināt Jēlnaftas eksportētājvalstu organizāciju (OPEC) un citus melnā zelta ieguvējus palielināt savus šī resursa ražošanas apmērus. Tika klāstīts, ka pretējā gadījumā augstajām cenām būs negatīva ietekme uz pasaules tautsaimniecību. Kopš tā brīža bilde ir pamainījusies, un OPEC līdera – Saūda Arābijas – amatpersonas paziņojušas par plāniem valsts melnā zelta ieguvi vidēji dienā no 10,7 miljoniem barelu audzēt līdz 11 miljoniem barelu.

Naftas cena jau kādu brīdi atrodas aptuveni turpat, kur tā bija pirms šī tirgus septembra šoka

Septembra vidus naftas tirgus šoks, ja vērtē šī resursa cenas izmaiņu, nu izskatās nedaudz sagremots. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā šo otrdien atradās pie 59 ASV dolāru atzīmes par barelu. Tas ir aptuveni turpat, kur tā bija pirms uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai. Tādējādi jāsecina, ka cena visai strauji planējusi zemāk pēc tam, kad tā septembra vidū sesijas laikā palēcās par piekto daļu un paviesojās virs 70 ASV dolāriem par barelu. Šobrīd naftas cena no tā brīža augstākajiem punktiem ir atkāpusies par 18%.

Iespējams, var secināt, ka mūsdienās, kad melnais zelts globālā apmērā tiek iegūts papilnam un valstu naftas uzkrājumi ir gigantiski, pat dramatiski piegāžu traucējumi nespēj šī resursa vērtību augstu noturēt ilgstoši. Tirgus pēdējos gados vēl ir sadzīvojis gandrīz ar pilnīgu Venecuēlas naftas ieguves sabrukumu un Irānas šī resursa eksporta apstāšanos.

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Loģiski esot runāt par bankas Citadele privatizāciju, ir iespējams diskutēt, ja ir labs piedāvājums par Lattelecom vai LMT valsts kapitāldaļu pārdošanu, intervijā Neatkarīgajai stāsta premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Viņš gan arī piebilst, ka, iespējams, vēl kāda uzņēmuma valsts daļu privatizācija, taču valdība negrasās virzīt to lielo uzņēmumu privatizācijas plānus, kuri ir neprivatizējamo uzņēmu sarakstā.

Savukārt, runājot par airBaltic, premjers norāda, ka situācija tur esot pietiekami sarežģīta, ņemot vērā akcionāru līgumu, kas ierobežo valsts kā akcionāra iespējas pilnvērtīgi piedalīties uzņēmuma pārvaldē.

Tomēr arī šajā gadījumā tiekot mēģināts risināt situāciju, lai konflikts, kas izveidojies starp airBaltic un lidostu, ļautu attīstīties gan vienam, gan otram. Savukārt, kad būs jauns padomes loceklis no valsts puses uzņēmuma padomē, V.Dombrovskis konkrētu laiku nevarēja nosaukt, Viņš norādīja, ka ir uzdevis satiksmes ministram Uldim Augulim ar šo jautājumu nekavēties.